Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Ar Ostu likuma grozījumiem valstij pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu, trūka plašāka skaidrojuma par situāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentējot 2019.gada nogalē ASV noteiktās sankcijas, kas zināmu laiku skāra arī Ventspils brīvostu, Zeltiņš skaidroja, ka "Ventspils atrodas Ventspilī", tāpēc šai lietai nekādā veidā nav un nebija saistības ar Rīgas ostu.

Tajā pašā laikā jautāts, vai tas, ka pēc sankciju noteikšanas veiktie grozījumi Ostu likumā attiecās gan uz Ventspils brīvostu, gan Rīgas brīvostu, mainot pārvaldes modeli, radīja stresu kravu īpašniekiem un stividoriem, Zeltiņš atzina, ka zināmu stresu tas radīja.

"No skaidrošanas viedokļa, informācijas prasījās vairāk. Visās diskusijās Rīga tika pievilkta klāt Ventspilij, un, protams, tas radīja zināmu stresu stividoros, viņu īpašniekos, bankās. Jautājumi tika uzdoti arī mums," teica Zeltiņš, piebilstot, ka tiktāl, cik tas skar ostu, Rīgas brīvosta situāciju arī skaidroja.

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Latvijas vēstniecība Japānā uzsāka savu darbību 2006.gada aprīlī. Visu šo laiku viens no galvenajiem vēstniecības uzdevumiem ir veicināt ekonomisko sadarbību starp Latviju un Japānu, kas sevī ietver eksporta veicināšanu no Latvijas uz Japānu un investīciju piesaisti no Japānas uz Latviju. Šodien apskatīšu dažas aktualitātes šajos virzienos.

Pēc provizoriskiem datiem Latvijas kopējais eksports uz Japānu 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir pieaudzis par 14% un sasniedza 17.6 milj. LVL. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Japānu bija: koksne un tās izstrādājumi, minerālie produkti (kūdra), ķīmiskā produkcija (farmācija). Pēdējo gadu laikā, samazinoties izejvielu īpatsvaram Latvijas eksportā, pakāpeniski palielinās gatavās produkcijas īpatsvars. Pavisam īsi par trim galvenajām eksporta grupām.

Farmācija:

Latvijas-Japānas ekonomiskajām saiknēm ir diezgan ilga vēsture. Tās pamatā ir farmācijas nozare. 1965.gadā uzņēmumam Grindeks aizsākas sadarbība ar Japānas farmācijas uzņēmumu Taiho Pharmaceutical par preparāta ftorafur piegādēm uz Japānu. Šī sadarbība turpinās arī šodien, paplašinoties ar jaunām sadarbības formām. Medicīnas iekārtu ražotājs Biosan jau vairākus gadus izplata savu produkciju Japānā. Tāpat Japānas tirgū ir pārstāvēts analītiskās programmatūras ražotājs ķīmijas un farmācijas nozarei - Latvijas kompānija ChromSword. Šī gada aprīlī četri Latvijas uzņēmumi tika pārstāvēti Latvijas stendā farmācijas izstādē CPhI Tokijā.

2015. gadā arvien vairāk iedzīvotāju apmeklēja kultūras un sporta pasākumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pēdējo desmit gadu laikā visstraujāk ir palielinājies izrāžu un uzvedumu, kā arī sporta pasākumu apmeklētāju īpatsvars.

2015. gadā 52,4% iedzīvotāju norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā bija apmeklējuši izrādi vai uzvedumu, kas ir par 9,6 procentpunktiem vairāk nekā 2006. gadā. Desmit gadu laikā būtiski pieaudzis arī iedzīvotāju skaits, kuri apmeklējuši sporta pasākumus – no 25,2% 2006. gadā līdz 33,5% 2015. gadā. No visiem iedzīvotājiem 44,2% apmeklējuši kultūras objektus, savukārt 31,9% iedzīvotāju pērn apmeklējuši kino (2006. gadā – 25,6 %).

2015. gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem rīdzinieki visvairāk apmeklēja kino (42,6% rīdzinieku), izrādes un uzvedumus (56,6%), kā arī kultūras objektus (50,8%). Pārējos reģionos kultūras un sporta pasākumus apmeklēja ievērojami mazāks iedzīvotāju īpatsvars. Kino vismazāk apmeklēja iedzīvotāji Zemgalē (21,2%) un Latgalē (21,7%), kā galveno iemeslu minot kinoteātra neesamību tuvākajā apkaimē. Izrādes un uzvedumus vismazāk apmeklēja kurzemnieki (44,6%), kultūras objektus – latgalieši (29,5%), bet sporta pasākumus – rīdzinieki (29,3%) un latgalieši (24,3%).

