Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Pērn noslēgtās vienošanās ietvaros Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem testēšanas nolūkos šogad piegādātas Latvijas ražotāju «UAV FACTORY» un «Atlas Aerospace» bezpilota lidaparātu sistēmas, informē Aizsardzības ministrija (ĀM).

«Man ir liels prieks par uzsākto sadarbību ar Latvijas ražotājiem gan no piegāžu drošības, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstības viedokļa. Bezpilota lidaparātu sistēmu testēšana ir nozīmīgs solis mūsu bruņoto spēku apgādē ar šīm jaunajām tehnoloģijām, kuru izmantošana sniegs nozīmīgu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībā,» uzsvēra aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

ĀM norādīja, ka apgāde ar bezpilota lidaparātu sistēmām stiprinās Nacionālo bruņoto spēku novērošanas un izlūkošanas, kā arī netiešās uguns atbalsta vadības spējas. Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot arī, sniedzot atbalstu glābšanas, meklēšanas vai līdzvērtīga rakstura civilās operācijās.

SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) ar 25. maija lēmumu ir atjaunojusi uzņēmumam "UAVFactory" izsniegto ilgtermiņa atļauju paaugstināta riska lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģi "Penguin C".

Atļauja tika apturēta 3. maijā uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, ievērojot, ka CAA nebija pilnvērtīgas informācijas par 2. maija incidenta apstākļiem, kurā pār bezpilota gaisa kuģi pazuda vadība un tas pameta lidojuma vietu, turpinot nekontrolētu lidojumu.

Pazudušais drons atrasts Garkalnes novadā 

Iepriekš pazudušais bezpilota gaisa kuģis (drons), pār kura maija sākumā tika zaudēta...

CAA ir pabeigusi uzraudzības auditu uzņēmumā, kā arī turpina izmeklēšanu administratīvās pārkāpuma lietas ietvaros. Abos procesos līdz šim konstatētie fakti un pierādījumi ļauj atjaunot iepriekš apturēto atļauju.

CAA konstatējusi, ka 2020. gada 2. maija bezpilota gaisa kuģa lidojums netika veikts atļaujas ietvaros. Bez vadības palikušais drons bija cits modelis un tā lidojums nebija saskaņots ar CAA. Administratīvā pārkāpuma lieta, kuras ietvaros tiks lemts arī par iespējamu uzņēmuma atbildību, veicot nesaskaņotu lidojumu, turpinās. Situācija ar vadības kontroli zaudējušo bezpilota gaisa kuģi atkārtoti aktualizēja jautājumu par tiesiskā regulējuma nepieciešamību pašbūvētiem un eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem. Uzņēmums šobrīd gatavo nepieciešamo dokumentāciju, lai saņemtu CAA atļauju lidojumu veikšanai ar eksperimentāliem bezpilota gaisa kuģiem.

CAA uzraudzības audita ietvaros ir konstatējusi, ka nav pamata uzskatīt, ka šāda veida problēmas varētu skart bezpilota gaisa kuģi "Penguin C", attiecībā uz kuru uzņēmumam bija izsniegta paaugstināta riska lidojumu atļauja. Vienlaikus audita laikā konstatētas neatbilstības, kuras uzņēmumam bija uzlikts par pienākumu novērst, piemēram, izstrādāt jaunas procedūras avārijas gadījumos, precizēt atbildīgo personu rīcību šādās situācijās un izvērtēt riskus saistībā ar bezpilota gaisa kuģa "Penguin C" nekontrolēta lidojuma iestāšanos un šādu risku mazināšanas procedūras. Uzņēmums ir ņēmis vērā CAA norādījumus un neatbilstības novērsis, piemēram, aprīkojot bezpilota gaisa kuģus ar alternatīvu drošības sistēmu, kas neļaus tam izlidot ārpus noteiktās zonas.

Ievērojot, ka lidojumiem ir ieviesti papildu risku mazināšanas pasākumi, šobrīd pastāvošie apstākļi rada iespējamību ievērot tiesiskās paļāvības principu attiecībā uz uzņēmumu un atļaut tam turpināt veikt bezpilota gaisa kuģu lidojumus iepriekš izsniegtās atļaujas robežās, ievērojot minētajā atļaujā noteiktos ierobežojumus.

