Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA RUBRIG ražotnē, kur top gumijas drošības plāksnes sportam, bērnu rotaļlaukumiem un citiem iekštelpu un ārā infrastruktūras objektiem ar augstu traumu rašanās riska faktoru.

Kompānijas ražotne Ādažos izveidota 2016.gadā un patlaban tās ražošanas jauda tuvojas 100 tūkstošiem kvadrātmetru gumijas seguma gadā. SIA RUBRIG valdes priekšsēdētājs Dainis Bonda stāsta, ka jau pirms uzņēmuma izveides viņš strādājis drošības segumu jomā, un, izpētot tirgu, kopā ar kolēģiem secinājuši, ka tuvākajā reģionā neviens nopietns uzņēmums šādu produkciju neražo, vien pāris kompānijas to dara mazos apjomos.

Uzņēmums sāka darbību ar bērnu laukumu flīžu ražošanu, pirmie pasaulē piedāvājot bērnu laukumu flīzes ar četru veidu dizainu – Saplīsusī zeme, Viļņi, Strīpas un Austras koks, tāpat ražošanā ieviests plāns sporta zāļu segums. Ražotnes iekārtas iedarbinātas pirms aptuveni 2,5 gadiem - rudens sezonā sākotnēji testēti ražošanas procesi, vērtēta izgatavotā produkcija un vērots pieprasījums, un pirmo līgumu kompānija noslēdza janvārī par produkcijas piegādi uz Beļģiju, Briseles diplomātu bērnu skolu. Divu gadu laikā attīstība bijusi strauja, un patlaban produkciju uzņēmums eksportē jau uz 20 pasaules valstīm. Lielākoties prece tiek vesta uz Eiropas Savienības valstīm, taču ir klienti arī ārpus tās, un viens no nozīmīgiem klientiem ir Izraēlā. RUBRIG ražojis arī segumu, kas tiek izmantots kā pagaidu ceļš, smagai armijas tehnikai šķērsojot grants un asfalta ceļus, produkta daudzveidību raksturo D. Bonda. «Šobrīd esam attīstījušies tik tālu, ka saskatām nozīmīgu potenciālu un straujāku izaugsmi fitnesa zāļu, crossfita un citu ar sportu saistītā nišā. Kā atbildi augošajam pieprasījumam pirms pāris mēnešiem iegādājāmies jaunu iekārtu, kas spēj sagriezt gumiju plānā segumā ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļām. Jaunās iekārtas iegādē ieguldīti 250 tūkstoši eiro,» stāsta D. Bonda. Uzņēmums ik gadu piedalās arī vidēji 4-5 izstādēs, kur prezentē savu produktu.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Trešdienas, 22. novembra vakarā, notikusi apbalvošanas ceremonija pasaulē nozīmīgākajā dokumentālo filmu festivālā IDFA Amsterdamā, un režisores Ievas Ozoliņas dokumentālā filma «Dotais lielums: mana māte», kas tapusi studijā «FA Filma» un atbalstīta Nacionālā Kino centra konkursos, saņēmusi žūrijas balvu.

Filmas producente Madara Melberga uzsver, ka IDFA Amsterdamā var uzskatīt par «olimpiskajām spēlēm» dokumentālajā kino, šogad festivāls notika 30. reizi un tam bija pieteiktas 3887 filmas, starptautiskajās konkursa skatēs kopā atlasītas 45 no tām. Sadaļā First Appearance, kas pievērš uzmanību daudzsološu režisoru pirmajām un otrajām filmām, Ievas Ozoliņas režisētā filma «Dotais lielums: mana māte» konkurēja ar 15 citu pasaules režisoru darbiem. Latvijas vēsturē šis ir otrais gadījums pēc Ivara Selecka leģendārās «Šķērsielas» (1989), kad latviešu režisora filma gūst šāda mēroga panākumus; žūrijas balva, ko saņēma Ievas Ozoliņas filma, nosaukta izcila kanādiešu dokumentālista, plaša profila radošās personības un dokumentālā kino misionāra Petera Vintonika (1953-2013) vārdā.

