Otrdien, 13. martā, notikusī autobusa avārija, kurā gāja bojā 28 cilvēki, no kuriem 22 bija bērni, ir traģiskākais negadījums, kāda notikusi Šveices tuneļos. Līdz šim traģiskākā avārija notiksui 16,9 kilometrus garajā Gothardas tunelī, raksta Wall Street Journal.

Traģiskajā avārijā cieta autobuss, kurā atradās kopumā 52 cilvēki, lielākā daļa no kuriem bija bērni. Autobuss bija ceļā uz Beļģiju, vedot mājās bērnus un viņu pieskatītājus no slēpošanas brīvdienām Šveices Alpos.

Kā ziņo pasaules mediji, autobuss ietriecās tuneļa sienā Valē kantona Sjēras pilsētā.

Starp avārijā bojāgājušajiem bija divi autobusa šoferi. 24 bērni tika ievainoti un ir hospitalizēti četrās slimnīcās Valē kantonā.

Līdz šim traģiskākā avārija notika Gothardas tunelī 2011. gadā, kad, saduroties divām kravas automašīnām, tunelī izcēlās ugunsgrēks, atņemot dzīvību 11 cilvēkiem.

Autoavārijā Lielbritānijā smagas traumas guvusi sieviete no Latvijas panākusi ārpustiesas izlīgumu ar darba devēju, kompensācijā saņemot vienu miljonu sterliņu mārciņu (893 000 latu), vēsta laikraksts The Sacramento Bee.

Sieviete Lielbritānijā strādāja par ziedu novācēju. Mikroautobuss, kurā viņa un citi austrumeiropiešu viesstrādnieki tika vesti uz darba vietu un atpakaļ, iekļuva smagā avārijā, kurā viesstrādniece no Latvijas zaudēja kāju.

Negadījuma brīdī mikroautobusā atradās arī divi viņas dēli, no kuriem viens avārijā guva smagu galvas traumu.

Kā pavēstīja sievieti pārstāvošā advokātu biroja "Fentons Injury Solicitors LLP" advokāts Metjū Kleitons, austrumeiropiešu viesstrādnieki nodarbināti nožēlojamos apstākļos.

«Viņu darba devējs ģimenei sacīja, ka viņi nedēļā pelnīs aptuveni 100 mārciņas. Bet pēc ierašanās Lielbritānijā viņi atklāja, ka viņiem, tāpat kā aptuveni 30 strādniekiem no dažādām Austrumeiropas valstīm, tika maksātas tikai 50 sterliņu mārciņas nedēļā, no kā viņiem bija jāmaksā arī īre par mājokli,» skaidroja Kleitons.

Uz lidmašīnas, kuras avārijā Krievijā pie Smoļenskas pirms diviem gadiem gāja bojā Polijas prezidents, vraka un tā apkaimē atrastas sprāgstvielas, citējot vietējo mediju Rzeczpospolita, raksta Reuters.

Valdības lidmašīna avarēja pirms diviem gadiem, 2010. gada 10. aprīlī, Krievijā, paņemot Polijas prezidenta Leha Kačinska un vēl 95 cilvēku dzīvības.

Izmeklētāji un sprāgstvielu eksperti, kas pētīja avarējušās lidmašīnas vraku, uz tā spārniem atraduši trinitrotoluola (TNT) un nitroglicerīna paliekas. Sprāgstvielu pēdas bijušas arī lidmašīnas kabīnē, ieskaitot 30 sēdvietas, raksta medijs.

Sprāgstvielu paliekas atrastas arī citur avarējušās lidmašīnas apkaimē. Šonedēļ Polijas izmeklētāji sola komentēt medijā pausto. Viņi neizslēdz iespēju, ka sprāgstvielu paliekas avārijas teritorijā atrodas vēl no Otrā pasaules kara laikiem, rakstīja medijs.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta izmaksājusi atlīdzību 44 137 latu apmērā kompānijai Nordeka, kuras satiksmes autobuss cieta smagajā avārijā uz Liepājas šosejas pie Kalvenes.

