Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunas bīstamas preces

Ainars Sedlenieks [email protected], 15.02.2005

Jaunākais izdevums

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis informāciju par to, ka... Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – bērnu lampa cūkas izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/020 “Pig”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa papagaiļa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/009 “Parrot”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa gliemeža izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/014 “Snail”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa kāpura izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/010 “Caterpillar”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa vardes izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/011 “Frog”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa zemestārpa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/001 “Earthworm”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa sēdoša ziloņa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/018 “ELEPHANT SITTING”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – ventilators uz statīva SILVER CROWN, modelis SC-7830A, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. – rotaļlieta pistole “Colt shunda”, modelis NO.225, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – rotaļlieta – telefons “New Telefon Piesek”, modelis No.5247, b.k. 5900747002471, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis NO. 3038 un NO.3038A, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis ZL 02312503 9, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis GUO TAI NO. GT2076-A un NO.GT2076-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.GT2039-A un NO.GT2039-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Igaunijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – četru rotaļlietu komplekts “VINYL TOY”, kura lietošana var būt bīstama, jo rotaļlietu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt dzirdes bojājumus. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – rotaļlieta ar auklu Lovely Dragonfly, modelis No.668, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās un nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums n

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunas bīstamas preces

Ainars Sedlenieks [email protected], 27.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis informāciju par to jaunām bīstamām precēm Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – rotaļlietas – pistoles, modeļi ZD No. 128 B Air; ZD No. 6138 B Air Gun un MP 5A 7H Air Sport Gun, kuru lietošana var būt bīstama, jo rotaļlietu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Rotaļlietu kinētiskā enerģija pārsniedz pieļaujamo normu, kas var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – bufete ar stiklu “Bertby”, modelis 380.472.10, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts ES, ražotājuzņēmums nav zināms. Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – elektriskā “Ķīniešu svece”, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – atklāts maiņstrāvas barošanas bloks priekš IBM ThinkPad klēpjdatoriem, modelis 02K6549 (FRU No 02K6550), kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var pārkarst un radīt ugunsbīstamību un/vai elektrotriecienbīstamību. Izcelsmes valsts ASV, ražotājs IBM Corporation. – dārza krēsls Mauritius, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – kontaktu pārveidotājs, modelis 50353, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums INOVAC/PLINTHELEC Groupe LEGRAND. – fēns „Liuks”, modelis RCY-12, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīce var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums NINGBO FREE TRADE ZONE FLATT CORP. LTD. Īrijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – lietie alumīnija diski automašīnām, marka Citroen C5, komplektā ar visām Citroen C5 automašīnām, kas izgatavotas līdz 13.05.03. komplektā ar Kronprinz dekoratīvajiem disku uzliktņiem. Diski noteiktos apstākļos var ieplīst un apdraudēt lietotāja veselību un dzīvību, kā arī apdraudēt satiksmes drošību. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Citroen Automobiles. – litija-jona uzlādējamas baterijas Apple, modelis A1045 un 12 simbolu sērijas numurs kas sākas ar HQ404; HQ405; HQ406; HQ407 vai HQ408. Baterijas laistas pārdošanā gan atsevišķi, gan arī komplektā ar Apple Aluminium PowerBook G4 klēpjdatoriem. Bateriju lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Ierīces var pārkarst un radīt ugunsbīstamību. Izcelsmes valsts Koreja (Taivāna), ražotājuzņēmums LG Chem Ltd. Francijas tirgū atklāta naktslampiņa, modelis codigo 90336, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Preču fotoattēlus var apskatīt mājas lapā .www.ptac.gov.lv, sadaļā “Aktualitātes”. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs lūdz informēt sabiedrību par bīstamajām precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācija par jaunām bīstamām precēm

