Nule kā valsts a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētāja amatā nonākušo Edvīnu Bērziņu, kurš bijis uzņēmuma valdē jau kopš 2011. gada, sagaida daudzi izaicinājumi, kurus vēl akūtākus padara fakts, ka mūsu valsts tranzīta mugurkauls dzīvojis bez vadītāja teju septiņus mēnešus. Sarunā ar Dienas Biznesu viņš atklāj savu redzējumu koncerna tālākai attīstībai.
Fragments no intervijas:
Kādu skādi valsts sev nodarīja, ilgstoši neieceldama uzņēmuma vadītāju, ņemot vērā, ka Krievijā nemēdz runāt ar otrajām personām?
Pēdējais pusgads nav bijis viegls, jo kādu brīdi nebija arī satiksmes ministra un būtībā arī valdības. Bija varas vakuums, un ir taisnība, ka ne tikai Krievijā, bet arī citās valstīs uz austrumiem, kur LDz ir lielākie biznesa partneri, skatās, lai sarunās piedalītos pirmā persona, lai būtu ar ko runāt par jaunām lietām. Esošās lietas tika organizētas pietiekami veiksmīgi, lai nebūtu lielu kritumu vai mīnusu. Manuprāt, LDz valdes locekļi nostrādāja labi un stabili, ko pierāda arī pērnā gada rezultāti. Bijām prognozējuši, ka LDz 2015. gadā būs 48 milj. t kravu, bet apgrozījums bija 55,6 milj. t.
Šobrīd kravu īpašnieki mani ir uzrunājuši, paužot vēlmi veikt pārvadājumus caur Latvijas ostām. Runājam arī par dažādu kravu pārorientāciju Latvijas virzienā no citām ostām. Esmu pozitīvi noskaņots, ka varēsim atrast jaunas kravas gan no esošajiem lielākajiem partneriem Krievijas un Baltkrievijas, kā citām valstīm, tostarp Kazahstānas un Ķīnas, gan arī rietumvalstīm. Piemēram, Amerikas kravu īpašniekiem ir interese kravas nogādāt Eiropā un NVS valstīs.
Cik lielā mērā LDz iesaistīsies Rail Baltica projektā paredzētajā Rīgas centrālās stacijas rekonstrukcijā?
LDz piedalās darba grupā, diskutējot par to, kā stacija varētu tikt pārveidota, jo tas ir mūsu īpašums. Projekta īstenošanas gaitā redzam papildu iespējas uzlabot savu infrastruktūru – staciju, sliežu ceļus, pārvadus, bet vispirms jāvienojas, kas ir LDz, kas Rail Baltica daļa.
Visu interviju Atradīs jaunas kravas lasiet 11. marta laikrakstā Dienas Bizness.