Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Antarktikā tiek veiktas noslēguma pārbaudes, lai uzsāktu mēģinājumus izpētīt senu ezeru, kas atrodas zem ledus kārtas, ziņo BBC.

Elsvorta ezerts slēpjas zem ledus, kas ir vismaz 3,2 kilometrus biezs.

Tas būs pirmais mēģinājums iegūt nepiesārņotus ūdens un ezera gultnes paraugus no šādas ūdenstilpnes. Plānots uzņemt arī fotogrāfijas. Tā ir daļa no centieniem izprast robežas tam, kur ir iespējama dzīvība. Neskatoties uz augosto spiedienu un saules gaismas trūkumu, tur tiek plānots atrast mikrobus.

Ezers ir aptuveni 14 kilometrus garš, 3 kilometrus plats un 160 metrus dziļš.

Kā raksta BBC, zemās temperatūras un vēja dēļ darbs Antarktikā ir liels izaicinājums. To vēl sarežģītāku padarot tas, ka aprīkojumam jābūt sterilam visa procesa laikā. Lai tiktu cauri ledus virskārtai, tiks izmantots karstā ūdens urbis. Projekta izmaksas ir ap 7 miljoniem latu.

Ir pagājis vēl viens gads, tiek apkopota statistika, un viena lieta, kas mani interesē jau vairākus gadus, ir tas, kad beidzot dzīvības apdrošināšanas īpatsvars kopējā apdrošināšanas groziņā tuvosies attīstīto rietumvalstu līmenim.

Varētu šķist, ka Austrumeiropas, t. sk. arī Latvijas iedzīvotāji, atšķirībā no Rietumeiropas iedzīvotājiem, kopš dzelzs aizkara krišanas dzelzi vērtē augstāk par dzīvību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mūsu cilvēks naudiņu sagrabina visupirms OCTA iegādei. Pēc tam, ja naudas līdzekļi ļauj, tiek apdrošināts auto (KASKO) un nekustamais īpašums, kaut ļoti bieži īpašumus liela daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai tad, ja banka vai līzinga kompānija to pieprasa. Arī dzīvību lielākā daļa mūsu cilvēku apdrošina tikai kāda spiediena rezultātā. Brīvprātīgi dzīvību vai citus ar cilvēku saistītus apdrošināšanas veidus iegādājas vien neliela daļa Latvijas iedzīvotāju. Bet vai kaut kas mainās? Šoreiz apskatīsim vairākus apdrošināšanas veidus, to attīstības tendences un mēģināsim saprast, vai un kas tad mūsos mainās un vai sākam augstāk vērtēt ne tūlītēju labumu – dzelzi, bet gan ilgtermiņa ieguvumu – dzīvību, vai varam atļauties vairāk tērēt nākotnei un bērniem.

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Civiltiesiskās atbildības limiti būvniecības nozarē ir pārāk mazi, norāda apdrošināšanas sabiedrības Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Par šo jautājumu tiek spriests Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas esam izdarījuši secinājumus par civiltiesiskās apdrošināšanas limitiem - limiti ir nepiedodami mazi. Strādājam, lai parādītu, ka limits ir nepietiekams, ja notiek kāds nopietns negadījums. Protams, mazie būvuzņēmumi brīdina, ka nevar to atļauties. Bet būsim reāli - mazs būvuzņēmums nevar ņemt lielus objektus. Tas ir jāsaprot. Arī negadījumam nelielā objektā var būt smagas sekas. Ja nokrīt vējlukturis un uzkrīt kādam uz galvas, remonta izmaksas ir mazas, bet, ja zem vējluktura stāvējušajam negadījuma rezultātā ir iestājusies invaliditāte, vai to segs 50 000 eiro vērta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise?» sacīja Ķirse.

