Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Valsts zemes dienestā līdz 2023.gada 28. decembrim ir reģistrēti Latvijas pašvaldību iesniegtie dokumenti par 72 daudzdzīvokļu mājām ar mērķi izbeigt piespiedu dalīto īpašumu.

Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai pieteikumi ir saņemti no 16 pašvaldībām - Daugavpils valstspilsētas, Cēsu novada, Saulkrastu novada, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada, Valmieras novada, Liepājas valstspilsētas, Balvu novada, Bauskas novada, Kuldīgas novada, Tukuma novada, Siguldas novada, Rīgas valstspilsētas, Smiltenes novada, Jūrmalas valstspilsētas un Mārupes novada.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka “piespiedu dalītais īpašums ir vēsturiski izveidojies paradokss, kas daudzus īpašniekus ir faktiski padarījis par situācijas ķīlniekiem, tāpēc bija svarīgi pieņemt izšķirošus lēmumus, lai situāciju šajā jomā uzlabotu. Pirmajā gadā dienests ir saņēmis jau 72 pieteikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu, tādējādi izmantojot iespēju izbeigt zemes reformas laikā izveidotu tiesisku situāciju, kad privatizēta daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz tādai privātpersonai piederošas zemes, kura nav šīs mājas dzīvokļa īpašnieks. Sagaidāms, ka 2024. gadā pieteikumus apjoms palielināsies, pārskatāmā nākotnē ļaujot aizvērt šo vēstures lappusi.”

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros – SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions», informē EM.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA «AM Energy Solution-Aloja» un SIA «Energy Solutions» atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta. Ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu.

Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.

Kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 25 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro, uzskata EM.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

#Atļauju atcelšana ministrijas ieskatā ļāvusi novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu vēl trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros - SIA AM Energy solution Vecumnieku novadā, SIA Briedis būve Saldus novadā un SIA Barkavas enerģija vienai elektrostacijai Madonas novadā.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 334,8 miljoniem eiro.

Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros SIA AM Energy solution un SIA Briedis būve atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

VAS "Latvijas pasts" atsavinās vairāk nekā 20 kompānijai piederošos īpašumus, liecina "Latvijas pasta" publiskotā informācija par decembrī akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Akcionāru sapulcē tika nolemts atsavināt vairāk nekā 20 kompānijai piederošus īpašumus, skaidrojot, ka nekustamie īpašumi vairs nav nepieciešami "Latvijas pasta" pamatdarbības nodrošināšanai.

Tostarp "Latvijas pasts" pārdos nekustamo īpašumu "Pildas pasta nodaļa" un "Vecslabadas pasta nodaļa" Ludzas novadā, "Pūres pasta māju" un "Pasta māju" Tukuma novadā, "Pasta nodaļu" Vainovā, Rēzeknes novadā, kā arī nekustamo īpašumu "Pasta Atvari" Dienvidkurzemes novadā.

Vienlaikus kompānija atsavinās nekustamo īpašumu "Mazbrūveri" Ventspils novadā, "Pasta māju" Rendā, Kuldīgas novadā, "Rotas-2" Dobeles novadā, nekustamo īpašumu Klēts ielā 1, Gulbenē, un īpašumu Kosmonautu ielā 14, Varakļānu novadā.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Šodien ārkārtas sēdē Ventspils novada domes deputāti nobalsoja pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas modeli, informē Ventspils novada pašvaldības pārstāve Marlena Zvaigzne.

Deputāti lēmumā norāda, ka VARAM piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Ventspils novada deputāti aicina VARAM izpildīt Saeimas šā gada 21.martā paziņojumā «Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu» uzdoto uzdevumu par konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar Ventspils novada pašvaldību, tādējādi ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu un respektējot Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju konstitucionālās tiesības piedalīties pašvaldības darbā, sacīja Zvaigzne.

Deputāti neatbalsta un atzīst Ministru kabineta konceptuālā ziņojuma «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» projektā paredzēto priekšlikumu par jaunas administratīvas teritorijas ar jaunu administratīvo centru izveidošanu par nepamatotu, nekvalitatīvu un virspusīgi izstrādātu un Ventspils novada pašvaldības iedzīvotāju interesēm neatbilstošu.

Attīstot piedāvājumu ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai, "Maxima Latvija" veikalos iedzīvotājiem šobrīd ir iespēja veikt maksājumu par 246 uzņēmumu pakalpojumiem, informē uzņēmumā.

Salīdzinājumam 2018. gadā "Maxima" veikalos varēja apmaksāt 104 uzņēmumu rēķinus.

