Lai sasniegtu oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, Japāna piektdien pieņēmusi jaunu enerģētikas politiku, kas atbalsta kodolenerģiju un atjaunojamos enerģijas avotus.

Jaunais enerģētikas plāns, ko valdība pieņēmusi tieši pirms klimata samita novembra sākumā, aicina krasi palielināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, lai samazinātu fosilā kurināmā patēriņu nākamajā desmitgadē, Japānai cenšoties sasniegt savu vērienīgo oglekļa emisijas samazināšanas mērķi.

Kopš Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas 2011.gadā, Japāna vilcinājās izlemt, ko iesākt ar valsts kodolenerģijas sektoru. Tagad Japāna paziņojusi, ka reaktoru darbības atjaunošana ir būtiska emisijas mērķu sasniegšanā.

Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas izveidotajā 128 lappušu plānā teikts, ka Japānai ir jānosaka vērienīgi mērķi ūdeņraža un amonjaka enerģijai, oglekļa utilizēšanai un kodolenerģijai. Plāns arī paredz popularizēt jūras vēja enerģiju un uzlādējamu bateriju izmantošanu, kurām ir izaugsmes potenciāls.

Traģiskie notikumi Japānā ir ietekmējuši arī finanšu tirgus. Akciju cenas Japāna ir sarukušas par vairāk kā desmit procentiem, negatīvi ietekmējot arī finanšu tirgus Eiropā un ASV. Kā notikumi Japānā ietekmēs finanšu pasauli šodien un rīt? Dažas versijas.

- Zemestrīces radītais posts tiešā veidā negatīvi ietekmēs Japānas ekonomisko izaugsmi. Daudzu uzņēmumu darbība ir daļēji vai pilnībā apturēta, noteikti elektroenerģijas patēriņa ierobežojumi un ierobežota uzņēmumu darbība. Šie notikumi viennozīmīgi negatīvi ietekmēs uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas atsauksies arī uz to rīcību un kopējo patēriņu.

- Kad krīzes pirmais posms tiks pārvarēts un sekas apzinātas, sāksies apjomīgi atjaunošanas darbi. Pirmkārt, lai tos finansētu, Japānas valdībai nāksies aizņemties ievērojamas summas finanšu tirgos un audzēt arvien tālāk savu ārējo parādu, kas jau pašlaik ir bīstami augsts – ap 200% no IKP. Tas, visticamāk, apdraudēs Japānas kredītreitingu un sliktākajā gadījumā var pat izsaukt parāda finansēšanas problēmas - līdzīgas tām, kādas redzam pašlaik virknē Eiropas valstu. Kad ārējā parāda apjoms ir sasniedzis tik iespaidīgus līmeņus, pat neliels tā pieaugums var radīt nopietnas sekas.

Mērķis ir parādīt latviešiem, kas ir Japāna, daudzi to vēl nezina, saka konditore Kristīna Čirikala.

SIA Sweet Memory (zīmols Mochi) novembrī svinēs gada jubileju. Izmēģināt dažādus Japānas produktus un nogaršot mochi jau ir iespējams divās kafejnīcās Rīgā – Barona un Skolas ielā. To izveidotāja Kristīna Čirkala stāsta, ka tas nebūtu noticis bez pircēju pamudinājuma. «Tolaik, kad mochi pārdevām internetā, daudzi rakstīja, ka gribētu atnākt, padzert kafiju un apēst šo desertu pie mums,» atceras jaunā uzņēmēja.

Iedvesmu rod ceļojot

Ēdināšana Kristīnai vienmēr ir bijusi ļoti tuva, viņa ir ieguvusi gan konditora, gan pavāra izglītību un strādājusi dažādos konditorejas uzņēmumos. Pēc atgriešanās no ceļojuma uz Japānu viņai dzima doma jaunatvestās idejas un receptes likt lietā, vilināja gan interese pamēģināt radīt Japānā tik populāro desertu, gan doma to piedāvāt citiem. «Tā pasaule man raisīja šoku, arī tas, ko cilvēki ēd. Katru dienu pamēģināju kaut ko jaunu. Tradicionālais deserts Mochi – rīsu mīklas kūciņas – tur ir visur,» stāsta konditore.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

ES un Japāna vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret agresorvalsts Krievijas radītajiem draudiem un arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi.