30. oktobrī pirmizrādi piedzīvo producentu grupas HansaMedia dokumentālā filma Ešafots. Soda izrāde, kas meklē atbildes uz mūžīgajiem jautājumiem - vai ļaunumu var uzveikt ar ļaunumu un vai atmaksa, lai cik pelnīta, var būt taisnīga?

Filma tapusi pēc skandalozā un ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa grāmatas Ešafots motīviem, taču, kā uzsver scenārija autors HansaMedia galvenais redaktors Ilmārs Latkovskis, tā nav grāmatas ekranizācija. Lai gan sižeta pamatā ir Ešafotā aprakstītā 1946. gada prāva Rīgā, kurā tiesāja un publiski pakāra septiņus vācu ģenerāļus, filma vairāk iedziļinās sociāli psiholoģiskā jautājumā par atmaksu, par atriebību - «to ļaunumu, kas pamostas no atmaksas alkas, mēs meklējam lielās vēsturiskās personībās un politiskos režīmos, bet pamatā tās lietas ir daudz cilvēcīgākas savā sākotnē un tad izaug mīti, tad izaug vēstures interpretācijas un tad ir attaisnojumi dažādām zvērīgām izrīcībām».

Jau piekto gadu biedrība Ascendum Rīgas Doma dārzā vasaras sezonā organizē brīvdabas filmu seansus ar kinospeciālistu ievadvārdiem. Līdzīgi kā iepriekšējā gadā, arī šogad filmu programma tiek veidota sadarbībā ar Nacionālo Kino centru (NKC).

Skatītāji Doma dārzā tiek gaidīti 7., 15., 21. un 28. jūlijā pulksten 22:30, visos vakaros ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šogad, atzīmējot 120 gadus kopš pirmās kinofilmas demonstrācijas Rīgā, par Doma dārza brīvdabas filmu programmas tēmu izvēlēts sauklis Kino par kino. Atbilstoši tematikai, programmā iekļautas Latvijas spēlfilmas un dokumentālās filmas, kurās pats kino ir izpētes objekts, centrālais varonis un galvenais stāstītājs; kino uzņemšana un demonstrēšana ir būtisks komponents izvēlēto filmu sižetā, stilistikā, noskaņā un vēstījumā. Programmu sakārtojusi kinovēsturniece, NKC informācijas speciāliste Kristīne Matīsa.

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Golden Raspberry jeb Zelta aveni, kas ir pretpols Oskara apbalvojumam, nominācijā gada sliktākā filma saņēmusi komēdija The Love Guru, turklāt par sliktāko gada aktieri atzīts šīs pašas filmas galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss. Par gada sliktāko aktrisi atzīta Parisa Hiltone.

Par sliktāko filmu, kuras scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs ir arī iepriekšējo trīs krietni veiksmīgāko filmu Austin Powers scenārija autors un galvenās lomas atveidotājs Maiks Maierss (Mike Mayers), atzīta komēdija The Love Guru. Un tā ir tikai viena avene M. Maiersa kontā, vēl vienu viņš saņēmis par sliktāko aktieri šajā pašā filmā, kā arī trešo par sliktāko scenāriju, arī šai pašai filmai.

Parisa Hiltone (Paris Hilton) saņēmusi kopumā trīs Zelta avenes: divas par sliktāko aktrisi un sliktāko pāri (kopā ar Džoelu Mūru (Joel Moore)) filmā The Hottie & the Nottie, kā arī par sliktāko otrā plāna aktrisi filmā Repo! The Genetic Opera.

