Akcijā Iedzīvotāj, informē par bedrēm Rīgas ielās! pirmajā nedēļā kopumā iesaistījās vairāk nekā 500 iedzīvotāji, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Par nepieciešamajiem remontdarbiem saņemti vairāk nekā 200 zvani un 300 elektroniski paziņojumi. Speciālisti informāciju pārbauda un atbilstoši bedru atrašanās vietas nozīmīgumam un bīstamībai to apkopo, lai iespējami ātri varētu sākt remontdarbus.

Visbiežāk sūdzības saņemtas par bedrēm iekškvartālos, taču tiek ziņots arī par bedrēm uz maģistrālajām ielām. Informācija par bedrēm iekškvartālos tiek apkopota un departamenta speciālisti informē attiecīgās teritorijas izpilddirekciju. Savukārt informācija par bedrēm uz maģistrālajām ielām tiek nodota rīcībai ceļu uzturētājiem.

Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos Rīgas ielās un uz tiltiem bedres veidosies daudz straujāk, pat stundas laikā, akcentē Satiksmes departamenta speciālisti, un remonts būs nepieciešams daudz lielākā apmērā.

27.janvārī Latvijas lauksaimnieki vienosies kopīgā protesta akcijā uz Latvijas ceļiem, informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Lai parādītu vienotību un cīnītos par Latvijas lauksaimniecības pastāvēšanu, kā arī veicinātu situācijas risināšanu, lauksaimnieki rīt, 27.janvārī, visā Latvijā veiks kopīgu miermīlīgu brīdinājuma akciju. Tādējādi lauksaimnieki liks saprast, ka situācija lauksaimniecībā nu jau ir kritiska, un ir nepieciešami nekavējoši risinājumi nozares problēmām. LOSP aicina lauksaimniekus piedalīties akcijā uz ceļiem ar lauksaimniecības tehniku vai arī ar savām mašīnām.

Db jau ziņoja, ka šodien, 26.janvārī, zemnieku organizācijām notiek sarunas ar finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurās lauksaimnieki izvirza prasības, par kuru izpildi valdībai jāpieņem lēmumi nedēļas laikā.

Zemnieki nav apmierināti ar šīs dienas valdības ārkārtas sēdes rezultātiem un visticamāk, ka rītdien protesta akcijas notiks atkal.

J. Lazdiņš uzskata, ka esošais lauksaimniecības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

Premjerministrs Ivars Godmanis pēc tikšanās atklāja, ka nozarei paredzētās summas vēl tiks precizētas. Sākotnējās aplēses liecina, ka valdība rīt varētu lemt par papildus 17 miljonus Ls atvēlēšanu piena nozares glābšanai. Par to, vai rītdien notiks protesta akcijas, lauksaimnieku organizācijas paziņos tuvākajā laikā.

Lai arī ziema bija īsa, tātad ceļu uzturēšanai vajadzēja mazāk līdzekļu, bedrēm šopavar Rīgā ticis vēl mazāk naudas nekā pērn. Kopējais budžets bedru remontam šogad ir tikai 310 tūkst. Ls (ieskaitot PVN), bet pērn šiem darbiem bija paredzēti 350 tūkst. Ls.

Ierobežotā finansējuma dēļ Rīgā bedru remontu prioritāri esot iespējams nodrošināt pilsētas maģistrālajās ielās un uz tiltiem, savukārt rajona nozīmes ielās tiek veikts lielāko bedru remonts, lai novērstu avārijas situācijas, DB pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Departaments norāda, ka viskritiskākais stāvoklis esot tajās ielās, kur ir novecojis asfaltbetona segums un augsta satiksmes intensitāte. Bedru remonts esot pagaidu risinājums līdz brīdim, kad ielai iespējams veikt pilnīgu seguma atjaunošanu vai rekonstrukciju.

Visbiežāk tiek saņemtas sūdzības par bedrēm namu iekškvartālos, taču ziņo arī par lielām bedrēm uz maģistrālajām ielām. Informāciju par bedrēm iekškvartālos Satiksmes departaments nodod tālāk rīcībai attiecīgās teritorijas izpilddirekcijai. Rīgā ielu teritorijā bedrīšu remontu veic PS CP Serviss, SIA Roadex un a/s Ceļu pārvalde, bet uz tiltiem bedrīšu remontu veic tiltu uzturēšanas uzņēmums SIA Rīgas tilti.

Jelgavā ceturtdien, 8.maijā, pulksten 10:00 notiks protesta akcija "Mēs pret bedrēm", kurai atļauju devusi pašvaldība, Db.lv informēja Zemgales Ziņu Ziņu nodaļas vadītāja Inga Karlinska.

