Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Baltijas valstīm noteikti ir vajadzīgs trešais saspiestās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā, jo ziemā ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu, intervijā teica viens no "Skulte LNG Terminal" akcionāriem un projekta īstenotājiem Pēteris Ragaušs.

Šobrīd LNG terminālis ir Lietuvā un gada beigās tāds būs arī Igaunijā. Uz jautājumu, vai, ņemot vērā straujo atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstību, trešo gāzes termināli Baltijas valstīs vispār vajag, Ragaušs atbildēja, ka pilnīgi noteikti Baltijas valstīm ir vajadzīgs trešais terminālis.

"Ziemā, aukstajā laikā, ar esošajām jaudām nav iespējams apmierināt pieprasījumu. Arī Somijā, Polijā tagad ir gāzes deficīts bez Krievijas gāzes, tās arī paļausies uz šiem termināļiem. Tādējādi sanāk jau piecas valstis, ne tikai triju Baltijas valstu reģions," teica "Skulte LNG Terminal" akcionārs, piebilstot, ka Polija un Somija ir daudz lielākas valstis ar daudz lielāku pieprasījumu.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija tagad - sešus mēnešus pēc valdības lēmuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim?

Lai arī par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā ir runāts jau vairāk nekā 10 gadu, tikai pērn pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kad bija skaidrs, ka no Krievijas dabasgāzi nepirksim, arī valdībā tika izskatīts mūsu piedāvājums un tas guva atbalstu. Proti, lai terminālis varētu tapt, ir nepieciešami trīs būtiski stūrakmeņi.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Valdību veidojošās partijas konceptuāli vienojušās Latvijā būvēt sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli, 11.aprīlī pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers norādīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots strādāt ar potenciālajiem investoriem, lai izvērtētu, kur un kas būvēs šo termināli. Kariņš norādīja, ka šis ir vidēja termiņa projekts.

Savukārt īstermiņā EM turpinās sarunas ar Igauniju un Somiju, lai jau šā gada nogalē varētu nodrošināt dabasgāzes piegādes no topošā Paldisku LNG termināļa Igaunijā, kas varētu tikt uzbūvēts jau šogad.

Tāpat tiks turpinātas sašķidrinātās gāzes piegādes no Klaipēdas LNG termināļa, piebilda Kariņš.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka sarunas ar privātajiem investoriem jau notiek un šie uzņēmēji ir informējuši, ka Latvijas LNG terminālis varētu sākt darbu 2023.-2024.gadā.

Filipīnu Manilas starptautiskās lidostas terminālis atzīts par sliktāko visā pasaulē, turklāt jau otro gadu pēc kārtas. Pētījumu veikusi ceļojumu vietne internetā, vēsta AFP.

Lidostas pārstāvji gan kritizējuši šo secinājumu, uzsverot, ka apstākļi lidostā ir uzlabojušies.

Vietne The Guide to Sleeping in Airports vēsta, ka Manilas pārpildītais 1. terminālis, raugoties no ceļotāju viedokļa un vērtējot komfortu, ērtības, tīrību un klientu apkalpošanu, atzīts par sliktāko pasaulē.

Atsauksmēs par Manilas 1. termināli minēti negodīgi lidostas darbinieki, jo īpaši taksometru vadītāji, garas nīkšanas stundas un rupja attieksme. Taču Manilas lidostas 1. termināļa vadītājs Dante Basanta paudis: «Tie ir veci problēmjautājumi.» Pēc viņa teiktā, valdība šīs lietas jau esot atrisinājusi. Viņš gan atzinis, ka Manilas lidostas terminālis, kura kapacitāte ir aptuveni 6,5 miljoni pasažieru gadā, ir pārslogots. Pērn tas apkalpojis 8,1 miljonu ceļotāju.

Komplekso minerālmēslu ražotājs un vairumtirgotājs NPK Terminālis iekļuvis 100 izcilāko Latvijas eksportētāju vidū.

Teju pusotra gada garumā Latvijas eksporta atbalsta kustība The Red Jackets veica eksportējošo uzņēmumu zīmolu izvērtēšanu, veidojot izcilāko Latvijas eksportētāju TOP 100. 20. jūnijā, apbalvošanas ceremonijas laikā 25 uzņēmumi no 100 saņems godalgojumu un titulu The Red Jackets, kura izvērtēšanā piedalīsies kustības līdzautori, partneri un atbalstītāji no valsts, privātā un nevalstiskā sektora.

