Rīgā, 12. maijā tiks uzsākti pirmie sagatavošanās darbi Austrumu maģistrāles 1. kārtas būvniecībai posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai.

Austrumu maģistrāles trūkstošā posma būvniecība ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, kura kopējās izmaksas ir 37,8 miljoni eiro.

Austrumu maģistrāles izbūve nodrošinās Rīgas centra apbraukšanas iespējas un no kravas transporta atslogos Rīgas vēsturisko centru un Purvciema apkaimi (Dzelzavas iela, Gustava Zemgala gatve, Ieriķu iela). Satiksmes infrastruktūras projekta būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada jūnijam.

Ņemot vērā projekta mērogu, Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus pret būvdarbiem izturēties ar sapratni un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām. Satiksmes organizācijas izmaiņas spēkā stāsies nākamnedēļ.

Austrumu maģistrāles būvniecības sadārdzinājums pārsniegs aptuveni 7 miljonus eiro, šodien, apsekojot būvniecības objektu, informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķa vērtējumā, liela daļa sadārdzinājuma ir veidojusies Krievijas sāktā kara pret Ukrainu dēļ, kas izraisīja būvmateriālu cenu kāpumu, savukārt otra daļa ir saistīta ar neparedzētiem būvdarbiem. Pirmajā būvniecības kārtā kara dēļ sadārdzinājums bijis 2,7 miljoni eiro, otrajā - 3,4 miljoni eiro.

Savukārt papildu darbu dēļ sadārdzinājums pirmajā projekta kārtā bijis 1,7 miljoni eiro, bet otrajā - 1,5 miljoni eiro. Papildu darbi esot saistīti gan ar komunikācijām, kas neesot atradušās vietās, kur norādīts dokumentācijā, un bijis jāmeklē citus risinājumus. Arī grunti bijis jāmaina pret stabilāku.

Atsevišķās pozīcijās esot arī ietaupījumi, līdz ar to kopējais sadārdzinājums esot vairāk nekā 7 miljoni eiro.

Nākamvasar Rīgā daļā 11.novembra krastmalas varētu ierobežot satiksmi, "atdodot to vasaras kafejnīcām un cilvēkiem", intervijā teica Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis skaidroja, ka Rīgā redz divas perspektīvākās Daugavas krastmalas - ar lielāko potenciālu esot krastmalas posms starp Vanšu un Akmens tiltu Vecrīgas pusē, bet otra esot Mūkusalas ielas krastmala.

Mūkusalas ielas krastmalu šogad esot plānots sākt rekonstruēt, pārbūvēt un stiprināt krastus. Šo teritoriju plānots savienot ar tuvējo Latvijas Universitātes mācību centru. Līdz ar to pēc pāris gadiem šī krastmala jau būšot gana pievilcīga, lēsa Ķirsis.

Vecrīgas pusē galvenā problēma esot satiksmes plūsma pa krastmalu, kas esot kā ūdens - ja kaut kur plūsmu aptur, tad tā jānovirza citur, lai neveidojas sastrēgumi.

Tāpēc aktīvi tiekot strādāts pie Austrumu maģistrāles pabeigšanas. Austrumu maģistrāle būs Rīgas centra apvedcelš. Jau tagad izveidots Daudersalas pārvads, bet šī gada beigās pabeigs austrumu maģistrāles posmu pie "Dominas" un Deglava tilta. Ar to brīdi kravas auto, kas pašlaik brauc gar Rīgas pili uz ostu, tiks novirzīti uz jauno maģistrāli.

15.septembrī Rīgā paredzēts atklāt jauno Austrumu maģistrāles posmu.

To veido Austrumu maģistrāles krustojums ar Gaujas ielu (esošā satiksmes pārvada Vairoga ielā turpinājums), Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezgls, kā arī šos objektus savienojošajā Austrumu maģistrāles posms no Gaujas ielas līdz Viestura prospektam, kas izbūvēts 2008.gadā.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka arī pēc satiksmes sākšanās pa jaunuzbūvētajām estakādēm Austrumu maģistrālē būvdarbi vēl turpināsies.

Austrumu maģistrāles posma Gustava Zemgala gatves no Gaujas ielas līdz Meža prospektam projektētājs ir SIA Tiltprojekts, savukārt būvniecības darbus veic pilnsabiedrība TLTB. Būvdarbi sākti 2008.gada oktobra beigās. Viestura prospekta un Meža prospekta divu līmeņu satiksmes mezglu projektēja SIA Inženierbūve, būvniecības darbus veic a/s A.C.B. Būvdarbi tika sākti 2010.gada aprīlī.

Rīgā veikti Austrumu maģistrāles satiksmes pārvada pār Ieriķu un Dzelzavas ielu slogošanas darbi. Pilnsabiedrība “ACB, TILTS”, veicot slogošanu, pārbaudīja satiksmes pārvada faktisko nestspēju.

Būvdarbi norit atbilstoši noteiktajiem termiņiem un tos plānots pabeigt rudenī.

Austrumu maģistrāles slogošanā izmantoja sešas dažādas slodžu shēmas. Vienas slodžu shēmas pārbaudē vienlaicīgi izmantoja astoņas kravas automašīnas. Katras automašīnas svars bija ap 30 tonnām, tādējādi uz pārvada vienlaicīgi atradās līdz pat 240 tonnu liels svars. Pirms slogošanas tika veikti aprēķini, lai noteiktu maksimālās izlieces pie noteiktās slodžu shēmas. Attiecīgi, slogošanas laikā, veicot mērījumus, tika pārbaudīts, vai pie konkrētas slodzes šīs izlieces netiek pārsniegtas. Pārbaudot būves statisko slodzi, eksperti varēs sagatavot slēdzienu par pārvada gatavību satiksmes atvēršanai.

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

"Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā," komentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis.

Rīgā veiktas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, kas turpmāk aizliegs kravas transporta kustību cauri pilsētas centram, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Turpmāk kravas transporta satiksme abos virzienos būs aizliegta uz Akmens tilta, Krasta ielas posmā no Salu tilta līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai, no Radziņa krastmalas līdz 13.janvāra ielai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Vanšu tiltam un Eksporta ielas posmā no Vanšu tilta līdz Hanzas ielai.

"Viens no pašvaldības mērķiem ir atbrīvot pilsētas centru no tranzīta kravas auto, uzlabojot vides stāvokli un pilsētvides kvalitāti kopumā. Tagad tas ir iespējams, jo, atklājot satiksmei Austrumu maģistrāli, varam novirzīt kravas transportu pa apvedceļu," skaidro Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks (JV).

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

VAS Latvijas Valsts ceļi aicina autobraucējus balsot par 2014. gadā vislabāk izbūvēto ceļu posmu.

Katru gadu eksperti vērtē iepriekšējā gadā paveiktos lielākos ceļu infrastruktūras būvobjektus, kas ir nodoti ekspluatācijā, nosakot labākos posmus, kuru būvnieki saņem Gada balvas.

Šogad pirmo reizi arī autovadītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli par to, kurš no pērn izbūvētajiem ceļu posmiem ir labākais.

Būvnieki, kuru izbūvētais posms saņems lielāko balsu skaitu, saņems Autobraucēju Gada balvu.

Autovadītāju balsošanai tiek piedāvāti desmit objekti:

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 31,80.-43,14. km,

a/c A8 Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene) posms 49,38.-60,00. km,

a/c A9 Rīga (Skulte)-Liepāja posms 148,59.-163,28. km;

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir piedalās Pasaules insulta organizācijas izvērstajā kampaņā – Vispasaules Insulta dienā, lai aktualizētu un informētu iedzīvotājus par insulta problēmu.

Insulta statistika gan pasaulē, gan Latvijā ir iespaidīga:

Katru sesto sekundi pasaulē kāds mirst no insulta.

Katru otro sekundi pasaulē kāds, neatkarīgi no dzimuma un vecuma, saslimst ar insultu.

Katru gadu 15 miljoni cilvēku piedzīvo insultu.

Katru gadu Latvijā ar insultu tiek hospitalizēti gandrīz 7000 cilvēku (pec Veselības ekonomikas centra datiem). Vairāk kā trešā daļa no tiem nonāk Rīgas Austrumu slimnīcā.

Insults ir viens no galvenajiem pieaugušo invaliditātes iemesliem pasaulē.

Lai palīdzētu insulta skartajam ārkārtīgi būtisks ir laiks pēc insulta. Katra zaudēta minūte nozīmē zaudētas smadzeņu funkcijas. Jo ātrāk cietušais tiek nogādāts specializētā slimnīcā, jo lielākas ārstēšanas iespējas un mazāki invaliditātes riski.

Noslēgumam tuvojas būvdarbi autoceļa E22 jeb Maskavas maģistrāles posmos - ceļa rekonstrukcija no Tīnūžiem līdz P32 (5,12-40,6 km) un jauna ceļa būvniecība no P32 līdz Koknesei (40,6-63,6 km). Abos objektos darbi saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem jāpabeidz līdz mēneša beigām - 31. oktobrim, vēsta laikraksts Diena.

Pēc tam gan vēl sekos ceļa pieņemšanas procedūras, kas varot aizņemt no viena līdz pat vairākiem mēnešiem, bet Latvijas valsts ceļi (LVC) prognozē, ka abos objektos satiksme pilnā apjomā tiks atklāta novembrī.

