Jelgavas dome un pašvaldības aģentūra “Kultūra” sadarbībā ar firmu “Lāču ledus” organizē no 1. – 13. februārim 7. Starptautisko ledus skulptūru festivālu un pasaulē vienīgo ceļojošo ledus skulptūru izstādi. Izvērtējot sešos gados sasniegto ir atrasta koncepcija, kas nodrošina festivāla attīstību jaunā kvalitātē, stiprina tā māksliniecisko identitāti un prestižu, veicina jaunus mākslinieciskus risinājumus ledus un sniega mākslā. Ikgadējais Ledus skulptūru festivāls un ceļojošā izstāde ir viens no skaistākajiem kultūras notikumiem ziemā ne tikai Jelgavā, bet arī citur Latvijā. Pēc pēdējām aptaujām, kurās piedalījās visu Latvijas rajonu tūrisma informācijas centru (TIC) darbinieki, ledus skulptūru festivāls Jelgavā ir ceturtais iecienītākais tūrisma objekts visā Zemgalē, atstājot aiz sevis Pokaiņu mežu Dobeles rajonā, Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī un Mežotnes pili Bauskas rajonā. Savukārt vienīgā pasaulē ceļojošā ledus skulptūru izstāde sagādā prieku un pārsteigumu tūkstošiem cilvēku visā Latvijā, pārliecinoši demonstrējot tēlniecības iespējas. Šogad ledus skulptūras priecēja ne tikai Jelgavas, bet arī Rīgas, Ogres, Jūrmalas, Valmieras un Ventspils iedzīvotājus. Šogad festivālā un konkursā piedalīsies ledus skulptori no Latvijas, Somijas, Francijas, Īrijas, Austrālijas, Krievijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Igaunijas, bet 15 mākslas akadēmijas studenti veidos sniega skulptūras. Festivāls jau ir kļuvis prestižs arī citu pasaulē notiekošo ledus skulptūru festivālu kontekstā. Pirms sešiem gadiem festivāla autoram Mintautam Buškevicam, uzsākot festivālu ar diviem māksliniekiem un 10 skulptūrām, mērķis bija radīt Latvijā nebijušu un netradicionālu pasākumu. Lai gan klimatiskie apstākļi Latvijā nav tik piemēroti lielām ledus un sniega mākslas formām, kā Ziemeļvalstīs, festivāls ir kļuvis par gaidītu notikumu un ieguvis plašu sabiedrības un mediju atzinību. Katru gadu no jauna festivāls izraisa izbrīnu un sajūsmu, un dod arī iespēju sabiedrībai aizdomāties par mūsu planētas sašūpoto ekosistēmu. Pateicoties sešus gadu ilgajai pieredzei, mēs tagad varam tiekties attīstīt iespējas, ko mākslā paver trauslais un brīnumainais dabas materiāls – ledus un sniegs. Profesionālo māksliniecisko risinājumu attīstība, izveidoto darbu pieejamība plašai sabiedrībai un vēl neizmantotu mākslas komunikāciju procesu apgūšana, ir gaidāmā festivāla misijas trīs stūrakmeņi. Par festivāla vēriena paplašināšanos liecina dalībnieku un skulptūru skaits, par māksliniecisko izaugsmi – lielo formu ienākšana daudz lielākā apjomā, jo tieši no deviņiem ledus bluķiem veidotajās skulptūrās mākslinieki spēj izteikties vispārliecinošāk. Šogad skulptūru izmēri sasniegs divu metru augstumu. Būtiski zināt: Skulptūru izgatavošanai tiek izmantots “Lāču ledus” ražotais augstākās kvalitātes caurspīdīgais ledus no trīsreiz filtrēta un no smagajiem metāliem attīrīta ūdens. Gatavošanās festivālam sākta jau vasarā - no jūlija mēneša “Vollers - Rīga” noliktavās-saldētavās uzkrāti ledus bluķi, kas katrs sver 120 kg; Festivāla konkursā piedalās 20 ledus skulptori no Latvijas un ārzemēm; Tiks veidotas 20 ledus skulptūras no viena ledus bluķa, kas tiek demonstrētas gan Jelgavā, gan citur Latvijā; Tiks veidotas deviņas vēl lielākas ledus skulptūras, katra no 9 ledus bluķiem, kuras būs apskatāmas tikai Jelgavā; Tēlniecības darbnīca/workshop; Tiks veidotas 5 sniega skulptūras, kas tiek izgatavotas no sapresēta sniega kubiem (dimensijas - 3 x 3 x3 metri), konkursam tiek piesaistīti mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļas studenti. Tiks veidotas 3 sniega skulptūras, kas tiek izgatavotas no sapresēta sniega kubiem (dimensijas – 0,8x0,8x0,8 metri), kuras veidos Jelgavas Mākslas skolas audzēkņi. Skulptūras Jelgavā aplūkojamas no 5. – 6. februārim; Ceļojošā ledus skulptūru izstāde pa Latviju no 7. – 13. februārim; Līdz ar krēslas iestāšanos skulptūras tiek daudzkrāsaini izgaismotas radot brīnišķīgu un pasakainu noskaņu. Ar katru gadu arvien

