Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Prāmju līnija Ave Line pagaidām par galamērķi izvēlējusies Ventspili nevis Liepāju, Db apstiprināja prāmju līnijas birojā.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas) prāmis dodas reisā šodien, 9. aprīlī, taču, tā kā nav panākta vienošanās ar Liepājas ostas prāmju piestātnē strādājošo LSEZ SIA Terrabalt, aprīlī prāmis piestās Ventspils ostā. LSEZ SIA Terrabalt apstiprināja, ka līgums nav parakstīts, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Db jau rakstīja, ka pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī bija plānots atsākt aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde. Maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja. Savukārt LSEZ SIA Terrabalt šajā laikā mainījās vadība.

Aprīļa sākumā darbību varētu atsākt prāmju līnija Ave Line, kura nodrošina kravas - pasažieru prāmja kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka).

Tā db.lv informēja līnijas izziņu dienestā, norādot, ka detalizēta informācija būšot pieejama pēc 20. marta. Šodien, 16. martā, paredzēta trīspusēja tikšanās - prāmju piestātnes apsaimniekotāja LSEZ SIA Terrabalt, SIA Ave Logistic (Ave Line īpašniece) un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes vadītāji apspriedīs prāmju līnijas atjaunošanas nosacījumus, Db informēja LSEZ pārvaldē. Prāmis līnijas vajadzībām jau esot nofraktēts, atlikušas birokrātiskās procedūras. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde pārtrauca pagājušā gada nogalē, jo salūza līnijā kursējošais prāmis. Šī gada sākumā mainījās LSEZ SIA Terrabalt valde, radot dažādus minējumus par prāmju līnijas iespējamo nākotni. Savukārt SIA Ave Logistic vadība solīja, ka kustību atjaunos, tiklīdz būs nofraktēts piemērots kuģis.

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. "Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs.

Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

Vēl šajā sezonā sāks kursēt otrs prāmis līnijā Liepāja - Lībeka, un, iespējams, līniju pagarinās līdz kādai no Dienvidzviedrijas ostām, preses konferencē Liepājā atklāja prāmju kompānijas Ave Line īpašnieku pārstāve Jeļena Mališeva.

Pusgada laikā prāmju līnija Liepāja - Lībeka sasniegusi maksimālo kravu noslogojumu - uz Vāciju prāmis esot noslogots par 100 %, savukārt no Vācijas uz Latviju - nedaudz mazāk, informēja Ave Line direktors Rauls Štukas. Pusgada laikā kompānija šajā segmentā iekarojusi vairāk nekā pusi Latvijas tirgus. Savukārt pasažieru pārvadājumu līdz šim praktiski nebija, tāpēc kompānija izveidojusi tūrisma piedāvājumu, izstrādājot ekskursiju paketes gan izejošajam, gan ienākošajam tūrismam, sacīja J. Mališeva. Pagaidām lielāka atsaucība esot no vācu puses - aptuveni 300 vācu tūristu jau rezervējuši vietas uz prāmaja Ave Liepāja, lai apmeklētu Latviju. Prāmju kompānija investējusi prāmja aprīkojumā, lai paralēli kravu pārvadājumiem piemērotu to arī tūristu pārvadāšanai.

Pramju līnijā Ave Line veikta līnijas darbības reorganizācija, un 2010.g. 9. aprīlī atsāksies prāmju līnijas aktivitātes maršrutā Liepāja -Trāveminde.

To Db apstiprināja Ave Line komercdirektors Harijs Rapoports. Plānots, ka maršrutā pēc iepriekšējā grafika kursēs moderns, jauns kuģis Baltic Amber. Uz prāmja pieciem klājiem var izvietot 3100 līnijmetru kravas, kas ir par 50% vairāk nekā uz iepriekšējā kuģa Ave Liepaja, arī pasažieru vietu būs četras reizes vairāk (482 vietas kajītēs un 36 sēdvietas). Db jau rakstīja, ka tehnisku iemeslu dēļ 2009. gada nogalē prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde darbību apturēja.

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

SIA Ave līnija prāmju kustību maršrutā Liepāja - Trāveminde (Lībeka) atsāks februārī. Kompānija arī apsver iespēju prāmju kustību organizēt uz kādu no Zviedrijas ostām.

Par to SIA Ave līnija informēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdi. Db jau rakstīja, ka prāmju kustību no Liepājas pārtrauca 2009. gada decembrī, jo prāmim Ave Liepāja radās tehniskas problēmas. Šobrīd Ave Līnja gatavojas noslēgt čartera līgumu ar kādu prāmju īpašnieku un sola mēneša laikā atjaunot kustību, turklāt kursēšot lielāks prāmis nekā līdz šim. SIA Ave līnija atzīst, ka iepriekš sasniegti labi rezultāti par spīti grūtajai ekonomiskajai situacijai, jo piesaistīti stabili sadarbības partneri - pārvadātāji un kravu īpašnieki, turklāt izdevies piesaistīt finansējumu no ES Marco Polo programmas.

