No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Kruīza prāmis M/S Festival, kas līdz šim nodrošināja satiksmi līnijā Stokholma – Turku, maršrutā Rīga – Stokholma sāks kursēt 2. augustā.

Prāmis M/S Festival nomainīs prāmi M/S Vana Tallinn un, sākot ar 2. augustu līnijā kursēs prāmji M/S Regina Baltica un M/S Festival, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija, Tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Līdz šim M/S Festival nodrošināja satiksmi starp Stokholmu un Turku. 23. jūlijā līnijā Stokholma - Turku sāka kursēt prāmis M/S Galaxy, kuru maršrutā Tallinn – Helsinki nomainīja jaunais kruīza prāmis M/S Baltic Princess. Kruīza prāmis M/S Festival kursēs ar Latvijas karogu un Tallink zīmolu.

M/S Festival ir 171 m garš un 27.6 m plats. Uz M/S Festival ir 9 klāji un 588 kajītes. Prāmis var uzņemt 1750 pasažierus un transporta līdzekļus 885 līniju metru garumā. M/S Festival ir augstākā 1A Super ledus klase. Kursēšanas ātrums ir 22 mezgli. Uz M/S Festival ir dažādas atpūtas un izklaides iespējas: konferenču centrs ar 12 telpām, 4 restorāni un kafejnīcas, 3 veikali, bērnu rotaļu istaba un saunas komplekss ar baseinu.

Sākot ar 7.augustu, maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk nekursēs prāmis Romantika, un tā pēdējais reiss no Rīgas paredzēts 6.augustā plkst. 17.30, informēja Tallink Latvija pārdošanas un marketinga direktore Baiba Muceniece.

Viņa informē, ka prāmis Isabelle turpinās kursēt saskaņā ar esošo grafiku. Līdz ar to patlaban Tallink jūras ceļojumus uz Stokholmu piedāvās ar kuģi Isabelle ar atiešanu no Rīgas katru otro dienu.

Uz jautājumu par Tallink tālākiem plāniem attiecībā uz Rīgas maršrutu, Muceniece norādīja, ka, lai optimizētu uzņēmuma flotes un maršrutu efektīvu darbību, uzņēmums turpināšot izvērtēt dažādas alternatīvas, kas varētu radīt izmaiņas arī turpmāk. «Mēs neizslēdzam iespēju, ka nākotnē maršrutā starp Rīgu un Stokholmu varētu atkal kursēt divi prāmji, tomēr šobrīd šāds lēmums nav pieņemts,» uzsver uzņēmuma pārstāve.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

20.novembrī atklātā prāmju līnija Liepāja - Trāveminde darbību sākusi veiksmīgi, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Pagaidām lielāka kravu plūsma vērojama virzienā no Liepājas uz Vāciju.

Piemēram, 7. decembrī prāmis AVE Liepaja uz Liepāju atveda 19 kravas automašīnas un 22 pasažierus, bet uz Travemindi aizveda 55 kravas automašīnas un 60 pasažierus. Prāmis darbojas testa režīmā, tomēr kravu plūsma esot lielāka nekā gaidīts, apgalvo LSEZ pārvalde.

Prāmis AVE Liepaja ir pasažieru – kravas prāmis, kas būvēts 1998. gadā un tas brauc zem Lielbritānijas karoga. Uz prāmja ir 2000 kravu līniju metri un 396 pasažieru vietas, no kurām 270 ir kajītēs. Prāmis ir 180 m garšs un ceļā no Trāvemindes uz Liepāju pavada aptuveni 20 stundas. Šobrīd prāmis AVE Liepaja kursē trīs reizes nedēļā – otrdienās, ceturtdienās un svētdienās.

No Liepājas ostas jau no pagājušā gadsimta 90. gadu vidus sadarbībā ar prāmju operatoru Scandline notika regulāri reisi uz Rostoku (Vācijā) un Karlshamnu (Zviedrijā), taču 2005. gada nogalē Scandline nolēma atstāt Liepāju un organizēt prāmju līnijas no Ventspils.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Jūras pasažieru pārvadātājs Tallink, visticamāk, nevarēs piemeklēt otru prāmi, lai atjaunotu divu prāmju ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Grūtības joprojām saistāmas ar pakalpojumam piemērota ledus kuģa piemeklēšanu, skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Kā ziņots, kuģniecības uzņēmums Tallink meklējot otru prāmi, lai varētu atjaunot ikdienas satiksmi maršrutā Rīga-Stokholma, aprīļa sākumā vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Kā laikrakstam sacījis Ameriks, bijis iecerēts, ka jau šī gada 16.martā šajā maršrutā sāks strādāt otrs prāmis. Pēc viņa teiktā, kompānijai joprojām esot interese šo maršrutu saglabāt, tomēr esot grūtības atrast piemērotu ledus klases kuģi. Tiklīdz tāds būs pieejams, līnijā atgriezīšoties otrs prāmis.

Prāmju kompānijas Scandlines prāmī URD, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Travemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons.

Kompānija Scandlines līdz šim četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas. Patlaban no Liepājas kursē tikai viens prāmis nedēļā, savukārt transporta palīgdarbību nozares kompānijai Terrabalt uz pusi samazinājies kravu apgrozījums, vēsta Latvijas Radio.