Pulcēšanās protesta braucienam, kurā, kā prognozēts, varētu piedalīties ap 200 automašīnām, sāksies pulksten 9.45 pie degvielas uzpildes stacijas Statoil Brīvības bulvārī 1. Protesta brauciena dalībnieki aicināti izgatavot plakātus un citus atribūtus savas attieksmes paušanai. Pašvaldībā tajā pašā dienā tiks iesniegta atklātā vēstule ar savāktajiem iedzīvotāju parakstiem, kā arī simboliska dāvana – kaste ar bedrēs sabojātām automašīnu rezerves daļām.

Jāatgādina, ka, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību kritiskajam ielu seguma stāvoklim Jelgavā un rosinātu vietējo pašvaldību mainīt vienaldzīgo attieksmi pret šo sāpīgo problēmu, laikraksts Zemgales Ziņas sadarbībā ar autoskolu Stnig, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Studentu pašpārvaldi un tirdzniecības centru VIVO centrs organizē protesta akciju Mēs pret bedrēm.

Vasaras vidū dabas pētniekus ne tikai Krievijā, bet arī citviet pasaulē pārsteidza ziņas par vismaz piecām bedrēm, kas pēkšņi parādījušās Sibīrijas gāzes laukos. Drīz pēc to uzrašanās Krievijas interneta vietnes pāršalca dažnedažādi minējumi par bedru izcelsmes iemesliem. Taču, visticamāk, vainīgi nav ne citplanētieši, ne meteorīti, kā dažiem varbūt labpatiktu. Pēc bedru rūpīgas apskates un zemes paraugu analīzes Krievijas zinātnieku grupa gan nonākusi pie ne mazāk aizraujoša secinājuma – Sibīrijas bedru izcelsme, iespējams, meklējama Bermudu trijstūra fenomenā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Pirmās ziņas par milzīgajām bedrēm Sibīrijas gāzes laukos parādījās jūlijā. Vispirms Jamalas pussalā naftas un gāzes lauku apsekotāji, ar helikopteru pārlidojot pussalas teritoriju, pamanīja 80 metrus platu bedri, bet dažas nedēļas vēlāk briežu mednieki Tazovskas apgabalā, kā arī Taimiras pussalā uzgāja vēl divas bedres. Kaut arī tās bija mazākas nekā Jamalas pussalā esošā bedre, to struktūras bija ļoti līdzīgas.

Šobrīd Krievijas plašsaziņas līdzekļi informē, ka valsts ziemeļos parādījušies jau vismaz pieci šādi krāteri. Tos izpētījušas vairākas zinātnieku grupas, kas secinājušas, ka krāteri radušies pazemes sprādzienos. Pēc bedru apskates Jamalas pussalā Krievijas zinātniece Anna Kurčatova sarunā ar laikrak­stu The Siberian Times norādījusi, ka, iespējams, sprādzienus izraisījusi globālā sasilšana. «Iespējams, mūžīgajam sasalumam sākot kust, pazemē esošie gāzes krājumi sajaucās ar smiltīm un ledu, radot efektu, kas līdzvērtīgs tikko atkorķētas šampanieša pudeles izlīšanai,» spriedusi Kurčatova.

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments sācis akciju «Iedzīvotāj, informē par bedrēm Rīgas ielās!», aicinot informēt par bedrēm uz Rīgas ielām un tiltiem.

Informāciju par to, kur radušās bedres, var sniegt pa bezmaksas tālruni 80003600 vai mājas lapā www.rdsd.lv, norādot konkrētu vietu un adresi. Speciālisti informāciju par norādītajām bedrēm pārbaudīs un atbilstoši to atrašanās vietas nozīmīgumam un bīstamībai veiks remontdarbus, informē departaments.

Ielu un tiltu bedru remonts notiek visu gadu, taču ziemā labotas tiek tikai tā dēvētās avārijas bedres jeb bedres, kas apdraud satiksmes drošību. Intensīvāki bedru remonti sākas pavasarī – marta beigās, aprīļa sākumā.

Paaugstinoties gaisa temperatūrai, jau drīzumā bedres veidosies daudz straujāk, un remonts būs nepieciešams daudz lielākā apmērā. Visstraujāk bedres veidojas tajās ielās, kur novecojis asfaltbetona segums un ir augsta satiksmes intensitāte.

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

«Dzirdu, ka Latgalē staigājot aģitatori, prasot tantiņām - vai zināt krievu valodu? Tagad Latvijā būs divvalodība - angļu vai krievu, balsojiet par krievu, lai nebūtu angļu!» intervijā izdevumam Ir stāstījusi filoloģijas doktore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte - Pakule.