Krievija, kas uzsākusi agresīvu karu pret Ukrainu, ir "vistiešākais drauds" starptautiskajai kārtībai, viesojoties Tokijā, paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Urzula fon der Leiena, bet Japānas premjerministrs Fumio Kisida informējis, ka augstāko ES amatpersonu vizītes laikā puses vienojušās par sadarbību, lai vērstos pret Krieviju, piemēram, enerģētikas jomā.

Krievija "ar savu barbarisko karu pret Ukrainu un satraucošo līgumu ar Ķīnu pašlaik ir vistiešākais drauds pasaules kārtībai", kopīgās preses konference laikā ar Kisidu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu, uzsvēra Leiena.

ES augstākās amatpersonas Tokijā piedalījās ikgadējās sarunās ar Japānu.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

#Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai.

Regulatoru acs pavēršanās uz virtuālo valūtu pusi liek strauji sarukt to vērtībai

Vēl nesen šķita, ka tā saucamo virtuālo valūtu pieaugums nestāsies, un paša populārākā šāda veidojuma – bitmonētas – cena tirdzniecības vietnēs internetā decembra otrajā pusē bija pārsniegusi 19 tūkst. ASV dolāru līmeni. Pēc paisuma gan mēdz nākt bēgums un šogad, neskatoties uz augošo tirgus dalībnieku riska apetīti un ballītes turpināšanos akciju tirgū, virtuālo valūtu tirgū cenas ir visai spēji sarukušas. Šo trešdien bitkoina cena atradās pie 10,2 tūkst. ASV dolāru atzīmes, kas nozīmē, ka tā kopš savām decembra virsotnēm ir samazinājusies gandrīz par 50%. Jāņem gan vērā, ka tik strauji kritumi bitkoina pasaulē nav nekāds jaunums un 12 mēnešu skatījumā minētās virtuālās valūtas vērtība joprojām var lepoties ar pieaugumu 1000% apmērā. Janvāra skatījumā attiecīgi par 45% un 29% to tirdzniecības vietnēs internetā sarukusi arī tādu virtuālo valūtu kā ripla (Ripple) un litkoina (Litecoin) cena.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Gadu desmitiem ilgi importēto luksusa preču pārdošanas modelis Japānā bijis vienkāršs - šiks veikala iekārtojums, profesionāla apkalpošana un preces cenai klāt «Japānas piemaksa». Šādi izmantojot lielā pieprasījuma priekšrocības un Japānas patērētāju augstos ienākumus, ārvalstu luksusa preču tirgotāji spējuši par savām precēm iekasēt krietni vairāk nekā citu valstu tirgos, taču šī ierastā luksusa preču tirdzniecības sistēma tagad draud sabrukt.

Jēnas vērtības palielināšanās attiecībā pret ASV dolāru līdz pēdējo 15 gadu augstākajai atzīmei, ļāvusi zemo cenu biznesa piekopējiem iesaistīties luksusa preču tirgus segmentā, savās interneta vietnēs piedāvājot augstas kvalitātes produkciju par krietni zemākām cenām.

Piemēram, šā gada augustā kompānija Yahoo Japan Corp. savā tirdzniecības portālā uzsāka luksusa preču izpārdošanu. Kompānija norāda, ka pārdošanas apjomi bijuši aptuveni piecas reizes lielāki nekā attiecīgajā laika periodā pirms mēneša.

Arī Japānas interneta tirdzniecības uzņēmums Rakuten Ichiba savā tiešsaistes veikalā šā gada beigās piedāvājis atlaides luksusa precēm. Kompānija norāda, ka, piemēram, augstas kvalitātes rokas pulksteņu pārdošanas apjomi mēneša laikā palielinājušies par 45%, savukārt importētu vīriešu maku tirdzniecības apjomi augustā, salīdzinot ar jūliju, teju dubultojušies.