8. janvārī Ķīnā noslēdzies viens no pasaules prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem, 16 valstu konkurencē, kurus pārstāvēja 68 mākslinieki, šogad pasaules čempionu titulu izcīnījusi Latvijas komanda – Mintauts Buškevics un Kārlis Īle.

Janvāra sākumā jau 27. gadu pēc kārtas Ķīnas ziemeļu pilsētā Harbinā notika pasaules lielākais ledus un sniega skulptūru festivāls, veidojot grandiozas ledus un sniega pilsētas. Festivāla centrālais notikums ir 25. starptautiskais ledus skulptūru konkurss. Šis ir viens no prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem pasaulē, uz kuru cīnīties par pasaules čempiona titulu ik gadu ierodas spēcīgākie ledus tēlnieki no visas pasaules. Šogad sacentās 34 komandas no 16 valstīm, kopā 68 mākslinieki.

Šogad Harbinā piedalījās gan vairāki iepriekšējo gadu čempioni, gan arī atzīti tēlnieki no visiem pasaules reģioniem: Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Tanzānija, Krievija, Taizeme, Malaizija, Čīle, Somija, Dānija, Norvēģija, Francija, Lietuva un Latvija. Pretendentu atlase dalībai konkursā notika pagājušā gada nogalē, kad žūrija izvērtēja iesūtītās skices un iepriekšējos darbus. Tiem, kuri izturēja atlasi, tika dota iespēja pierādīt savus spēkus elitārajā ledus konkursā.

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Smilšu skulptūru festivālā Magic Sand vislielāko skatītāju atzinību gūst Daniels Roberts Glovers no ASV.

Sestdien, 19. jūlijā, Jūrmalā ar plašu atsaucību norisinājās Jomas ielas svētki, kuru laikā tika atklāts 2. Baltijas starptautiskā smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand 2008 smilšu skulptūru parks par tēmu Saule, jūra, vējš un tika apbalvoti labākie tēlnieku veikumi, Db.lv informē saka Jomas ielas svētku galvenais producents Reinis Druvietis.

Skatītāju balvu, kas tika noteikta, visu dienu apkopojot parka apmeklētāju balsojumu, ieguva Daniels Roberts Glovers (ASV) par skulptūru „Mikro. Strādājot ar elementiem”. Savukārt profesionālās žūrijas balvu saņēma Sjeng - Jans Selens (Nīderlande) par skulptūru „Trīs elementi ceturtajā elementā”, Jūrmalas dome savu balvu piešķīra Vladimiram Kurajevam (Krievija) par skulptūru „Improvizācija”. Parex bankas balvu 1000 EUR saņēma Jūlija Šuļeško (Latvija) par skulptūru „Laimīgā monēta”.

