Novembris nāks ar ievērojamām laika apstākļu izmaiņām – vēl salīdzinoši silto un mierīgo rudeni, kas Latvijā valdīja oktobra beigās, nomainīs mainīgi laika apstākļi, ar dzestriem ziemeļpuses vējiem. Tie atnesīs arī sniegu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā internetā ievietotā informācija.

Nepastāvīgi laika apstākļi valdīs Latvijā mēneša pirmajās dienās – Atlantijas cikloni nesīs gan nokrišņu mākoņus, gan arī brāzmainus vējus: šodien, 1. novembrī, vēl līs, un diena būs silta (maksimālā temperatūra sasniegs pat +7...+11 grādus), taču jau nākamajā dienā, vējam iegriežoties no ziemeļrietumu puses, Latvijā ieplūdīs aukstas gaisa masas, un lietu jau valsts austrumu rajonos var nomainīt arī sniegs. Turklāt ziemeļrietenis piekrastes rajonos var sasniegt arī vētras spēku.

Slapjdraņķis valdīs arī nākamajā dienā – 3. novembrī – kad sniegs un slapjš sniegs pāries lietū, bet dienas beigās un jo sevišķi naktī uz 4. novembri atkal gaidāmi nokrišņi sniega veidā, jo tad jau vējš iegriezīsies pat no ziemeļaustrumu puses, un mūsu reģionā ieplūdīs aukstās arktiskās gaisa masas. Dekādes vidū, kad debesis skaidrosies, pierims vējš un nokrišņi nebūs, termometra stabiņš naktīs visā Latvijā noslīdēs līdz -3...-8 grādiem, bet austrumu rajonos pat līdz -10 grādiem. Arī dienas laikā Vidzemē un Latgalē pieturēsies neliels sals, rietumos būs tikai 0...+3 grādus silts.

Vidējā diennakts satiksmes intensitāte Latvijas galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.

Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt, un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Visblīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14 246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru.

Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas robeža (Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.

2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23,9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, kopumā tos var raksturot kā rudens slapjdraņķi, kuru pavadīs arī stipri vēji, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā internetā ievietotā informācija.

Laika apstākļi nedēļas pirmajā pusē:

Jau šorīt mūsu reģionu šķērso mākoņu un nokrišņu zona, kas gan pamatā atnes tikai lietu, vienīgi Vidzemē iespējams arī slapjš sniegs. Šodien dienas laikā un naktī uz otrdienu jau visā Latvijā vējš pakāpeniski iegriezīsies no ziemeļrietumu, ziemeļu puses un pieņemsies spēkā – rīt dienā tā stiprums brāzmās sasniegs 15-19 m/s, bet piekrastes rajonos pat vētras spēku – 21-23 m/s. Līdz ar ziemeļpuses vējiem ieplūdīs arī vēsākas gaisa masas un nokrišņi jau pāries slapjā sniegā un sniegā, iespējams pat nedaudz putinās. Tādi tie saglabāsies vēl arī trešdien, pakāpeniska to pierimšana gaidāma dienas laikā, sākot no rietumu rajoniem; tad pakāpeniski pierims arī vējš. Gaisa temperatūra gaidāma no -4...+3 grādiem nakts laikā līdz -2...+3 grādiem dienā (vēsāk kā jau ierasts šajā gadalaikā būs valsts austrumu rajonos, bet siltāk – Baltijas jūras piekrastē).

Jauni ierobežojumi, par kuriem valdība lems šo piektdien, varētu tiktu ieviesti attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas vietām un kultūras un izklaides pasākumiem, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi tiktu attiecināti uz vietām, kur infekcijas izplatība ir lielāka un kur ir augstāka savstarpējās kontaktēšanās intensitāte. Patlaban šajā sarakstā "atvērti palikuši" izklaides un kultūras pasākumi, atzīmēja ministre.

Lai gan arī šobrīd šādi pasākumi ir strikti regulēti ar numurētām, fiksētām sēdvietām, vadoties pēc Viņķeles sacītā, tas nav gana, jo nesen tapa zināms par vairāku apmeklētāju un dalībnieku inficēšanos Latvijas Radio kora koncertā "Diena aust. Latvijas Radio korim 80" Vidzemes koncertzālē Cēsīs.

Otrais virziens, kur tiks piedāvāts ieviest striktākus ierobežojumus, būs sabiedriskā ēdināšana, piebilda ministre.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Apzinot slimnīcu kapacitātes, panākta vienošanās par papildu 300 slimnīcas gultu atvēršanu vai pārprofilēšanu, šodien žurnālistiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Šī ir slimnīcu darbības pārkārtošana bez striktākiem ierobežojumiem jau uz iepriekš pieņemto lēmumu pamata," sacīja Mūrmane-Umbraško.