Satiksmes negadījumā 14. augustā cieta 16 cilvēki. Negadījums noticis, kad pie luksofora apstājusies vieglā automašīna un Nordeka satiksmes autobuss, kurā savukārt ietriekusies kravas automašīna ar Cemex logo, informēja Valsts policija.

Inerces rezultātā satiksmes autobuss sadūries ar priekšā stāvošo vieglo automašīnu. Iesaistītais Nordeka autobuss cietis tik smagi, ka to vairs nebija iespējams atjaunot.

«Avārija bija nelaimes gadījums, kurā diemžēl zaudējām vienu no saviem transporta līdzekļiem. Šajā situācijā mums vajadzētu domāt, kā nosegt atlikušo līzinga maksājumu par autobusu un kā bojātā vietā vēl iegādāties jaunu,» skaidroja Nordeka pasažieru pārvadājumu direktora vietnieks Oļegs Pugačovs.

Maskavas metro vilciena avārijā, tā vagoniem nobraucot no sliedēm, bojā gājušo skaits sasniedzis 20, ziņo ārvalstu mediji. Ir arī daudz ievainoto.

Daļa ievainoto cilvēku no tuneļa iznesti uz nestuvēm, smagāk cietušo nogādāšanai uz ārstēšanas vietu izmantots gaisa transports. Vilciens devies no Maskavas ziemeļrietumiem uz pilsētas centru.

Kā avārijas iemesls tiek minētas tehniskas problēmas.

Šis ir viens no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē. Tunelis, kur notikusi avārija, būvēts pirms aptuveni 10 gadiem.

Aptuveni 150 cilvēki avārijā guvuši ievainojumus, informē Reuters.

Valstī izskan kritika par to, ka pārāk liela uzmanība tiek pievērsta metro sistēmas paplašināšanai, bet mazāka - uzturēšanai.

ASV apstiprināta pirmā cilvēka bojāeja avārijā, kurā iesaistīta ASV elektroautomobiļu ražotāja Tesla Motors automašīnā Model S, kurai bija ieslēgts autopilota režīms.

Ohaio štata Kantonas iedzīvotājs Džošua Brauns 40 gadu vecumā gāja bojā avārijā, kas notika 7.maijā Floridas štata Villistonā, kad viņa automašīnas kameras nespēja atšķirt gaišās debesis no balta traktora ar piekabi sāna, kas veica kreisā pagrieziena manevru, un tādēļ automašīna neveica automātisku bremžu aktivizāciju, liecina ASV valdības dati un Tesla izplatītais paziņojums.

Tehnoloģiju kompānijas īpašnieks Brauns tikai mēnesi pirms avārijas uzteica savu 2015.izlaiduma gada Model S par to, ka automašīna novērsa avāriju uz starpštatu autoceļa.

ASV Valsts autoceļu satiksmes drošības pārvalde sākusi izmeklēšanu par Tesla autopilota sistēmu un tās sniegumu.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Pirms četriem gadiem notikusī divu automašīnu sadursme uz Jūrmalas šosejas liek uzdot vairākus jautājumus, vēsta laikraksts Diena.

Avārija, kurā cieta Ilva Karpova, bijusi tik spilgta, ka to atspoguļoja arī mediji. Raidījums Degpunktā tās pašas dienas vakarā atklāja sadursmes gaitu, norādot, ka Toyota vadītājs nebija izvēlējies pareizu braukšanas ātrumu un ietriecās priekšā braucošajā Mercedes, kas pēc trieciena ielidoja joslu sadalošajās margās, tur arī paliekot, norāda laikraksts.

Mercedes vadītāja Karpova ar neatliekamās medicīniskās palīdzības auto tika nogādāta slimnīcā. Avārijā viņa guva galvas traumu un smadzeņu satricinājumu ārstēja trīs mēnešus. «Es karājos uz tās barjeras, manas autovadītāja durvis bija tā iesprūdušas, ka nevarēju tās atvērt. Auto stāvēja slīpi, un man bija bail ar savu sasisto galvu pārvietoties uz otru pusi. Toyotas vadītāja izkāpa no sava auto, bet man klāt nepienāca,» toreiz notikušo atstāstījusi Karpova.