«Iestāsta, ka referendums būs par krievu un latviešu draudzību. Kurš tad Latgalē būs pret? Cilvēki tiek ar čekas metodēm iespaidoti. Ļoti izkopta, mērķtiecīga dezinformācija, ar kuru pirms neilga laika jau sastapās Gruzija, Ukraina, Igaunija. Un tagad mēs. Pašiem jādomā, ko darīt, lai būtu mazāk lētticīgu cilvēku, kuri nesaprot, ka nevar sabāzt vienā maisā pašreizējās valsts ekonomikas problēmas ar valodu - vērtību, kas paliks nākamajām paaudzēm,» stāstījusi Kursīte - Pakule.

Vaicāta, kas rada lētticību, viņa sacījusi: «Pirmkārt padomju laiki, kas medijos mērķtiecīgi izplatīja melus. Tā bija maģijas forma. Ja tev visu laiku melus atkārto, ar laiku tie pielīp. Pārmaiņu laikos nāca klāt neapmierinātība ar materiālo statusu.»

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Baznīcas tornim, labiekārtotiem Lielupes un Driksas krastiem ar promenādēm un gājēju tiltu, kā arī atpūtas zonai Pasta salā nākotnē jākļūst par Jelgavas vizītkarti

Pilsētvides un publiskās ārtelpas sakārtošana Jelgavā ir viena no pēdējo gadu prioritātēm, kas uzsvērta arī pilsētas attīstības plānos. Jelgava tiecas kļūt atpazīstama un cenšas radīt jaunu pilsētas vizītkarti tās vietā, kas neatgriezeniski pazaudēta vēl II Pasaules kara laikā. Šobrīd Jelgavā jau ir pabeigti un vēl tiek realizēti vairāki vērienīgi pilsētvides projekti, kam jāveido jauno pilsētas tēlu.

Jelgavas domes Attīstības un pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte uzsver, ka pēdējo gadu aktivitātes pilsētā varējušas notikt, galvenokārt pateicoties Eiropas struktūrfondu atbalstam. Aktivitātes “Nacionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros kopumā Jelgavas pašvaldībai projektu īstenošanai pilsētvides konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstībai maksimāli pieejamās ERAF attiecināmās izmaksas ir vairāk nekā 18 miljoni latu. Aktivitātes ietvaros jau ir atbalstīti pieci projekti, kopējā noslēgto līgumu summa sasniedz 19,9 miljonus latu, no tiem 15,9 miljonus finansē ERAF, pārējo summu veido Jelgavas pašvaldības un valsts finansējums.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs SIA Nordic Partners Properties (NP Properties) šogad industriālo parku attīstībā plāno investēt 3,6 miljonus eiro, sacīja NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

Lielākā daļa līdzekļu tiks ieguldīti NP Jelgavas biznesa parkā, kur plānots uzbūvēt jaunas ražošanas telpas 7000 kvadrātmetru platībā, perspektīvā tās paplašinot līdz 15 tūkst. kvadrātmetru. Arī vienā no Rīgas industriālajiem parkiem top projekts 8000 kvadrātmetru jaunu telpu izbūvei.

«Šogad esam plānojuši investēt aptuveni 3,6 miljonus eiro. Šī nauda tiks ieguldīta Jelgavā, Rīgā, Olainē, bet, protams, lielākā daļa investīciju paredzētas Jelgavai, tie būtu aptuveni 2,4 miljoni eiro,» skaidroja E. Moiseja.

Viņa sacīja, ka valsts atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai» NP Properties tika apstiprināts projekts Jelgavā, tas ir viens no sešiem programmā apstiprinātajiem projektiem.

Par ceļu uzturēšanu atbildīgās amatperonas parasti neatzīst atbildību par zaudējumiem, kas radīti auto, piemēram, bedru dēļ. Lai gan kopš 2010. gada uzvarēta viena tiesa, BTA turpinās «KASKO bedru» apdrošināšanu.

«Transportlīdzekļu vadītāji varēja savlaicīgi konstatēt bedri un, savlaicīgi reaģējot uz to, novērst negadījuma iestāšanos,» tādus iemeslus min atbildīgās amatpersonas tam, lai labprātīgi neatlīdzinātu zaudējumus, Db.lv informēja BTA Insurance Company SE Sabiedrisko attiecību vadītāja Aīda Šmits.

Lielākā daļa negadījumu, kad auto tiek bojāts slikto ceļu dēļ, notiek pilsētās, tādējādi visvairāk BTA prasību par izmaksāto atlīdzību atgūšanu regresa kārtībā ir pret Rīgas domi un pret citu pilsētu pašvaldībām.