Papildus gultu atvēršana sākusies jau šodien, tomēr, pēc valsts sekretāres paustā, tā turpināsies arī visu nākošās nedēļas pirmo pusi.

"Pietiekoši liels skaits [gultasvietu] ilgtermiņā varētu būt ne tikai Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, bet arī lielajās reģionālajās slimnīcās. Piemēram, Daugavpils Reģionālā slimnīca ir ļoti aktīva - viņi paši plāno pārprofilēt ap 100 gultām," skaidroja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka šis gultu skaita pieaugums būs arī reģionos.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklātais inficēto skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

Tāpat pagājušajā diennaktī mirusi ar Covid-19 inficēta persona vecumā no 55 līdz 60 gadiem.

Aizvadītajā diennaktī kopumā veikti veikti 5726 Covid-19 testi, līdz ar to diennakts laikā atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testēto skaitu sasniedzis līdz šim augstāko punktu - 4,4%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 3% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopš pavasara Latvijā veikti 413 905 Covid-19 izmeklējumi, inficēšanās laboratoriski apstiprināta 4208 personām, bet 1357 personām apstiprināta izveseļošanās.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pagājušās diennakts laikā slimnīcās ievietoti 17 Covid-19 pacienti, savukārt kopumā stacionāros ārstējas 113 saslimušie, no kuriem 103 ar vidēji smagu slimības gaitu, bet desmit ar smagu slimības gaitu. Aizvadītajā diennaktī stacionāru pametuši astoņi sasirgušie, kamēr kopš Covid-19 parādīšanās no slimnīcām izrakstīti kopumā 312 pacienti, starp kuriem ir gan atlabušie, gan mirušie.

«Izvērtējot pirmo jaunās sistēmas darbības periodu, tika mainīta tirdzniecības centra Olimpia autostāvvietas lietošanas kārtība,» biznesa portālam db.lv stāstīja EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Jaunā autostāvvietas lietošanas kārtība paredz priekšrocības iepirkšanās centra lojālajiem klientiem, kuri tajā pavada ilgāku laiku un izmanto vairāk pakalpojumu. Izmaiņas veiktas, balstoties uz klientu atsauksmēm un sistēmas datiem, kas sniedz informāciju par auto plūsmas intensitāti stāvvietā, tajā pavadīto laiku, noslogotākajām stundām u.c. «Sistēmas dati liecina, ka vairums autobraucēju stāvvietā nepavada ilgāk par vienu stundu. Šai tendencei tika pielāgots arī bezmaksas laiks, lai nodrošinātu lielāku auto aprites iespējamību autostāvvietā un varētu pagarināt bezmaksas auto novietošanas iespēju tiem klientiem, kas apmeklē arī sporta klubu, izmanto skaistumkopšanas salona vai automazgātavas pakalpojumus,» skaidroja EuroPark Latvia pārstāvis.

2017. gadā ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un ir konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Pērn labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57 % valsts galveno autoceļu, kas ir par 20 % vairāk nekā 2012. gadā.

2017. gadā gadā uz valsts autoceļiem turpināja pieaugt satiksmes vidējā diennakts intensitāte – salīdzinot ar 2016. gadu, tā ir pieaugusi par 3 %. Savukārt 2016 .gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, satiksmes intensitāte pieauga par 8 % un pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes līmeni.

Visaugstākā satiksmes intensitāte pērn bijusi uz Bauskas šosejas (A7) – 12 240 automašīnas diennaktī, uz Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte, A5) – 11 891, un uz Jelgavas šosejas (A8) – 11 585 automašīnas diennaktī.

Galveno valsts autoceļu posmi, uz kuriem satiksmes intensitāte pērn bija visaugstākā, ir Jūrmalas šosejas posmā no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Babīti – pa to diennaktī vidēji braukušas 45 238 automašīnas, Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas robežas līdz Tallinas šosejai (A1) – pa to vidēji diennaktī braukušas 40 128 automašīnas, un Jūrmalas šosejas posmā no pagrieziena uz Babīti līdz Jūrmalai – pa to vidēji diennaktī braukušas 38 311 automašīnas.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 36 cilvēkiem, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to Lietuvā inficēšanās ar šo vīrusu konstatēta kopumā 2762 cilvēkiem.

No 36 jaunatklātajiem gadījumiem vienā gadījumā inficēšanās notikusi ārzemēs. Viens gadījums ir saistīts ar uzliesmojumu korī, divi gadījumi - ar uzliesmojumu popmūzikas festivālā "PravalFestas" Prieņu rajonā, viens gadījums - ar uzliesmojumu skaistumkopšanas salonā Kauņā, 13 gadījumi - ar uzliesmojumiem dažādos uzņēmumos. Desmit gadījumos inficēšanās notikusi, kontaktējoties ar inficētu personu, kas ir identificēta. Astoņos gadījumos nav zināms, kur notikusi inficēšanās.