Traģiskais stāsts par Zviedrijā notikušo avāriju, kas vienai latviešu ģimenei atņēmusi apgādnieku, otrai – padarījusi viņu darbnespējīgu un abas atstājis faktiski bez jebkādas palīdzības, rosinājis diskusiju par OCTA likumā nepieciešamajām izmaiņām, raksta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar LTAB komentāru.)

Latvijas Auto moto biedrība (LAMB) apņēmusies sagatavot un konsultatīvajā padomē piedāvāt grozījumus, kas apdrošināšanas polises garantijas attiecinās vismaz uz sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušajiem pasažieriem. Pat, ja polišu cena pieaugtu par diviem trim santīmiem, tas būtu tā vērts. Jo nav taisnīgi, ka negadījumā cietusī zviedriete un viņas ģimene saņem dāsnu savas valsts un Latvijas apdrošināšanas kompānijas ERGO atbalstu vairāk nekā ceturtdaļmiljona latu vērtībā, kamēr tajā pašā avārijā cietušiem un apdrošināšanas polisi nopirkušajiem latviešiem atliek paļauties vien uz līdzcilvēku atbalstu, norāda laikraksts.

Igaunijas autobusa avārijā uz Tallinas šosejas pie Ādažiem no gūtajām traumām bojā gājusi 24 gadus vecā autobusu kompānijas Hansabuss darbiniece. Vēl četri cilvēki cietuši, stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.

Piektdienas rītā pie Gaujas tilta autobuss ar Igaunijas valsts numuru noslīdēja no ceļa un iegāzās grāvī, informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Autobusu vadīja šoferis ar 31 gada stāžu, un analīzes apliecina, ka viņš nav atradies apreibinošu vielu vai alkohola ietekmē. Kā ziņo Igaunijas medijs ERR, situācija ceļa posmā, kurā notika avārija, bija apgrūtināta – pūtis stiprs sānu vējš, kritis slapjš sniegs, bet asfalts bijis klāts ar plānu ledus kārtu. Šoferis nepārkāpa atļauto ātrumu.

Saskaņā ar Igaunijas amatpersonu pausto avarējušais VanHool 2008. gada izlaiduma autobusam pirms nedēļas esot nomainītas riepas ar atbilstošu protektora dziļumu.

Nāves gadījumu skaits otrdien notikušajā metro avārijā Maskavā, kad vilciena vagoni nobrauca no sliedēm, sasniedzis 23, jo viens no cietušajiem miris slimnīcā, informē ārvalstu mediji.

Daudzi cilvēki guvuši ievainojumus, daži - ļoti nopietnus. Avārija notika pilsētas rietumdaļā no rīta.

Daļa no ievainotajiem no tuneļa iznesti uz nestuvēm, Lai nogādātu cietušos uz ārstniecības iestādēm, izmantots arī gaisa transports.

Kā iemesls vienam no nopietnākajiem negadījumiem metro vēsturē tiek minētas tehniskas problēmas.

«Vilciens pēkšņi palēninājās, gaismas izdzisa un tad bija uguns uzliesmojums un dūmi. Mēs tikām iesprostoti,» stāstījis viens no pasažieriem.

«Mēs bijām iesprostoti un tas, ka tikām ārā, ir brīnums. Es domāju, ka tās ir beigas. Daudzi cilvēki guva ievainojumus, galvenokārt vilciena priekšpusē, jo vagoni uzbrauca viens otram,» stāstījis kāds cits.

Personīgā transporta satiksmei Augusta Deglava pārvads tiks atklāts otrdienas vakarā, aptuveni ap plkst. 20 - 21, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Una Ahuna-Ozola.

Līdz ta uz pārvada nodrošināta tikai sabiedriskā transporta kustība.