"Attīstot rēķinu apmaksu, mūsu veikali kļūst par kompleksiem pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot visu ikdienas saimniecībai nepieciešamo vienuviet, kas ir īpaši svarīgi Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tā kā pēdējā gada laikā pieprasījums šim pakalpojumam turpina strauji pieaugt, mēs pilnveidojam šo pakalpojumu, ieviešot jaunās paaudzes skenerus, kas nu jau 70% veikalu ļauj rēķinus noskenēt arī no viedierīcēm, padarot rēķinu apmaksu videi draudzīgāku" saka "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Šobrīd jau 20 Latvijas pašvaldību rēķinu apmaksu var veikt "Maxima" veikalos. Kopš 2019. gada februāra vidus NĪN apmaksas iespējas ir ieviestas Babītes novadā, Ludzas novadā, Bauskas novadā, Ikšķiles novadā, Salaspils novadā, Jelgavas novadā, Cēsu novadā, Ādažu novadā, Ķekavas novadā, Alūksnes novadā, Pļaviņu novadā, Kuldīgas novadā, Preiļu novadā, Kokneses novadā, Jēkabpils novadā, kā arī Rēzeknē, Liepājā, Jūrmalā un galvaspilsētā Rīgā.

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl divām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām - SIA «Pellets Energy» stacijai Talsu novadā un SIA «E Seda» stacijai Strenču novadā, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Minētajiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 17 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 267 miljoniem eiro.

«Ekonomikas ministrija sistemātiski strādā pie OIK izmaksu samazināšanas. AER elektrostaciju darbības pārbaudes ir tikai viens posms no vesela pasākumu kopuma, tomēr jau tagad tas sniedz būtisku ieguldījumu kopējā OIK sloga mazināšanā, ietaupot 267 milj.eiro no nākotnes OIK izmaksām, par ko būtu bijis jāmaksā visiem patērētājiem,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Zemgales rajona tiesa pasludinājusi augļu un dārzeņu tirdzniecības kompāniju SIA "Jelgavas augļi" par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Par kompānijas maksātnespējas procesa administratoru iecelts Kalvis Vanags.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram līdz 2021.gada 16.martam.

Maksātnespējas process "Jelgavas augļi" pasludināts pirmdien, 15.februārī.

LETA jau ziņoja, ka pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ septembra vidū apturēja "Jelgavas augļu" dārzeņu apstrādes ceha darbību. Uzņēmums piegādāja produktus arī SIA "Baltic Restaurants Latvia", kas ir ēdinātājās vairākās izglītības iestādēs, tostarp Siguldā, kuras apkaimē dažādas zarnu infekcijas slimības septembrī konstatētas 46 iedzīvotājiem, tostarp 39 bērniem.

Sākot ar 1. oktobri, Norvik Banka, Jelgavas iedzīvotājiem dod iespēju saņemt Jelgavas pilsētnieku karti. Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi, piedāvājot risinājumu, kas atvieglo ikdienas dzīvi un padara to ērtāku, izmantojot pilsētas piedāvātās iespējas.

Jelgavas pilsētnieka karte ietver vairākas priekšrocības, kas būtiskas pilsētas iedzīvotājiem: karte sniedz iespēju ne tikai apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā vai skolēniem – pusdienas skolā, vienlaikus saņemot pilsētas domes piešķirtos atvieglojumus, bet arī, norēķināties par pirkumiem gan veikalos, gan internetā, jo Norvik Bankas piedāvāt karte vienlaikus ir arī «MasterCard» norēķinu karte.

«Esam ļoti gandarīti par uzsākto sadarbību ar Jelgavas pilsētas domi, kā rezultātā, Norvik Banka var piedāvāt Jelgavas iedzīvotajiem – pašiem savas pilsētas norēķinu karti. Esam pārliecināti, ka šī inovācija, kas jau šobrīd raisījusi lielu interesi un atsaucību pilsētas iedzīvotāju vidū, būs noderīga ikvienam jelgavniekam, iegūstot tādas priekšrocības kā iespēju apmaksāt braucienus sabiedriskajā transportā, izmantojot Jelgavas domes piešķirtos atvieglojumus, skolēniem apmaksāt pusdienas skolā kā arī iespēju norēķināties ar karti par pirkumiem gan veikalos, gan internetā. Un, kā apliecina Norvik Bankas veiktais pētījums, liels skaits Jelgavas iedzīvotāju uzskata sevi par pilsētas patriotiem, tāpēc es ticu, ka pilsētnieka karte kalpos kā vēl viens piederības apliecinājums savai pilsētai,» norāda Norvik Bankas Latvijas biznesa vadītāja Laura Poča – Rozenblūma.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.