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis No 3696, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.FS0032D (atkarībā no krāsas arī NO.FS0032A, NO.FS0032B, NO.FS0032C), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa ar iebūvētu pulksteni, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – elektrisko spuldzīšu virtene “100 RICE LIGHTS” (ar nenomaināmām miniatūrām spuldzītēm), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – elektrisko spuldzīšu virtene “140 RICE LIGHTS” (ar nenomaināmām miniatūrām spuldzītēm), kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dekoratīva galda lampa “XinQiang” ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.20941, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna. – matu žāvētājs “NEW RAINBOW”, kura lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsnedroša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums nav zināms. – dažādu formu saspiežamās rotaļlietas (cūkas, vardes, un delfīna formā), kuru lietošana var būt bīstama, jo tās neatbilst drošuma standartiem. Preces var radīt aizrīšanās risku un nodarīt kaitējumus veselībai, jo tām ir neatbilstošs ķīmiskais sastāvs. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – elektriskais motorzāģis “Matrix”, preces Nr.320.400.032, modelis Matrix ECS 2000-400, sērijas numurs 03000119, izgatavots 2004. gadā, preces lietošana var būt bīstama, jo tā neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku, jo zāģa ķēdes bremze nav droša. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums Ningbo Zhongqiang Electric Tools Co., Ltd. – gaisa atsvaidzinātājs lācīša formā “Sweet Teddy”, modelis EAN 4008153744808, kura lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Institūcija pauž viedokli, ka lācīša formas atsvaidzinātājs ir uzskatāms par rotaļlietu. Atsvaidzinātājs sastāv no sīkām detaļām, kuras var tikt norītas, pastāv saindēšanās risks ar sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām. Izcelsmes valsts Ķīna/Polija, ražotājuzņēmums Intertec Polska Sp.zo. o. Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – rotaļlieta “Hapy Snail”– gliemezis uz riteņiem līdzi vilkšanai, modelis NO.1689, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Pastāv aizrīšanās risks. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms, eksportētājs P. H. Pisarek Sp. J. – rotaļlieta – grubuļaina gumijas bumba ar auklu YoYo, modelis KBY38020, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – atklāta rotaļlieta – grubuļaina gumijas bumba ar auklu YoYo, modelis KBY38017, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – rotaļlieta – gliemezis uz riteņiem ar auklu vilkšanai “Funny Snail”, modelis NO.6060, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās un savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms, eksportētājs A.H.U. ADAR. UL. Aust

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem – piecas galvenās lietas, ko atcerēties

Baltijas Tiešās tirdzniecības asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešā tirdzniecība ir kļuvusi par izplatītu pārdošanas metodi, un ar interneta un sociālo mediju sniegtajām priekšrocībām mēs piedzīvojam tās popularitātes stabilu pieaugumu, un mūsdienu patērētājiem ir svarīgi spēt orientēties šis strauji augošās nozares noteikumos.

15. martā tiek atzīmēta Eiropas Patērētāju diena, un tā ir lieliska iespēja atsaukt atmiņā patērētāju tiesības, veicot pirkumus ārpus veikaliem, proti, iepērkoties attālināti (tiešsaistē, telefoniski, ar pasta pasūtījumu) vai iegādājoties preces tiešās tirdzniecības ceļā – mājās, darbavietās, tirgotāja organizētās ekskursijās vai produktu demonstrācijās. Ir vērts pieminēt, ka šīs patērētāju tiesības ir vienādas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

1. Tiesības atteikties no pirkuma 14 dienu laikā vai 12 mēnešu laikā

Svarīgi zināt, ka iepērkoties attālināti un ārpus veikala telpām, patērētāji ir tiesīgi 14 kalendāro dienu laikā no preču piegādes dienas atteikties no pirkuma un saņemt naudas atmaksu pilnā apjomā. Ja patērētājs ir iegādājies vairākas preces vienā pasūtījumā, bet preces tiek piegādātas atsevišķi, atteikuma termiņš beidzas 14 dienas pēc datuma, kurā patērētājs ir fiziski saņēmis pēdējo pasūtīto preci. Turklāt tirgotājiem jānodrošina patērētājiem pirkuma atteikuma veidlapa, ko patērētājs var (bet tam nav pienākums) izmantot, ja pārdomā un vēlas atteikties no darījuma, kas ir noslēgts attālināti vai sliekšņa tirdzniecības ceļā. Ne visi zina, ka sākotnējs maksimālais 14 dienu termiņš automātiski tiek pagarināts līdz 12 mēnešiem gadījumā, ja tirgotājs nav pienācīgi informējis patērētājus par tiesībām atkāpties no līguma. Tāpat ir vērts atcerēties, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 254 un Nr.255 ietver sarakstu ar precēm, uz kurām atteikuma tiesības neattiecas, piemēram, preces, kas ir izgatavotas atbilstoši patērētāja sniegtai specifikācijai vai ir nepārprotami personalizētas, preces, kas ātri bojājas vai kurām ir īss derīguma termiņš, aizzīmogotās (un pēc piegādes atvērtas) preces, kuras nav paredzētas atdot atpakaļ veselības aizsardzības vai higiēnas apsvērumu dēļ u.c..