Jelgavas Uzvaras parkā ieradušās smagās automašīnas ar ledus blokiem, sniega pūtēji pūš sniegu, tiek kalts un slīpēts - tas nozīmē, ka 16. Starptautiskā Ledus skulptūra festivāla darbi ir sākušies, Db.lv informēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra, kas ir ledus skulptūru festivāla organizētāja.

Ledus skulptūru festivāls noritēs no 7. līdz 9. februārim, un tajā varēs aplūkot 50 ledū kaltus mākslas objektus. Šogad festivāla tēma ir «Brīnumzeme», un darbus veidos vairāk nekā 30 tēlnieki no astoņām valstīm.

Lai mākslinieki varētu radīt skulptūras, tiek lietots speciāli mākslīgi sasaldēts ledus, kuru iegūst no trīs reizes destilēta ūdens, to lēnā sasaldēšanas procesā to nepārtraukti maisot. Pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem, sākotnēji plānotais festivāla ledus apjoms ir palielinājies, jo jelgavniekiem bija iespēja izzāģēt dabīgi sasalušo ledu no Jelgavas ūdenskrātuvēm.

Patlaban ledusdizains.lv tehniskā komanda papildu ir izzāģējusi un nogādājusi Uzvaras parkā 45 tonnas dabīgi sasalušā ledus, veidojot no tā ledus slīdkalniņu.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Pasaulē atzīti tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Somijas, Nīderlandes, Čehijas, Īrijas, Itālijas un ASV uzsākuši smilšu skulptūru veidošanu Jelgavas Uzvaras parkā. Šā gada festivāla tēma – Brīnumu pasaule (mīti, teikas, pasakas, leģendas).

Vairāki no festivāla māksliniekiem Jelgavā ir viesojušies ziemā Ledus skulptūru festivālā, bet daudzi Latvijā ieradušies pirmoreiz.

Pasākums Jelgavā tiek organizēts trešo reizi un to pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem piedāvā Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra Kultūra un Jelgavas dome sadarbībā ar ceļu būvniecības sabiedrību Igate un SEB banku.

Tūlīt pēc Līgo svētkiem - no 26.jūnija - sākās festivāla parka sagataves darbi. Skulptūru veidošanai atvestas vairāk nekā 400 tonnas mālsmilšu, kuras interesantajam mākslas darbam nodrošina papildu stingrību un stabilitāti. Atbilstoši mākslinieku iesūtītajām skicēm, smiltis ar vibro blietēm presētas formās, lai, māksliniekiem ierodoties, būtu stabils pamats skulptūru veidošanai.

Apzināti nākamā gada pasākumi ar iespējams lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Pavisam atlasīti 32 pasākumi un pasākumu kopumi ar lielāko tūristu piesaistes potenciālu. Šie pasākumi tiks īpaši izcelti darba grupā iesaistīto organizāciju komunikācijas aktivitātēs.

Darba grupā par tūristu uzmanību piesaistošākajiem mūzikas pasākumiem tika atzīti Baibas Skrides un Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra koncerts, starptautiskais saksofonmūzikas festivāls Saxophonia, Dž. Rosīnī operas Seviļas bārddzinis pirmizrāde, festivāls Positivus 11, Siguldas Opermūzikas svētki IXX, starptautiskais mūzikas festivāls Summertime u.c Savukārt no kultūras un mākslas pasākumiem kā vadošie atzīti 13.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā, 16.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, Muzeju nakts 2011, Mūsdienu mākslas forums Baltā nakts 2011 un teātra festivāls Zelta maska.

Šorīt plkst.6.28 Ogrē plūdu dēļ slēgta transporta kustība Lašupes ielā abos virzienos, informēja Valsts policijā.

Kā sacīja Ogres novada domes preses sekretārs Nikolajs Sapožņikovs, ledus Ogres upē iziet, taču pārāk lēni, tāpēc Ogre vēl arvien atrodas plūdu draudu situācijā.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka situācija Ogrē joprojām vērtējama kā kritiska. Vairākas mājsaimniecības palikušas bez elektrības. Cilvēkiem, kuriem ir urbumi, sāk pietrūkt ūdens, tāpēc dome šodien lems par dzeramā ūdens piegādi mājām plūdu skartajās zonās.