LVC pārstāve Ieva Niedra informējusi, ka ceļa rekonstrukciju posmā no 5,12 līdz 40,6 km veic SIA Binders. LVC veikuši arī kvalitātes pārbaudes, un būtiskas atkāpes nav konstatētas, tomēr noslēdzošā kvalitātes novērtēšana tiks veikta pirms ceļa nodošanas ekspluatācijā. Plānots, ka rekonstrukcija kopumā izmaksās 34,7 miljonus latu (bez PVN).

Uzņēmuma pārstāve Vita Noriņa Dienai stāstījusi, ka autoceļa E22 posms Tīnūži-autoceļš P32 arī pašlaik ir pieejams satiksmei un visā būvdarbu veikšanas laikā satiksmei pilnībā nav bijis slēgts. Tomēr, līdz autoceļa posms nav pieņemts ekspluatācijā, transportlīdzekļu vadītājiem jāatceras, ka pēc būtības tas vēl ir būvlaukums.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja nolēma piešķirt 140 tūkst. latu Daugavpils un Maskavas ielu krustojuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas būvniecībai.

Tāpat komiteja atbalstījusi 81,3 tūkstošus latu piešķiršanu Austrumu maģistrāles posma no Gaujas ielas līdz Meža prospektam apgaismojuma izbūvei un aprīkošanai ar ceļa satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem.

Līdzekļi tiks piešķirti no pašvaldības budžeta programmas Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām.

Daugavpils un Maskavas ielu krustojumā nav izbūvēta atsevišķa lietus ūdens kanalizācija, bet esošā kopējā sadzīves kanalizācija nespēj nodrošināt optimālus satiksmes apstākļus. Šobrīd ir izstrādāts būvprojekts un jaunizbūvētā lietus ūdens kanalizācijas sistēma novērsīs tramvaja sliežu applūdināšanu lietusgāžu laikā, kā arī uzlabos satiksmes drošību kopumā

300 metrus garais autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posms pašā Skaistkalnes centrā ir atvērts satiksmei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šovasar uz autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posma no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05.-55,80. km) būvdarbu ietvaros satiksmei pilnībā tika slēgts 300 m garš posms Skaistkalnē (55,36.-55,66. km). Tur tika izbūvēta lietus notekūdeņu kanalizācija. Šie darbi ir pabeigti un slēgtais posms atvērts satiksmei.

Būvdarbi posmā turpinās un pārējie satiksmes ierobežojumi tur joprojām ir spēkā. Tiek pārbūvēts arī tilts pār Iecavu, posmā ir pieci posmi ar luksoforiem.

Būvdarbus līdzfinansē ERAF, to līgumcena ir 8,37 miljoni eiro (ar PVN) un tie tiks pabeigti nākamgad. Posma pārbūvi veic SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Austrumu maģistrālē, kas ir viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgā, būvniecība norit noteiktajos termiņos, par to ceturtdien vizītē pārliecinājās Rīgas domes vadība.

Maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei tiek izbūvēts 2,8 km garumā un novirzīs auto satiksmi no vēsturiskā pilsētas centra, samazinot sastrēgumus. Šonedēļ sākusies 2. kārtas izbūve. Darbus plānots pabeigt 2023. gada būvniecības sezonā.

“Tā kā Austrumu maģistrāle kopumā ir viens no vērienīgākajiem infrastruktūras projektiem, kāds Rīgā jebkad īstenots, rūpīgi sekojam līdzi darbu gaitai un sagaidām kvalitatīvu objekta būvniecību. Jaunais apvedceļš ne vien būtiski atvieglos visa labā krasta iedzīvotāju un Rīgā strādājošo ikdienu, bet arī radīs iedzīvotājiem patīkamāku pilsētvidi un samazinās gaisa piesārņojumu, kas Rīgā ir īpaši aktuāls un risināms jautājums. Pašreiz būvniecības darbi norit saskaņā ar plānoto grafiku,” teica vicemērs Vilnis Ķirsis.

Deglava tiltu pilnībā atvērt satiksmei varētu no maija vidus, piektdien preses konferencē pieļāva Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izvērtējot tam iesniegto informāciju, rīt, 4.maijā, plāno atvērt Deglava ielas satiksmes pārvadu tikai sabiedriskā un operatīvā transporta kustībai.

BVKB pieņēmusi lēmumu atļaut pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» sabiedriskā transporta un operatīvā transporta kustību pa tiltu, bet ievērojot braukšanas ātruma ierobežojumu līdz 20 kilometriem stundā un attāluma intervālu starp transportlīdzekļiem vismaz 30 metri. Satiksme pa tiltu nebūs atvērta citam sabiedriskajam transportam, piemēram, taksometriem un mikroautobusiem.

BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme piektdien žurnālistiem stāstīja, ka tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei nepieciešams nostiprināt tā konstrukcijas, bet līdz tam būvdarbu veicējam jāizstrādā darbu veikšanas projekts un jāsaņem BVKB atļauja nostiprināšanas darbu veikšanai.