Lai paplašinātu tūristu ģeogrāfiju un veicinātu tūristu skaita pieaugumu, Jūrmalas pilsēta nākamnedēļ pirmo reizi piedalīsies divās izstādēs Kazahstānā – rudens tūrisma izstādē Astana Leisure un Astana Zdorovie, kas veltīta veselības tūrismam, informēja Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma nodaļa.

Astana Leisure ir lielākā Kazahstānas tūrisma rudens izstāde, kuras galvenie apmeklētāji ir tūrisma firmu pārstāvji un potenciālie tūristi. Šajā izstādē Jūrmalai būs kopīgs informatīvais stends ar galvaspilsētu. Tajā varēs saņemt tūrisma informatīvos materiālus par Jūrmalu, Rīgu un Latviju, kā arī noskatīties videoklipus par Latvijas galvaspilsētu un kūrortpilsētu Jūrmalu.

Izstādes laikā Astanā tiek rīkots Latvijas – Kazahstānas biznesa forums, kurā notiks arī Jūrmalas kūrorta prezentācija. Foruma kontaktu biržā ir paredzētas tikšanās ar Kazahstānas tūrisma nozares profesionāļiem, lai apspriestu tūrisma attīstības iespējas.

Latvijas lauku tūrisma uzņēmēji šogad spiesti samazināt cenas, īpaši dārgākie un greznākie viesu nami, kur cenas kritušās par aptuveni 40 %.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes apgalvoja asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnāte Ziemele. Līdz ar to nevar gaidīt, ka samazinātais PVN tūrismam ļaus cenas lauku viesu namos pazemināt vēl vairāk, atzina A. Ziemele. Tomēr lielajos sarīkojumos, piemēram, pārrobežu semināros, samazinātais nodoklis ļaujot uzvarēt konkursos pierobežas viesu namu īpašniekiem. Nesen šādu konkursu uzvarējis lauku uzņēmējs Valkas rajonā, izkonkurējot igauņu piedāvājumu.

Tomēr, neraugoties uz tūristu skaita samazināšanos Eiropā, ko ietekmējusi gan krīze, gan dabas katastrofas, lauku tūrismam esot arvien vairāk piekritēju. Piemēram, Vācijā, ar veselības uzlabošanu un atpūtu laukos saistītais tūrisms aizņem ap 30% nozarē. Latvijā, uzsvēra asociācijas vadītāja, lauku tūrismam ir liela perspektīva un tas ir arī ļoti nozīmīgs, jo ir daudzviet vienīgais uzņēmējdarbības veids, kas ļāvis izdzdīvot krīzē lauku iedzīvotājiem. Līdz ar to par lielākajām vērtībām Latvijas lauku attīstībā uzskatāmas dabas vērtības, neapbūvētas piekrastes joslas un dabiskā fauna un flora, kas pievelk ārvalstu tūristus.

Tūrisma nozare paaugstinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes dēļ pazaudēja 7 – 9 tūkstošus darba vietu, bet valsts ienākuma nodoklī un sociālajā nodoklī zaudēja apmēram 2.4 miljonus latu, nemaz nerēķinot valsts izdevumus bezdarbnieku pabalstiem, intervijā laikrakstam NRA norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Jānis Naglis.

PVN paaugstināšana no gada sākuma viesnīcu pakalpojumiem no 5 uz 21% sākusi rakt bedri ne vien tūrisma nozarei Latvijā, bet arī pašai valstij, kas kopējo ieņēmumu un izdevumu ziņā no šī sektora zaudējusi, nevis ieguvusi. Krīze smagi skārusi viesmīlības nozari visā Eiropā, bet ne no vienas valsts vēl nav saņemti tik satraucoši dati kā no Latvijas. PVN likmes paaugstināšana ļāvusi valstij «no viesnīcām PVN veidā izgrābt par 800 tūkstošiem latu vairāk nekā 2008. gada pirmajā ceturksnī», tajā pašā laikā tūrisma nozare pazaudēja 7 – 9 tūkstošus darba vietu, bet valsts ienākuma nodoklī un sociālajā nodoklī zaudēja apmēram 2.4 miljonus latu, nemaz nerēķinot valsts izdevumus bezdarbnieku pabalstiem, laikrakstam atklājis J. Naglis.