Tehnoloģijas daudzējādā ziņā mūsdienās atvieglo animācijas filmu tapšanu, tomēr katrs zīmējums joprojām tiek veidots manuāli, vienīgi papīra vietā ir dators

«Fiziski tas tik un tā ir roku darbs, un tur jau ir tas šarms,» saka Edmunds Jansons, animācijas studijas Atom Art dibinātājs. 1. februārī pirmizrādi piedzīvos viņa pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi. Režisora 2017. gada animācijas filma Bize un Neguļa ir ieguvusi trīs balvas Lielais Kristaps un galvenās balvas nozīmīgos starptautiskos animācijas filmu festivālos. Vairāk par to, ko vēsta savās filmās, kādi ir jaunie animatori un kādā līmenī ir Latvijas speciālisti, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Filmu studija Mistrus Media dod iespēju ikvienam interneta lietotājam kā Latvijā, tā ārzemēs bez maksas noskatīties trīs studijā veidotas filmas: dokumentālo filmu par Alvi Hermani «Vairāk nekā dzīve», dokumentālu stāstu «Pasaules skaņa» par mūzikas rašanās noslēpumu Māra Sirmā un kora «Kamēr..» izpildījumā, kā arī izklaidējošu spēles īsfilmu visai ģimenei «Gūtenmorgens un trešā acs», kurā lomas atveido Jaunā Rīgas teātra aktieri Kaspars Znotiņš, Ģirts Krūmiņš, Andris Keišs un Elita Kļaviņa. Filmas skatāmas studijas Vimeo kontā līdz 2018. gada 8. janvārim.

Režisoru Dāvja Sīmaņa un Ginta Grūbes dokumentālā filma «Pasaules skaņa» (2010) vēsta par mūzikas rašanās noslēpumu, ko iedvesmojis viens no pasaules labākajiem koriem «Kamēr..» un diriģents Māris Sirmais. Filmā poētiski dokumentēta unikālā sadarbības projekta «Pasaules Saules dziesmas» veidošana, Mārim Sirmajam uz kopīgu radošu darbu Latvijā aicinot 17 komponistus – Giju Kančeli no Gruzijas, Džonu Taveneru no Lielbritānijas, Džonu Luteru Adamsu no ASV, Ko Matsušitu no Japānas, Leonīdu Desjatņikovu no Krievijas, Dobrinku Tabakovu no Bulgārijas un citus.

Savukārt Ginta Grūbes filma «Vairāk nekā dzīve» (2014) ir dokumentāla liecība par teātra režisora Alvja Hermaņa darba metodi, izsekojot izrādes «Vectēvs» tapšanai Jaunajā Rīgas teātrī, «Senču asiņu balss» Minhenes Kamerteātrī un «Ķelnes afēra» Ķelnes teātrī. Filma ļauj ielūkoties Hermaņa darba stilā, kura pamatā ir režisora un viņa aktieru kolektīvais uzdevums meklēt atbildi uz jautājumu, vai īstā dzīve ir interesantāka par tās transformāciju teātrī, un uzzināt, kāpēc režisors nolemj atteikties no paša radītās teātra metodes.

Labākais veids, kā pašvaldībai priekšvēlēšanu gadā sasniegt dzirdīgas ausis, ir pirkt raidlaikus radio un televīzijā, uzskata vairākas Rīgas domes struktūras, kas šim mērķim kopumā tērējušas 68 tūkstošus latu.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, Rīgas domes Satiksmes departaments par 6 000 latu sevi reklamē radio Skonto, par 5000 latu radio 101, par 10 000 latu Radio Baltcom, 5000 latu departaments maksā par parādīšanos Pirmajā Baltijas kanālā, Rent TV un NTV MIR, 5 000 latu liela summa arī atvēlēta, lai nokļūtu Eiropas hitu radio un Krievu hitu radio ēterā.

Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, kurš uzrauga departamenta darbu, apgalvo, ka nauda neesot tērēta velti. Viņš raidījumam skaidro, ka šādi tēriņi Satiksmes departamentam vai citam departamentam nepieciešami, lai sniegtā informācija būtu pilnīgi un precīzi atspoguļota.