Valdība nākamnedēļ plāno lemt par izmaiņām Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs - tiks lemts par O. Pulka un J. Vaskāna atcelšanu no amata, liecina piektdien pēcpusdienā publicētā 26. jūnija Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

No Rīgas ostas valdes locekļa amata plānots atcelt ekonomikas ministra virzīto pārstāvi Olafu Pulku (Vienotība), viņa vietā ieceļot Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektoru Ģirtu Greiškalnu.

Rīgas ostas valdē paredzēts nomainīt arī satiksmes ministra pārstāvi, savulaik Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deleģētā Jura Vaskāna vietā virzot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Viņa ir valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve valsts a/s Starptautiskā lidosta Rīga, valsts a/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs un Rojas ostas valdes locekle, tādēļ valdībai būs jālemj arī par atļauju Dž. Innusai savienot amatus.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Pārstāvniecība Zviedrijā (Stokholmā)

Pārstāvniecību vada Guntis Rubīns

MIO (otra lielākā mēbeļu tirdzniecības ķēde aiz IKEA) sākusi sveču eksportu no Latvijas ražotāja, kā arī paneļmāju eksportu. Latvijas uzņēmumi, kas Zviedrijā piedalījās dažādās marketinga aktivitātēs pagājušā gada beigās š.g. sākumā ir uzsākuši jaunus eksporta projektus - Primekss, Arčers, UPB, vairāki pārtikas pārstrādes uzņēmumi - projekta Go Sweden dalībnieki.

Pārstāvniecība turpina sadarbību ar General Motors (SAAB Automobile). Divi Latvijas uzņēmumi ir sākuši strādāt pie specialā autobūves sertifikāta TS 16949 iegūšanas, kas ir priekšnoteikums kļūšanai par tiešo piegādātāju autoražotājiem.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Rīt, 29.jūnijā sāksies Japānas biznesa kluba Krievijā (JCCI) pārstāvju divu dienu vizīte Latvijā. Vizīte būs turpinājums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aizsāktajām aktivitātēm ar Japānas uzņēmējiem šajā gadā. Vizītes mērķis ir padziļināti iepazīstināt Japānas uzņēmējus ar Latvijas investīciju vidi un biznesa iespējām. Vizītes pirmajā dienā Japānas uzņēmēji viesosies Rīgas domē, kam sekos seminārs Rīgas brīvostas pārvaldē, lai padziļināti iepazītos ar Latvijas tranzīta un loģistikas sektoru, sadarbības iespējām ar Rīgas brīvostu, kā arī par tūrisma iespējām Latvijā. Pēcpusdienā delegācija viesosies Jūrmalas domē, lai iepazītos ar Jūrmalas piedāvājumu tūrisma jomā. Savukārt otrajā dienā tiks apmeklēta Ventspils, lai tiktos ar Ventspils pilsētas domes pārstāvjiem un iepazītos ar brīvostas darbību. Vizītes sagatavošanā atbalstu sniedz Rīgas un Jūrmalas dome, Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Tūrisma Attīstības valsts aģentūra. LIAA atgādina, ka Japānas biznesa kluba vizīte Latvijā ir atbildes vizīte LIAA direktora Andra Ozola vizītei Maskavā šī gada maijā, kura laikā notika pirmā tikšanās ar Japānas uzņēmēju biznesa kluba JCCI pārstāvjiem. Kā arī LR Ministru prezidenta Aigara Kalvīša vizītei Japānā šī gada aprīlī. Tās ietvaros, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar Japānas Ārējas tirdzniecības organizāciju „JETRO”, tika organizēts biznesa seminārs Latvijas un Japānas uzņēmējiem un organizāciju pārstāvjiem. Tikšanās ar „JCCI” pārstāvjiem ir nozīmīgs solis abu valstu ekonomisko attiecību veicināšanā, jo Japānas uzņēmēju biznesa klubā Maskavā „JCCI” apvienojušies 130 Japānas uzņēmumu pārstāvji. Kluba priekšsēdētājs ir „Toyota Motor” Maskavā vadītājs un kluba dalībnieku vidū ir tādu pasaules mēroga kompāniju pārstāvji kā „Toshiba”, „Mitsubishi”, „Nissan”, „Panasonic”, „Sony”, „Hitachi”, „Jamaha” u.c.