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs brīdina par bīstamām precēm

Ainars Sedlenieks [email protected], 10.01.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis informāciju par to, ka Polijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - transporta līdzekļi Renault Master 2, kas izgatavoti laikā no 2003.g 2.septembra līdz 2003.g. 15.novembrim, kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums RENAULT S.A.S. - transporta līdzekļi Fiat DUCATO, kas izgatavoti laikā no 2001.g jūnija līdz 2003.g. decembrim., kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts dažādas ES valstis, ražotājuzņēmums Fiat Auto S.P.A. C.S.O. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Polijā Fiat Auto Poland S.A. - transporta līdzekļi Fiat PANDA, kas izgatavoti laikā no 2003.g maija līdz 2003.g.oktobrim, kuru lietošana var būt bīstama, jo mašīnu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Automašīnas var apdraudēt lietotāja veselību un ceļu satiksmes drošību. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums Fiat Auto Poland S.A Francijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - atpūtas krēsls, modelis GENCOD:8 711295 384936, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. Eksportētājs KOOPMANN INTERNATIONAL. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Tohu Bohu. - saliekams, hromēts krēsls bērniem, atsauce S282AGA, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās, iesprūšanas vai nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Etablissements Mottez et Compagnie. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Francijā Etablissements Mottez et Compagnie. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Francijā FLUNCH Immeuble Péricentre. - krēsls bērniem Pizza Pa_, atsauce S285PAI, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās, iesprūšanas vai nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Francija, ražotājuzņēmums Etablissements Mottez et Compagnie. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Francijā Etablissements Mottez et Compagnie. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Francijā PIZZA PA_ Immeuble Péricentre. Vācijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: - dekoratīvi, izgaismojamu bilžu akvāriji “Tropical” Lamp, “Tropical” Lampa, “Tropical” Candeeiro, “Tropical” L?mpara, modelis JH-HB-018, kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Preces var būt elektrotriecienbīstama un var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums Ningbo Yoyao Junhao Electric Appliance Co. Ltd. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Blokker B.V. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā BLOKKER GmbH. - rotaļlieta – saliekamā bilde Mosaik, modelis Art.No: 1038, EAN 4008671010386, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Pārsniegta pieļaujamā formaldehīda norma. Izcelsmes valsts Vācija, ražotājuzņēmums Legler OHG. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis manu’s Holzkiste. (Piespiedu pasākumi) - halogēnā lampa Landia, modelis 491102, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Importētājs, mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Max Bahr. - lampas Omeks vai Omex, modeļi galda lampa DK-HMS-410; sienas lampa bez detaļām un lustras DK-BTE-445, un DK-S-45, kuru lietošana var būt bīstama, jo to konstrukcijas neatbilst drošuma standartiem. Preces var radīt savainošanās risku un ir elektrotriecienbīstamas. Izcelsmes valsts Turcija, ražotājuzņēmums Dogu Kristal Avize San. Importētājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Meks Import-Export. Mazumtirgotājs vai autorizētais pārstāvis Vācijā Bahama Warenvertrieb.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā samazinās kontrabandas preču pieejamība

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies – turpat katrs trešais, jeb 30 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu. Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies.

2019. gadā 26%, bet pērn 32% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmu kontrabandas preču pirkšanu. Vienlaikus turpina pieaugt to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka nav pirkuši kontrabandas preces, – to norāda 78% aptaujāto, salīdzinot ar 77% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).