Divi vadošie Jaunā laika ministri – finanšu ministrs Einars Repše un ekonomikas ministrs Artis Kampars - pagaidām pauž diametrāli pretējus viedokļus par premjera Valda Dombrovska (JL) iepriekš solīto PVN samazināšanu tūrismam no 21 uz 10 procentiem.

E.Repše uzskata, ka, ņemot vērā FM vakar publiskotos aprēķinus PVN samazināšanai tūrismam, nodokļa samazināšana «kategoriski» nav atbalstāma, jo FM aprēķini liecina, ka tas radītu būtisku kaitējumu valsts budžetam. E.Repšes skatījumā nozares pārstāvju iepriekš teiktais, ka budžeta ieņēmumi tāpēc nesamazinātos, jo PVN likmes samazināšanu kompensētu tūristu skaita pieaugums, ir «pilnīgi safantazējumi». E.Repše uzskata, ka premjers iepriekš izsakot atbalstu šādai samazināšanai tā ir reaģējis, jo uz viņu Saeima izdarījusi «populistisku spiedienu». E.Repšes skatījumā V.Dombrovskis tagad, kad ir zināmas FM aplēses par nodokļa samazināšanas ietekmi uz budžetu, nevajadzētu atbalstīt nodokļa izmaiņas. E.Repše arī uzsvēra, ka vienošanās dokumentos ar aizdevējiem ir solījums nesamazināt nodokļus un, ja Saeima tomēr pieņemtu šādas izmaiņas, tad tās būtu pretrunā ar «vienošanās burtu un garu».

Lai arī Latvijā neizjūtam ūdens trūkumu, aptuveni 40 % pasaules iedzīvotāju tīrs dzeramais ūdens nav pieejams pietiekamā apjomā. Ziņu aģentūra Reuters apkopojusi fotogrāfijas, kurās redzamas piesārņotas ūdenstilpnes dažādos pasaules kontinentos.

Uzziniet vairāk, aplūkojot fotogaleriju!

Uz Zemes kopējais saldūdens apjoms, kuru var izmantot cilvēki, veido aptuveni 200 tūkstošus kvadrātkilometru jeb ir mazāk nekā vienu procentu no visiem saldūdens krājumiem.

Patlaban ūdens nepietiekamību izjūt vairāk nekā 40% pasaules iedzīvotāju, liecina Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization, FAO) dati. Turklāt, saskaņā ar Apvienoto nāciju organizācijas (ANO) pētījumu (World Water Development Report, WWDR), tiek paredzēts, ka 2013. gadā 47% no pasaules iedzīvotājiem dzīvos reģionos, kur ūdens nebūs pieejams neierobežotā daudzumā.

Kopējais ūdens apjoms uz Zemes ir aptuveni 1,4 miljardi kvadrātkilometru, un saldūdens veido aptuveni 35 miljonus kvadrātkilometru jeb aptuveni 2,5% no kopējā ūdens apjoms. Savukārt 70% no visa kopējā saldūdens apjoma, kas atrodas uz Zemes, ir ledus vai sniegs kalnu reģionos, Arktikā un Antarktikā. Ezeros un upēs kopumā ir ap 105 tūkst. kvadrātkilometru saldūdens, kas ir aptuveni 0,3% no kopējā saldūdens apjoma uz Zemes, liecina UNEP dati.

Antarktikas sniegā pirmoreiz ir konstatēta mikroplastmasa, liecina trešdien publicēts pētījums.

Mikroplastmasa ir vissmalkākais no plastmasu veidiem. Saskaņā ar ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) apstiprināto iedalījumu mikroplastmasas daļiņu garums ir mazāks par 5 milimetriem.