Rīgas un Ventspils brīvostu nolikumu grozījumi sagatavoti, lai uzlabotu brīvostu pārvalžu darbības efektivitāti un paātrinātu dokumentu apriti attiecībā uz valdēs izskatāmajiem jautājumiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Valdības sēdē 6.oktobrī akceptēti Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2012. gada 29. maija noteikumos Nr. 378 Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums un Grozījumi MK 2012.gada 29.maija noteikumos Nr.379 Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums.

Abu brīvostu nolikumi papildināti, paredzot, ka brīvostas valdes locekļiem paziņojumu par brīvostas valdes sēdi un materiālus var nosūtīt uz brīvostas valdes locekļa elektroniskā pasta adresi.

Esošie nolikumi neparedz situācijas, kad valdes sēdes darba kārtībā nepieciešams iekļaut steidzami risinājumus jautājumus. Ņemot vērā minēto, noteikts, ka valdes sēdes darba kārtību var papildināt, ja par to nobalso visi brīvostas valdes locekļi, kas piedalās valdes sēdē.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

No 2006. gada 11. decembra līdz 21. decembrim Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzņēmēju delegācija apmeklēja Jaunzēlandi ar mērķi izzināt Latvijas uzņēmēju sadarbības iespējas ar uzņēmējiem no Jaunzēlandes, Db.lv informēja organizācija.

Par panākumiem tirgus izpētes braucienā uz Jaunzēlandi stāsta SIA Flora direktore Ilze Buša: "Iepriekš izpētot tirgus vajadzības un atrodot interesējošo uzņēmumu kontaktus, ieguvām jaunu sadarbības partneri, kas izradīja interesi par SIA Flora ražoto koka durvju un logu iepirkšanu. Tiem uzņēmējiem, kas plāno piedalīties kādā no LTRK rīkotajām tirdzniecības misijām un tirgus izpētes braucieniem, iesaku rūpīgi plānot laiku un iepriekš atrast potenciālo sadarbības partneru kontaktinformāciju. Ne mazāk svarīga ir interesējošās valsts tirgus izpēte, jo var gadīties tā, ka tirgū nav pieprasījuma pēc jūsu uzņēmuma ražotajām precēm vai piedāvātajiem pakalpojumiem."

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un transporta nozares uzņēmēju delegācija turpina vizīti – biznesa misiju – Ķīnā, apmeklējot Čendu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomikas, transporta, tirdzniecības, finanšu, kā arī elektronikas, IT tehnoloģiju un automašīnu ražošanas centriem Ķīnā, informē SM Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Vizītes laikā delegācija tikās ar Čendu pilsētas vicemēru Liu Shoucheng, kurš ir atbildīgs par loģistikas un transporta jautājumiem Čendu. Latvijas puse informēja par Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūras piedāvātajām iespējām un potenciālo sadarbību transporta jomā. Savukārt Vicemērs Liu prezentēja Čendu transporta nozares attīstības plānus, tostarp mērķi trīs gadu laikā Čendu uzcelt otru lidostu, uzsverot Čendu apņemšanos kļūt par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ķīnā un vārtiem uz Eiropu. Tāpat puses pārrunāja iespēju izveidot tiešo gaisa satiksmes savienojumu starp Rīgu un Čendu, Rīgai kļūstot par reģiona būtiskāko aviācijas mezglu un nodrošinot savienojumu starp Eiropu un Āziju.