No Liepājas turpina kursēt otrs prāmis ASK, kas ļauj nodrošināt pārvadājumus, taču notikušais uzņēmumam Terrabalt radīs īslaicīgus zaudējumus.

Liepājas ostas kapteiņa vietnieks Kārlis Ludāns norādīja, ka «līdzīgi gadījumi ostās mēdz notikt».

Scandlines mājas lapā scandlines.lt izmainītajos prāmju līnijas kursēšanas grafikus redzams, ka prāmis URD atsāks kursēt maršrutā Liepāja - Traveminde jūnija sākumā. Liepājas ostas kapteiņdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka prāmja avārija aizkavēs normāla kustības grafika atjaunošanu vismaz uz mēnesi. Plānots, ka prāmis pēc remonta līnijā atgriezīsies 15. jūnijā, noskaidroja Db.lv.

No 16.septembra oficiāli sāk kursēt prāmis Petersburg līnijā Zasnica-Liepāja - Ustjluga.

Prāmja līnijas operators ir Krievijas dzelzceļa meitasuzņēmums BFI, savukārt ģenerālaģents ir privātkapitāla SIA Alfastar.

Prāmis pēc pagaidu grafika reizi divās nedēļās kursē no 9.septembra, taču pēc oficiālās atklāšanas 16. septembrī tā grafiks tiks apstiprināts. Tuvākajā laikā tiks nodrošināta prāmja kustība abos virzienos, sagatavošanā ir otrs prāmis, db.lv pastāstīja SIA Alfastar valdes priekšsēdētājs Valērijs Onatskis.

Db.lv rakstīja, ka Petersburg ir kravas un pasažieru prāmis. Prāmja garums ir vairāk nekā 150 līnijmetri (aptuveni 100 kravas treileriem) un uz tā ir arī 110 pasažieru vietas.

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%, kas ir otrs straujākais pieaugums gada griezumā Eiropā, liecina Eiropas Tūrisma komisijas (ETC) ziņojums.

ETC ziņojumā apskatītas 33 Eiropas valstis, salīdzinot pieejamos tūrisma statistikas datus par šo gadu.

Tūrisms Eiropā 2014.gadā turpina piedzīvot stabilu izaugsmi un izrādījies izturīgs pret vējiem. Dati no šā gada pirmajiem trim ceturkšņiem Eiropas galamērķiem apliecina ļoti pozitīvu ainu, uzrādot pieaugumu teju visos apskatītajos galamērķos, teikts ziņojumā.

Starp ziņojumā apskatītajām valstīm vislielāko tūristu skaita pieaugumu gada griezumā šogad piedzīvojusi Islande, kur šā gada pirmajos deviņos mēnešos tūristu skaits pieaudzis par 23,1%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu.

Otrā vietā ierindojas Latvija ar 18,9% pieaugumu šā gada pirmajos sešos mēnešos, bet trešo lielāko tūristu pieplūdumu piedzīvojusi Grieķija - 16%.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Šorīt, Liepājas ostā pie stividorkompānijas LSEZ SIA Terrabalt 46. piestātnes pirmo reizi pietauvojās prāmis Petersburg, kas kursē līnijā Zasnica – Baltijska – Liepāja – Ustjluga. Prāmja līnijas operators ir BFI, bet ģenerālaģents SIA Alfastar.

Abas kompānijas ir saistītas ar Krievijas dzelzceļu. Sākotnēji prāmis kursēs vienā virzienā, bet jau tuvāko mēnešu laikā plānots līnijā uzlikt vēl vienu prāmi, lai satiksme būtu abos virzienos.

Līdz šim no Liepājas ostas kursēja divi prāmju operatora Stena Line prāmji līnijā uz Trāvemindi Vācijā, kas nodrošina četras ienākšanas reizes nedēļā.

Lai arī prāmis Petersburg Liepājas ostai un stividorkompānijai LSEZ SIA Terrabalt ir labi pazīstams, jo iepriekš strādājis citās prāmja līnijās, šorīt ienākot Liepājas ostā, izmantoja, ne tikai loča pakalpojumus, kā to nosaka Liepājas ostas noteikumi, bet pieaicināja arī velkoni.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Liepājas ostā pēc remonta atgriezies Vācijā kuģu sadursmē cietušais prāmis Urd. Nedēļu tas kursēs pēc agrākā grafika, taču pēc tam uz tehnisko apskati dosies otrs līnijas prāmis Ask, Db.lv informēja kompānijā Scandlines.

Db.lv rakstīja, ka prāmju kompānijas Scandlines prāmī Urd, uz kura atradās arī kravas automašīnas no Latvijas, Trāvemindes ostā Vācijā ietriecies prāmis Nils Holgersons. Kompānija Scandlines līdz negadījumam četras reizes nedēļā nodrošināja pārvadājumus no Liepājas ostas.

Pēc avārijas no Liepājas kursēja tikai viens prāmis nedēļā, savukārt stividoram - LSEZ SIA Terrabalt - uz pusi samazinājās kravu apgrozījums. Patlaban notiek darījums, kura rezultātā uzņēmums Stena Line pārņems no Scandlines piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju, tostarp arī maršrutu Trāveminde - Liepāja/Ventspils. Uzņēmuma Stena Line vadība sola, ka pasažierus un kravu pārvadātājus, tāpat darbiniekus Liepājā un Ventspilī īpašnieku maiņa neskars.

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.