Karšu izdevniecība Jāņa sēta iekarojusi pasauli ar mīlestību pret kartēm, padomju mantojumu un tehnoloģijām.

Sākumā mēs gribējām būt labāki nekā kādreiz Padomju Savienībā, tad gribējām būt labāki nekā Lietuvā un Igaunijā, pēc tam – labākie pasaulē, saka SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta (Jāņa sēta) galvenais redaktors Jānis Turlajs un piebilst, ka patlaban Jāņa sēta ir viens no labākajiem kartogrāfijas uzņēmumiem pasaulē. Jāņa sēta ir starptautiski pazīstams uzņēmums un eksportē apmēram uz 20 pasaules valstīm. Stabili izkonkurētas ir kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija, uz kurām dodas uzņēmuma eksporta lielākā daļa, ļaujot Jāņa sētai kļūt par vadošo karšu izdevēju Baltijā. «Vismaz kaut kas mums ir labāks nekā kaimiņiem,» saka J. Turlajs. Turklāt arī krīze Jāņa sētai nav izsitusi pamatu zem kājām – uzņēmums turpina strādāt ar peļņu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ar 227 kilometrus garu ātrumposmu no Kordobas uz Buenasairosu Argentīnā noslēdzās 2009. gada Dakāras rallijreids.

Jāņa Āža un Aināra Prinča automobilis pēdējā ātrumposmā uzrādīja 14. labāko rezultātu, bet kopvērtējumā ierindojās 24. vietā. Savukārt Māris Saukāns un Didzis Zariņš pēdējā ātrumposmā ierindojās 49. vietā un kopvērtējumā, 90 ekipāžu konkurencē, ierindojās 83. vietā.

Jāatzīmē, ka Māra Saukāna un Didža Zariņa ekipāža rallijreidā saņēma sodu -208 stundas.

Vislābāk no latviešiem veicās Eināram Vinteram, kas pēdējā posmā finišēja 12. vietā, tādējādi kopvērtējumā ierindojās labāko piecpadsmitniekā. Einārs Vinters 2009. gada Dakāras rallijreidā izcīnīja 14. vietu.

Kopvērtējums

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Vācu autogiganta Volkswagen jaunais pick up modelis Amarok kļūs par slavenā rallijreida Dakāra 2010 organizatoru oficiālo auto. Jāatgādina, ka Amarok modeļa pasaules pirmizrāde paredzēta 15. decembrī.

Rallijreida Dakara 2010 organizatoru Amaury Sport Organization (ASO), rīcībā tikšot nodoti 20 jauno Amarok, no tiem četri auto būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu.

Četri rallijreidā Dakāra 2010 nodarbinātie Volkswagen Amarok būs aprīkoti ar īpašu off road bruņojumu. Tāpak kā pērn slavenais rallijreids arī šogad notiks Argentīnā un Čīlē. (Foto:VW)

Savukārt 15 Amarok modeļi kalpos kā VW rūpnīcas pavadošie auto un preses vajadzībām. Sērijveida VW Amarok modelis visticamāk daudz neatšķirsies no pērn prezentētā VW Concept Pickup, kuru paredzēts ražot VW rūpnīcā Argentīnā. Pēc VW solītā, Amarok tirdzniecībā vispirms nonāks Dienvidamerikas tirgū, tādēļ jaunā modeļa debija Dakaras rallijreidā nav nejauša. Pēcāk Amarok paredzēts tirgot arī Eiropā.

Par sabiedrisko mediju izmantošanu Latvijā nākotnē būs jāmaksā; iedzīvotāju līdzmaksājums varētu būt no 0,5 līdz 1 Ls mēnesī.

Latvijā agri vai vēlu tiks ieviesti līdzmaksājumi par sabiedrisko mediju izmantošanu, tā norādīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska, reaģējot uz Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Edgara Kota izteikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par nevienlīdzīgo situāciju, ko rada komisijas atbalstītie un 3. lasījumam virzītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas atļaus TV kanāliem TV3 un LNT iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

A. Dulevska DB atgādina, ka šobrīd norisinās darbs pie jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācijas, ko plānots pabeigt līdz gada nogalei. Jautājumi par sabiedrības līdzmaksājuma ieviešanu Latvijā ir jāskatās kopainā, taču vienlaikus viņa paskaidroja, ka «pašlaik ir notikušas sarunas ar finanšu ministru, kurš ir ierosinājis, kādi varētu būt šie līdzmaksājumi». Kopējo finansējuma avotu piemērotības izvērtējumu Latvijas apstākļiem NEPLP sniegs KPMG, uz kuru pamatojoties tiks pieņemts lēmums par turpmākā finansēšanas modeļa izvēli.

