Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.
Prasmes ir jāanalizē
Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.
Vēlas kļūt par dizaineri
Dienas gaitā sociālajiem darbiniekiem izdevās noskaidrot, ka jauniešus interesē visai plašs darbu spektrs. Daļa puišu labprāt veidotu militāru karjeru, daļa labprāt kļūtu par policistiem. Tomēr starp vispārizplatītajām profesijām viena jauniete ļoti vēlas kļūt par interjera dizaineri, savukārt vēl viena meitene vēlētos profesionāli strādāt par disk-žokeju, jo viņai šajā jomā jau esot pieredze. «Mani patīkami pārsteidza fakts, ka lielākā daļa jauniešu par savu nākotnes profesiju runā kā par kaut ko reālu,» stāsta L. Ļebedeva. «Viņu izvirzītie mērķi nav nereāli, jo viņi zina, ko vēlas. Tas tāpēc, ka jaunieši spēj savus dotumus sasaistīt ar iespējām. Novēroju, ka Vidzemes jauniešu grupa ļoti atšķiras no Kurzemes grupas. Vidzemnieki pauda dažādas provokatīvas idejas, piemēram, izrādīja interesi apmeklēt Strenču Psihoneiroloģisko slimnīcu un kādu lopkautuvi, kaut gan šo vēlmju pamatā ir nopietna jauniešu interese par medicīnu un gaļas kombināta darbību. Turpretī kurzemnieki bija izvairīgāki.»
Interesē uzņēmumi
Kā būtiska Motivācijas dienu sastāvdaļa bija arī tādu nozīmīgu lietu iepazīšana un analīze kā CV un pieteikuma vēstules rakstīšana, darba sludinājumu meklēšana un kas īsti ir darba intervija, kā tajā uzvesties. Kaut arī visu šo gudrību apgūšanai tikusi atvēlēta viena diena, kas nebūt nav pietiekami, tomēr L. Ļebedeva atzīst, ka jaunieši ir guvuši priekšstatu par šiem nozīmīgajiem darba meklēšanas komponentiem. «Nākamais posms projektā būs ekskursija uz kādu no jauniešus interesējošiem uzņēmumiem, kuros viņi varētu gūt praktisku ieskatu kādā profesijā. Viens no variantiem varētu būt viesnīcas apmeklējums, jo daļa jauniešu izrādījuši interesi par to, kā notiek restorānu darbība lielā viesnīcā, kurā jādomā par brokastīm, pusdienām, vakariņām un banketiem. Viņus arī interesē viesnīcas administratīvais darbs. Daži izrādījuši interesi apmeklēt Lido ēstuves un paskatīties, kā šis uzņēmums darbojas. Būtu jauki arī apskatīt Lidostas Rīga darbību, jo tur vienlaikus var apmeklēt robežsardzi un pavērot lidostas darbinieku ikdienu,» tā L. Ļebedeva.