„Ar starptautisko pilsētbūvniecības plenēru par laukuma Pils ielā 1 iespējamo apbūvi, kuru Jūrmalas pilsētas dome rīkoja no 22. līdz 26. septembrim, faktiski ir noslēgusies šī gada kūrorta sezona, kas bija īpaši spraiga un veselu mēnesi garāka, nekā līdz šim,” aizvadīto vasaru rezumē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis. „Jūrmalas pilsētas dome sistemātiski strādā pie tā, lai kūrorta sezonu pagarinātu un ar laiku pārtrauktu pilsētas atkarību no ekonomiskās un sabiedriskās dzīves sezonalitātes, kas pēc Latvijas kūrortu sistēmas sabrukuma ir iezīmējusies īpaši uzskatāmi. Gandarījumu rada tas, ka šajā ziņā esam guvuši panākumus. Mūsu mērķis ir kūrorta sezonu pagarināt vēl vairāk.” Šovasar Jūrmalā notikuši vairāk nekā 200 kultūras, tradīciju un sporta pasākumi. Starp nozīmīgākajiem un lielāko sabiedrības interesi izraisījušie minami pirmām kārtām lielie festivāli – starptautiskais jauno izpildītāju konkurss „Jaunais vilnis”, konkurss „Raimonda Paula jaunās zvaigznes Jūrmalā”, IV starptautiskais bērnu horeogrāfijas festivāls „Arabeska”, V starptautiskais pop-rok grupu festivāls „Tu esi pamanīts” un citi. Vērienīgi izdevās tradicionālie Jomas ielas svētki ar līdz šim vēl Latvijā nepieredzētām skatuvēm virs ielas. Kultūras un sporta pasākumu kompleksu noslēdza retro automobiļu salidojums, kas aptvēra visu pilsētu. Lai palīdzētu pilsētas viesiem orientēties, izvietotas 56 jaunas norādes uz tūrisma objektiem. Šis darbs tiks turpināts. Pašvaldība veikusi lielu darbu, lai Jūrmalai piesaistītu tūristus un popularizētu mūsu kūrortu ārpus Latvijas robežām. Jūrmalas dome ar savu atsevišķu stendu ir piedalījusies gan Rīgas lielākajā tūrisma gadatirgū „Balttour 2004”, gan līdzīgos gadatirgos Minskā (Baltkrievija) un Viļņā (Lietuva), ar pilsētā piedāvāto pakalpojumu klāstu iepazīstinot kaimiņvalstu iedzīvotājus. Gan Latvijas, gan visu Baltijas valstu kopējā stendā Jūrmala tika pārstāvēta arī tūrisma gadatirgos Helsinkos (Somija) un divas reizes Maskavā (Krievija). Informatīvie materiāli par Jūrmalu prezentēti arī Igaunijas, Vācijas, Itālijas, Zviedrijas un Anglijas tūrisma izstādēs. Klajā laisti seši dažādi tūristiem domāti izdevumi par Jūrmalu, tai skaitā, brošūra „Jūrmala – pilsēta uz viļņa 2004”, fotoceļvedis „Jūrmala”, pilsētas karte, pat avīzes speciālizlaidums somu valodā un buklets „Jūrmala” lietuviešu valodā. Par Jūrmalu lielu interesi sākuši izrādīt ārvalstu žurnālisti. Šogad pašvaldība uzņēmusi un ar pilsētas aktualitātēm iepazīstinājusi prāvas preses pārstāvju grupas no Lietuvas, Vācijas, Japānas, Čehijas un Anglijas. Palielinājusies arī dažādu valstu oficiālo personu interese. Pašvaldības viesi 2004. gada deviņos mēnešos ir bijuši Krievijas tūroperatori, Zviedrijas Skanes reģiona pašvaldību 60 pārstāvju delegācija, Vācijas kūrrotoloģijas speciālisti, Austrijas tirdzniecības palātas delegācija, Saksijas (Vācija) federālās zemes Landtāga Eiropas lietu komisijas delegācija, Meklenburgas-Priekšpomerānijas (Vācija) ekonomikas ministra Dr. O. Ebnera vadītā delegācija, Ukrainas valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, Vācijas Bundestāga viceprezidentes Dr. S. Kastneres vadītā delegācija, Valonijas tūrisma komisārs un citi. Sezonas vainagojums bija plašu rezonansi sabiedrībā un valdības aprindās guvušie starptautiskie pasākumi: Jūrmalas sadraudzības pilsētu konference „Ķemeru kūrorts un tā apkārtne” un pirmā kūrorta konference, kurā piedalījās arī ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Pieredze liecina, ka šāda veida aktivitātes, informējot un ieinteresējot ārzemniekus, īsto atdevi dod nākamajā un pat aiznākamajā sezonā. Avots: Jūrmalas pilsētas dome

Pirmdien, 30.novembrī, Satiksmes ministriju (SM) apmeklēja Ķīnas uzņēmēju delegācija, kas piedalās Baltkrievijas industriālā parka Lielais akmens izveidē, lai ar SM vadību pārrunātu Latvijas iespēju līdzdarboties šajā projektā, informēja ministrijā.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš atzinīgi novērtēja Ķīnas delegācijas vizīti, kā arī izteica pateicību Ķīnai par atbalstu Latvijas iecerei koordinēt transporta un loģistikas jomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1.