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 14. un 15. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 13. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 13. maija plkst. 20.00 līdz 15. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

14. maijā no plkst.15.00 līdz 16.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi RIMI bērnu dienas Ģimeņu skrējiena maršrutā: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala.

15. maijā no plkst. 7.30 līdz 16.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, sestdien un svētdien, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:

Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien sēdē nolēmusi veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu, sacīja NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska.

Jau ziņots, ka darba grupa, kas strādā pie vienotā sabiedriskā medija koncepcijas jaunās redakcijas, vienojās virzīt trīs modeļus.

Pirmais modelis paredzēja saglabāt divas atsevišķas institūcijas - Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, bet tiktu veidota vēl trešā, kas bāzētos uz multimediju platformu. Otrs modelis paredzēja veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbotos ar vienotu redakcionālo sistēmu. Trešais modelis paredzēja veidot apvienotu ziņu dienestu, bet pārējo saturu iepirkt no neatkarīgajiem producentiem.

Cālīte-Dulevska stāstīja, ka NEPLP šodien izvēlējās otro modeli, tomēr vispirms tiks īstenots pirmais modelis.

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) piešķirtos līdzekļus 80 tūkstošu latu apmērā plānots tērēt ārvalstu un vietējo ekspertu piesaistei sabiedriskā medija veidošanas procesā, raidījumā Dienas Rīts pastāstīja NEPLP vadītāja vietniece Aija Dulevska.

Viņa skaidroja, ka ekspertu piesaiste nepieciešama, lai veiktu izpēti kādā juridiskā statusā sabiedrisks medijs varētu strādāt, veiktu cenu aptaujas u. tml. «Tas ir medijs, kurš domāts nākotnes lietotājiem. Jārēķinās ar dažādu mediju formu attīstību. Jāskatās, kā uzrunāt jaunatni. Jādomā, kā veicināt tādu žurnālistu apmācību, kas spēj tur strādāt,» uzskaitīja A. Dulevska.

Ministru kabinets 19. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas lūgumu NEPLP piešķirt 80 tūkstošus latu. Finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Jana Štūlberga savu biovistu biznesu izplānoja Norvēģijā un dzimtajā Alsungā atgriezās jau ar ļoti konkrētu mērķi

(Visu rakstu lasiet DB izdevumā Biznesa Plāns. Žurnāls elektroniski nopērkams, klikšķinot šeit.)

Bioloģiskā putnkopība ir laba ādere lauku biznesam – veselīgas olas, kas dētas ārpus «kombinātiem», prom no antibiotikām, hormoniem un ĢMO saturošas barības, kas daudziem ēdējiem par pārsteigumu tiek izmantota visās vistu kūtīs Latvijā un jebkurā citā valstī Eiropā. Izņēmums ir bioloģiskās saimniecības.

350 vistas tikai izklausās daudz, saka bioloģiskās zemnieku saimniecības Dzirnas saimniece Jana Štūlberga. Saimniecība Alsungas novadā turas uz olām, bet audzē arī ogas un dārzeņus. Jana ir piecu bērnu mamma, kura nesen atgriezusies uz savu bērnības zemi no Norvēģijas. Tomēr Štūlbergu ģimenes piemērs nav klasisks atgriešanās vai, izsakoties politiķu jēdzieniem, reemigrācijas veiksmes stāsts. Jo tas ir vēl labāks. Puse ģimenes palikusi strādāt Norvēģijā, kur Janas vīrs Guntars nodibinājis celtniecības firmu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Jāņa iela Vecrīgā priecē ne vien ar skaistu arhitektūru, bet arī uzņēmumiem, kas tur strādā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jāņa iela ir maza, tikai 70 m gara, sākas Kalēju un atduras Skārņu ielā, būtībā – t/c Galerija Centrs sienā. Tā nebūt nav rosīgākā iela, un arī tūristi to nav izvēlējušies kā obligāto apskates punktu. Te iegriežas tie, kuriem ceļojot patīk paskatīties, kas notiek «aiz stūra». No Jāņa ielas puses aplūkojama Svētā Jāņa baznīcas altāra daļas kupols. Internetā atrodamā informācija liecina, ka iela izveidojās 13. gs. beigās, 14. gs. tā ieguva pašreizējo nosaukumu.

Ejot pa Jāņa ielu, acis zib uz abām pusēm, jo ikviens uzņēmums, kas tur radis mājvietu, raisa interesi. DB aptaujātie komersanti atzīst, ka vairāki tur ir ilgdzīvotāji, piemēram, mākslas galerija Tifāna, kas tur mājo jau 20 gadus. Ievērojami īsāks mūžs ir citiem tā dēvētajiem ilgdzīvotājiem, piemēram, hostelim Red Nose, kas darbojas devīto gadu.