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World» kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā. Filma tapusi lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) un Latvijas studijas «VFS Films» sadarbībā. 27. aprīlī tā piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī «Splendid Palace» un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

Kopš filmas pirmizrādes Varšavas starptautiskajā kino festivālā 2017. gada oktobrī, «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma ir saņēmusi galvenās balvas prestižos starptautiskos kinofestivālos - Varšavā, Minskā, Triestē. Minskā filma «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule» ir izpelnījusies arī skatītāju balvu. Pagājušā gada nogalē Lietuvas Kinematogrāfistu savienība starp astoņām nominētajām filmām, kuru vidū bija arī Šarūna Barta Kannās pirmizrādītā spēlfilma «Sals», gada labākās Lietuvas filmas godu piešķīra tieši «Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule». Taču jau šā gada aprīlī filma iekļauta Maskavas starptautiskā kinofestivāla dokumentālo filmu konkursā.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

IV Rīgas Starptautisko Fantāzijas filmu festivāls, kas šogad kinoteātros Rīga un Cinamon noritēs no 27. februāra līdz 3. martam, veltīts šausmu kino.

Šogad apaļas jubilejas atzīmē divi izcili fantasti – čehu kino meistars Jans Švankmaijers svinēs 75 gadskārtu, bet krievu klasiķim Nikolajam Gogolim aprit 200 gadi, tādēļ tiks izrādīta pēc viņa darbu motīviem 1961. gadā veidotā filma Vakari ciematā pie Dikaņkas. Tāpat festivāls atzīmē Ridlija Skota šausmu filmas Svešais trīsdesmito jubileju un par godu šim notikumam Sigurnijas Vīveres cīņu ar ķirzaku pirmo reizi Latvijā varēs vērot uz lielā ekrāna. Starp īpašajiem notikumiem minams arī itāliešu šausmu kino klasiķa Dario Ardžento filmas Deep Red seanss.

Festivālu atklās kanādiešu režisora Gaja Madīna filma Brand Upon the Brain, kas šausmu estētikā stāsta par režisora bērnības murgiem.

Saskaņā ar aplēsēm reta Čārlija Čaplina (Charlie Chaplin) filma, kas eBay nopirkta par 3,20 Lielbritānijas sterliņu mārciņām (2,50 lati), izsolē jūnijā varētu tikt pārdota par sešu ciparu summu, vēsta BBC.

Filma Charlie Chaplin in Zepped ir vienīgā zināmā laiku pārdzīvojusī kopija.

Kolekcionārs Morass Parks (Morace Park) iegādājies filmas rulli 2009.gadā, jo viņam patika tā izskats.

Filmā redzams Čaplins Vācijas cepelīnā.

Tiek uzskatīts, ka filma veidota kā morāli veicinoša propagandas filma britu karaspēkam.

Tā ilgst gandrīz septiņas minūtes un atspoguļo cepelīnus lidojam pār Londonu.

Parks saistībā ar šo filmu konsultējies ar vairākiem ekspertiem. Daži domājuši, ka tā ir eksperimentāla filma, bet citi uzskatot, ka tā veidota, Čaplinam nezinot. «Šī filma ir mīkla,» sacījis Parks, norādot: «Tā rada tik daudz neatbildētu jautājumu.»

Slavenais britu spiegs Džeimss Bonds nākamajā filmā Skyfall vairs nedzers martini kopā ar šņabi, bet gan Heineken alu, paredz filmas veidotāju un alus darītāju noslēgtais līgums.

Tāpat Bondu tēlojošais aktieris Daniels Kreigs piedalīsies Heineken reklāmā un viņa attēls parādīsies uz alus iepakojumiem. Britu laikraksts The Telegraph norāda, ka jaunākās Bonda filmas veidotāju un Heineken noslēgtā līguma vērtība aplēsta 45 miljonu ASV dolāru apmērā.

Jaunais līgums izraisījis aģenta 007 fanu sašutumu, kuri filmas veidotāju lēmumu nosaukuši par «svētuma apgānīšanu». Dž. Bonda tēls un personība ir cieši saistīta ar martini un šņabja kokteili, kurš aprakstīts arī Jana Fleminga grāmatās, kas kalpojušas par pamatu filmām.

Heineken ir otrs lielākais alus importētājs ASV, atpaliekot tikai no Corona. Aizvadītajā gadā Heineken alus piegādes ASV samazinājušas par 2,9%, liecina Beer Marketer’s Insights apkopotie dati. Tomēr par 3% pieauguši pārdošanas apjomi veikalos.