Tiek pieļauta liela kļūda, pieņemot, ka noteikti pastāv saistība starp pirātisma ierobežošanu un mūzikas industrijas uzņēmumu apgrozījuma palielināšanu – Japānā pierādījies pretējais, jo pēc stingro antipirātisma likumu pieņemšanas sarukuši arī mūzikas pārdošanas apjomi, raksta techdirt.com.

Pēc «drakoniskā likuma», kas par nelegālām lejupielādēm paredz arī cietumsodu, pieņemšanas patērētāji tērē mazāk mūzikas lejupielādei nekā pirms likuma pieņemšanas. Medijs skaidro, ka tas noticis tādēļ, ka valdības pieņemtais pretpirātisma likums cilvēkus iebiedējis tiktāl, ka viņi, bīdamies no nonākšanas cietumā, mūziku no interneta neielādē vispār – pat no legāliem avotiem.

«Tādējādi, pat ja ir izdevies samazināt pirātismu (kas ir maz ticams), nav pierādījumu, ka pirātisma apkarošana palīdzētu palielināt legālo pārdošanu,» raksta medijs.

Jau vēstīts, ka Japānā nesen pieņemts bargs likums, kas paredz interneta lietotājiem, kas nelikumīgi ielādē ar autortiesībām aizsargātu materiālu, līdz diviem gadiem cietumā vai naudassodu līdz 25,7 tūkstošiem ASV dolāru.

Eiropas Savienībai (ES) noslēdzot tirdzniecības nolīgumu ar Japānu, Latvijas uzņēmumiem paveras jaunas eksporta iespējas, norāda Ārlietu ministrijā (ĀM).

Šodien ES-Japānas samita ietvaros tika parakstīts ES-Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums, kas ir lielākā divpusējā tirdzniecības partnerība, par ko ES jebkad ir risinājusi sarunas, un tā aptver trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP).

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka, noslēdzot līgumu, ES eksports uz Japānu pieaugs, piemēram, par 180% pārtikas produktiem, 22% ķīmiskās rūpniecības precēm un 16% elektriskajām iekārtām.

Nolīgums stāsies spēkā pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma un ratifikācijas Japānas Parlamentā, kas gaidāms 2019.gadā.

Nolīguma ar Japānu spēkā stāšanās uzlabos esošās un pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem 127 miljonu patērētāju lielajā Japānas tirgū. Pateicoties tirdzniecības nolīgumam, uzņēmēji iegūs no visaptverošas importa un eksporta tarifu atcelšanas, kā arī citiem atvieglojumiem skaidroja ĀM.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Japānas autoražotājs Toyota Motor oficiāli paziņojis par teju 1,7 miljonu automašīnu atsaukumu. Degvielas noplūdes riska dēļ 1,2 miljoni auto atsaukti Japānā un 421 tūkstotis ārvalstīs, vēsta DailyRecord.

Kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka saistībā ar degvielas noplūdi saņemtas 77 sūdzības ārvalstīs un vairāk nekā 140 vietējā tirgū – Japānā.

Toyota atsauc apmēram 245 tūkstošus automašīnu Lexus ASV un 74 590 Lexus, Crown un citu modeļu spēkratus Japānā. Kopumā Japānā atsauktas 19 modeļu automašīnas, kas ražotas laikā no 2000. līdz 2009.gadam.

Japānas Transporta ministrija paziņoja, ka problēmu skartajās automašīnās var rasties nelielas plaisas dzinēja degvielas caurulēs. Ja tās turpina lietot, plaisas var paplašināties, radot degvielas noplūdes risku. Japānā ir konstatēti vairāk nekā 140 šādi gadījumi, bet nevienā no tiem nav notikusi avārija.

Kosmētikas ražotājam SIA Stendera ziepju fabrika labākie interneta veikala pārdošanas rādītāji ir Japānā.

Patlaban uzņēmumam Stenders interneta tirdzniecība darbojas Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Polijā, Slovēnijā, Ungārijā, Krievijā un Japānā. Daži no interneta veikaliem darbojas jau kopš 2004.gada, kamēr daži nepilnu gadu. «Vislabākie pārdošanas rezultāti ir Japānā, jo Japānā ir ļoti attīstīta interneta iepirkšanās kultūra - tur cilvēki pat pārtiku iepērk interneta veikalos. Aktīva tirdzniecība ir arī Krievijā - tas gan skaidrojams galvenokārt ar Krievijas plašo tirgu,» informēja Stenders mārketinga komunikāciju vadītāja Maija Āboliņa.