Jau vēstīts, ka naktī uz otrdienu, 3. aprīli, notikusi ūdensvada avārija Augusta Deglava ielā, krustojumā pie Augšielas. Šīs avārijas dēļ rīta pusē braukšana pāri tiltam bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam, informē Rīgas ūdens.

Saistībā ar stadiona «Daugava» rekonstrukciju pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma Augusta Deglava ielā tiek veikti kanalizācijas vada izbūves darbi, kuru laikā tika bojāts ūdensvads. Ģenerāluzņēmējs – a/s «Ceļu pārvalde», darbus veica SIA «Mārupīte-RR».

No pulksten 1 pārtraukta ūdens padeve vairākiem objektiem Augusta Deglava ielas posmā no Pērnavas ielas līdz Vagonu ielai un Pērnavas ielas posmā no Vārnu ielas līdz Vagonu ielai, kā arī Augšielā un Stadiona ielā. Ūdensvada avārija lokalizēta, notiek tās likvidācijas darbi.

Pilnībā pabeigti darbi ceļa posmā Berģos, kur pirmdien bija plīsis liels ūdensvads, un pašreiz ir pilnībā atjaunota satiksme uz Vidzemes šosejas, pastāstīja SIA Rīgas ūdens (RŪ) pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Pilsētas labā krasta apkaimēs gan iespējama ūdens uzduļķošanās, brīdina Mucenieks.

Iepriekšējās divas dienas bojātā ūdensvada dēļ iebraukšana Rīgā pa Vidzemes šoseju pie Berģiem bija slēgta, jo, remontējot ūdensvadu, tika radīti nopietni ceļa seguma bojājumi.

Avārija bija nopietna - plīsa 80 centimetru diametra ūdensvads un visā pilsētā bija pazemināts ūdens spiediens. Plīsušais ūdensvads ir aptuveni 100 gadus vecs.

Uz jautājumu, cik lielus zaudējumus avārija nesusi, Mucenieks pagaidām nevarēja atbildēt un piebilda, ka tuvākās nedēļas laikā tiks apkopota visa informācija un izdarīti secinājumi, kā arī veikti aprēķini par kopējām izmaksām avārijas novēršanai.

Kruīza kuģa Costa Concordia, kas šā gada janvārī pietuvojās pārāk tuvu Itālijas salas Džiljo krastam un apgāzās, vraks vēl aizvien atrodas netālu no sēkļa pie Džiljo krasta, radot sirreālu ainavu.

Kuģa vraks nav aizbiedējis cilvēkus no tuvējās pludmales, kas vēl oktobra sākumā tajā tvēra saules starus.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis Costa Concordia vraku attēlos.

Jau rakstīts, ka Costa Concordia avārija notika šā gada janvārī, kruīza kuģa kaptenim pietuvojoties pārāk tuvu krastam. Kuģis uzsēdies uz sēkļa un apgāzies. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kā tika noskaidrots vēlāk, kuģa kapteinis pietuvojies pārāk tuvu Toskānas salas krastam, jo vēlējies iepriecināt savu komandas biedru, kurš dzimis šajā salā.

Piektdien avārija ūdens padevē skārusi SIA «Rīgas ūdens» klientus Torņa ielā, tostarp «Balzāmbāru», kura līdzīpašnieks Andris Reizenbergs sociālajā tīklā Facebook pauž satraukumu par ietekmi uz biznesu.

«Piektdiena. Atnākot uz darbu pusstundu pirms «Balzambārs» durvju atvēršanās, mums paziņo, ka ir avārija ūdens padevē. SIA «Rīgas ūdens atbrauc, meklē visā ielas garumā, kur ir problēma! Atrod, iezīmē vietu, bet mums neviens neko konkrēti nepasaka, tik vien, ka varbūt vakarā būs ūdens. Mūsdienās taču, manuprāt, to problēmu var ātri atrisināt! Kurš par to atbildēs, kas segs radušos zaudējumus? Es saprotu, ka tas ir neparedzams gadījums, bet rēķinos atlaide tā dēļ nebūs! Domāsim labas domas,» savā Facebook kontā raksta A.Reizenbergs.

Db.lv sazinājās ar SIA «Rīgas ūdens» pārstāvi Artūru Mucenieku, kurš pastāstīja, ka uzņēmums strādā pie tā, lai situāciju novērstu, taču pagaidām nav zināms, cik nopietna ir problēma un cik ilgā laikā izdosies to novērst. «Šī ir forsmažora situācija. Un to nevar paredzēt,» komentēja A.Mucenieks.

Pēc kruīza kuģa Costa Concordia avārijas tās mātes kompānijas Carnival Cruise Lines akciju vērtība samazinājusies par 20%, vēsta BBC.

Carnival pieder ne vien nogrimušais kruīza kuģis, bet arī 11 citi kruīza kuģu zīmoli, piemēram P&O Cruises, Princess Cruises un Holland America Line. Kopumā Carnival pieder aptuveni puse no pasaules kruīza kuģu tirgus.

Kompānija ir tikai daļēji apdrošināta. «Mēs neesam aizsargāti pret visiem riskiem, un, iespējams, ka mūsu izdevumi, kas saistīti ar notikušo avāriju, varētu neparedzēti pieaugt,» teikts kompānijas paziņojumā. Jau vēstīts, ka kuģa avārija mātes kompānijai Carnival varētu izmaksāt līdz pat 95 miljoniem ASV dolāru.

Jau ziņots, ka Costa Concordia piektdien, 13. janvārī, uzskrēja uz klintīm. Avārijā dzīvību zaudēja seši cilvēki, bet vairāki guva savainojumus. Kuģis guļ uz sāniem tikai dažu metru attālumā no Toskānas salas Džiļjo.

Steidzoties paziņot par vēsturiski lielāko izmaksājamo OCTA apdrošināšanas atlīdzību 280 000 latu, kompānija ERGO noklusē, ka gandrīz visu naudu saņems avārijā izdzīvojusī zviedriete, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

(Papildināts ar Ergo komentāru.)

Savukārt Latvijas pavalstnieki paliekot praktiski tukšā, un mūsu valsts viņiem pat nedomājot palīdzēt. Acīmredzami diskriminējošā attieksme konkrētajā gadījumā esot īstenota ar vienu vienīgu argumentu – avāriju izraisīja alnis, un Latvijā atšķirībā no Zviedrijas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise uz šādiem gadījumiem neattiecas. Tas nekas, ka latvieši ar zviedrieti brauca vienā mašīnā, ka mašīnai bija Latvijas numuri un ka mašīnu bija apdrošinājis latvietis Latvijas apdrošināšanas kompānijā, atzīmē Neatkarīgā.

Noslēgusies tiesvedība apdrošināšanas sabiedrības If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (If Apdrošināšana) strīdā ar pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas ūdens par to, kuram jākompensē zaudējumi par 2010.gada vasarā notikušo negadījumu, kad plīsuša ūdensvada dēļ noslīka automašīna Honda Accord. Šā gada 21.novembrī stājies spēkā Augstākās Tiesas Civillietu departamenta spriedums, kas uzliek par pienākumu zaudējumus kompensēt SIA Rīgas ūdens, informēja If Apdrošināšana.

2010.gada 29.jūlija rītā, plīstot ūdensvadam Rīgā, Nīcgales ielā radās izskalojums, kā rezultātā ielūza stāvlaukuma asfalta segums ar automašīnu Honda Accord. Neraugoties uz to, ka ūdensvadu ekspluatē SIA Rīgas ūdens, uzņēmums atsacījās labprātīgi kompensēt apdrošināšanas sabiedrības klientam samaksāto apdrošināšanas atlīdzību 12 877 eiro apmērā, kaut gan publiski presē bija jau atzinis, ka šo zaudējumu segs. Tai brīdī, kad If Apdrošināšana iesniedza regresa prasību pret SIA Rīgas ūdens, uzņēmums atteicās to kompensēt un norādīja, ka ūdensvada avārija ir traktējama kā nejaušs notikums. Tāpat atteikums tika pamatots ar to, ka nav pierādīta uzņēmuma prettiesiska rīcība un vainojamība.

