Jauno reisu atklāšana ir rūpīgi jāapsver, jo valsts tos nesubsidēšot. Sibīrijas pārlidošana, kā arī Boeing 757 noma izmaksās vairākus miljonus gadā. Latvijas aviokompānijas plānus Db netieši apstiprināja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Viņš paskaidroja, ka airBaltic jauno reisu atklāšana ir jāapsver vairāk kā septiņas reizes, jo valsts, kuras īpašumā ir 52 % kompānijas akciju, šos tālos reisus negrasās subsidēt.
Jānomā Boeing 757
airBaltic plānus atklāt reisus uz Ķīnu netieši apliecina arī fakts, ka kompānija plāno nomāt divus Boeing 757 lidaparātus. Šis Boeing modelis, kas no ražošanas izņemts 2005. gadā, 228 pasažierus, neuzpildot degvielas tvertnes, spēj nogādāt 7700 km attālumā. No Rīgas līdz Pekinai taisnā līnijā ir 6517 km. Ņemot vērā Latvijas arvien lielāko ieinteresētību ekonomiskajā sadarbībā ar Ķīnu, šis maršruts šķiet visticamākais.
Db rīcībā nav precīzas informācijas, kādus tēriņus ieplānojusi pagaidām vēl nacionālā aviokompānija, taču, kā norāda speciālisti, vēl nesen par Airbus 320 nomu bija jāmaksā vairāk nekā 300 tūkst. eiro mēnesī. Taču, ja vienošanās ar iznomātāju tiek panākta par lidaparāta nomu ar visu apkalpi un apkopi, tad nomas maksas ir ievērojami augstākas. Atklājot jaunu reisu uz īnu, airBaltic būs arī jārēķinās, ka par vienu lidojuma frekvenci (Sibīrijas pārlidojumam atvēlētais laiks vienai lidmašīnai) gadā tai būs jāšķiras no aptuveni 950 000 USD. Par to trešdien vienojās ES satiksmes ministru padomē. A. Šlesers informēja, ka panāktā vienošanās paredz šīs summas pārskatīšanu pēc 18 mēnešiem. Ja airBaltic iegādāsies divas pārlidojumu frekvences, tad šī summa jau tuvosies 2 milj. USD.
Neredz potenciālu
Aviokompānijas British Airways pārstāvis Somijā un Baltijas valstīs Toms Andersons Db norādīja, ka neredz potenciālu šādiem savienojumiem. Viņš stāsta, ka šajā sektorā labi veicas somu kompānijai Finnair, taču viņu labā noslogojuma pamatā ir spēcīgas biznesa saites starp reģioniem, kādu nav Latvijai. Vai ar tūristiem vien varētu aizpildīt šādus maršrutus, viņš šaubās.
Savukārt Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, jautāts par tirgus dinamiku un iespējamo pieprasījumu, stāsta, ka, saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu par Eiropas lidostām, līdz 2020. gadam 80 % lidostu būs pārslogotas un sasniegušas savu maksimālo kapacitāti. Tāpēc Latvija var izmantot iespēju piesaistīt tirgu savām lidostām. Piemēram, ja pasažieri no ASV vai Ķīnas ceļā uz Eiropu pārsēžoties izmanto kādu no Skandināvijas lidostām, tad tas vienalga ir liels pasažieru laika un pārvadātāja naudas patēriņš, ja galamērķis ir Baltijas valstis vai Rietumeiropas pilsētas. M. Gorodcovs norāda, ka Latvija šajā gadījumā ir ļoti labās pozīcijās, lai kļūtu par alternatīvu garo maršrutu pārsēšanās punktiem.
Kā Db noskaidroja, igauņu aviokompānija Estonian Air nav apsvērusi paplašināšanos šī reģiona virzienā. Estonian Air maršrutu menedžere Raita Kalda (Rait Kalda) saka: "Flote nav piemērota šādu reisu veikšanai, un dotajā brīdī pētījumi neuzrāda ekonomisko pamatojumu šādiem savienojumiem." airBaltic viedokli Db uzzināt neizdevās, jo kompānijas sabiedrisko attiecību speciālists izvairījās sniegt komentārus.
Liek atvērt maku
ES satiksmes ministru padomes centrālā tēma bija Krievijas aviokompānijas Aeroflot pieprasītās kompensācijas par Sibīrijas pārlidojumiem.Savas ES prezidentūras laikā Somija ar Krieviju vienojās, ka, sākot ar 2014. gadu Aeroflot no Eiropas Savienības aviosabiedrībām kompensācijas pārtrauks pieprasīt.
Sarunu gaitā Krievija piekrita tuvākajā laikā Eiropas Savienības aviokompānijām piedāvāt jaunas lidojumu frekvences, par kurām ES aviosabiedrībām jāmaksā nebūtu. Tieši uz šīm frekvencēm cer airBaltic, taču tās iespējams iegūt bez ES atbalsta - tikai divpusējās sarunās ar Krievijas institūcijām.Tomēr ES institūcijas, atsaucoties uz dalībvalstu solidaritāti, izlēma, ka arī jaunās lidojumu frekvences ieguvušās aviosabiedrības par Sibīrijas pārlidojumiem ik gadu līdz 2014. gadam būs spiestas iemaksāt noteiktu summu, bet nu jau speciālā fondā. Gada beigās šajā fondā iemaksātie līdzekļi proporcionāli Transsibīrijas reisu skaitam atkal tiks atmaksāti atpakaļ ES aviosabiedrībām. Latvija šobrīd panākusi, ka ES aviokompānijām, kas uzsāks Transsibīrijas reisus, tiks piemērota 5 % atlaide no vidējās summas, kas tiek maksāta Aeroflot."Taču mēs turpināsim cīnīties, jo uzskatām, ka jauno dalībvalstu aviokompānijām nav jāuzņemas atbildība par veco dalībvalstu aviosabiedrībām," apņēmies turpināt cīņu, teica ministrs.
Jāmaksā par zaudēto
Kompensācijas no Eiropas aviokompānijām par Sibīrijas pārlidojumiem Aeroflot sāka iekasēt pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Savu ultimātu aviosabiedrība pamatoja ar to, ka, Eiropas lidaparātiem nenosēžoties Krievijas lidostās, Aeroflot nesaņem samaksu par degvielas uzpildīšanu un Eiropas lidaparātu tehnisko apkopi. Kaut arī pats Aeroflot Eiropas iedzīvotājiem Transsibīrijas reisus piedāvāja tikai no Maskavas, Eiropas kompānijām tika pieprasīta kompensācija arī par it kā nepārvadātajiem pasažieriem. Šī iemesla dēļ vairākas ES aviokompānijas atteikušās savos Āzijas reisos šķērsot Sibīriju un met līkumu.
Šobrīd Eiropas aviosabiedrības par katru reisu ik gadu Aeroflot maksā vidēji vienu miljonu USD. Gan 2005., gan 2006. gadā Aeroflot no ES aviokompānijām nopelnījusi aptuveni 330 miljonus USD. Papildus ES aviosabiedrībām jāmaksā arī par reālajiem Krievijas pakalpojumiem, piemēram, par lidojuma vadību Krievijas gaisa telpā. Zināms, ka pārlidojums no Eiropas uz Japānas galvaspilsētu Tokiju vienam reisam gadā maksā aptuveni 500 tūkst. USD.
airBaltic dibināta 1995.gadā, un tās akcionāri ir Latvijas valsts - 52.6% akciju, SAS AB - 47.2% akciju.