1802 cilvēkiem apstiprināta atveseļošanās.

Pagājušajā diennaktī veiktas 5436 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 623 841 analīze.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Maksājumos notiek pāreja no skaidras naudas maksājumiem uz bezskaidru naudu un bezkontakta maksājumiem. Nav ticams, ka tuvākajā nākotnē kļūsim par 100% bezskaidras naudas valsti, tomēr tie aizvien vairāk norēķinos dominēs, atklājot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenci «22. gadsimta maksājumi: šodiena veido nākotni», sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

«Zibmaksājumi sniedz labu priekšstatu par to, kādiem vajadzētu būt mūsdienīgiem finanšu pakalpojumiem. 21. gadsimta patērētājs sagaida, ka visi pakalpojumi pieejami tiešsaistes režīmā tepat un tūlīt. Samaksāt rēķinus, veikt pirkumus vai pārskaitīt līdzekļus privātpersonai vai uzņēmumam iespējams jebkurā diennakts stundā no jebkuras vietas, kurā nodrošināta pieeja internetam. Pāris klikšķu, un dažās sekundēs nauda sasniedz saņēmēju,» sacīja Z. Razmusa.

Pēdējās paaudzes laikā starpbanku pārvedumu jomā panāktais progress ir iespaidīgs. Tikai mazliet vairāk nekā pirms 20 gadiem Latvijā dienā bija viens starpbanku klīringa cikls, pamatojoties uz maksājuma rīkojumiem papīra dokumenta veidā, un darījumi starp dažādu banku klientiem tika pabeigti vairāku dienu laikā. Šodien starpbanku zibmaksājumi var tikt veikti dažās sekundēs 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā.

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Pie normālas dzīves tuvāko pusgadu nevarēs atgriezties, jo būtu nepieciešams pieredzēt radikālu saslimstības ar Covid-19 samazinājumu un nodrošināt plašu vakcīnu pieejamību, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš tostarp skaidroja, ka, ja saslimstības samazināšanas temps būs tāds, kā iepriekšējās divās nedēļās, tad līdz epidemiologu nospraustajam mērķim - 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju - varētu nokļūt pēc apmēram mēneša. Kā jau iepriekš vēstīts, sasniedzot divu nedēļu kumulatīvo gadījumu skaita jeb saslimstības līmeni 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, būtu iespējams mazināt ierobežojumus.

Tomēr pie normālas dzīves "mēs nevarēsim atgriezties vismaz turpmāko pusgadu", sacīja ministrs, piebilstot, ka tam priekšnoteikums ir radikāls saslimstības samazinājums, kas ies roku rokā ar masveida vakcīnu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat ministrs vērsa uzmanību uz situāciju citviet Eiropā, kur jauno koronavīrusa celmu dēļ sācies jauns saslimstības ar Covid-19 vilnis. "Mums sāk samazināties slimības izplatība, bet slimnīcas arvien ir pārslogotas. Mūsu pienākums ir novērst šo trešo vilni," izteicās politiķis.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā konstatēti 237 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par pieciem ar šo slimību saistītiem nāves gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs diennakts laikā ir pieaudzis no 117,7 līdz 122,1 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēdējo reizi augstāks kumulatīvais rādītājs bija 17.jūnijā, kad tas bija 125,8.

No pēdējo 24 stundu laikā atklātajiem gadījumiem 206 cilvēki nebija vakcinēti vai nebija pabeiguši vakcinācijas kursu, bet 31 bija vakcinēts.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 41 310 Covid-19 izmeklējumi, kas ir līdz šim lielākais diennaktī veikto testu skaits. Tikmēr pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 0,6%.

No aizvadītajā diennaktī mirušajiem divi bijuši vecumā no 60 līdz 69 gadiem, viens - vecumā no 70 līdz 79 gadiem un vēl divi - vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 313 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī konstatēto gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Pagājušajā diennaktī veikti 7328 testi, kuri 4,3% gadījumos bijuši pozitīvi.

Kā iepriekš skaidroja SPKC, šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Aizvadītajā diennaktī miruši seši pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanas ar Covid-19. Mirušie pacienti bijusi vecuma grupās no 60 līdz 80 un no 80 līdz 90 gadiem. Līdz šim ziņots par 85 personu nāvi, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Kopumā saslimšana ar Covid-19 Latvijā līdz šim apstiprināta kopumā 6752 personām, savukārt no Covid-19 līdz izveseļojušās 1444 personas.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.