Latvijas filma - komēdija Svingeri - ir kļuvusi par skatītāko filmu šajā nedēļas nogalē. Filmu tās pirmajās izrādīšanas dienās ir noskatījušies 11 700 skatītāju un kopējie kases ieņēmumi ir 66 700 EUR, informēja SIA Forum Cinemas pārstāve Ilze Roķe.

Filmas pirmizrāde notika 7.decembrī kinoteātrī Kino Citadele.

Filmas kopējās uzņemšanas izmaksas ir 250 000 eiro, informēja I. Roķe. «Kinoteātru biznesā nevar paredzēt, cik ilgi filma būs uz ekrāniem. Kamēr kinoteātri filmas izrādīšanu uzskata par ekonomiski izdevīgu, tikmēr rāda. Avatars uz ekrāniem bija gadu. Mēs ceram, ka filma noturēsies uz ekrāniem līdz Valentīndienai, kad iznāks Tumsa piecdesmit nokrāsās,» viņa skaidroja biznesa portālam db.lv.

Filma Svingeri tiek demonstrēta- Rīgas kinoteātros: Kino Citadele, Cinamon Alfa, Multikino, Liepājas k/t Kino Balle, Ventspils k/t RIO, Siguldas k/t Kino Lora, Cēsu Vidzemes koncertzālē, Valmieras 3DCinema/Gaisma, Smiltenes kinoteātrī, Madonas k/t Vidzeme, Rēzeknes k/t SilverScreen Rēzekne un Daugavpils k/t SilverScreen Daugavpils.

Šomēnes, kad Rīgā ieradīsies Eiropas kino grandi, liela uzmanība ir pievērsta arī vietējam kino, pret ko valsts kļūst vēlīgāka, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Signes Baumanes pilnmetrāžas animācijas filma pieaugušajiem Akmeņi manās kabatās pretendē uz Oskaru kategorijā Labākā animācijas filma, Jāņa Norda filma Mammu, es tevi mīlu turpina gūt starptautiskas atzinības, bet tās režisors nosaukts starp pirmās Izcilības balvas kultūrā laureātiem, Andra Gaujas debijas mākslas filma Izlaiduma gads sacēlusi vētru vietējo kinocienītāju vidū. Pie skatītājiem šogad nonākušas arī vairākas citas jaunas spēlfilmas, piemēram, Jura Kursieša pilnmetrāžas lente Modris, Māra Putniņa un Jāņa Cimmermaņa Džimlai Rūdi Rallallā, Aika Karapetjana M.O.Ž., virkne dokumentālo darbu, tajā skaitā Kristas Burānes pilnmetrāžas filma Māra par režisori Māru Ķimeli, un animācijas filmu, no kurām vērienīgākā ir Latvijas, Luksemburgas, Lietuvas un Dānijas kopražojums Zelta zirgs, kura pamatā ir Raiņa luga. Pilnmetrāžas animācijas filmas režisori ir Reinis Kalnaellis un Valents Aškinis.

Filma Harijs Poters un Jauktasiņu princis pirmizrādes dienā ASV ieņēmis 58.2 miljonus dolāru un 45.9 miljonus dolāru visā pārējā pasaulē, ziņo Variety.

Pēc ieņēmumiem sestā «poteriādes» filma pārspējusi visas iepriekšējās Harija Potera filmas. Līdz šim rekordiste bija piektā Harija Potera cikla filma Harijs Poters un Fēniksa ordenis, kurš uz ekrāniem parādījās pirms diviem gadiem, pirmajā dienā savācot 44 milj. dolāru. Līdz ar to Harija Potera sestā filma ir ceturtajā vietā ASV un Kanādā, rēķinot pēc vienas dienas filmas ieņēmumiem.

Harijs Poters un Jauktasiņu princis uzstādījis arī jaunu nakts seansu apmeklējumu rekordu, ieņemot 22.2 milj. dolāru. Tādējādi filmas ieņēmumi pārsnieguši iepriekšējā līdera Betmena sāgas filmu Tumšais bruņinieks.

#2,5 miljonu eiro kopējais filmas budžets Eiropas kino kontekstā ir vērtējams kā niecīgs, jo parasti šāda veida leģendu projektiem tiek atvēlēti vairāki desmiti miljoni eiro

Leģenda Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks, enerģija un pašcieņa, par savu jaunāko filmu sacīja režisors Aigars Grauba.

Viņš skaidroja, ka filmas galvenās lomas atveidotāja izvēle bijusi gara, taču izvēlētajam aktierim Edvīnam Endrem piemīt šīs rakstura īpašības. «Vai Namejs būs tāds, ko cilvēki būs iedomājušies? Grūti teikt. Es, veidojot stāstu, iztēlojos viņu tieši tādu, kāds ir Endre. Es gribēju, lai viņš ir gados ļoti jauns, bet ar pieredzi filmēšanās darbā,» pauda režisors.

Viņš sacīja, ka filmā tiek atspoguļoti divi stāsti - par Nameja gredzenu un zemgaļiem. «Tas, ko iedzīvotāji sauc par Nameja gredzenu, tika atrasts 30.gados Daugmales pilskalna izrakumos. Nosaukumu šai rotai, faktiski, deva tauta. Bija izstāde, kurā šie arheoloģiskie izrakumi tika eksponēti, un cilvēki, ieraugot gredzenu, piedēvēja tam Nameja nosaukumu. Iepriekš Aleksandrs Grīns gredzenu piemin savā romānā, taču tur tas aprakstīts savādāk. Arī vēsturnieki savās klasifikācijās šo rotu sauc tieši par Nameja gredzenu. Būsim atklāti, nevienam nav skaidrs, kāds Namejam bija gredzens,» skaidroja Grauba.

Losandželosas teātrī Kodak tika pasniegtas prestižās Oskara balvas. 81. ASV Kinoakadēmijas balvā triumfēja Graustu Miljonārs (Slumdog Millionaire), kas saņēma astoņus Oskarus, tai skaitā arī galveno Oskaru - gada labākā filma.

Par labāko aktieri galvenajā lomā tika nosaukts Šons Penns par Hārvija Milka lomu filmā Milk. Savukārt par labāko aktrisi galvenajā lomā tika nosaukta Keita Vinsleta par Hannas Šmitas lomu filmā The Reader.

Balvu kā labākais otrā plāna aktieris saņēma nelaiķis Hīts Ledžers par Džokera lomu Betmena filmā The Dark Knight, bet balvu kā labākā otrā plāna aktrise saņēma Penelope Krusa par lomu filmā Vicky, Christina, Barcelona.

Labākā filma - Slumdog Millionaire;

Labākais aktieris galvenajā lomā - Šons Penns (Milk);

Labākā aktrise galvenajā lomā- Keita Vinsleta (The Reader);

Lai gan filmas «Zigfrīds Anna Meierovics» nonākšana Latvijas kinoteātru repertuāros sagaidāma šā gada rudenī, filmas veidotāji par pirmizrādes datumu izvēlējušies 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, informē filmas pirmizrādes komunikācijas vadītājs Dāvis Landorfs.

Datums ir nozīmīgs, jo filma «Zigfrīds Anna Meierovics», vēstot par Latvijas pirmā ārlietu ministra dzīvi un darbu, reizē stāsta arī par nozīmīgiem notikumiem, kas ļāvuši dibināt Latvijas valsti.

Lai filma par Zigfrīdu Annu Meierovicu būtu interesanta ne tikai vēstures entuziastiem, bet arī plašam skatītāju lokam kinozālēs visapkārt Latvijai, tā apvieno inscenētas epizodes ar vēsturisko liecību montāžu.

«Esam droši, ka filma būs interesanta ikvienam, jo gan Z.A. Meierovica politiķa un personas dzīvesstāsts, kā arī Latvijas Neatkarības iegūšanas notikumi, kas redzami filmā, bijuši patiešām aizraujoši. Pieļaujam, ka filma varētu īpaši piesaistīt Latvijas Neatkarības vēstures interesentus un 20. gadu atmosfēras cienītājus, bet ceram, ka ikviens filmā atradīs kaut ko savu,» stāsta D. Landorfs.

