Jūrmalas pludmalēs jūlijā sāks darboties 13 jaunas konteinertipa tualetes, kas aizstās vecās, morāli un fiziski novecojušās sausās tualetes, kas bija izvietotas kāpu zonā, Db.lv informē domes pārstāvis Aldis Bērziņš.

Konteinertipa tualetes tiks uzstādītas izejās uz jūru maksimāli tuvu pludmalei P.Stradiņa ielā, Vienības prospektā, Ainažu ielā, Kļavu ielā, Līgatnes ielā, Salacas ielā, Dārzu ielā, Rožu ielā, Vēju ielā, Kaugurciema ielā, Brīzes ielā, Jaunķemeru ceļā pie restorāna „Neptūns” un pie Brīvdabas muzeja Lielupē. Tās domātas šīs sezonas vajadzībām, nepieciešamības gadījumā tiks risināts jautājums par tualešu darbību arī aukstajos gadalaikos.

Katrā konteinertipa sanitārajā mezglā būs vīriešu un sieviešu tualetes, ko vienlaikus varēs izmantot 6 līdz 8 cilvēki. Vairākās vietās, piemēram, Vēju ielā un Vienības prospektā būs tualetes, kas pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Paredzēts, ka būs arī vieta, kur var noskalot kājas, lai atbrīvotos no pludmales smiltīm pirms došanās prom no jūras malas. Tualetes varēs izmantot bez maksas.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Šonedēļ Līvu laukumā, Vecrīgā tiek uzstādīta jauna, konteinera tipa sabiedriskā tualete, ko plānots atvērt 15. februārī. Lai noskaidrotu situāciju ar pārējo tualešu būvniecību pilsētas centrā pirms tūrisma sezonas sākšanās, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC) tikās ar Rīgas domes Vides departamenta pārvaldes vadītāju Uldi Petrēvicu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Tualešu būvniecībai Rīgas centrā ir gara vēsture; tā kļuvusi gluži vai par teiksmainu mītu, kas sagādā pamatīgas neērtības ceļotājiem. Tādēļ apsveicami, ka Vecrīgas centrā būs jauna funkcionāla tualete; tas ir pirmais reālais solis un būs patīkams pārsteigums mūsu pilsētas viesiem,” atzīmējis A. Ludviks.

Vides departamenta atbildīgā persona līdzšinējo kavēšanos tualešu uzstādīšanā skaidroja ar tehniskiem iemesliem. U. Petrēvics solīja, ka līdz šā gada 1. jūnijam Vecrīgā tiks uzstādītas un darbosies vēl trīs sabiedriskās tualetes – 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Poļu gāti, Kungu ielā pie Svaru ielas un 11. novembra krastmalā zaļajā zonā pie krustojuma ar Bīskapa gāti. Šobrīd Vides departaments veic apsaimniekošanas pretendentu piedāvājuma izvērtēšanu uzstādāmo tualešu nomai un apkalpošanai.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Kamēr Rīgas domi plosa kaislības par sabrukušo koalīciju un jaunas veidošanu, vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) asi kritizējis domes Vides departamentu par laikā neuzstādītām tualetēm.

A.Ludviks uzsver, ka jau kopš šī gada sākuma, viņš kā par tūrisma jautājumiem atbildīgais vicemērs ir vairākkārt aicinājis atbildīgo Rīgas domes struktūrvienību laikus uzstādīt sabiedriskās tualetes, taču izpildes termiņi nesaprotamu iemeslu dēļ vairākkārt mainīti. Pēdējais termiņš bija 1. jūnijs, tomēr arī tas netika ievērots. A.Ludviks uzskata, ka šāda veida rīcības trūkums no Vides departamenta puses ir nopietns signāls, ka «konkrētais departaments nav spējis vai gribējis risināt tualešu jautājumu un tam ir nopietnas problēmas».

A.Ludviks izteicies, ka «situācija joprojām ir zem jebkādas kritikas. Cilvēkiem apmeklējot pilsētas centru, ir ļoti ierobežotas iespējas civilizēti nokārtot savas dabiskās vajadzības.»

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Vācijas - Dānijas prāmju kompānija Scandlines 27. un 28. martā piedalīsies starptautiskajā transporta un loģistikas konferencē Maskavā, kur prezentēs savu intensīvo prāmju un RoRo kuģu satiksmes tīklu Baltijas jūrā.

Starptautiskā konference - izstāde TransRusia 2007, kas norisināsies Maskavas sporta kompleksā Oļimpijskij no 27. līdz 30. martam, veltīta transporta un loģistikas jautājumiem Krievijā. "Scandlines" prezentēs savus loģistikas risinājumus kravu pārvadājumiem pa jūru un citus loģistikas risinājumus stendos I 32/I 36, kur izstādes apmeklētāji varēs satikt uzņēmuma pārstāvjus un saņemt informāciju par kompānijas darbību Baltijā, tās stratēģiju un nākotnes plāniem.

Scandlines nodrošina 12 līnijas ar 24 prāmjiem starp Vāciju, Dāniju un Zviedriju, kā arī uz Baltijas valstīm. Veiksmīgas darbības rezultātā 2006. gadā Scandlines bija viens no vadošajiem kuģniecības uzņēmumiem Baltijā, pārvadājot 20 miljonus pasažieru, 4,2 miljonus automašīnu un vairāk nekā 1,1 miljonu kravas vienību.

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Igaunijas valdība piešķirs gandrīz 20 miljonus eiro starptautisko prāmju operatoriem, lai kompensētu zaudējumus, ko tiem nodarījuši Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" saņems 15 miljonus eiro, Somijas uzņēmums "Viking Line" - 4,5 miljonus eiro, Somijas kompānija "Eckero Line" - 350 000 eiro un Dānijas kuģniecība DFDS - 100 000 eiro, paziņojis Igaunijas Valsts pamatpakalpojumu centrs.

Tā būs kompensācija par zaudējumiem laika posmā no 13.marta līdz 15.jūnijam prāmju satiksmē starp Igauniju un Somiju un par laika posmu no 13.marta līdz 30.septembrim satiksmē starp Igauniju un Zviedriju. Kompensācijas mehānisms paredz segt līdz 80% zaudējumu.

Prāmju kompānijas savus kopējos zaudējumus bija aplēsušas 59 miljonu eiro apmērā un bija pieprasījušas tos kompensēt 39 miljonu eiro apmērā.