Vienlaikus 2020. gada 18. maijā CAA organizēja starpinstitūciju sanāksmi saistībā ar pazudušā bezpilota gaisa kuģa meklēšanas procesu. Sanāksmes laikā tika analizēta institūciju sadarbība, kā arī panākta vienošanās turpināt darbu pie normatīvo aktu pilnveidošanas, ievērojot, ka spēkā esošie normatīvie akti neregulē bez vadības palikušu vai nezināmu lidojošu bezpilota gaisa kuģu meklēšanas procesu.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) izveidojusi bezpilota gaisa kuģu jeb dronu e-pakalpojumu portālu e.caa.lv, kurā aicina reģistrēties visus bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantus un tālvadības pilotus.

Portālā varēs iesniegt dokumentus, būs iespēja nokārtot pārbaudījumus attālināti, kā arī vienuviet būs pieejamas izsniegtās atļaujas.

Dronu lietotājiem, kuri pilotē vairāk nekā 250 gramus smagu dronu, jāreģistrējas CAA bezpilota gaisa kuģu e-pakalpojumu portālā. Reģistrācija obligāta arī tiem lietotājiem, kuru izmantotā drona masa ir mazāka par 250 gramiem, bet tas nodrošina video vai foto uzņemšanu. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (lietotājiem, kuru vārdā tiek veikts lidojums) drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru, kas tiks saņemts e-pakalpojumu portālā pēc veiksmīgas reģistrācijas.

To nosaka spēkā stājušies grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas grozīti atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem par bezpilota gaisa kuģiem. Jaunais regulējums attiecas uz visiem bezpilota gaisa kuģu lietotājiem, neatkarīgi no veikto lidojumu mērķa vai bezpilota gaisa kuģa masas un izmēra (t.sk. rotaļlietām).

Krievijas Federācijas sastāvā esošās Tatarstānas republikas varasiestādes kļūdas pēc internetā publiskojušas slepena bezpilota lidaparāta attēlus, kas tika uzņemti pēc tam, kad reģionu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs.

Fotogrāfijas pēc tam no Tatarstānas republikas interneta vietnes nozudušas, tomēr tās paspēja pārpublicēt tīmekļu blogu īpašnieki un laikraksti. Nejauši atklātībā parādījusies informācija par Krievijas bezpilota lidaparātu, kurš nodēvēts par Alitus, izsaukusi dažādas spekulācijas un pieņēmumus par tā funkcijām, uzbūvi un lomu.

Kā vēsta laikraksts Vedomosti, lidaparāts, visticamāk, plānots kā ASV bezpilota lidaparāta RQ-9 Reaper analogs. ASV savu bezpilota lidaparātu aktīvi izmanto, lai dotu triecienus mērķiem Pakistānā, Afganistānā, Somālijā un Jemenā.

Līdzīgas klases bezpilota lidaparāti vēl ir Izraēlas rīcībā. Krievija iepriekš centusies no Izraēlas iegādāties šādus lidaparātus, tomēr Telaviva noraidījusi Maskavas priekšlikumus.

Bezpilota braukšanas tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā Audi tuvojas sacīkšu ātrumā, informēja Moller Baltic Import SE pārstāve Anda Budļevska.

Sonomas trasē Kalifornijā Audi RS 7 bezpilota braukšanas koncepcija esot pārspējusi iepriekš uzrādītos rezultātus. Audi bezpilota braukšanas iespēju pirmo reizi piedāvās nākamajā Audi A8 paaudzē.

«Sonomā mēs apli pēc apļa novedām Audi RS 7 bezpilota braukšanas koncepciju līdz tās fiziskajām robežām, un tā tika galā ar uzdevumu ar vienotu precizitāti,» stāsta Tomass Millers [Thomas Müller], kurš Audi atbild par bremžu, stūrēšanas un vadītāja palīgsistēmu attīstību. «Automobilis uzrādīja tādus apļa laikus, kas bija labāki nekā uzrādījuši sporta auto vadītāji.» RS 7 4050 metru apli nobrauca 2:01.01 minūtēs.