SIA Ave Logistic prāmju līniju Ave Line no Liepājas uz Vācijas pilsētu Trāvemindi (Lībeku) februārī neatjaunos.

Par to Db uzzināja, zvanot uz pasažieru informācijas tālruni. Savukārt prāmju kompānijas komercdirektors Harijs Rapoports iepriekš Db prognozēja, ka prāmju kustība atsāksies februārī, tiklīdz būs noslēgts līgums par jauna kuģa fraktēšanu līnijas vajadzībām. Db jau rakstīja, ka prāmis Liepāja - Trāveminde nekursē kopš pērnā decembra tehnisku problēmu dēļ. Savukārt 19. janvārī kustību maršrutā Ventspils - Trāveminde sāka kompānija Scandlines, iepriekš pārtraucot prāmju kustību no Ventspils uz Rostoku.

Lai gan prāmju līniju operators Scandlines prāmju līniju uz Trāvemindi (Lībeku) pārstrukturējis, sadalot to starp Liepāju un Ventspili, ģenerālkravu apjoms un pasažieru plūsma Ventspilī nav samazinājusies.

Tā liecina Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma rezultāti šī gada piecos mēnešos. Šā gada pirmajos piecos mēnešos Ventspils brīvostā ir pārkrauts 11,71 miljons tonnu kravas. Vislielākais apgrozījums nemainīgi ir bijis lejamkravām – šā gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauti 6,54 miljoni tonnu. Par 1,16 miljoniem tonnu jeb 36% salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem ir palielinājies beramkravu apjoms - šogad pārkrauti 4,36 miljoni tonnu. Savukārt, ģenerālkravu apgrozījums salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo piecu mēnešu rezultātiem ir pieaudzis par 261 tūkstoti tonnu (47%), sasniedzot 811 tūkstošus tonnu.

Aktivizējoties kravu plūsmai dienvidu – ziemeļu virzienā, prāmju operators Stena Line pārkārto prāmju loģistiku, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Izmaiņas kravas un pasažieru prāmju maršrutos, ko Stena Line piedāvā no Liepājas un Ventspils, nozīmē jaudu pārdali, palielinot to virzienā uz Zviedriju (Nīneshamni) un samazinot uz Vāciju (Travemindi). Maršruts Liepāja – Nīneshamne papildus ieguvis 4000 līnijmetru ietilpību nedēļā, nomainot līdz šim kursējošo prāmi Urd pret modernāko un komfortablāko Stena Flavia.

Tirgus mainās

Prāmis Urd turpmāk tiks izmantots maršrutā Liepāja – Traveminde (Vācija). Izmaiņas veiktas, reaģējot uz tirgus konjunktūru, skaidro Stena Line komercdirektora pienākumu izpildītājs Oskars Osis. «Redzot to, ka kravu plūsma starp Skandināviju un Baltiju attīstās stipri aktīvāk, nekā tas notiek starp Eiropu un Baltiju, tika pieņemts lēmums nedaudz samazināt kapacitāti uz Vāciju un palielināt uz Zviedriju,» viņš skaidro. Arī šā gada pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu vienību skaits pieaudzis par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Līnija tiek pozicionēta kā savienojums starp Latviju un Zviedriju, līdz ar to prāmis Stena Flavia ienāks ne tikai Liepājas, bet arī Ventspils ostā. Tas joprojām kursēs arī no Ventspils uz Travemindi, taču samazināts ir kursēšanas biežums. Šādi prāmju kustību organizē ļoti maz operatoru, atzīst O. Osis. Skandināvijas un Baltijas tirgus ir mazāk atkarīgs no tranzīta kravām, bet orientēti uz vietējām kravām, skaidro Stena Line pārstāvis. To apstiprina arī prāmju apkalpotājas, Liepājas ostas komercsabiedrības Terrabalt termināla vadītājs Andris Ivanovs. Pēc viņa teiktā, virzienā no Liepājas kravu struktūrā dominē zāģmateriāli, savukārt pretējā virzienā ceļo lietotas automašīnas. Katrā braucienā ir vismaz 10 automašīnu treileri, tostarp no Igaunijas un Lietuvas. Tāpat tiek sūtītas dažādas iekārtas, lauksaimniecības tehnika. Ievērojami samazinājušās kravas, kas iepriekš tika sūtītas uz Krieviju un Kazahstānu, galvenokārt valūtas svārstību dēļ.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde šodien, 20. janvārī, gatavojas apstiprināt LSEZ 2010. gada budžetu, kā arī lemt par sadarbības iespējām ar vairākiem uzņēmumiem.