Ogres upes lejtecē ledus sablīvējies vairāku kilometru garumā un uz Daugavas ūdeņiem virzās ļoti lēni. Lai veicinātu ledus iziešanu, vakar civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdē tika nolemts spridzināt ledu.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā Summer Signs Jelgavā Latvijas pārstāvis Kārlis Īle ieguvis otro vietu par skulptūru Vientuļā lelle, informē Jelgavas pašvaldības pārstāve Diāna Mamedova.

Pirmo vietu festivālā par skulptūru Draudzība ieguva Lietuvas pārstāvies Martins Gauba. Trešo vietu par skulptūru Aktrise ieguva Krievijas pārstāvis Aleksandrs Skarednovs.

Šogad festivāls Jelgavā vienkopus pulcēja 17 profesionālus tēlniekus no Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Portugāles, Francijas un Krievijas. Festivāla tēma ir veltīta teātrim, ko mākslinieki savos darbos atklāj dažādās interpretācijās. Skulptūru tapšanai kopumā tika izmantots vairāk nekā 1000 tonnas smilšu.

Smilšu skulptūru parks apmeklētājiem būs atvērts 10. un 11.jūnijā.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Vakar, 4.maijā Jelgavā Uzvaras parkā darbu pie Ceļu būvniecības sabiedrības Igate 6 m augstās smilšu skulptūras Vēstures līkločos uzsāka mākslinieku komanda – Ainārs Zingniks, Danute Sīle, Iveta Šveisberga aizvadītā festivāla mākslinieciskā konsultanta Zigmunda Viļņa vadībā.

Skulptūru tapšanas procesu varēs aplūkot no 10. līdz 13. jūnijam.

Šogad festivālā piedalīsies 15 profesionāli tēlnieki, kas caur skulptūrām ļaus izdzīvot Galma dzīres, kas ir šī festivāla tēma ir veltīta Jelgavas pils 270 gadu jubilejai. Smilšu skulptūru festivāls Summer signs 2008 (Vasaras zīmes) norisināsies no 9. līdz 15. jūnijam.

Papildus festivāla konkursa darbiem, pagājušā smilšu skulptūru festivāla mākslinieciskais un tehniskais konsultants Zigmunds Vilnis ar kolēģi Ainaru Zingniku veidos skulptūru Vēstures līkloči, kas apmeklētāju uzmanību piesaistīs ar savu apjomu un iespaidīgo 6 m augstumu.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Latvijas tēlnieki Sandis Kondrāts un Uldis Zariņš Austrijas pilsētā Grācā kopā ar starptautisku tēlnieku komandu ir pabeiguši pasaulē lielākās Ziemassvētku ledus skulptūras veidošanu. Skulptūru atklāja 1.decembrī un tā jau tradicionāli ir viens no centrālajiem apskates objektiem svētku laikā Austrijā, informēja tēlnieku pārstāvis Reinis Druvietis.

Ledus skulptūrā ir attēlota Betlēmes ainiņa, kur pie jaundzimušā Kristus šūpuļa ir ieradušies trīs Austrumu gudrie. Grācā šāda ledus skulptūra uz Ziemassvētkiem tiek veidota jau vairāk nekā desmit gadus un ir lielākais šāda veida darinājums pasaulē.

Skulptūras izgatavošanai ir iztērētas aptuveni 50 tonnas ledus un tā ir vairākus metrus augsta.

Kopumā Grācā skulptoru komandā strādāja pieci cilvēki un šī projekta iniciators ir viens no Eiropas ledus tēlniecības kustības pamatlicējiem, Austrijas tēlnieks Gerts Hēdls (Gert J. Hodl). Hēdls ir pasaules pirmā ledus skulptūru festivāla, kas notika pirms 29 gadiem Saporo, idejas autors. Arī mūsdienās tas ir viens no pasaulē zināmākajiem ledus skulptūru festivāliem.

Smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand Liepāja ietvaros tēlnieki ir sākuši veidot līdz šim Baltijas valstīs lielāko smilšu skulptūru, kas būs veltīta Durbes kaujai 13. gadsimtā.

Monumentālās skulptūras augstums būs gandrīz seši metri, bet platums ap 16 metriem. Tās izveidei tiks izmantotas 200 tonnas smilšu, kas ir atvestas no Vidzemes un ir Ziemeļeiropā vislabāk piemērotās skulptūru veidošanai. Tik liels smilšu apjoms vienotas skulpturālās grupas izveidei Baltijas valstīs līdz šim nav izmantots.

Festivāls Magic Sand Liepāja notiek Latvijas valsts izveides 90. jubilejas gadā, tādēļ tajā tiks atveidots Latvijas un Kurzemes vēsturē nozīmīgs notikums – Durbes kauja, kurā 13. gadsimtā kurši apvienojās ar lietuviešiem un kopīgiem spēkiem sagrāva krustnešu karaspēku. Monumentālās skulptūras vienā pusē būs redzamas Durbes kaujas skati, bet otrā – ainas no seno kuršu dzīves. Festivālā Magic Sand Liepāja darbosies starptautiska komanda, kur festivāla koncepcijas autors ir tēlnieks Sandis Kondrāts, bet skulptūras dizaina autors – tēlnieks Uldis Zariņš. Abi Latvijas mākslinieki jau divus gadus ir Baltijas starptautiskā smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand, kurš tradicionāli notiek Jūrmalā, mākslinieciskie vadītāji. Savukārt festivāla „Magic Sand Liepāja” radošais vadītājs ir Somijas tēlnieks Kimmo Frosti, kurš ir lielākā Ziemeļeiropas smilšu tēlniecības festivāla Lapenrantā, Somijā izveidotājs un vadītājs. Tēlnieks aktīvi darbojas gan smilšu, gan ledus skulptūru veidošanā. Turklāt šī nebūt nav pirmā reize, kad Kimmo Frosti strādā Latvijā – smilšu skulptūras Jūrmalā viņš ir veidojis jau trīs gadus pēc kārtas un festivālā Magic Sand 2007 K. Frosti darbs Jokdaris kastītē ieguva skatītāju simpātiju balvu. Skulptūras Latvijai 90 - Latvijas stāsts Durbes kauja radīšanā piedalīsies tēlnieki no Latvijas, Somijas, Nīderlandes un Čehijas.

Portugāles reģionā Algarve, pilsētā Pera maija beigās sāk darboties Eiropā lielākais smilšu skulptūru festivāls Fiesa 2008, kurā kā vienīgie Baltijas valstu pārstāvji piedalījās Latvijas tēlnieki Sandis Kondrāts un Uldis Zariņš.

Smilšu skulptūru parks Algarvē pēc platības ir lielākais pasaulē un pērn to apmeklēja 500 tūkstoši cilvēku. Festivāls Fiesa Portugālē jau notiek sesto gadu pēc kārtas un ir iemantojis lielu popularitāti.

Šogad tajā savu meistarību demonstrēja 50 tēlnieki no visas pasaules, tostarp arī no Latvijas. Galvenā festivāla tēma bija Holivuda un smilšu skulptūrās tika attēloti tēli no slavenām filmām. Sandis Kondrāts piedalījās skulptūru grupas veidošanā no filmas Bezgalīgais stāsts, bet Uldis Zariņš pielika roku pie filmas Svešie un citu šausmu filmu klasisko tēlu atveidošanas.

Šogad tika noslēgta pamatskolas Rīdze ēkas restaurācija un rekonstrukcija, kuras laikā tika atjaunotas arī divas skulptūru grupas. Tomēr, iespējams, par padarīto darbu restauratoram nav izmaksāts pilns atalgojums, vēsta laikraksts Diena.