Tāpat būtiski ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ja pērn šāda informācija bija 36% aptaujātajiem, tad šogad vairs tikai 28% iedzīvotāju zina, kur nepieciešamības gadījumā varētu kontrabandas preces nopirkt, kas vērtējams pozitīvi. Arvien galvenā iedzīvotāju motivācija iegādāties kontrabandas preces ir šo preču ievērojami zemākā cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ļauj gan iznīcināt viltotas preces, gan sodīt vainīgos

Zvērinātu advokātu biroja "Liepa, Skopiņa/BORENIUS" juriste Līga Fjodorova, 18.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bīstamo iekārtu apkalpotājiem jābūt apmācītiem darba drošībā, taču darba devējs var izvēlēties apmācības formu

Mārtiņš Freimanis, LDDK īstenotā ESF projekta «Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos» darba aizsardzības konsultants, 20.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā normatīvie akti nosaka apmācības kārtību darba aizsardzības jomā, tomēr apmācības kārtība personālam, kas veic darbu ar dažādām bīstamajām iekārtām, nav stingri reglamentēta - neskatoties uz to, ka šīs iekārtas var radīt paaugstinātu bīstamību apkalpojošajam personālam, kā arī to tuvumā strādājošajiem uzņēmuma darbiniekiem. Līdz ar to, konsultējot darba devējus, pēdējā laikā saskaros ar to, ka viņiem bieži nav īsti skaidrs - kādas apmācības un kādā formā jāveic, lai darba process atbilstu likumdošanas prasībām, būtu darba vide būtu droša un iespējamie riski novērsti.

Likums «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» nosaka, ka bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls ir tās pārvaldītāja norīkotas, apmācītas personas, kuru rīcība tieši ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi. Likuma 14. pantā noteikts, ka bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību. Apmācības gaitā jāņem vērā bīstamās iekārtas veids, sarežģītības un bīstamības pakāpe, kā arī darbinieka izglītība un iepriekšējā darba pieredze.

Likumā bija iekļauta atsevišķa nodaļa, kurā bija noteikta vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, tomēr tā no aktuālās redakcijas izslēgta, līdz ar to darba devējiem dodot lielāku rīcības brīvību apmācību organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC izmeklē Siguldas trošu vagoniņa avārijas lietu; apturēta vagoniņa darbība

Žanete Hāka, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir veicis pārbaudi pēc 6. septembrī notikušā negadījuma, kad būtiski sasvērās Siguldas gaisa trošu vagoniņš, un apturējis vagoniņa darbību, pieprasot ārpuskārtas tehnisko pārbaudi, informē PTAC.

Par vagoniņa darbības atjaunošanu PTAC lems, izvērtējot ārpuskārtas pārbaudes rezultātus, kā arī lietas materiālus. PTAC šo gadījumu klasificē kā bīstamās iekārtas avāriju, pēc kuras iekārtu nedrīkstēja darbināt, nepaziņojot PTAC un nesagaidot izmeklēšanas rezultātus.

Pirmdien PTAC veiktajā pārbaudē konstatēts, ka negadījums ar gaisa trošu ceļa vagoniņu notika, nefunkcionējot iekārtas drošības ierīcei, kura nepieļauj vagoniņa kustību, ieejot piestātnē tālāk par paredzēto drošības atzīmi. Iepriekšminētajā situācijā drošības ierīces atteice uzskatāma par daļēju bīstamās iekārtas bojājumu un līdz ar to notikušais gadījums, kura rezultātā bīstami sasvērās vagoniņš, kurā atradās 12 pasažieri, kvalificējams kā bīstamās iekārtas avārija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 4000 m2 platībā

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVN vienkāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos

Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vecākā eksperte Diāna Lukjanska, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ziemassvētki Eiropā maksā mazāk? Speciālisti dalās ar idejām, kā ietaupīt vai pat uzsākt savu biznesu!