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Otrdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas apmeklēja Lielvārdes lidlauku, kur Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidotāji demonstrēja ASV bruņoto spēku bezpilota lidaparātus MQ-1 Predator, kā arī lidmašīnas, kuras vada piloti, informē Aizsardzības ministrija.

ASV bruņotie spēki uz Latviju, Gaisa spēku aviācijas bāzi Lielvārdē, ir nosūtījuši divas bezpilota lidmašīnas MQ-1 Predator un aptuveni 70 lidotājus, lai piedalītos divu nedēļu mācību operācijā, pārbaudot izvēršanās spējas un veikt gaisa operācijas.

Plānots, ka bezpilota lidaparātu komandai notiks kopīgi treniņi arī ar Latvijas gaisa atbalsta kontrolieriem un ASV lidmašīnu A-10 Thunderbolt II pilotiem.

Mācību operācija sākās 24.augustā, kad Latvijā ieradās Teksasas Gaisa spēku Nacionālās gvardes 174.izlūkošanas eskadriļas lidotāji un aprīkojums, un tā ilgs līdz 15.septembrim.

Tiklīdz ASV Gaisa spēki pārbaudīs, ka šis sadarbības modelis strādā, Lielvārdes lidlauks tiks atzīts kā viena no platformām, no kuras nepieciešamības gadījumā var pacelties Predator bezpilota lidaparāti.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši teju 600 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 500 000 dolāru (367 110 eiro).

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai tika uzlikti 200 000 dolāru griesti (147 780 eiro), par kuru sasniegšanu uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds iepriekš izteicās ļoti cerīgi - tagad viņa prognoze piepildījusies.

Ja tiktu savākts vairāk naudas, komanda apsolījusi papildu iespējas - 300 000 dolāru (220 260 eiro) sasniegšanas gadījumā būtu pieejamas jaunas lidaparāta korpusa krāsas, bet nupat sasniegtie 500 000 dolāru (367 110) ļaus uzstādīto GoPro kameru uzlādēt no AirDog borta akumulatora.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika uzsākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Šogad būtiski palielinājies izsniegto atļauju skaits bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, pārsniedzot visā 2018. gadā izsniegto atļauju skaitu. Vienlaikus nedaudz samazinājies pieļauto pārkāpumu skaits, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) dati.

2019. gada septiņos mēnešos izsniegtas 92 atļaujas lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem. Tas ir par 59 % vairāk nekā visa gada laikā pērn, kad tika izsniegtas 58 atļaujas. Vienlaikus vēl astoņos gadījumos atļauja tika atteikta. Tajos bezpilota gaisa kuģu lidojums lielākoties bija paredzēts lidlauku apkārtnē. Atteikuma iemesli bija novēlota pieteikuma iesniegšana atļaujai vai tas, ka CAA nekonstatēja spēju veikt pieņemami drošus bezpilota gaisa kuģa lidojumus. 2018. gadā visa gada laikā šādu pašu iemeslu dēļ bija atteiktas piecas atļaujas.

To, ka tālvadības piloti arvien godprātīgāk ievēro viņiem noteiktos noteikumus bezpilota gaisa kuģu lietošanā, apliecina ne vien pieaugošais pieteikumu skaits atļaujām, bet arī fakts, ka šogad ir nedaudz samazinājies CAA izskatīto administratīvo pārkāpumu lietu skaits.

Kāds Latvijas pilsonis savas neadekvātās rīcības dēļ pagājušajā nedēļā pēc lidojuma nodots Itālijas likumsargiem, bet vēl divi neadekvāti pasažieri pēc lidojuma nodoti Latvijas likumsargiem, informē Civilās aviācijas aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs.

Neskatoties uz aicinājumu pārdomāt savu rīcību lidojuma laikā, pagājušajā nedēļā lidojuma laikā no Rīgas uz Itāliju kāds Latvijas pasažieris savas neadekvātās rīcības dēļ tika nodots Itālijas likumsargiem. Pasažieris atradās būtiskā alkohola reibumā, uzvedās neadekvāti un neapzinājās savas rīcības sekas.