Ēkas restaurācija un rekonstrukcija, tajā skaitā divu skulptūru grupu restaurācija, tika veikta pēc Rīgas domes pasūtījuma. Skulptūru dēļ gan izveidojies konflikts starp to restauratoru Ati Cīruli un uzņēmumu, kurš noslēdzis līgumu ar domi par skulptūru atjaunošanu - RBC trans.

Ar laikrakstu Diena restaurators Atis Cīrulis sazinājās dienā, kad būvfirma RBC trans vērsusies pie viņa ar prasību atmaksāt uzņēmumam iemaksāto avansu par skulptūru restaurāciju, jo darbi nav izpildīti laikus. Tomēr A. Cīrulis uzskata, ka uzņēmums nevēlas pildīt savas saistības.

Kā pārliecinājās laikraksts, A. Cīrulim ar būvfirmu RBC trans līgums par pamatskolas Rīdze fasādes dekoratīvo elementu attīrīšanas, iekonservēšanas, restaurācijas, gruntēšanas un krāsošanas darbiem parakstīts šā gada 22. aprīlī. Līguma summa noteikta 1243,80 Ls apmērā, un galvenais restauratora uzdevums bija skulptūras Ģimene un Zināšanas restaurācija, izveidojot trūkstošās detaļas analogi vēsturiskajam izskatam. Tā, piemēram, vienai no skulptūrām atjaunota roka, kura laika gaitā bija nodrupusi.

Jūrmalas Dome ir pieņēmusi lēmumu par divām nedēļām – līdz 31. augustam, pagarināt smilšu skulptūru parka Magic Sand 2008 darbības laiku. Lēmums pieņemts, ņemot vērā lielo interesi par šogad Jūrmalā izveidotajām smilšu skulptūrām.

"Sākotnēji bija domāts smilšu skulptūru parku slēgt šīs nedēļas beigās, bet tagad gan jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem būs iespēja festivālā "Magic Sand" tapušās skulptūras aplūkot līdz mēneša beigām. Smilšu skulptūras veiksmīgi ir "pārdzīvojušas" gan pēdējo nedēļu spēcīgo lietus, gan negaisus pavadošās vēja brāzmas. Tādēļ aicinu visus, kas to vēl nav izdarījuši, aplūkot pasaulē slavenu mākslinieku veidotos smilšu tēlus," saka festivāla Magic Sand rīkotāju SIA Rain Project producents Reinis Druvietis.

2. Baltijas starptautiskā smilšu tēlniecības festivāla Magic Sand 2008 smilšu skulptūru parks par tēmu Saule, jūra, vējš tika atklāts 19. jūlijā Jomas ielas svētku laikā. Tas atrodas Majoros, laukumā pie Jomas ielas 36.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Hamburgā šobrīd ledus un sniega skulptūru festivālā ir iespējams apskatīt ap 100 ledus skulptūrām. Jau vairākas nedēļas 50 mākslinieki no Kanādas, Krievijas, Somijas, Beļģijas un Nīderlandes ir apstrādājuši 150 tonnas ledus un 300 tonnas sniega. Papildus šai izstādei savas durvis ir vēris arī „Hamburgas ledus burvis”, kurā ir izveidots ziemas stāsts, kas orientējas uz baletu „Riekstkodis”. Kā fons kalpo tēma – Hamburga kā Hanzas pilsēta ar tam laikam tipiskajām ēku fasādēm. Lai šīs 100 skulptūras, kas ir līdz pat 5,50 metri augstas izturētu visu izstādes laiku, hallē tiek uzturēta temperatūra – 80C. Savukārt 9.decembrī Lībekā tiks atklāts ikgadējais ledus skulptūru festivāls "Ice World". Šis ir jau trešais šī festivāla gads un šogad tas noritēs ar moto „Dzīvnieku valstība", kur no ledus tiks atveidoti dinozauri, mamuti un citi dzīvnieki. Pie šīm pagaidu figūrām ar augstumu līdz pat 6 metri un izmantojot 350 tonnas ledus, strādās 70 starptautiski mākslinieki.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)