Ozoliņš norādīja, ka abām valstīm ir daudz kopīgu interešu, realizējot Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu – One Belt, One Road, kas paredz savienojamības un sadarbības attīstīšanu Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas puse izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās, t.sk. arī transportā.

Baltkrievu uzņēmēji ir gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju, apsverot iespēju palielināt arī naftas produktu un minerālmēslu tranzītu caur Rīgas brīvostu, vēsta Latvijas Avīze.

Par to vizītē Minskā nule esot runājuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un naftas un ķīmijas koncerna Belneftehim vadība.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas pašvaldības un Latvijas uzņēmēju delegācija Baltkrievijā uzturas jau kopš nedēļas vidus. Pirmās dienas svarīgākā tikšanās bijusi vizīte koncernā Belneftehim. «Nevar teikt, ka pēc šīs tikšanās jau būtu kāds galarezultāts, jo mēs vairāk iepazinām viens otra piedāvājumus,» telefonsarunā skaidrojis A. Ameriks.

«Baltkrievi domā par iespēju paplašināt naftas produktu tranzītu caur Rīgas brīvostu, galveno uzsvaru liekot uz mazutu. Pērn tie bija 1,3 miljoni tonnu. Rīgas brīvostu interesētu arī minerālmēslu apjomu palielināšana. Taču baltkrievi pašlaik rēķina tarifus un iespējamās izmaksas, kas veidosies, saņemot naftu no diviem atšķirīgiem virzieniem – no Melnās jūras vai no ziemeļu puses. Ja izdotos vienoties par jau esošo cauruļvadu, tad viņi sadarbosies tikai ar Latviju. Ja tomēr būs nepieciešams dzelzceļš, tad jau sadarbība plānota arī ar Klaipēdu,» stāstījis Rīgas vicemērs.

Ventspilī 15. decembrī viesojusies Gotlandes (Zviedrija) delegācija, lai pārrunātu prāmju līnijas Ventspils - Gotlande izveides iespējas. Prāmju līnijas izveidi pēta Ventspils Augstskola un Gotlandes Augstskola kopīgā projekta A meeting place in the Baltic Sea ietvaros.

Delegāciju vadīja Marianne Samuelsone, Gotlandes administratīvās valdes gubernatore, delegācijas sastāvā bija arī citi pašvaldības, kā arī Gotlandes Tūrisma Asociācijas un Austrumzviedrijas Tirdzniecības kameras pārstāvji.

Gotlandes delegācija apmeklēja Ventspils Augstskolu, kur iepazinās gan ar augstskolas darbu, gan Ventspils Augstskolas studentu līdz šim paveikto projekta "A meeting place in the Baltic Sea" ietvaros. Šī projekta galvenais uzdevums ir izpētīt iespējamo prāmju satiksmi maršrutā Ventspils – Gotlande, kā arī veicināt sadarbību starp divām augstskolām, kuras atrodas tuvu viena otrai pie Baltijas jūras. Projekts izveidots pēc Austrumzviedrijas Tirdzniecības kameras iniciatīvas. Studenti informēja, ka pirmie projekta ietvaros veiktā darba rezultāti būs pieejami jau februāra beigās.

Speciālo ekonomisko zonu (SEZ) kapitālsabiedrībām un brīvostu licencētām kapitālsabiedrībām jādod tiesības piemērot visus atļautos nodokļu atvieglojumus no līguma par ieguldījumu slēgšanas brīža, lēma Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (LOTLP).

Šāds lēmums tika pieņemts, jo Finanšu ministrija atsauca savus iebildumus pret neierobežota termiņa ieviešanu. Šobrīd šādi atvieglojumi ir spēkā 16 gadus. Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka jauni investīciju projekti ostās ir finansiāli ļoti ietilpīgi un prasa ļoti lielas investīcijas. Tāpat Latvijas ostu termināļi strādā asas konkurences apstākļos ar citām Baltijas jūras ostām. «Līdz ar to investīciju atmaksāšanās paredzama ievērojami lielākā laika periodā, nekā 16 gadi,» uzsver SM.

Satiksmes ministrija tuvākajā laikā virzīs uz valdību grozījumus likumos, kas nepieciešami arī, lai pagarinātu brīvostu un SEZ darbības termiņu līdz 2035. gadam. Atbilstoši patlaban spēkā esošajiem tiesību aktiem Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas var darboties līdz 2017. gada beigām.