Sadarbības materiāls, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai, izbeidzot līgumu ar preču izplatītāju, tam jāmaksā kompensācija pat, ja to neparedz izbeidzamais līgums? Šāds pirmsšķietami vienkāršais jautājums nebūt nav vienkāršs. Šo sarežģītību veido ne tikai ilglaicīgo attiecību pārtraukšanas emocionālais fons, kas, vismaz ētiskā līmenī, uzliek par pienākumu pateikties izplatītājam par tā pūliņiem preču izplatīšanā un to atpazīstamības veicināšanā, bet arī neiespējamība atrast šim gadījumam piemērojamo skaidrojumu Latvijas normatīvajos aktos vai, vismaz, nozīmīgā un plašu publicitāti pelnījušā tiesu spriedumā.

Latvijas normatīvajos aktos atrodamais regulējums, attiecībā uz preču izplatītāju tā mūsdienu izpausmē (proti, uzņēmumu, kas ir atbildīgs par konkrētas preces izplatīšanu, visbiežāk vairumtirdzniecības līmenī, konkrētā reģionā), un preču izplatīšanai piemērojamais vispārīgais regulējums nav liels palīgs kompensācijas par izplatīšanas līguma izbeigšanu jautājuma risināšanā. Tā, ja mēģinām atrast attiecīgu regulējumu, Civillikumā, tas runā tikai par piegādes līgumu, raksturojot to kā vienkāršu pirkuma-pārdevuma līguma veidu ar preču piegādes (loģistikas izpratnē) elementu. Savukārt minētā pirkuma-pārdevuma līguma koncepts atbilst vienreizēja darījuma raksturam, līdz ar to preces piegādātāja un preces izplatītāja attiecību ilgstošais un integrētais attiecību raksturs, un no tā izrietošās abu pušu tiesības un pienākumi, neatrod tiešu atspoguļojumu Civillikuma tekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi saņem 20 tūkstošu eiro sodu par pircēju maldināšanu Bosch akcijas laikā

Db.lv, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, piemērojot SIA «Rimi Latvia» soda naudu 20 tūkstošu apmērā, kā arī aizliegta turpmāka negodīga komercprakse lēmumā raksturoto un līdzīgu piedāvājumu (akciju) izsludināšanā, informē PTAC.

Sabiedrība laika periodā no 2018.gada 16.janvāra līdz 2018.gada 15.maijam īstenoja speciālu akciju, kuras ietvaros patērētājiem, sakrājot noteiktu skaitu uzlīmju, tika piedāvāts iegādāties dažādas zīmola Bosch preces ar atlaidi līdz 62%.

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju, piedāvājumā ietverto zīmola Bosch preču cena bija tāda pati vai pat lielāka nekā citās tirdzniecības vietās bez atlaides. Lai gan Rimi Latvia atbildēja uz PTAC norādītajiem pārkāpumiem un centās attaisnot savu rīcību minot, ka Piedāvājums ir tikai vienas pārdošanas kampaņas projekts un nav vērtējams kā akcija, kā arī Piedāvājumā ietverto preču cenas tika noteiktas, vadoties pēc tirgus izpētes, PTAC ieskatā Rimi Latvia nebija veikusi pienācīgu tirgus izpēti tieši Baltijas tirgū. Rimi Latvia papildus PTAC aizrādījumiem un pierādījumiem, kas balstīti tirgus izpētē norādīja, ka PTAC pārbaudes nav bijušas adekvātas, ņemot vērā, ka interneta veikalos, kas tikuši pētīti, Bosch produktu modeļi precīzi nav sakrituši ar Rimi Latvia piedāvātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas zaļā kursa iespējas jeb kāpēc lombardi var apsteigt parastos veikalus

Didzis Ādmīdiņš, AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs, 17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad salabotas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 7150 kvadrātmetru platībā

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres, informē LAU.

Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0ºC un naktī zem 0ºC, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.

Satiksmei bīstamās bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad bedres iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos un ar ierastajām tehnoloģijām.

Iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, proti, diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5ºC grādiem, LAU uzsāks masveida bedru remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā iekļautie nami Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2018

Grausts Kalnciema ielā 3, kuru Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja iekļāvusi piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā.

Foto: Artūrs Ķipsts/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru