Latvijas tūrisma objektu TOP 10 pēc TICu vērtējuma: 1. Aglonas bazilika /Preiļu raj. / Latgale 2. Ventspils ar atrakcijam /Ventspils /Kurzeme 3. Rundāles pils /Bauskas raj. / Zemgale 4. Turaidas muzejrezervāts /Rīgas raj. / Vidzeme 5. Pokaiņu mežs /Dobeles raj. / Zemgale 6. "Lido" atpūtas komplekss /Rīga 7. Līgatnes mācību un atpūtas parks /Cēsu raj. / Vidzeme 8. “Nemo” ūdens atrakciju parks /Jūrmala 9. Zviedru cepure /Tukuma raj. / Kurzeme 10. Latgales keramiķu darbnīcas / Latgale --------------------------------------------------- 11.Tērvetes dabas parks /Dobeles raj. / Zemgale 12. Vecrīga / Rīga 13.Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs /Rīga 14.Krustpils pils /Jēkabpils /Latgale Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome, Rīgas TKIC

Rīgas un Jūrmalas TOP 10 Latvijas TICu skatījumā: 1. Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga) 2. “Nemo“ ūdens atrakciju parks (Jūrmala) 3. “Lido“ atpūtas komplekss (Rīga) 4. Melngalvju nams (Rīga) 5. Zooloģiskais dārzs (Rīga) 6. Vecrīga (Rīga) 7. Jūrmalas pludmale (Jūrmala) 8. Pēterbaznīca ar skatu torni (Rīga) 9. Doma baznīca (Rīga) 10. Brīvības piemineklis (Rīga) ---------------------------------------------------------- 11. Ķemeru Nacionālais parks (Jūrmala) 12. Latvijas Nacionālais operas un baleta teātris (Rīga) Aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC, Cēsu TIC, Gulbenes TIC, Kokneses TIC, Limbažu TIC, Madonas TIC, Ogres TIC, Valkas TIC, Valmieras TIC, Salacgrīvas TIC, Kuldīgas TIC, Lejaskurzemes TIB, Talsu TIC, Tukuma TIC, Saldus TIC, Ventspils TIC, Bauskas TIC, Dobeles TIC, Jelgavas novada TIC, Balvu TIC, Daugavpils TIC, Jēkabpils TIC, Krāslavas TIC, Ludzas TIC, Rēzeknes TIC, Preiļu TIC, Jūrmalas pilsētas dome

Šodien, 2. septembrī, Jēkabpilī tiek prezentētas jaunā tūrisma informācijas centra telpas Brīvības ielā 140/142. Līdz šim - no 1999. gada, Jēkabpils TIC strādāja pilsētas bibliotēkas lasītavas telpās, un, pieaugot apmeklētāju skaitam, tā darbība, īpaši vasaras periodā, bija ļoti apgrūtināta. Pateicoties Jēkabpils pilsētas domes un Jēkabpils rajona padomes piešķirtajam finansējumam, jaunās Jēkabpils TIC telpas ir iekārtotas atbilstoši valsts standartam par tūrisma informācijas sniedzējiem – tās atrodas pilsētas centrā blakus mašīnu un autobusu stāvvietai, ar lieliem fasādes logiem informācijas izvietošanai, ar apmeklētāju zāli, darba zonu, tualeti un invalīdu uzbrauktuvi. Šodien Jēkabpils tūrisma informācijas centram ir divkārši svētki – tiks prezentēta arī jaunā Jēkabpils rajona tūrisma karte, kas izdota sadarbībā ar SIA “Karšu izdevniecība Jāņasēta”. Jaunais izdevums ietver sevī Jēkabpils rajona, Jēkabpils pilsētas (ar atsevišķu centra plānu) kartes, kā arī Aknīstes un Viesītes pilsētu plānus. Karte izdota 10 000 eks., latviešu un angļu valodā, tā finansēta no TIC budžeta ar Aknīstes un Viesītes pilsētu atbalstu, kā arī Jēkabpils pilsētas tūrisma uzņēmēju – Viesnīcas “Daugavkrasti”, kafejnīcu “Atpūta”, “Pie Zemnieka” un lietišķās mākslas salona “Pie Sīpolnieka” atbalstu. Izdevumā izmantoti fotoattēli no laikraksta “Brīvā Daugava” arhīva, kā arī Pētera Drivinieka, Daigas Kalniņas, Jāņa Lāča un Gata Pāvila foto. Avots: Jēkabpils TIC

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Vidzemes tūrisma objektu TOP 10 2002. gadā: 1. Līgatnes mācību un atpūtas parks Cēsu raj. 2. Šaursliežu bānītis Gulbene-Alūksne Gulbenes un Alūksnes raj. 3. Skaņā kalna parks Valmieras raj. 4. Vidzemes akmeņainā jūrmala Limbažu raj. 5. Cēsu vecpilsēta Cēsu raj. 6. Turaidas muzejrezervāts Rīgas raj. 7. Araišu ezerpils Cēsu raj. 8. Cesvaines pils Madonas raj 9. Senlatviešu (Uldevena) pils Ogres raj. 10. Gaiziņkalns un apkārtne Madonas raj. ----------------------------------------------------------- 11. Brīvdabas muzejs "Otes dzirnavas" Alūksnes raj. 12. Sietiņiezis Valmieras raj. 13. Valmiera (Sv. Sīmaņa baznīca, aptieka) Valmieras raj. 14. Kokneses pilsdrupas Aizkraukles raj. 15. Bīriņu pils Limbažu raj. Db-online rīkotajā aptaujā piedalījās sekojoši tūrisma informācijas centri: Alūksnes TIC Aizkraukles TIC Cēsu TIC Gulbenes TIC Limbažu TIC Madonas TIC Ogres TIC Valkas TIC Valmieras TIC

Latgales 2002. gada populārāko tūrisma objektu TOP 10 1. Aglonas bazilika, Preiļu raj. 2. Dabas parks ,,Daugavas Loki” Krāslavas, Daugavpils raj. 3. Rāznas ezers, Rēzeknes raj. 4. Krustpils pils, Jēkabpils 5. Latgales keramiķu darbnīcas 6. Mākoņkalns, Rēzeknes raj. 7. Dinaburgas pilsdrupas, cietoksnis, Daugavpils 8. Līvānu stikla fabrika ar muzeju, Līvāni 9. “Untumi” – zirgu izjādes, Rēzeknes raj. 10. “Jasmuiža” – Raiņa muzejs, Preiļu raj. ----------------------------------------------------- 11. Sauleskalns, Krāslavas raj. 12. Latgales Māra, Rēzeknes pilsēta 13. F.Trasūna "Kolnasāta", Rēzeknes raj. 14. Velnezers, Krāslavas raj. 15. Ludzas pilsdrupas, Ludzas raj. Dienas Biznesa un Eiropas reģionālā tūrisma institūta aptaujā piedalījās sekojošie tūrisma informācijas centri: Balvu TIC Daugavpils TIC Jēkabpils TIC Krāslavas TIC Ludzas TIC Rēzeknes TIC Preiļu TIC

Latgales rajonu tūrisma objektu topi* ar apmeklētāju skaitu no 1.01.2002 līdz 30.09.2002: Nr. Objekts Vieta Apmeklētāji Balvu rajons 1 Balkānu muzejs Šķilbēnu pag. 2 Annas Āzes meža muzeja ekspzīcija Žīguru pag. 3 Balvu novada muzejs Balvi ~ 2 500 4 Viļakas Romas katoļu baznīca Viļaka 5 Lāča dārzs (akmeņu dārzs) Balvi 6 Tilžas pagasta muzejs Tilža 7 Baltinavas muzejs Baltinava 8 Stiglovas grava ar iežu atsegumiem Šķilbēnu pag. 9 Ekomaršruts Liepnas upes ieleju 10 Ekomaršruts Pie neskartās dabas Susēju pag. Avots: Balvu TICDaugavpils rajons 1 Daugavpils cietoksnis Daugavpils 16 300 2 Dabas parks "Daugavas loki" Daugava 8 300 3 Meža ainavu parks "Pilskalnes Siguldiņa'"- … 7 200 4 Daugavpils novadpētniecības muzejs Daugavpils 5 Naujienes novadpētniecības muzejs Naujiene 1 550 6 J.Raiņa māja Berķenelē Berķenele 7 Moļa muiža ar Višķu parku un ezeru Višķi 8 Daugavpils ledus halle Daugavpils 9 Nīcgales dižakmens Nīcgales pag. 10 Brāļu Skrindu muzejs Vabole Avots: Daugavpils TICJēkabpils rajons 1 Krustpils pils Jēkabpils ~13 250 2 Ar plostu "Jēkabs" pa Daugavu Daugava 3 Gārsenes pils un dabas takas Gārsene 4 200 4 Zasas parks Zasā 876 5 Kempings "Pērlīte" pie Viesītes ezera 6 Atpūta pie Saukas ezera Saukas pag. 7 Kartinga halle Jēkabpils 8 Mākslas galerija Mans’s Jēkabpils ~ 17 000 9 Pasākumi Krustpils saliņā Jēkabpils ~15 100 10 Atpūta pie Radžu ūdenskrātuves Brodu pag. Avots: Jēkabpils TICKrāslavas rajons 1 Adamovas ainavu taka Daugava 2 Krāslavas Romas katoļu baznīca Krāslava 3 Dagdas Romas katoļu baznīca Dagda 4 Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs Krāslava 1 325 5 Krāslav

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Zviedru telekomunikāciju koncerns Telia pieteicis skarbus taupības soļus savā maģistrālo tīklu uzņēmumā Telia International Carrier (TIC). Jaunais koncerna izpilddirektors Anders Igels (Anders Igel) paziņojis, ka pārtraukšot darba attiecības ar 400 no 800 TIC darbiniekiem, pārsvarā ārpus Zviedrijas. Tikšot arī norakstīti 6 miljardi kronu no TIC pamatlīdzekļiem un rezervēti 3.5 miljardi kronu t.s. pārstrukturēšanās izmaksām A. Igels teica, ka taupības mēri nepieciešami lai atgrieztu TIC pelnītspēju šodienas skarbos un nestabilos starptautiskās telekomunikāciju jaudas tirgus apstākļos. Turpmāk kompānija koncentrēšot visas pūles uz Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu. TIC Latvijas meitas uzņēmuma Telia Latvia izpilddirektors Pers Oke Šjēblums (Per Ake Sjöblum) Db sacīja, ka taupības mēri Telia uzņēmumus Latvija būtiski neskaršot. «Telia Latvia, kas piedāvā interneta pakalpojumus uzņēmējiem un privātpersonām, vairs nebūs saistita ar TIC un to pakļaus kādai citai Telia koncerna nodaļai,» viņš teica. Savukārt otrā TIC meitas uzņēmumā SIA Datatel, kas pārdod starptautisko datu un balss pārraidi vairumā operatoriem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, «nav ko samazināt, jo mēs esam tikai divi,» P. Šjēblums pasmējās. Telia Latvia strādā 34 personas un viņu darbvietas taupības mēri neskaršot.

Jēkabpils domē turpmākos četrus gadus darbosies 13 deputāti no deviņām partijām. Vēlēšanās visvairāk balsu - 2412 (28 %) ieguvusi Latvijas Pirmā partija, kuru domē pārstāvēs četri deputāti: pašreizējais Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, SIA «Jēkabpils autobusu parks» valdes loceklis Mārtiņš Rupmeis, Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis un Jēkabpils sporta skolas direktors Edgars Lamba. Tautas partija vēlēšanās ieguva 1065 (12,4 %), to domē parstāvēs SIA «LC būve» valdes loceklis Dainis Dzērvītis un SIA «Ciemupe» veikala vadītājs Ainārs Vasilis. Pārējās septiņas partijas Jēkabpils domē ieguvušas pa vienai vietai: Latvijas Sociālistisko partiju (587 jeb 6,84% balsu) pārstāvēs SIA «Hektors» valdes loceklis Broņislavs Ivanovskis, Latvijas Zaļo partiju (785 jeb 9,14 % balsu) -— SIA «Ošukalns» valdes loceklis Aigars Nitišs, PCTVL (327 jeb 3,8 % balsu) -—SIA «Linots» valdes priekšsēdētājs Jurijs Petrovs, «Jaunao laiku» (726 jeb 8,45 % balsu) — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas vadītājs Viktors Savins, TB/LNNK (586 jeb 6,82 % balsu) — ārsts Uldis Urtāns, TSP (343 jeb 3,99 % balsu) - AS «Komunālprojekts» Jēkabpils nodaļas vadītājs Zigurds Zemzars, «Latvijas ceļu» (378 jeb 4,4 % balsu) — SIA «Namu pārvalde» valdes loceklis Vladimirs Ždanoks.

Sakarā ar filmēšanu tiks ierobežota satiksme Rīgā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pamatojoties uz filmu studijas Ego Media iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

- 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

- 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

- 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

- 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

Pamatojoties uz filmu studijas "Ego Media" iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

" 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

" 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

" 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

" 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

" 14.septembrī plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Krāslavas ielas līdz Daugavpils ielai;

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.

Uzsākot darba vizīti Jēkabpilī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien tikšanās laikā ar Jēkabpils pašvaldības pārstāvjiem apsprieda jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, uzsverot nepieciešamību pašvaldībām nodrošināt minimālo pakalpojumu līmeni no sava budžeta.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs sacīja, ka, pateicoties jaunajam pašvaldību finansēšanas modelim, no Jēkabpils budžeta mazāk naudas aizplūdīs sliktāk nodrošinātām pašvaldībām. Tajā pašā laikā minimālās algas palielināšanas dēļ jaunā modeļa efekts nebūs tik ievērojams kā sākotnēji gaidīts, pauda mērs.

Valsts prezidents un Jēkabpils domes vadība un deputāti apsprieda arī nepieciešamību turpināt administratīvi teritoriālo reformu, kas ir būtisks faktors veiksmīgai reģionālajai attīstībai. Domes deputāti atzina, ka līdzšinējās teritoriālās reformas mērķis – labāks pakalpojumu tīkls – diemžēl nav sasniegts. Tāpat Valsts prezidents rosināja meklēt risinājumus, kā palielināt pašvaldību iespējas ieguldīt uzņēmējdarbības attīstībā.

Izstādei “Jēkabpils 2002”, kas Jēkabpils sporta namā notiks no 8.līdz 10.novembrim jau pieteikušies 70 dalībnieku, kas ar saviem stendiem aizņem vairāk nekā pusi izstādes platības Joprojām aicināti pieteikties ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji, amatnieki no visas Latvijas. Jau zināms, ka pirmajā dienā notiks Latvijas Tirgotāju asociācijas seminārs par aktuālāko tirdzniecībā, visas dienas dažādu amatu zeļļi demonstrēs skatītājiem savas prasmes un apmācīs tajās arī interesentus. Izstāde notiks plašāka pasākuma - uzņēmēju dienu ietvaros, tādēļ semināri, prezentācijas, dažādas akcijas būs arī pēc tās noslēguma. Jēkabpils tautas namā notiks balle, kas būs veltījums aktīvākajiem kultūras sponsoriem Jēkabpils rajonā un izstādes dalībniekiem. Izstādes kultūras programmā piedalīsies mūzikas kompānijas “MAPLs” mūziķi un vietējie pašdarbības kolektīvi. >Uzņēmējus vēl lūdz pieteikties līdz 1.novembrim. Izstādi rīko Jēkabpils pilsētas dome, Jēkabpils rajona padome un Jēkabpils Uzņēmējdarbības atbalsta centrs. Atgādināsim, ka pagājušajā gadā šo pasākumu, kurā piedalījās 102 uzņēmumi, trīs dienu laikā apmeklēja vairāk nekā 5 tūkstoši cilvēku.

Ieguldot apmēram 2.5 miljonus eiro padomju laikā veidotā pulvermetalurģijas kombinātā ir izveidots Jēkabpils uzņēmējdarbības parks un mācību centrs.«Ražošanas telpas un zināšanu centrs ir labs pamats jaunu darba vietu radīšanai Jēkabpilī, kā arī, lai ražotu koksnes izstrādājumu ar augstāku vērtību,» tā uzņēmējdarbības parka un mācību centra atklāšanā uzsvēra Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs. Viņs atgādināja, ka šis plāns tapis Ventspils, Jēkabpils un Latvijas Kokrūpniecības federācijas sadarbības rezultātā un realizējies Phare 2001 projekta «Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks» ietvaros, kura kopējais apjoms bija 6 milj. eiro. 68.8 % no ieguldījumiem veikti par ES naudu 13.8 % deva valsts budžets un 17.4 % ziedojuši pārējie interesenti. Paredzēts, ka Jēkabpils uzņēmējdarbības parku apsaimniekos sabiedriska organizācija «Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbības parks», ko izveidojusi Jēkabpils dome un sabiedriskā organizācija «Vidusdaugava».

Parakstīts līgums starp Jēkabpils novada pašvaldību un SIA "Jēkabpils PMK" par Daugavas aizsargdambja pārbūvi par gandrīz 17 miljoniem eiro, informē pašvaldībā.

Šis ir Jēkabpils vēsturē finansējuma ziņā apjomīgākais līgums, uzsvēra Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). Kopējās darbu izmaksas ir 16 931 289 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Priekšsēdētājs atzina, ka valdība reaģējusi "ļoti ātri" un, pateicoties viņu atbalstam finansējuma piesaistē, pašvaldība varējusi noslēgt šo līgumu.

SIA "Jēkabpils PMK" valdes priekšsēdētājs Māris Dimants skaidro, ka projekts būs sarežģīts un meteoroloģisko apstākļu dēļ arī izaicinājumu pilns, taču pārbūves rezultātā aizsargdambis būs ne vien drošs, bet arī vizuāli pievilcīgs. Būvdarbus plānots uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā un tie sāksies vairākos posmos vienlaicīgi.

Lai pretendētu uz ERAF līdzfinansējumu, Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir iesniegusi LR Satiksmes ministrijā atklātai projektu atlasei projekta iesniegumu ar nosaukumu „Satiksmes drošības uzlabošana pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas un poliklīnikas”.

Projekta kopējās izmaksas ir 270.96 tūkst. Ls, no kuriem attiecināmās izmaksas ir 232.46 tūkst. Ls, 197.59 tūkst. Ls ir paredzētais ERAF finansējuma, 10.28 tūkst. Ls - Valsts budžeta dotācija, 24.41 tūkst. Ls - pašvaldības līdzfinansējums un 38.49 tūkst. Ls ir neattiecināmās, bet projektam nepieciešamās izmaksas, ko pašvaldība segs no sava budžeta. Projekta apstiprināšanas gadījumā darbi ilgs no 2009. gada aprīļa līdz oktobrim.

Projekta mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Jēkabpils pilsētā pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas, poliklīnikas, Jēkabpils pilsētas stadiona un pilsētas kapiem. ERAF līdzfinansētā projekta „Satiksmes uzlabošana pie Jēkabpils rajona centrālās slimnīcas un poliklīnikas” ietvaros tiks rekonstruēti A. Pormaļa, Stadiona un Kapu ielu posmi. Projekts paredz A. Pormaļa ielas ass pārveidošanu, ielas seguma nomaiņu, gājēju ietves izbūvi A. Pormaļa ielas abās malās un Kapu ielā, kā arī gājēju pāreju izveidi. Tāpat paredzēta esošās autobusa pieturas, kas atrodas starp poliklīniku un slimnīcu, demontāžu un jaunas izbūvi vietā, kas tehniskajā projektā atzīta par satiksmei drošāku un optimālāku. Tiks ierīkota plaša iebrauktuve Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam, nodrošinot ērtu piekļūšanu slimnīcas uzņemšanas nodaļai.

Vairākās Rietumeiropas valstīs gada nogalē katrā tautsaimniecības nozarē tiek nominēti un apsveikti labākie no labākajiem. Šajā sakarā tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv veica pirmo e-pasta aptauju Latvijas tūrisma profesionāļu vidū, noskaidrojot TŪRISMA GADA CILVĒKS trijās nominācijas – uzņēmējs, žurnālists un tūrisma informācijas centra vadītājs. No vairāk kā 300 izsūtītajām e-pasta anketām tika saņemtas atpakaļ 93 derīgas atbildes. Par 2003. gada TŪRISMA GADA CILVĒKS tika nominēti:UZŅĒMĒJS – Juris Balodis, viesu mājās “Lāču miga” direktors; ŽURNĀLISTS – Zaiga Grīnberga, Latvijas radio 1 žurnāliste; TIC VADĪTĀJS – Mārtiņš Malcenieks, Cēsu TIC vadītājs. Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā pasākumā “Latvijas tūrisma draugu, kolēģu, viesu tikšanos 2004. gada priekšvakarā” viesnīcas Park Hotel Rīdzene restorānā “Piramīda” 13.12.2003 tika apbalvoti TŪRISMA GADA CILVĒKS laureāti. Nominācijas balva ir atzinības raksts un latgaļu keramikas svečturis ar speciālu gravējumu. Anketas dalībnieka balvu saņēma Baiba Smilga no Straupes tūrisma biedrības, kura 2004. gadam iegūst tūrisma biznesa vortāla Eiropa.lv “A” līmeņa abonentu. Analizējot aptaujas anketas nākas secināt, ka divās nominācijās (žurnālists un TIC vadītājs) sava starpā cīnījās Zaiga Grīnberga (Latvijas radio1) ar Daci Preisu (Dienas bizness) un Mārtiņš Malcenieks (Cēsu TIC) ar Guntaru Seili (Ventspils TIC) un Gunu Ķiberi (Rūjienas TIC). Uzņēmēju vidū tika nominēts vislielākais personu skaits, kur daudzi savas balsis nodeva Gundegai Zeltiņai (Latvia Tours), Margaritai Platacei (Hotel de Rome), Rutai Berkmanei (Express Travel) un Dikļu pils īpašniekiem. Avots: Eiropa.lv