Visa lidojuma laikā Latvijas pilsonis pastāvīgi lietoja alkoholu un, izmantojot necenzētus vārdus, pieprasīja lidmašīnas apkalpei, lai viņš tiktu apkalpots primāri. Pāris minūtes pirms lidmašīnas nosēšanās, kad lidmašīnā bija aktivizēts brīdinājums «piesprādzēties», pasažieris devās uz labierīcībām. Ievērojot aviācijā noteikto aizliegumu lidmašīnas pacelšanās un nosēšanās brīdī izmantot labierīcības, lidmašīnas apkalpe aicināja pasažieri atgriezties savā sēdvietā. Tajā brīdī pasažieris kļuva īpaši agresīvs, kliedza un fiziski aizskāra lidmašīnas apkalpi. Lidmašīnas apkalpe centās būtiskā alkohola reibumā esošajam pasažierim palīdzēt nokļūt uz sēdvietu, taču viņš kļuva arvien agresīvāks. Pasažieris pretojās, izmantojot fizisku spēku. Lidmašīnas apkalpe pieņēma lēmumu ziņot lidmašīnas pilotam par bīstamu incidentu, tomēr lidmašīnas apkalpe ar citu pasažieru palīdzību neadekvātā pasažiera rīcībspēju ierobežoja līdz lidmašīnas nosēšanās brīdim. Pēc lidmašīnas nosēšanās pasažieris turpināja uzvesties neadekvāti, tādēļ viņš tika nodots Itālijas likumsargiem tālākās izmeklēšanas veikšanai.

Mazumtirgotājs «Rimi Latvia» pamazām atteiksies no «Supernetto» zīmola veikaliem, aizstājot tos ar «Rimi Mini», sacīja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

«Jau jūlijā intensīvi sāksim īstenot programmu, kuras rezultātā nākamā gada laikā veikali ar «Supernetto» zīmolu Latvijā vairs nebūs un notiks pakāpeniska šo veikalu pāreja uz «Rimi Mini» zīmolu,» teica Turlais.

Viņš norādīja, ka līdz šim jau vairāki «Supernetto» veikali ir pārveidoti par «Rimi Mini» veikaliem. «Pēdējo trīs vai četru gadu laikā mēs ļoti lēnā tempā esam pārveidojuši kādus desmit [«Supernetto» veikalus], tostarp Ventspilī, Siguldā, Daugavpilī, Rīgā. Daudzi vienkārši to nav pamanījuši, jo dažādas pārveides no viena formāta uz citu savā veikalu tīklā veicam regulāri. Tā, piemēram, kāds supermārkets var pārtapt par hipermārketu, ja redzam pircēju pieprasījumu konkrētajā pilsētā,» stāstīja «Rimi Latvia» vadītājs.

JIC biznesa inkubatora uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries radījis pasaulē pirmo pašsekojošo bezpilota lidaparātu AirDog un no šodienas uzsāk tā pārdošanas kampaņu ASV vietnē Kickstarter, informēja uzņēmuma pārstāvis Andis Blinds.

Latvijas uzņēmums SIA Helico Aerospace Industries, kas nodarbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstīšanu, nācis klajā ar savu pirmo produktu - bezpilota lidaparātu AirDog, kas autonomi seko sportistam un filmē to ar GoPro sporta kameru. Šis ir pirmais šāda veida produkts pasaulē, kas nodrošina pilnvērtīgu bezpilota sekošanas un filmēšanas funkciju vienlaicīgi.

«Šis ir revolucionārs produkts, kas pilnībā mainīs to, kā tiek filmēts action sports - snovbords, veikbords, skeitbords, BMX, motokross un dažādu sporta veidu freestyle disciplīnas, kuras ir skatāmas un efektīgi parādāmas tieši no gaisa. Līdz šim vienīgais risinājums bija noīrēt helikopteru,» stāsta AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

ASV Federālā aviācijas pārvalde otrdien publiskojusi ilgi gaidītos jaunos noteikumus, kas paver iespēju izmantot ASV gaisa telpā mazus, komerciāliem nolūkiem paredzētus bezpilota lidaparātus.