Jaunzēlandes Kenterberijas Universitātes studente Aleksa Eivsa 2019.gadā savāca sniega paraugus no 19 vietām Rosa šelfa ledājā un bija šokēta, atrodot mikroplastmasu visos paraugos.

"Ir neiedomājami skumji, bet mikroplastmasas atrašana svaigā Antarktikas sniegā parāda plastmasas piesārņojuma apmēru pat visnomaļākajos pasaules reģionos," sacīja Eivsa.

Viņas pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "The Cryosphere", tika atrastas vidēji 29 mikroplastmasas daļiņas uz litru izkausēta sniega.

Latvijas zinātnieki nevar lepoties ar ģenētiski modificētiem bērniem, mašīnmācīšanās programmām, kas pārspēj cilvēka prasmes; viņi pēta kodolsintēzi un sliekas, attīsta kvantu fiziku un dodas ekspedīcijā uz Antarktiku

Šogad Latvijas zinātnē bijuši vairāki nozīmīgi notikumi – likti pamati fundamentāliem pētījumiem kodolsintēzē, pētnieki iesaistījušies dažādos nozīmīgos, starptautiskos projektos un konsorcijos, pieteikuši sevi gan ar zinātniskām publikācijām, gan pavadījuši vairāk nekā divus mēnešus Antarktikā, vācot vērtīgus nogulumu, augsnes un ledus paraugus, kā arī iegūstot datus par Argentīnas arhipelāga salu ledus kupolu biezumu, struktūru, ledus virsmas un zemledāja reljefu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Brazīlijas mangrovju mežos sāpīgi izjūtamas klimata pārmaiņas, vēsta Reuters.

Desmitgadēm ilgi vietējie zvejnieki tur nodarbojušies ar krabju ķeršanu, taču vides pārmaiņu rezultātā lomi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu, arvien samazinās.

Viens no šiem zvejniekiem - Hosē de Krūzs - neizmanto ne makšķeri, ne tīklus un pēc sava loma dodas šaurā laiviņā, ar kailām rokām izrokot krabjus no tumšajiem dubļiem. Dienā Krūzs var noķert apmēram 50 - 60 krabju, ar ko viņš nopelna ap 50 dolāriem nedēļā. Viņš teic, ka tas ir pietiekami.

Taču arī šis niecīgais ienākums klimata pārmaiņu dēļ drīzumā varētu izzust. Tā, piemēram, pirms desmit gadiem lomi bija divreiz lielāki.

Krūzs seko ziņām un secina: «Daba dusmojas. Antarktika kūst… Cilvēki taču noprot, kas šobrīd notiek. Ir skaidrs, kas ir pie vainas.»

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Šodien pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tika sākta cilvēku evakuēšana no Antarktikā iesalušā Krievijas kuģa. Kuģis ar zinātniekiem un tūristiem bija devies ceļojumā uz Antarktiku.

Kuģa 52 pasažieru evakuācija norisinās ar Ķīnas helikoptera palīdzību.

Cilvēki tiek nogādāti uz Ķīnas ledlauža, bet vēlāk - uz Austrālijas kuģa Aurora Australis. Līdz sauszemes sasniegšanai gan paies kāds laiks, jo kuģis vispirms dosies uz Austrālijas bāzi pēc degvielas.

Krievijas kuģis ledū iesalis kopš 24.decembra. Kuģī bija pietiekami pārtikas krājumi, cilvēkiem briesmas nedraudēja.

Fotoaģentūras Reuters un AP piedāvā fotogrāfijas, kas sniedz nelielu ieskatu tajā, kāda ir dzīve uz iestrēgušā kuģa esošajiem cilvēkiem.

Tuvākajā nākotnē maksājumu karšu PIN kodi neizzudīs, un, neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, būs konkrēti limiti, pie kuriem aizvien tiks prasīts ievadīt PIN kodu, diskusijā Nākotnes maksājumi #2025 sacīja finanšu nozares eksperti.

