Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Latvijā normatīvie akti nosaka apmācības kārtību darba aizsardzības jomā, tomēr apmācības kārtība personālam, kas veic darbu ar dažādām bīstamajām iekārtām, nav stingri reglamentēta - neskatoties uz to, ka šīs iekārtas var radīt paaugstinātu bīstamību apkalpojošajam personālam, kā arī to tuvumā strādājošajiem uzņēmuma darbiniekiem. Līdz ar to, konsultējot darba devējus, pēdējā laikā saskaros ar to, ka viņiem bieži nav īsti skaidrs - kādas apmācības un kādā formā jāveic, lai darba process atbilstu likumdošanas prasībām, būtu darba vide būtu droša un iespējamie riski novērsti.

Likums «Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību» nosaka, ka bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls ir tās pārvaldītāja norīkotas, apmācītas personas, kuru rīcība tieši ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi. Likuma 14. pantā noteikts, ka bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību. Apmācības gaitā jāņem vērā bīstamās iekārtas veids, sarežģītības un bīstamības pakāpe, kā arī darbinieka izglītība un iepriekšējā darba pieredze.

Likumā bija iekļauta atsevišķa nodaļa, kurā bija noteikta vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, tomēr tā no aktuālās redakcijas izslēgta, līdz ar to darba devējiem dodot lielāku rīcības brīvību apmācību organizēšanā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts, kas aktualizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī precizēs sniegto pakalpojumu klāstu, informē Veselības ministrija.

NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā, kā arī papildus sniedz maksas pakalpojumus, kā piemēram, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību masu pasākumos, nodrošina plānveida medicīnisko transportēšanu, veic ārstniecības personu apmācību, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

NMPD sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas vairākus gadus un ir balstītas uz 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem. Pērn NMPD veicis pakalpojumu izcenojumu aktualizēšanu atbilstoši faktiskajām cenām un secināts, ka tās ir palielinājušās par 37,7%, savukārt atalgojums palielinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2012.gadā aprēķināto cenu.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Apsverot jautājumu par tiesību aizsardzību tiesā, vienmēr aktuāls ir jautājums par juridiskās palīdzības izmaksām. Šo izmaksu segšana tiesas procesos ir guvusi dažādu risinājumu. Civillietās kopumā ir panākts līdzsvarots risinājums, kas motivē prasītājus nesniegt nepamatotas prasības, bet atbildētājus – laicīgi nokārtot savas saistības. Bažas raisa juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana tajos tiesas procesos, kuros privātpersona vēršas pret valsti.

Saeimā šobrīd tiek izskatīti interesanti grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Atbilstoši grozījumu projektam par mantisko zaudējumu neuzskata ne tikai laiku un pūles, ko privātpersona veltījusi konkrētās lietas risināšanai, bet arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Atklāti sakot, šāds likumprojekts šokē. Padomju laika izpratne par valsts rīcības nekļūdīgumu ir pagājusi un ir skaidrs, ka arī valsts var pieļaut kļūdas, radot privātpersonai tiesību aizskārumu. No tā nav pasargāts neviens. Bet nav saprotams, kāpēc kaitējuma atlīdzināšanas jautājumā valsts sevi grib nostādīt „vienlīdzīgākā” stāvoklī, salīdzinot ar pārējiem.

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Nodrošināt vistrūcīgākos cilvēkus ar pārtikas pakām un ģimenes ar bērniem ar būtiskākajām higiēnas, saimniecības lietām un skolas piederumiem – šāds ir Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākām personām mērķis, kurš vērsts uz iedzīvotāju sociālās atstumtības mazināšanu.

Lai šo mērķi īstenotu, valdība otrdien atbalstīja divus Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos dokumentus - Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumprojektu un Darbības programmu pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimā, savukārt gala lēmumu par ES finansējuma piešķiršanu darbības programmas īstenošanai pieņems Eiropas Komisija.

LM kā vadošā iestāde izstrādās MK noteikumus, kas noteiks ģimenes un personas, kurām ir tiesības saņemt fonda finansētu pārtiku un pamata materiālās palīdzības preces, satura un kvalitātes prasības fonda finansētām pārtikas un pamata materiālās palīdzības precēm, to uzglabāšanas un izdalīšanas kārtību un citus nosacījumus, kā arī novērtēs un uzraudzīs Fonda ieviešanu, ziņos par Fonda ieviešanas aktivitātēm Eiropas Komisijai. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) kā sadarbības iestāde veiks partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību, kā arī vienlaikus organizēs arī pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. Palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām nodrošinās partnerorganizācijas – biedrības, nodibinājumi, reliģiskas organizācijas un pašvaldības vai to iestādes, iepriekš piesakoties SIF organizētajā atlasē.

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina uzņēmumus līdz 27.jūnijam pieteikties darbinieku apmācību programmai "Labās prakses pārņemšana eksportspējas veicināšanai", kuras ietvaros iespējams pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 75 000 eiro, informē LIAA pārstāvji.

Ar šīs programmas atbalstu iespējams īstenot uzņēmuma vajadzībām pieskaņotas apmācības kādā no saistītajiem uzņēmumiem, vai iepirkt mācības ārpakalpojumā.

LIAA direktors Kaspars Rožkalns norāda, ka viens no izaicinājumiem ar kuru sastopas uzņēmēji ir darbinieku trūkums ar nepieciešamo kvalifikāciju. Kvalificētu darbinieku trūkumu kā vienu no attīstību ierobežojošiem faktoriem min arī Ārvalstu investoru padome. Īpaši izteikti tas esot viedo specializāciju nozarēs, kurās nepieciešamas ļoti specifiskas darbinieku prasmes.

LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir radusi iespēju īpašā programmā novirzīt 7,9 miljonus eiro aktivitātēm, kas vērstas uz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu, un šobrīd iespējams pieteikties labās prakses pārņemšanai, bet tuvākajā laikā būs pieejams atbalsts arī dažādu vadības prasmju apguvei, piemēram, "Agile" vai "Scrum", skaidro K.Rožkalns.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Lai uzlabotu kopējo ceļu satiksmes drošību un paaugstinātu jauno autovadītāju sagatavotības līmeni, pilnveidos transportlīdzekļu vadītāju apmācības procesu, papildinās esošās normas, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Ministru kabineta sēdē, 28.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.358 Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām.

Par nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību, tajā skaitā – topošo šoferu apmācības procesu un eksamināciju, arī lemts Ceļu satiksmes drošības padomē. Grozījumus par transportlīdzekļu vadītāju apmācības pilnveidi izstrādāja Satiksmes ministrija un VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Latvijas Profesionālo autoskolu federāciju, kā arī autoskolu pārstāvjiem.

Grozījumi noteikumos paredz papildināt transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības programmas ar jauniem elementiem (piem., bīstamu situāciju prognozēšana un risku novērtēšana, mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošība), kā arī palielināt minimālo vadīšanas nodarbību skaitu (piem., B kategorijai no 14 uz 20).

E-apmācību kompānijai FasterCourse ir vairāk nekā 1600 sagatavju trijos populārākajos e-apmācību vadības rīkos; nākotnē uzņēmums plāno vairāk fokusēties uz gatavu produktu piedāvāšanu tirgū.

Liela daļa uzņēmumu, kad vien tas ir iespējams, mēģina izmantot apmācības tiešsaistē, kur darbinieki kaut ko apgūst datorā, planšetdatorā vai telefonā. «Liela darbinieku skaita gadījumā tas noteikti atmaksājas,» uzskata Kārlis Sproģis, SIA FasterCourse īpašnieks. Sākotnēji uzņēmumi e-apmācības programmēja no nulles. Ar laiku parādījās dažādi rīki, kas ļauj to darīt bez atsevišķa programmētāja, turklāt tos var savienot ar uzņēmuma mācību vadības sistēmu, kur ir redzams, vai konkrētais darbinieks šo materiālu ir apskatījis, cik ilgi, vai ir izpildījis uzdevumus, kādi ir bijuši rezultāti. Pieejamas arī dažādas veidnes, kas ir kombinējamas, un tieši ar to nodarbojas FasterCourse.

Patlaban dalībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā «Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām» ir reģistrējušies 5589 pretendenti, no tiem 5415 nodarbinātie apmācību kuponus jau ir saņēmuši, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

NVA aicina neatlikt pieteikšanos apmācībām līdz pēdējam brīdim, bet darīt to tagad, kad vairākās NVA filiālēs apmācību kuponi nodarbinātām personām vēl ir pieejami. Pieteikties mūžizglītības pasākumiem pamatsastāvā vēl ir iespējams NVA filiālēs Aizkrauklē, Balvos, Dobelē, Gulbenē, Krāslavā, Kuldīgā, Ludzā, Preiļos, Rēzeknē, Valkā un Valmierā.

NVA nodarbinātām un pašnodarbinātām personām piedāvā iespēju papildināt darbam nepieciešamās prasmes un zināšanas, apgūstot profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas.

NVA atbalstu mūžizglītības apmācībās var saņemt tie strādājošie, kuri visvairāk ir pakļauti bezdarba riskam un kam ir visgrūtāk pielāgoties darba tirgus prasībām: nodarbinātās vai pašnodarbinātās personas, kuras vecākas par 45 gadiem, kā arī personas vecumā no 25 līdz 44 gadiem, ja tām ir noteikta invaliditāte vai apgādībā ir divi un vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem, vai persona ir atzīta par trūcīgu.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu palīdzību laikā no 2015.gada līdz 2021.gadam plāno īstenot dažādus apmācību, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus, tādējādi aptuveni 85 tūkstošiem bezdarbnieku un darba meklētāju būs iespēja paaugstināt kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus prasībām.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts par Eiropas Savienības fondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam īstenošanu. Projekts ceturtdien, 9.oktobrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām, citām institūcijām, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka minētajā laika periodā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īstenos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus (tai skaitā profesionālās tālākizglītības programmu apguvi un profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi), neformālās izglītības programmu apguvi, apmācību pie darba devēja. Tāpat NVA apmācību laikā sniegs arī specifiskus pakalpojumus mērķa grupu bezdarbniekiem (ergoterapeita, surdotulka un asistenta pakalpojumus, nodrošinās specializētu transportu bezdarbniekam ar invaliditāti).

Pilnveidojot bezdarbnieku apmācību, plānots ieviest jaunu apmācību kupona sistēmu jeb principu «nauda seko bezdarbniekam».

Tas nozīmējot, ka turpmāk bezdarbnieks, kurš vēlēsies iesaistīties apmācībā un apgūt konkrētu izglītības programmu, varēs saņemt finansiālās vērtības apmācību kuponu.

Minētā kupona pamatvērtība būšot atkarīga no izvēlētā apmācības veida un izglītības programmas. Piemēram, pirmā un otrā kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmām ar mācību ilgumu 480 mācību stundas kupona pamatvērtība būs 375 Ls, bet ar 640 mācību stundām – 500 Ls u.c.

Norādītās apmācību kuponu pamatvērtības atkarībā no apgūstamā profesionālās tālākizglītības programmu grupas tiks reizinātas ar noteiktu koeficientu, kas rezultātā veidos kopējo apmācību kupona vērtību.