ASV Federālās aviācijas pārvaldes noteikumi ļauj bezpilota lidaparātu operatoriem dienas laikā ar šīm lidmašīnām pārvadāt kravu, kas nesver vairāk par 25 kilogramiem, bet tas neattiecas uz tā dēvētājām robota piegādēm, pie kā strādā interneta tirdzniecības gigants Amazon un citas lielās tirdzniecības kompānijas.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem bezpilota lidaparātu operatoriem nav nepieciešama pilota licence. Viņiem tika jābūt vismaz 16 gadus veciem, jāiztur Transporta Drošības administrācijas pārbaude un jānokārto ASV Federālās aviācijas pārvaldes tests, lai iegūtu uz dieviem gadiem derīgu sertifikātu.

Atsaucoties uz nozares aplēsēm, Baltais nams paziņojis, ka bezpilota lidaparāti nākamajās desmitgadē varētu ienest ASV ekonomikai vairāk nekā 82 miljardus dolāru un radīt aptuveni 100 000 jaunu darbavietu.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sākusi testēt jaunas ierīces, kas uztver drona signālu un vietu, no kurienes bezpilota lidaparāts tiek vadīts. CAA ar šīm ierīcēm Rīgā dienā fiksē vidēji 50 bezpilota lidaparātus.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kur par neatļautu drona pacelšanu aviācijas uzraugi piemēros arī normatīvajos aktos paredzētos sodus, bija Rīgas maratons, vēstīja LNT Ziņas.

Drona izmantošanai Rīgas maratona laikā CAA izsniegtas vien trīs atļaujas. Pērējiem, kas bezpilota lidaparātus būs izmantojuši nesankcionēti, var piemērot arī administratīvo sodu 150 līdz 3000 eiro apmērā, tā LNT Ziņām skaidroja CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas inspektors Ilmārs Ozols.

Jaunās CAA izmantotās iekārtas spēj uztvert gan signālu no paceltā bezpilota lidaparāta, gan arī noteikt vietu, kur atrodas persona, kas dronu vada. Bezpilota lidaparātu uztvērēji uzstādīti vairākās vietās galvaspilsētā, viena no tām ir «Saules akmens». Bet kopumā dienā Rīgā tiek fiksēti 50 bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļā gadījumu atļauju veikt dronu pacelšanu tā īpašnieks nav spējis uzrādīt.

Gatavojoties bezpilota transportlīdzekļu izmēģinājumiem Zemgalē, apzināti iespējamie maršruti, kuros Jelgavā un Aizkrauklē varētu veikt izmēģinājuma braucienus, informē Zemgales Plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš.

Sadarbībā ar Somijas partneriem, kas testus jau sākuši, Ceļu satiksmes drošības direkciju un pašvaldību pārstāvjiem izvērtēti potenciālie maršruti un pieņemts provizorisks lēmums par izmēģinājumu vietām abās pilsētās. Jelgavā testus plānots veikt uz salām starp Lielupi un Driksu, pasažierus vedot no Pils salas tējas namiņa līdz rekonstruētās Pasta salas aktīvās atpūtas zonai. Šāds maršruts izvēlēts, jo tajā nav intensīva satiksmes plūsma, kas varētu radīt bīstamas situācijas, taču vienlaikus tas ir gana izaicinošs, ar dažādiem šķēršļiem, kas pietuvināti ikdienas situācijām satiksmē. Savukārt Aizkrauklē plānots testus veikt maršrutā uz pilsētas Vēstures un mākslas muzeju - arī šeit transportlīdzekļu kustība ir samērā neliela, taču infrastruktūra ļauj pārliecināties par iespējām nākotnē bezpilota autobusu izmantot nozīmīgākos maršrutos, piemēram, no Aizkraukles dzelzceļa stacijas uz centru.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Bezpilota lidaparāta projekts AirDog pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter savācis vairāk nekā vienu miljonu ASV dolāru (732 278 eiro), tādējādi sasniedzot pēdējo no izvirzītajiem mērķiem - ar šķēršļu izvairīšanās sistēmu aprīkot visus lidaparātus.

Latviešu projektam par bezpilota lidaparātu, kas, automātiski sekojot, ļauj filmēt sportistus, noticējuši vairāk nekā 1070 cilvēki, kas pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter ļāvis savākt vairāk nekā 1 044 260 dolāru (772 096 eiro). Komanda jau nākusi klajā ar paziņojumu, ka visos AirDog lidaparātos tikšot bez papildus maksas iestrādāta sistēma, kas tiem ļaus izvairīties no dažādiem šķēršļiem.