Filmas Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija komanda uzsākusi ziedojumu vākšanas kampaņu platformā Projektu banka, lai savāktu nepieciešamo finansējumu filmas pabeigšanai.

Filmas veidotāji lūdz sabiedrības atbalstu filmas tapšanā, lai pabeigtu divus svarīgus filmas veidošanas etapus. Finansējums nepieciešams, lai meklētu informāciju par Z.A. Meierovica darbību ārvalstu (Itālijas, Francijas, Lielbritānijas un Krievijas) arhīvos, kur glabājas vēl neizpētītas ziņas par pirmā Latvijas ārlietu ministra ārzemju vizītēm, kā arī lai inscenētu divas īpašas ainas, kas bijušas liktenīgas valstsvīra dzīvē. Kopējā summa, ko projekta veidotāji cer savākt ar Projektu bankas ziedotāju palīdzību, ir 3000 eiro.

Zigfrīds Meierovics. Filma, kuras nebija ir stāsts par filmu, kas nav tapusi jau simt gadu garumā. Jau kopš pirmās brīvvalsts laikiem četri dažādi režisori strādājuši pie kino projektiem, kas attēlotu kādreizējā Latvijas ministru prezidenta un pirmā ārlietu ministra Z.A.Meierovica dzīvi un darbu, bet visi finansiālu vai ideoloģisku apsvērumu rezultātā apturēti. Režisors un Latvijas dokumentālā kino vecmeistars Tālivaldis Margēvičs (Šķērsiela, Sieviete, kura gaida), jau vairāk nekā 20 gadu garumā cenšas piepildīt savu sapni un pabeigt filmu par šo Latvijas vēstures personību.

Džeims Kamerūns (James Cameron) ir pārspējis pats sevi. Viņa veidotā zinātniskās fantastikas filma Avatars ir apsteigusi līdz šim pasaulē ienesīgākās filmas Titāniks, kuras veidotājs un režisors arī ir Dž. Kamerūns, rekordu, visā pasaulē iekasējot 1.843 miljardus ASV dolāru (914 milj. latu).

Tā liecina kompānijas 20th Century Fox sākotnējie aprēķini, ziņo Wall Street Journal. Precīzu ciparu kompānija sola publicēt 27. janvārī.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmajā nedēļas nogalē no kinoteātriem visā pasaulē filma Avatars iekasējusi 232.2 miljonus ASV dolāru. Savukārt trīs nedēļu laikā esot uz kinoteātru ekrāniem filmas ienākumi pārsniedza miljarda dolāru robežu.

Db.lv arī ziņoja, ka arī Latvijā Avatars ir tuvu rekordam, proti, filmu jau noskatījušies vairāk nekā 120 tūkst. cilvēku. Pērn Latvijā skatītāko filmu Ledus laikmets 3 visā tās izrādīšanas laikā apmeklējuši 132 635 skatītāji. Latvijā filmu Avatars kinoteātros varētu rādīt līdz šī gada martam.

Prestižajā Sansebastjanas filmu festivālā Spānijā ar pārpildītu zāli un publikas ovācijām pasaules pirmizrādi piedzīvojusi Baltijas valstu kopražojuma filma Lomu spēles, kas tapusi sadarbojoties Studijai Lokomotīve no Latvijas, Amrion no Igaunijas un Studio Uljana Kim no Lietuvas.

Ar šo filmu pilnmetrāžas formātā debitē Igaunijas jaunais režisors Vallo Tōmla. Sansebastianas filmu festivāls – viens no svarīgākajiem notikumiem kino pasaulē – norisinās no 16. septembra līdz 24. septembrim.

«Mēs cerējām, ka izdosies pārsteigt festivāla auditoriju, kaut vai tāpēc, ka spāniski runājošās pasaules svarīgākajā festivālā igauņu valoda būs kas nebijis. Taču publikas reakcija izrādījās pārsteigums mums pašiem - pārpildītā zāle sveica filmu ar ovācijām, un jautājumu / atbilžu sesija turpinājās vēl kinoteātra foajē jau krietni pēc filmas beigām,» par filmas pirmizrādi stāsta kopproducents no Latvijas puses Roberts Vinovskis.