Patlaban Eiropā tiek veidoti pilotprojekti ar biometrijas autentifikāciju, piemēram, pirksta nospieduma izmantošana, veicot maksājumu, taču jābūt pilnīgai pārliecībai, ka šis veids būs drošs un nevarēs izmantot krāpniecībā, uzsvēra eksperti.

Šobrīd Francijā notiek eksperimenti, un zinātnieki no visas Eiropas veic testus, kāda veida autentifikācija nākotnē būtu droša maksājumu jomā, stāstīja Wordline Baltics vadītāja Zanda Brīvule-Jansone.

«Tomēr uzskatu, ka PIN neizzudīs tik drīz, notiks eksperimenti ar biometriju, taču tajā pašā laikā autentifikācija nedrīkst būt pārāk viegla, lai nejauši to nevarētu izdarīt, piemēram, paskatoties uz telefonu. Lai tiktu uz nākamo līmeni, šī ir primārā problēma, kas jāatrisina,» sacīja Z. Brīvule-Jansone.

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar.

Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas.

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Darba devēji varētu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksa 30 eiro apmērā, šādu priekšlikumu trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja Ministru kabinets, skatot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Ar šiem grozījumiem iecerēts sīkāk atrunāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas jautājumus, kas attiecas uz darba devēja kompensētajiem izdevumiem darbiniekam par darba veikšanu attālināti.

Iesniegtajā Finanšu ministrijas (FM) likumprojektā bija rosināts paredzēt, ka kompensējamo izdevumu summa mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 60 eiro, no tiem 30 eiro mēnesī par darba vietas aprīkojuma nolietojumu, desmit eiro mēnesī par mazvērtīgiem priekšmetiem, piemēram, kancelejas precēm, seši eiro - komunālajiem maksājumiem, bet tālrunim un internetam - pa septiņiem eiro mēnesī.

Tomēr pret izmaksu dalīšanu pa izmaksu veidiem iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā, likumprojektā nepieciešams precizēt, ka izmaksu limiti netiek dalīti pa izmaksu veidiem, bet gan tiek noteikts mēneša kopējo izdevumu limits, ko darba devējs ir tiesīgs kompensēt. Tāpat LDDK rosināja, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja, ka tiek kompensētas izmaksas pilnā apmērā, ja tiek iesniegti grāmatvedības attaisnojuma dokumenti.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Tūrismam – gan ienākošajam, gan izejošajam – ir lielas attīstības perspektīvas, SIA Baltijas ceļojumu grupa tuvākajos gados sagaida vēl straujāku izaugsmi

Tā DB saka SIA Baltijas ceļojumu grupa valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, norādot, ka Baltijas reģions vēl tikai sāk attīstīties.

Viņš uzsver, ka Latvijai valstiskā līmenī būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot politiku, kā piesaistīt ārvalstu biznesa tūristus. Latvijā tūristi vidēji dienā tērē 75 eiro, bet Eiropā biznesa tūristi – aptuveni 500 eiro. Pavisam Eiropā gada laikā notiek vairāk nekā divi tūkstoši dažādu starptautisku konferenču un kongresu. Tā kā tūrismam Latvijā ir sezonāls raksturs, pārējā laikā ir jāmeklē iespējas Latvijā organizēt starptautiskus pasākumus. «Tūrisms ir nozare, kas, īstenojot pareizu politiku, var sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver V.Korjagins. SIA Baltijas ceļojumu grupa šī gada pirmajā pusgadā bija Latvijas prezidentūras ES padomē oficiālā aģentūra, kas palīdzēja organizēt vairāk nekā 20 tūkstošu viesu uzņemšanu un izmitināšanu. Rudenī uzņēmums rīkos Baltijas Neiroloģijas kongresu Balcone 15 un Baltijas galvassāpju konferenci.