Ar pozitīvu lēmumu Latvijai noslēgusies lieta, kurā kāds mazpazīstams somu uzņēmums vērsās pret iespēju Krišjāņa Barona ielas iedzīvotājiem un uzņēmējiem izmantot Barona ielas nosaukumu. Šī prasība atzīta par nepamatotu un Barona vārds esot nosargāts. Diemžēl jau ir par vēlu īstenot visas tās ieceres, kas saistījās ar Krišjāņa Barona ielu, iekļaujoties šāgada pasākumos Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, informēja Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Lai veicinātu atpazīstamību, popularizētu tūristu un iedzīvotāju vidū Barona ielu, vēl 2011.gadā LTA nāca klajā ar jaunu projektu - izveidot Krišjāņa Barona ielu Rīgā par tirdzniecības un izklaides ielu gan tūristiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tā būtu garākā iepirkšanās iela Baltijā. Projekta izpildīšanai tika nodibināta Barona biedrība. Tika izdota Rīgas karte, kurā atsevišķi tika izcelta Krišjāņa Barona iela, un izveidota preču zīme BARONA STREET RIGA. Projektu bija paredzēts attīstīt līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pavisam negaidīt pret Barona ielas nosaukuma izmantošanu sāka protestēt mazpazīstams Somijas uzņēmums - darbā iekārtošanas birojs. Barona Group Oy apstrīdēja Krišjāņa Barona uzvārda izmantošanu, pamatojot nosaukuma līdzību ar savu preču zīmi. Barona Group Oy 2012.gada decembrī iesniedza Latvijas Republikas Patentu valdē savus iebildumus, mēģinot aizliegt latviešiem izmantot Krišjāņa Barona uzvārdu. Pēc gandrīz divu gadu tiesāšanās, prasību atzina par nepamatotu, bet ieceres īstenošana pagaidām atlikta.

Valmieras kultūras centrā 5.maijā plkst. 18.30 būs skatāma izrāde Vakariņas ar muļķi, informēja radošās apvienības Meistaru teātris pārstāve Ilze Trumpe.

Lugas galvenais varonis Pjērs Brošāns (Haralds Burkovskis) ir nedaudz snobisks izdevējs, kurš izkaidējas kopā ar sev līdzīgiem domubiedriem iknedēlas vakariņās, kuru galvenais nosacījums ir - katram jāpaņem līdzi kāds vientiesis - muļķis. Saprotams, ka muļķis nezin, ka šajās vakariņās viņš ir galvenais izsmiekla objekts. Ierasto notikumu gaitu izjauc radikulīta lēkme, kuras dēļ galvenais varonis ir spiests palikt mājās un turklāt kopā ar savu muļķi Piņonu (Dainis Gaidelis), un tālākie notikumi attīstās ģeometriskajā progresijā – jo vairāk muļķis palīdz, jo nelabojamāka kļūst situācija – un gala rezultātā tā izvēršas par katastrofu – pazaudēta sieva (Agnese Linka), ārprātīga mīļākā (Jana Kalniņa), nodokļu inspektora vizīte mājās (Guntis Veits).

Sekmīgi pabeidzis modernas kūdras ražotnes izveidi Rendas pagastā, tagad uzņēmējs Jānis Ķirsis krāj spēkus jauniem projektiem.

Kūdras ražošanas uzņēmuma Baloži & Ko valdē Jānis Ķirsis bijis trīs gadus. Viņa atbildībā bija uzņēmuma izveidošana un «palaišana». «Ideja nebija jāizdomā man pašam, resurss — kūdras purvs — šajā vietā jau bija, vajadzēja tikai atjaunot kūdras ieguvi.»

Kā izrādījās vēlāk, vārdiņš «tikai» ir nevietā. Rokas nedaudz nolaidušās jau tad, kad pirmoreiz aizbraukts iecerētās rūpnīcas vietu apskatīt. «Ieraudzīju postažu, degradētu vidi. Tā bija pamestības un nolemtības ainava. Labi, ka uzņēmuma īpašnieki, kas ir zinoši cilvēki kūdras biznesā, mani iedrošināja.»

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Izdevniecība Jāņa sēta Latvijā un arī tuvējās kaimiņvalstīs mēģinās izkonkurēt transporta sekošanas pakalpojumu sniedzējus

Jāņa sēta ir ir radījusi ierīci JS GPS Sekošana, kura uzņēmumiem var palīdzēt to autoparku pārvaldīšanai. To uzņēmums pašlaik piedāvā vietējā tirgū. Nākotnē Jāņa sēta plāno paplašināt lietotāju loku Latvijā, kā arī mērķē tuvāko kaimiņu un ES valstu virzienā.