Provizoriski satiksmes atjaunošana uz Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne pār autoceļa Rīga-Daugavpils pārvadu paredzēta rīt, 25.septembrī, informēja Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Līdz tam satiksme tiks regulēta ar pagaidu ceļa zīmēm, līdz ceļa zīmju uzstādīšanai satiksme tiks regulēta ar policijas palīdzību.

LVC uzsver, ka satiksme slēgtajā posmā tiks atjaunota pēc cietušo transportlīdzekļu evakuācijas, eļļas produktu satīrīšanas no ceļa brauktuves un ceļa aprīkojuma - barjeras 40 metru garumā - atjaunošanas negadījuma vietā.

Pagājušajā naktī netālu no Salaspils uz apvedceļa Baltezers-Saulkalne sadūrās kravas automašīna un autobuss, kurā no sacensībām Tallinā uz mājām Ļvovā devās Ukrainas sportisti.

Avārijā cieta 18 cilvēki - kravas automašīnas vadītājs, kā arī 17 autobusa pasažieri, no kuriem deviņi bija jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Pārējie desmit autobusa pasažieri pēc medicīniskās apskates izmitināti patversmē Salaspilī.

Jaunmārupē lauksaimniecības produktu ražotāja SIA Sabiedrības Mārupe biogāzes koģenerācijas stacijā, veicot iekārtu apsekošanu, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cietis, uzzināja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste, glābēji informāciju par negadījumu Mazcenu alejā 37 saņēmuši plkst.16.56 un, ierodoties notikuma vietā, jau pamanījuši no ēkas iznestu vienu cilvēku bez dzīvības pazīmēm. Pārmeklējot koģenerācijas staciju, tika atrasts vēl viens cietušais, kura dzīvību ārstiem glābt neizdevās.

Abi bojāgājušie bijuši vecumā ap 30 gadiem un strādājuši uzņēmumā SIA Sabiedrība Mārupe, pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis. Trešais cietušais centies savus kolēģus izglābt, bet arī saindējies ar gāzi un nogādāts slimnīcā, viņa dzīvībai briesmas nedraudot.

Vakar pēcpusdienā pie Ogres novada domes ēkas plīsa ūdensvads, kurš ar milzīgu spiedienu ūdens pacēla veloceliņa asfaltu Brīvības un Zvaigžņu ielas stūrī, izskalojot smiltis uz Brīvības ielas braucamās daļas, skaidro Ogres domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Viņš stāsta, ka šajā posmā izvietots vecais ūdensvads, kas nav izturējis spiedienu un pārplīsis. Spiediena svārstības ūdensvadā saistītas ar traucējumiem elektroapgādē.

Pašvaldības aģentūras Mālkalne komunālais dienests ūdensvada bojājumus jau ir novērsis.

Veloceliņa iegruvums neietekmē satiksmi Brīvības un Tīnūžu ielā, arī ūdensvada avārijas un tās seku novēršanas laikā autotransporta kustība netiks slēgta, skaidro domes pārstāvji.

Ūdensvada avārija nav saistīta ar SIA Binders veikto Brīvības ielas rekonstrukciju pagājušajā gadā, un ceļu būves firmai nav jāveic iegruvušā asfalta labošana, norāda N. Sapožņikovs, piebilstot, ka avārija nav saistīta arī ar SIA BMGS ūdenssaimniecības projektā veiktajiem darbiem.

Pirmdienas pēcpusdienā notikušajā liela diametra (800 mm) maģistrālā ūdensvada avārijas darbu likvidācijā Berģos tika iesaistīti ap 30 speciālistu, kuri veikuši priekšdarbus bojāta ūdensvada posma nomaiņai. Viena no versijām, kāpēc notikusi šī ūdensvada avārija ir tāda, kā bojātās caurtekas dēļ zem ūdensvada veidojies grunts izskalojums, kā rezultāta ūdensvads sācis sēsties, līdz pārlūzis, informē SIA Rīgas ūdens.