Iepriekš medijos ziņots, ka kopš neatkarības atjaunošanas bijušas tikai piecas tiesvedības saistībā ar zaudējumiem ceļu stāvokļa dēļ. Latvijas valsts ceļi Juridiskās daļas vadītāja Ivonna Straudovska atzinusi, ka visas šīs lietas bijušas saistītas ar bedrēm, izņemot vienu lietu, kad vainota slidena brauktuve. Apdrošinātāji pauda uzskatu, ka vēršanos pret ceļu uzturētājiem par zaudējumu kompensācijām saistībā ar sliktā ceļu stāvokļa dēļ izraisītām avārijām un automašīnu bojājumiem apgrūtina policijas virspusīgā attieksme, fiksējot negadījumu apstākļus.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Metāla kastīte ar nelielu sensoru, piestiprināta pie Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes ēkas Kazarmes ielā, kopš aprīļa sākuma ik pēc desmit minūtēm ziņo Radiācijas drošības centram par radiācijas līmeni pilsētā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas. Tā ir viena no 24 jaunajām radiācijas monitoringa agrīnās brīdināšanas modernizētās sistēmas stacijām, kuras izvietotas visā Latvijā.

Jelgavā radiācijas līmenis nekad iepriekš nav novērots.

Kā stāstījis Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis, pilsētas ģeogrāfiskais novietojums Latvijas centrālajā daļā noveļ no jaunās stacijas pleciem uzdevumu pirmajai konstatēt no ārvalstīm ceļojošus radioaktīvā piesārņojuma mākoņus – par to rūpējas stacijas Daugavpilī, Bauskā, Liepājā un citviet valsts perifērijā. «Ja tas mākonis nāks, pirmās ziņos pierobežas stacijas,» H.Verbelis paskaidrojis Zemgales Ziņām. «Jaunā sistēma datus sniedz ik pēc desmit minūtēm GPRS sakaru tīklā, savukārt novecojušās iekārtas informāciju apkopoja ik pa astoņām stundām, turklāt datu pārraidīšanai izmantojot telefona līniju,» H.Verbelis uzsvēris nepieciešamību paplašināt un modernizēt sistēmu, kuras izmaksas bija 589 995 eiro, tostarp 86 procenti ES Kohēzijas fonda atbalsts.

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.

Kāds dārznieks Londonā izdomājis interesantu veidu, kā pievērst uzmanību ielu bedrēm - viņš tajās stāda puķes, vēsta Orange news.

33 gadus vecais Stīvs Vīns (Steve Wheen) braukā pa Londonu un ielu bedrēs stāda puķes, piemēram, alpu vijolītes, narcises un prīmulas.

Vīrietis, kurš ir arī dedzīgs velosipēdists, sācis šo kampaņu, protestējot pret nesalabotajiem, ziemas sabojātajiem ceļiem.

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.

Saistībā ar satiksmei bīstamajām avārijas bedrēm uz Salu tilta noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Janvārī uz Rīgas tiltiem un satiksmes pārvadiem kopumā veikti avārijas bedru remontdarbi 497 kvadrātmetru platībā, bet uz Salu tilta kompleksa laikā no 30. janvāra līdz 31. janvārim avārijas bedres saremontētas 190 kvadrātmetru platībā.

Ziemas periodā remontdarbi tiek veikti tikai avārijas bedrēm, kas apdraud satiksmes drošību, informē Satiksmes departamenta pārstāvji.

Ziemā bedres tiek labotas izmantojot aukstā asfaltbetona tehnoloģiju, kas negarantē ilglaicīgu remontdarbu noturību. Iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra ir vismaz plus pieci grādi pēc Celsija, tiks veikti visaptveroši bedru remontdarbi izmantojot karsto asfaltbetonu.

Biznesa portāla db.lv lasītāji vērsuši uzmanību uz to, ka piebraucamie ceļi pie Rīgas Igauņu pamatskolas ir katastrofāli.

Piemēram, Dīķa iela, pa kuru jābrauc, lai no Mārupes puses piebrauktu skolai, nepārtraukti ir ar dziļām bedrēm, lietus laikā dubļaina.

Turklāt pa šiem dubļiem brauc ne vien mašīnas, bet pārvietojas arī bērni, kuri pa šo ceļu spiesti doties uz skolu.

Savukārt uz Atgāzenes ielas, uz kuras atrodas skola un pa kuru uz Vienības gatvi katru dienu izbrauc vecāki, kuri uz skolu atved bērnus, kā arī piebrauc skolai no Vienības gatves puses, ir ļoti sliktas kvalitātes bruģis ar bedrēm.

Neraugoties uz samērā intensīvo satiksmi un to, ka cilvēkiem uz šo skolu ikdienā jāved bērni, situācija netiekot nekādā veidā risināta.

Rīgas domes Satiksmes departamentā portālam db.lv paskaidroja, ka «piešķirtā finansējuma ietvaros ielu planēšana grants seguma ielās paredzēta vienu līdz divas reizes darbu sezonā».