Lai projekts izdotos, pūļa finansēšanas kampaņai sākotnēji tika uzlikti 200 000 dolāru (147 780 eiro) griesti.

Pārdošanas kampaņa kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter tika sākta 16.jūnijā, 40 dienu laikā plānojot savākt noteikto summu.

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un uzņēmums LMT parakstījuši nodomu protokolu sadarbībai bezpilota lidaparātu jomā. Protokols paredz kopīgi attīstīt LMT apmācību programmu dronu pilotiem, kā arī attīstīt dažādus risinājumus dronu un vispārējā aviācijas pārraudzībā. Abi uzņēmumi sadarbosies arī mobilā tīkla pārklājuma testēšanai gaisā un citos dronu attīstības virzienos.

LMT norāda, ka šobrīd pasaulē notiekošā straujā digitālā transformācija būtiski iezīmē jaunu produktu un risinājumu nepieciešamību, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot tehnoloģiju, to skaitā dronu un mobilo sakaru, sniegtās priekšrocības un iespējas. Sūtījumu piegāde ar dronu, grūti izstaigājamu teritoriju apsekošana un zāļu vai pat donora orgānu steidzama piegāde pacientiem ir nākotne, pie kuras īstenošanas šobrīd industrija strādā. Kaut arī attālināti dronu lidojumi šobrīd nav plaši izplatīti, jo normatīvie akti drošības nolūkos paredz, ka dronus var pilotēt tikai tiešā redzamībā, tiek lēsts, ka nākotnē ap 70% no visiem bezpilota gaisa kuģu komerciālajiem lidojumiem notiks ārpus pilota tiešas redzamības.

Bezpilotu lidaparātu ražotāja SIA Atlas Aerospace mērķē uz ASV tirgu.

«Es vēlos darīt lielas lietas un izveidot lielisku kompāniju. Es nevēlos kādu kopēt, es gribu, lai kopē mūs. Es vēlos, lai Atlas Aerospace būtu kā kvalitātes latiņa, lai visi runātu par mums. Kad runā par pasažieru lidmašīnām, visi piemin Boeing, lai gan pasaulē ir arī citas kompānijas. Taču tieši viņi pirms 60 gadiem izgatavoja Boeing 727, un tas mainīja visu industriju. Mēs vēlamies atstāt līdzīga mēroga nospiedumu. Nedomāju, ka dronam jābūt kā lidmašīnai vai helikopteram, kur vajadzīgs būt pilotam, lai to vadītu. Vadībai jābūt tikpat vienkāršai kā telefona lietošanai,» uzskata Ivans Tolčinskijs (Ivan Tolchinsky), SIA Atlas Aerospace līdzdibinātājs. Viņš domā, ka nākotnē bezpilota lidaparāti piegādās medikamentus un ēdienu, vēl tālākā nākotnē būs lidojošie taksometri: «Vienkārši ir jāatrod niša, kur sākumā bezpilota lidaparāti ir visvajadzīgākie. Kad nozarei izdosies atrast jomu, kur tie palīdz ietaupīt naudu, tas kļūs interesanti.»

Apple jaunāko planšetdatoru iPad Mini tehnoloģiju nozares speciālisti vērtē piesardzīgi, tomēr norāda, ka kompānijai ierīci izdosies pārdot miljonos eksemplāru.

Eksperti norāda, ka Apple ierīce, kas saskaņā ar iepriekš izskanējošām prognozēm tika vērtēta kā tehnoloģiju milža ienākšana lētu un mazu planšetdatoru tirgus nišā, kur līdz šim dominēja Amazon un Google ierīces, nemaz tik maza un lēta, kā izrādās, nav, taču tās tirdzniecības apjomi būs ievērojami.

Db.lv jau vēstīja, ka Apple otrdien nāca klajā ar jaunāko iPad Mini, kas aprīkots ar 7,9 collu ekrānu, un tā vienkāršākais ASV variants maksās sākot no 329 dolāriem. Savukārt Apple konkurenti minētajā tirgus nišā ir lētāki un aprīkoti ar mazākiem ekrāniem.