Ne jau brīvostu valžu locekļu neprofesionalitāte ir lielākais apdraudējums, bet negodprātīga darba pienākumu veikšana

Kaut arī Zolitūdes sabrukušā Maksimas veikala celtniecībā bija iesaistīti viens par otru vairāk sertificēti profesionāļi, tas draņķis ņēma un sabruka, liekot cienījamiem būvniekiem uzklausīt nepatiesus apvainojumus mantkārībā un bezatbildībā.

Piekritīsiet, ka attiecībā uz pērnā rudens traģēdiju šāds izteikums skan ciniski. Savukārt saistībā ar ostu pārvaldību kautko līdzīgu dzirdam regulāri, bet tas neizraisa tādu sašutumu, jo nav cilvēku upuru.

Nu it kā jau jumts uz galvas nogāzies nav, proti, kopumā kravu apjoms lielāks nekā pērn, līdz ar ko Ventspils un Rīgas brīvostu, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldēm, līdzīgi kā Zolitūdes veikala celtniekiem un nomniekiem, visi papīri kārtībā. Krievijas tranzīta politiku ietekmēt nevaram, pa izstādēm braukājam un investorus meklējam un galu galā visus lēmumus taču kopīgi pieņem valdes, kur brīvostās ir puse, bet SEZ – trešdaļa valsts (ministriju) pārstāvju. Savukārt neko no tranzīta biznesa nejēdzošā Valsts kontrole tikai nevajadzīgi piekasās teju efektivitātes virsotnes sasniegušajām pārvaldēm.

Ķīnas kravu piesaistē Latvijas tranzīta koridoram nākamais posms konkrētu sadarbības projektu identificēšanai būs informācijas apmaiņa abu valsts iestāžu, uzņēmumu starpā un detalizētas analīzes veikšana, informēja Satiksmes ministrijā.

Tas nolemts, ņemot vērā abu pušu skaidri pausto vēlmi sadarboties un kopīgo izpratni par sadarbības iespējām, īpaši attiecībā uz pievienotās vērtības kravu piesaisti, skaidro ministrijā.

Latvijas transporta un loģistikas nozares pārstāvju delegācija Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa vadībā 9.septembrī noslēdza biznesa misiju ar vizīti Šanhajā.

Delegācija tikās ar Šanhajas vicemēru Jangu Žuačinu apmeklēja Šanhajas ostas Vaigačao konteineru termināli un Hongča lidostu, kā arī piedalījās biznesa apaļā galda sarunās.

Šanhajas vicemērs augstu novērtēja Latvijas delegācijas vizīti Ķīnā, kā arī apliecināja ieinteresētību sadarbības padziļināšanā un izteica cerību, ka šī vizīte, kuras laikā Latvijas pārstāvji tikās ar augstām Ķīnas amatpersonām, dos nepieciešamo stimulu praktiskas sadarbības intensificēšanai.

Japānas uzņēmēju delegācija pēc "NP Properties" industriālo parku apmeklējuma atzinīgi novērtēja industriālo parku Latvijā sniegtās iespējas. Uzņēmēji atzina, ka Latvijai ir pietiekams potenciāls, lai ārvalstu uzņēmēji no Japānas, kas darbojas Skandināvijas tirgū, apsvērtu iespējas šeit daļēji pārcelt savas ražotnes vai loģistiku.

Uzņēmēji vizītes ietvaros apmeklēja divus industriālos parkus - agrākā RAF teritorijā topošo industriālo parku "NP Jelgavas Biznesa Parku", kas ir viens no lielākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā ar 111 tūkst.kv.m iznomājamo platību, un "Nordic Industrial Park" Olainē, kas ir viens no pirmajiem un šobrīd modernākajiem industriālajiem parkiem valstī.

Industriālajos parkos viesojās 12 Japānas uzņēmēji, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā un Austrijā un izrādījuši interesi iepazīties ar iespējām ražošanas un loģistikas jomā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Interesanti, ka japāņu uzņēmēji lielu interesi izrādīja par ekoloģijas jautājumiem, kuriem citu delegāciju vizītēs tiek pievērsta daudz mazāka loma. Mūsu speciālisti informēja uzņēmējus par aktivitātēm, kas ļauj mūsu industriālajos parkos nodrošināt vides prasības un samazināt iespējamo apdraudējumu apkārtējai videi. Vēl japāņi lielu vērību pievērsa jau esošajiem nomniekiem un viņu pieredzei, kā arī iespējai esošās telpas ne tikai sagatavot atbilstoši to prasībām, bet arī nodrošināt ar vajadzīgajām tehnoloģijām un to uzstādīšanu."