Pēc Āboliņas teiktā, populārākie produkti ļoti atšķiras katrā konkrētajā tirgū, ņemot vērā aromātu izvēles, gaumes specifiku un ķermeņa kopšanas nianses kopumā. Tomēr, līdzīgi kā mazumtirdzniecības veikalos, cilvēki arvien vairāk izvēlas tieši ķermeņa kopšanas produktus, kā arī produktus ar atlaidēm vai citiem bonusiem.

Ventspilī ražotie koka logi un bīdāmās sistēmas tiek realizētas ne tikai Zviedrijas, Norvēģijas, bet arī Japānas tirgū; lai efektivizētu ražošanu, SIA Arbo Windows investēs divus miljonus eiro.

Uzņēmums piecos gados ir būtiski audzējis ražošanas apjomus, kas noticis tieši sekmīga darba rezultātā ar produkcijas pircējiem ārvalstīs. 2018. gadā SIA Arbo Windows neto apgrozījums sasniedza nepilnus sešus milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadā iespētajiem 3,9 milj. eiro nozīmē 53% lielu pieaugumu, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu kāpums jau ir 2,7 reizes. Šogad, pēc SIA Arbo Windows valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Jāņa Lasmaņa sacītā, prognozētie ienākumi būs ap septiņiem milj. eiro.

Sertifikācijas nianses

Tas, ka Ventspilī ražotie logi tiek sekmīgi eksportēti uz Zviedriju, Norvēģiju un nedaudz arī uz Lielbritāniju, ir labi, bet pārsteidzoši, ka ostas pilsētā strādājošā ražotne savu produkciju sekmīgi realizē uzlecošās saules zemē. «Pērn uz Japānu eksportējām logus un bīdāmās sistēmas aptuveni 0,6 milj. eiro apmērā (aptuveni 10% no kopējā neto apgrozījuma), bet šogad šis ienākumu līmenis būs lielāks,» stāsta J. Lasmanis.

Patērētājiem, kuri gaida pienākam jaunāko Apple planšetdatoru iPad 2, varētu nākties paciesties ilgāk, jo nesen Japānā notikusī zemestrīce un tai sekojošais cunami, varētu izraisīt šomēnes tirdzniecībā nonākušā iPad 2 piegāžu kavēšanos, ziņo FoxNews.

Japāna ir būtisks daudzu produktu komponentu ražotājs un piegādātājs. Apple planšetdatoros ir vismaz piecas komponentes, kas tiek piegādātas no Japānas, tādējādi Japānā notikusī postošā dabas katastrofa var aizkavēt šo komponentu, kuru vidū ir daļas elektroniskajam kompasam un ierīces akumulatoram, kā arī, iespējams, skārienjūtīgā ekrāna pārklājums, piegādes.

Eksperti norāda, ka Japānas ražotājiem var rasties problēmas laikus izpildīt visus pasūtījumus, jo uzņēmumu darbiniekiem pēc dabas katastrofas ir grūtības ierasties darbā, turklāt apgrūtinātas ir arī izejmateriālu piegādes.

Apple nav reaģējis uz pasaules mediju ziņām par iespējamo iPad 2 piegāžu kavēšanos. Kompānijas interneta veikalā norādīts, ka jaunā planšetdatora piegādes var kavēties par vienu mēnesi vai pat vairāk, jo Apple cenšas tikt galā ar pieprasījumu, kas esot krietni lielāks nekā gaidīts.

24.jūlijā durvis ver pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā Riga Collection. Šāda tipa veikals ir ne tikai pirmais Latvijas preču specializētais veikals Japānā, bet, iespējams, arī pirmais visā pasaulē.

Tā apgalvo Ārlietu ministrija paziņojumā presei. Veikala izveidošanas ideja un tās realizācija pieder Latvijas draugam, uzņēmējam Jodžiro Kavašimam (Yojiro Kawashima) ar kundzi. Veikala plauktos apmeklētāji varēs gan apskatīt, gan iegādāties tādas preces kā linu un tā izstrādājumus, trikotāžas izstrādājumus, rotaļlietas, stikla dizaina priekšmetus, medu, šokolādi, aromātiskās sveces un ekokosmētiku.

Plānots, ka veikals Riga Collection pulcēs ne tikai Latvijas preču potenciālos cienītājus, bet kalpos arī kā viens no Latvijas kultūras nesējiem Japānā un piedāvās visiem interesentiem iepazīties tuvāk arī ar latviešu kultūru. Tāpat veikalā būs pieejami bukleti un informatīvie materiāli par Latviju un tūrisma iespējām Latvijā.

Piektdien notikušās zemestrīces un tai sekojošā cunami dēļ savas rūpnīcas Japānā slēgusi kompānija Honda, tādējādi visas savas ražotnes valstī slēguši jau divi no pasaules lielajiem automašīnu ražotājiem – pirmdienas rītā par šādu lēmumu paziņoja arī kompānija Toyota.

Reuters vēsta, ka Honda visas savas rūpnīcas Japānā slēgusi līdz vismaz 20. martam. Pirmdien Japānā vēl darbojās Honda motociklu ražotne, taču, kā norādījusi pati kompānija, arī šī ražotne no otrdienas tiks slēgta.

Honda šā gada janvārī Japānā saražoja 69,17 tūkstošus automašīnu. Kopumā Honda Japānā saražo 22% no visām savām automašīnām.

Jau ziņots, ka arī Toyota uz nenoteiktu laiku pārtraukusi transportlīdzekļu ražošanu visās savās Japānas rūpnīcās. Toyota savās Japānas rūpnīcās saražo 45% no visām savām automašīnām.

Arī Mitsubishi Motors svētdien paziņoja, ka līdz otrdienai apturēs ražošanu trijās savās rūpnīcas. Līdzīgu lēmumu ir pieņēmusi arī kompānija Nissan Motor.

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Japāna Tokijā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes, lai aizsargātu galvaspilsētu no iespējamā Ziemeļkorejas raķešu trieciena, pavēstījusi valsts Aizsardzības ministrija.

Paredzēts, ka Tokijā tiks izvietotas kopumā četras Patriot raķešu sistēmas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pretgaisa aizsardzības raķetes tāpat tiks izvietotas Okinavas salu ķēdē. Pirmdien Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka notrieks jebkuru Ziemeļkorejas raķeti, kas tuvosies tās teritorijai.

Tāpat Japāna pie savas piekrastes izvietojusi kara kuģus, kuru uzdevums būs izsekot Ziemeļkorejas raķešu startus un lidojumu.

Japāna jau iepriekš, kad Ziemeļkoreja veica raķešu izmēģinājumus, rīkojusies līdzīgi. Iepriekšējos gadījumos Japāna solīja notriekt Ziemeļkorejas raķetes, ja tās apdraudēs valsts teritoriju.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Bažas par ekonomisko nestabilitāti saistībā ar apjomīgo monetārās stimulēšanas pasākumu samazināšanu nav pamatotas, neskatoties uz apgalvojumiem, ka ekonomikās iepludinātie naudas līdzekļi nodrošinājuši vien biklu atlabšanu, piektdien Davosā notiekošajā Pasaules ekonomikas forumā izteicās vadošo centrālo banku vadītāji.

«Netradicionālas politikas nodrošināta normalizēšanās nozīmē, ka šī politika ir veiksmīga,» norādīja Japānas Centrālās bankas vadītājs Haruhiko Kuroda.

Kuroda aprīlī ieviesa vērienīgu aktīvu iegādes programmu, kas tiek īstenota kā daļa no Japānas premjerministra Sindzo Abes plāna atdzīvināt ekonomiku un izvest to no vairākus gadus ilgušās deflācijas.

Viņš Davosas ekonomikas foruma klausītājiem sacīja, ka pats fakts par uztraukšanos, kā šīs politikas noslēgsies, nozīmē, ka tās strādā. Tomēr Kuroda vienlaikus pauž piesardzību, ka būs nepieciešams kāds laiks, līdz Japānā tiks pārtraukti monetārās stimulēšanas pasākumi.