Lai iekļūtu simts izcilāko eksportētāju vidū, uzņēmumam bija jāatbilst vairākiem žūrijas izvirzītajiem kritērijiem: uzņēmuma eksporta apgrozījumam gadā jāpārsniedz pusmiljonu latu, tāpat uzņēmumam un tā zīmolam jābūt radītam un dibinātam Latvijā. Projektā tika iesaistīta Latvijas Banka, Latvijas Ekonomikas ministrija, kredītriska vadības uzņēmums Coface Latvia, vadošais eksporta konsultāciju un tirgus analīzes uzņēmums Baltijā GatewayBaltic, reklāmas aģentūra DDB, zīmolu ligzda MATKA un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro Baltijas valstīs modernākā paku šķirošanas termināļa būvniecībā un tajā uzstādītajās tehnoloģijās Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā (Lietuvā).

Šis būs līdz šim lielākais Baltijas valstīs strādājošās Omniva grupas ieguldījums un jaunais terminālis apstrādās ne tikai Lietuvā piegādājamos, bet arī starptautiskos sūtījumus uz visām trim Baltijas valstīm.

“Ņemot vērā e-komercijas un ar to saistītās sūtījumu loģistikas nozares nākotnes perspektīvas, uzskatām šo ieguldījumu par ļoti savlaicīgu. Pirmkārt, jaunā šķirošanas līnija palīdzēs optimizēt biznesa procesus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību. Otrkārt, jaunais terminālis stiprinās Omniva grupas kā prioritārā loģistikas partnera pozīcijas visā Baltijā, kā arī uzlabos darba apstākļus darbiniekiem un būs paraugs ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai,” uzsver Omniva valdes priekšsēdētājs Marts Mägi.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Vācijas inženierijas milzis Siemens piektdien paziņoja, ka likvidēs 7800 darbavietu visā pasaulē, no kurām vairāk nekā 3000 darbavietu tiks likvidētas Vācijā.

Darbavietu samazināšana notiks, kompānijai īstenojot restrukturizācijas plānu, kura mērķis ir ietaupīt vienu miljardu eiro.

«Cenšoties racionalizēt administratīvās un vadības funkcijas, apmēram 7800 darbavietas tiks likvidētas, tostarp ap 3300 Vācijā,» paziņoja uzņēmums, kurā visā pasaulē strādā vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.

Kompānijas ģenerāldirektors Jozefs Kēzers 2014.gada maijā paziņoja par plānu līdz 2016.gadam plašas restrukturizācijas laikā visā pasaulē likvidēt 11,6 tūkstošus darbavietu, samazinot gan nodaļu, gan hierarhijas līmeņu skaitu.

«Panāktais ietaupījums tiks ieguldīts inovāciju, ražīguma un izaugsmes iniciatīvās, no kurām ievērojama daļa būs Vācijā,» teikts kompānijas piektdien izplatītajā paziņojumā.

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online veicis aptauju Baltijas valstīs, lai noskaidrotu kopējo darbinieku apmierinātības līmeni ar savu darbavietu. Aptaujas rezultāti liecina, ka latvieši kopumā ar pašreizējo darbavietu un apstākļiem ir mazāk apmierināti nekā igauņi, bet apmierinātāki nekā lietuvieši.

Aptaujas dalībnieki tika aicināti novērtēt savu kopējo apmierinātību ar pašreizējo darbavietu 10 baļļu skalā, kur 10 ir ļoti apmierināti, bet 1 ļoti neapmierināts, ietverot tādus faktorus kā atalgojums, darba vide, kolēģi, vadība, karjeras izaugsmes iespējas u.c. Rezultāti liecina, ka visās Baltijas valstīs apmierinātības līmenis ir vidējs: Latvijā vērtējums ir 6.18, Igaunijā 6.4, bet Lietuvā strādājošie savu apmierinātību novērtējuši salīdzinoši viszemāk – ar 5.73.

Analizējot apmierinātākos darbiniekus pēc ieņemamā amata, visās trijās Baltijas valstīs visaugstākos rādītājus uzrādīja augstākā līmeņa vadītāji, bet zemākos strādnieka pozīcijā strādājošie. Latvijas apmierinātākie darbinieki strādā tādās amata pozīcijās kā augstākā līmeņa vadītājs (7,37), speciālists (6,55) un vidējā līmeņa vadītājs (6,49), bet mazāk apmierinātie – strādnieks (5,24) un klientu apkalpošanas speciālists (5,41).