Dienas Bizness

  • 22 trešdiena,
    februāris

    Ārija, Rigonda, Adrians, Adriāna, Adrija

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8486

    USD: 1.0537

Ražošana

Jaunās sliedes tukšas nestāvēs    5

Otrais sliežu ceļš Skrīveri–Krustpils divreiz palielina dzelzceļa caurlaidību; kravu pagaidām pietikšot


To Dienas Biznesam jaunās infrastruktūras atklāšanā norādīja gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan valsts a/s Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis. Līdz šim vērienīgāko dzelzceļa projektu (vairāk nekā 100 miljoni eiro) īstenoja 2010. gadā konkursā izvēlētā uzņēmumu apvienība Skonto būve, BMGS, ACB un Binders. Tā ietvaros uzbūvēts jauns dzelzceļa tilts pār Aivieksti, rekonstruēts tilts pār Pērses upi, izbūvēts otrais sliežu ceļš 56 km garumā posmā Skrīveri–Krustpils, inženiertehniskās būves un sistēmas, kas ļaus dubultot vilcienu caurlaides spēju līdz 50 milj. t gadā, kā arī palielināt kustības ātrumu un drošību.


Savukārt pasažieru vajadzībām stacijās un pieturas punktos izbūvēti paaugstinātie peroni, ierīkots jauns apgaismojums, kā arī ierīkoti slīpie uzbraucamie celiņi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. «Šis bija pirmais projekts, ko realizējām dzelzceļā,» norāda SIA CBF Binders valdes loceklis Normunds Luste, piebilsot, ka ceļu būves kompānijai bijušas lietas, ko nācies mācīties no jauna. 


Kravu pagaidām pietiek


DB jau rakstījis, ka Krievijas transporta stratēģija paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt kravu plūsmu kaimiņvalstu ostu virzienā, palielinot savu ostu un dzelzceļa caurvedes spēju. Vaicāts, vai nevarētu izrādīties tā, ka ilgtermiņā nule kā atklātajam otrajam sliežu ceļam nav pielietojuma kravu trūkuma dēļ, U. Magonis norādīja, ka uzņēmums apzinās Krievijas vēlmi pāriet uz savām ostām arvien vairāk. Tai pašā laikā kaimiņvalsts dzelzceļa jaudas atpaliekot no ostu jaudām. Šobrīd Krievijas dzelzceļš pārvadājot ap 1,3 miljardiem tonnu gadā, bet ostu jaudas esot vēl par 300 miljoniem tonnu lielākas. «Nedomāju, ka šajos krīzes apstākļos Krievijai būs tik daudz naudas, ko ieguldīt dzelzceļa infrastruktūrā,» uzsver LDz vadītājs. Protams, tikšot attīstīta Transsibīrijas maģistrāle, kas nepieciešama ogļu piegādēm austrumu virzienā, bet pārējie projekti netikšot realizēti līdz galam. Patlaban jāņem vērā, ka ap 600 miljoni tonnu kravu neiet caur Krievijas ostām, un «mums pietiktu ar 10% no šī apjoma». No vienas puses, lai arī kravu paliks mazāk, tās visas tomēr neiešot caur Krievijas ostām. No otras puses, krīzēm beidzoties un patēriņam pieaugot, kravu bāzei vajadzētu palielināties. Proti, palielinoties gan kopējiem kravu apjomiem Krievijā, gan kaimiņvalsts ostās pārkrautajiem apjomiem, «mums kaut kam tomēr būtu jāpaliek». Pēc viņa teiktā, ir jāstrādā gudri, piesaistot investorus, kas paši ir kravu īpašnieki, lai viņi sūtītu kravas nevis tur, kur kāds grib, bet tur, kur viņiem pašiem ir izdevīgi.


Visu rakstu Jaunās sliedes tukšas nestāvēs lasiet 5. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Reklāma