Valde plāno izskatīt nomas maksas apjomu speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, tostarp lemt par to, vai atbrīvot no nomas maksas ugunsgrēkā cietušā mūzikas kluba Fontaine Palace īpašnieku Stīnu Lorensu.

Par attīstības plānu šim gadam valde uzklausīs arī prāmju līnijas Liepāja - Trāveminde izveidotāju SIA Ave Līnija. Db jau ziņoja, ka prāmju līnija tehnisku iemeslu dēļ pagaidām nedarbojas, savukārt kompānija Scandline paziņojusi par jauna maršruta Ventspils - Trāveminde izveidi. Valde skatīs arī uzņēmuma Coenco plānus, kas Liepājā gatavojas būvēt vērienīgu akmeņogļu pārstrādes rūpnīcu. Ar vairākiem projektu pieteicējiem LSEZ valde gatavojas lauzt noslēgtos rezervācijas līgumus, jo uzņēmumi nevar izpildīt iepriekš deklarētās saistības.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

11. janvārī pārtraukta prāmju kustība Ventspils - Rostoka, savukārt 19. janvārī startēs līnija Ventspils - Trāveminde (Lībeka).

Pagaidām nav zināms nedz jaunās līnijas grafiks, nedz cenas, Db norādīja Scandlines Ventspils birojā. Db jau rakstīja, ka tehnisku problēmu dēļ uz laiku apturēta kompānijas Ave Line prāmju līnija Liepāja - Trāveminde (Lībeka). «Travemindes ostai ir ļoti interesants ģeogrāfiskais izvietojums ar ļoti labu pieeju Rietumeiropas tirgum. Šīs priekšrocības, kombinējot ar Travemindes ostas intermodālo aprīkojumu un Hub-funkciju, turpmāk papildinās mūsu Baltijas maršrutu tīklu ar vēl vienu piedāvājumu,» paziņojumā presei pauž Scandlines. Jauno pakalpojumu Scandlines nodrošinās ar RO-PAX tipa kuģi Urd, kas var pārvadāt 186 pasažierus un 1.598 kravas metrus. Tiklīdz būs attiecīgās tonnāžas pieprasījums, jauno pakalpojumu veiks ar vēl viena RO-PAX kuģa palīdzību

Tirgotāji Rimi un Maxima ir apņēmības pilni produktu, kas tiek pārdoti ar zīmoliem - attiecīgi Rimi un Optima līnija, skaitu savos plauktos arvien palielināt. Tirgotāji arī skaidro, kā šiem produktiem iespējams nodrošināt zemāku cenu.

«Rimi zīmola preces pēc preču vienību skaita Rimi veikalu sortimentā aizņem aptuveni 3% jeb šobrīd pircējiem ir pieejami aptuveni 1400 Rimi zīmola produkti dažādās preču grupās. Un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mēs redzam, ka arvien vairāk pircēju uzticas mūsu zīmolam,» biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. «Mēs turpinām darbu arī pie jaunu produktu izveides - tas nav ātrs process, piemēram, pavisam nesen veikalos ienāca Rimi sviests, jaunas garšas biezpiena sieriņi, piens 2L iepakojumā,» viņa stāstīja.

Lai apmierinātu augošo satiksmes pieprasījumu uz Baltijas valstīm, sākot ar 3. novembri, maršrutā Trāveminde - Liepāja līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask kursēs arī prāmis M/K Urd. Tādējādi kravu pārvadātājiem šajā maršrutā Scandlines turpmāk nodrošinās izbraukšanu trīs reizes nedēļā.

No Trāvemindes M/K Ask izbrauks otrdienās un piektdienās, bet M/K Urd - ceturtdienās. No Liepājas M/K Ask uzsāks ceļu ceturtdienās un svētdienās, M/K Urd - sestdienās. Kopumā tas palielinās izbraukšanas biežumu maršrutos starp Trāvemindi un Latvijas ostām Ventspili/Liepāju līdz piecām izbraukšanas reizēm nedēļā.

2010./2011. gadā ir ievērojami pieaugusi kravu transportēšana uz Baltijas valstīm, informē Scandlines. Lai apmierinātu pieprasījumu, kuģniecības uzņēmums iznomāja M/K Scottish Viking un M/V Watling Street, un līdz ar to divi jauni prāmji kursē maršrutos Nīneshamna – Ventspils un Trāveminde – Liepāja – Ventspils. M/K Urd iesaistīšana maršrutā Trāveminde – Liepāja ir nākošais solis Scandlines intensīvās stratēģijas īstenošanā kravu pārvadājumu jomā.

Zviedru prāmju operators plāno kāpināt Zviedrijas preču pārvadājumus uz Latviju un NVS, sarunā ar DB norāda viena no pasaules lielājkajiem prāmju operatoriem Stena Line (SL) izpilddirektors Gunnars Blomdāls.

Olsonu ģimenei piederošās Stena grupas uzņēmums Latvijā ir uz ilgu palikšanu, bet vispirms plāno uzlabot un paplašināt šā gada oktobrī oficiāli pārņemtos Scandlines maršrutus Ventspils–Nīneshamna uz Zviedriju un Ventspils–Traveminde, Liepāja–Traveminde uz Vāciju.

Tas, ka nopirkām jau esošu biznesu, ir liela priekšrocība, jo uzreiz nav jāveic lieli iegudījumi, stāsta SL vadītājs Pagaidām gan šis ir jauns tirgus, jo SL līdz šim darbojusies Skandināvijas valstu, Lielbritānijas, Īrijas un Polijas virzienā. Tādēļ sākumā tiks pētīts tirgus un dibināti kontakti. Jebkurā gadījumā paplašināšanās sāksies ar papildu kravām no Zviedrijas un citām Skandināvijas valstīm, jo tur «mēs pazīstam industriju», skaidro G. Blomdāls.

No 5.augustā Liepājā sāks darboties vēl viena prāmju līnija Baltijska - Liepāja - Ustjluga, ko apkalpos LSEZ SIA Terrabalt.

Par datumu, kurā prāmis pirmo reizi iegriezīsies Liepājā, informējis prāmja operatora SIA Alfastar pārstāvis Viktors Katrečko. Db.lv rakstīja, ka šovasar Liepājas ostā paredzēts atklāt vēl viena prāmja līniju, kura savienotu mūsu pilsētu ar divām Krievijas ostām Baltijsku un Ustjlugu, maršrutā iekļaujot arī Vācijas ostu Zasnici (Sassnitz). SIA Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu.

Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Pirmdien šajā līnijā sāks kursēt prāmis Petersburg, kurš jau agrāk kursēja caur Liepāju. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un arī 110 pasažieru vietas.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Augot pieprasījumam, prāmju operators Scandlines palielina prāmju reisu skaitu maršrutā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde (Vācija).

Prāmis no Lībekas priekšostas Trāvemindes, sākot ar 23. janvāri, aties četras reizes nedēļā uz Liepāju un divas reizes - uz Ventspili. Tikpat bieži plānoti reisi no Latvijas uz Vāciju. Maršrutā, tāpat kā līdz šim, kursēs prāmji Urd un Ask.

Kravu apgrozījums - gan eksports, gan imports - pērn audzis par vairāk nekā 30 procentiem, Db.lv informēja Scandlines Latvijas birojā.

Db.lv rakstīja, ka jau pērn novembrī, reaģējot uz augošo kravu plūsmu, Scandlines palielināja reisu skaitu no Liepājas līdz trim reizēm nedēļā, līdztekus kravas - pasažieru prāmim M/K Ask piesaistot līnijā arī prāmi M/K Urd.

No Vācijas pilsētas Trāvemindes (Lībekas priekšostas) šodien, 27. aprīlī, sāk kursēt prāmis līnijā Trāveminde - Liepāja - Trāveminde.

DB jau vēstīja, ka līniju nodrošina operators Scandlines un tajā kursēs divi prāmji divas reizes nedēļā. Uz kravas un pasažieru prāmja Urd ir 186 pasažieru vietas un vairāk nekā pusotrs tūkstotis kravu līnijmetru, savukārt, uz prāmja Kaunas ir 210 pasažieru vietas un aptuveni tikpat kravas līnijmetru. Tomēr pagaidām prāmja Kaunas vietā kursēs prāmis Envoy, liecina informācija Scandlines mājaslapā. Prāmis otrdienās un piektdienās kursēs no Vācijas, bet ceturtdienās un svētdienās - no Liepājas. Divas reizes nedēļā prāmji joprojām piestās Ventspilī. Prāmju līniju operators Scandlines nodarbina ap 2000 cilvēku prāmju līnijās Baltijas jūrā. 2009. gadā Scandlines strādāja ar 505 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 13,3% mazāk nekā 2008. gadā. Scandlines peļņa (EBITDA) 2009. gadā bija 159 miljoni eiro (2008. gadā - 131 milj. eiro), DB informēja Scandlines korporatīvo komunikāciju direktors Mihaels Špekenbahs.