JS GPS Sekošana risinājumu izstrāde sākta 2008. gadā. Sistēmas mērķis ir atvieglot autoparka pārvladību un uzņēmumu vadītāju ikdienas darbu, kā arī nodrošināt attālinātu autotransporta uzraudzību, uzskaiti, plānošanu, stāsta SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Jāņa sēta ir izstrādājusi interneta vidē lietojamu programmatūru, kas ļauj sekot mobiliem objektiem, analīzēt no tiem saņemtos datus. Uzņēmuma veidotā karšu pamatne ļauj lietotājam ātri un viegli uztvert no GPS sekošanas iekārtām saņemto informāciju par objekta atrašanās vietu. Autovadītājs savu atrašanās vietu var redzēt Garmin navigācijas iekārtā (Jāņa sēta laida klajā pirmo Latvijas karti Garmin navigācijas ierīcēm 2010. gadā), bet, kurā instalēta detalizēta Jāņa sētas veidota navigācijas karte. Sistēmas lietotāji savā starpā var apmienīties ar ziņojumiem. Sistēmas ieviešanai automašīnu vai citu transporta līdzekļus aprīko ar GPS sekošanas iekārtu, bet cilvēkam iedod pārnēsājamu sekošanas vai navigācijas iekārtu. Tā sūta informāciju uz serveri, kurā glabājas klienta datu bāze, lai lietotājs no sava datora jebkurā laikā un vietā, piekļūstot internetam, varētu informāciju apskatīt. Sistēma lietotājam var sūtīt brīdinājuma ziņojumus uz e–pastu vai mobilo tārluni, piemēram, par nesankcionētu transprota lietošanu, iziešanu ārpus atļautās, kartē iepriekš iezīmētās teritorijas utt. Sistēmas lietotāji var redzēt transporta veikto maršrutu, pieturvietas, to laiku un ilgumu, kā arī degvielas patēriņu. Pamatojoties uz datiem, ir iespējams sagatavot vismaz 12 dažādas atskaites (tostarp, piemēram, sistēmu var izmantot, lai atskaitītos VID saistībā ar t.s. dienesta auto nodokli).

Sakarā ar A/S Dienvidu tilts” iesniegumu par pasākuma rīkošanu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka 17.novembrī no plkst.14.30 līdz plkst.19.00 Rīgā, pie Daugavas Dienvidu tilta notiks tilta atklāšanas svinīga ceremonija un Dienvidu tilta iesvētīšana, informē Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka 17.novembrī no plkst.8.00 līdz plkst.15.00 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt:

– Bauskas ielā, posmā no Mūkusalas ielas līdz Jāņa Čakstes gatvei (abās ielas pusēs);

– Bukaišu ielā, posmā no Bauskas ielas līdz Jāņa Čakstes gatvei (izņemot pasākuma dalībniekus);

– Jāņa Čakstes gatvē, posmā no Lejupes ielas līdz Bukaišu ielai (izņemot pasākuma dalībniekus);

– Lejupes ielā;

– Dienvidu tilta pievedceļos.

Nepieciešamības gadījumā policija pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz citu, stāvēšanai atļautu vietu.

Policija 17.novembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 15.00 nepieciešamības gadījumā regulēs, ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībniekus un iedzīvotājus, kuru dzīves vietas atrodas slēgtajos ielu posmos):

Jānis Ancāns ir viens no nedaudzajiem zinātniekiem pasaulē, kuri pievērsušies cilvēka ādas cilmes šūnu pētījumiem.

Pieauguša cilvēka ķermenī ir no 50 līdz 100 triljoniem šūnu. «Tās visas ir cēlušās no vienas «mātes» jeb vienas cilmes šūnas — apaugļotas olšūnas — un veido visus mūsu organisma audus un orgānus. Mums ir apmēram 230 audu veidi, kas radušies no vienas cilmes šūnas,» skaidro zinātnieks.

Apaugļota olšūna ir visspēcīgākā cilmes šūna, tai seko embrionālās cilmes šūnas un tad — embrijam pieaugot par cilvēku, audos paliek t.s. somatiskās cilmes šūnas. Tās tiek izmantotas eksperimentālajā medicīnā, un tieši tās pēta Jāņa Ancāna vadītajā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes Bioanalītisko metožu laboratorijā, kas ar PHARE finansējuma atbalstu izveidota 2005. gadā.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.