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Pēdējos mēnešus notiekošais uzņēmumā Rīgas satiksme ir piesaistījis plašu sabiedrības uzmanību – korupcija, izsaimniekošana, uzpūsti izdevumi, aizdomīgi līgumi, slikta pārvaldība, pat iespējama maksātnespēja. Lielāko daļu šo apsūdzību/apgalvojumu ir jāizvērtē atbilstošām izmeklēšanas iestādēm, auditoriem, korporatīvās pārvaldības ekspertiem un visbeidzot vēlētājiem un politiķiem. Tomēr uzņēmuma finanšu stabilitāti, tostarp maksātnespējas risku, varam pienācīgi izanalizēt jau šobrīd.

Eiropas Savienībā iekšpilsētu sabiedriskā transporta nodrošināšana nav rentabls bizness, un tas saņem nozīmīgas subsīdijas no pašvaldību, centrālo valdību vai abiem budžetiem. Subsīdiju intensitāte var atšķirties, un tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik apjomīgas atlaides tiek nodrošinātas dažādām pasažieru grupām. Ir daudz iemeslu, kāpēc sabiedriskais transports tiek subsidēts. Būtiskākie no tiem – tiek nodrošināta sociāli mazāk aizsargātu grupu mobilitāte, tiek mazināti sastrēgumi, ekoloģiski un vides aizsardzības apsvērumi.

Sabiedriskā transporta pakalpojums ir tipisks gadījums, kad plaši tiek izmantoti Sabiedriskā pakalpojuma līgumi. Faktiski visas lielākās Eiropas pilsētas ir noslēgušas šādus līgumus. Līguma ietvaros pašvaldība nosaka, kādos maršrutos, ar kādu regularitāti, kādā kvalitātē un par kādu cenu ir jānodrošina sabiedriskais transports. To visu nodrošina pakalpojuma sniedzējs, savukārt pašvaldības pienākums ir kompensēt to izdevumu daļu, ko nenosedz biļešu pārdošanas vai citi saistīti ieņēmumi. Arī Rīgas pašvaldība ar Rīgas satiksmi 2011. gadā ir noslēgusi līdzīga satura sabiedriskā pakalpojuma līgumu. Šāds līgums ir ne tikai vienīgais juridiski korektais un ES vispārpieņemtais veids, kā Rīgas dome var Rīgas satiksmei nodot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, bet tas ir arī ārkārtīgi svarīgs faktors, vērtējot Rīgas satiksmes maksātspēju.

Izglītībai un satiksmei drīzumā gaidāmajos budžeta grozījumos Rīgas domes struktūras prasa vairākus miljonus eiro; liela dotācija var būt nepieciešama satiksmei, taču tās apmērs pagaidām tiek turēts noslēpumā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Rīgas domes Finanšu departamentā, gan Rīgas satiksmē DB neatklāj, cik daudz naudas līdz ar grozījumiem varētu ieripot sabiedriskā transporta uzņēmuma makā. Finanšu departamentā aizbildinās, ka līdz Budžeta komisijai, kas ieplānota šo ceturtdien, 23. oktobrī, pilnvērtīgu informāciju nevarot sniegt, jo tikai pēc tam būs pieejami visi dati. Savukārt Rīgas satiksmē šo pašu datumu min kā laiku, kad no komandējuma atgriezīsies kompānijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, kurš varot sniegt šādu informāciju. Te gan jāpiebilst, ka pašvaldības uzņēmuma valdē bez L. Bemhena darbojas vēl seši cilvēki, uzņēmumam ir arī finanšu direktore.

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Pēc rekonstrukcijas darbiem no 27.novembra satiksmei atvērts valsts ceļš P33 Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs, kas ir AS Latvijas Valsts ceļi pārziņā, vēsta reģionālais medijs dzirkstele.lv. Līdz ar to ievērojami tiks atslogots pašvaldības nozīmes ceļš Ranka - Lācītes, jo ceļa posms no pagrieziena uz Ranku satiksmei bija slēgts pilnībā.

«Esam parakstījuši darbu pabeigšanas aktu, kurā gan ir viens atliktais darbs – ceļa apzīmējumu veikšana, taču tas tiks izdarīts, kad ļaus laika apstākļi. Šobrīd noņemam remontdarbu ceļa zīmes un liekam situācijai atbilstošās zīmes,» stāstījis VAS Latvijas Autoceļu direkcija Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeistars.

Viņš dzirkstele.lv atgādinājis autovadītājiem, ka uz autoceļa būs ātrumu ierobežojošā zīme 70, kura tiks noņemta pēc ceļa apzīmējumu veikšanas. Ceļam tiks saglabāta C kategorijas klase.