Vispirms bija nepieciešams izslēgt bojāto ūdensvada posmu, noslēdzot desmit ūdensvada aizbīdņu. Divu stundu laikā šo darbu izdevās paveikt, līdz ar to tika atjaunota ūdensapgāde Rīgas pilsētas Labā krasta patērētājiem.

Ātru ūdensapgādes atjaunošanu lielā mērā sekmēja apstāklis, ka lielāka daļa no šiem aizbīdņiem tika nomainīti pēdējos gados. Pēc aizbīdņu noslēgšanas tika pārtraukta izplūde no bojātā ūdensvada, kas deva iespēju uzsākt bojātā ūdensvada posma atsegšanu. Tomēr, lai atsegtu bojāto ūdensvada posmu, bija nepieciešams atsūknēt aptuveni 4000 m3 ūdens, kas atradās izslēgtajā cauruļvada posmā un izskalojuma bedrē. Tika uzstādīti jaudīgi ūdenssūkņi, ar kuriem tika uzsākta intensīva ūdens atsūknēšana. Paralēli šim darbam, tika veikti saskaņojumi ar apakšzemes komunikāciju turētāju organizāciju pārstāvjiem.

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Cilvēku skaits, par kuriem apstiprinātas ziņas, ka viņi zaudējuši dzīvību pirms nedēļas Dienvidkorejas piekrastē notikušajā prāmja Sewol avārijā, pieaudzis līdz 150, vēsta mediji. Vēl 150 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Traģiskā avārija notika 16.aprīlī Dienvidkorejas rietumu piekrastē.

Glābšanas un meklēšanas darbiem kļūstot intensīvākiem, akvalangisti trešdien kuģa vrakā uzgājuši arvien jaunu bojāgājušo mirstīgās atliekas, vēsta ziņu aģentūra Yonhap.

Kopumā uz avarējušā prāmja klāja atradās 476 pasažieri un apkalpes locekļi, arī 320 skolēni, kuri kopā ar 15 skolotājiem atradās ceļā uz Čedžu salu, kas ir populāra atpūtas vieta.

Izmeklētāji izslēguši iespēju, ka kuģis uztriecies kādai zemūdens klintij un tiek uzskatīts, ka prāmis apgāzies, zaudējot līdzsvaru pēc strauja pagrieziena.

Sestdien tika arestēts kuģa kapteinis, kas negadījuma brīdī neatradās prāmja vadības telpā, un vēl divi apkalpes locekļi.

Meksikā otrdienas vakarā pacelšanās laikā nogāzās lidmašīna ar 97 pasažieriem un četriem apkalpes locekļiem, un vismaz 85 cilvēki tika ievainoti, bet neviens nav gājis bojā, paziņoja amatpersonas.

Aviosabiedrības «Aeromexico» pasažieru lidmašīna «Embraer 190» nogāzās un aizdegās klajā laukā pie Durango štata galvaspilsētas Durango lidostas valsts ziemeļos, paziņoja štata civilās aizsardzības birojs.

Avārija notika stipras vētras ar krusu laikā.

«Ir apstiprināts, ka šajā avārijā neviens nav gājis bojā,» tviterī ierakstīja Durango štata gubernators Hosē Aispuro.

«Aptuveni 85 cilvēki ir ievainoti,» telekanālam «Milenio» paziņoja Durango štata civilās aizsardzības preses sekretārs Alehandro Kardosa. Viņš piebilda, ka daži cilvēki guvuši «nopietnus ievainojumus», bet vairums ievainojumu ir «ļoti viegli».

«Pēc avārijas piezemēšanās sākās ugunsgrēks,» bet «laimīgā kārtā neviens nav guvis apdegumus,» sacīja Kardosa.