Partijas Jaunais laiks (JL) Rīgas domes (RD) frakcijas deputāti šodien, 7. jūlijā, iesnieguši demisijas pieprasījumu Rīgas mēram Jānim Birkam.

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām par esošā domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata jālemj tuvākajā kārtējā RD sēdē, kas ir paredzēta rīt, 8. jūlijā. JL, TB/LNNK un LPP/LC noslēgtā vienošanās paredz uzticēt TB/LNNK mēra amatam virzīt jaunu kandidātu, Db.lv informē Olafs Pulks, JL Rīgas domes frakcijas vadītājs.

„Pildot partiju noslēgtās vienošanās nosacījumus un uzstādījumu, ka esošā koalīcija ir beigusi pastāvēt un jauno koalīciju vadīs jauns mērs, mēs iesniedzam 22 deputātu parakstīto pieprasījumu par esošā mēra atbrīvošanu no amata. Rītdienas domes sēde ir pēdējā, kad šo pieprasījumu pirms vasaras brīvdienām iespējams izskatīt,” tā O. Pulks.

Valsts nepiedalīšanās vēlētāju iniciatīvu parakstu vākšanā varētu sarežģīt referendumu rīkošanu, taču neiespējami tas nebūtu.

Referendums par krievu valodas statusu Latvijā raisījis plašas diskusijas un kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Provizoriskie rezultāti liecina, ka pret Satversmes grozījumiem un pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju. Oficiālu divvalodību Latvijā savukārt atbalstījuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo. Bez pārsteigumiem vienīgais reģions, kur valsts valodas statusa noteikšanai krievu valodai atbalstītāju bijis vairāk nekā pretinieku, ir Latgale - grozījumus Satversmē atbalstījuši 78 736 jeb 55,57% balsstiesīgo. Referenduma par krievu valodas statusu rīkošanai no valsts budžeta piešķirti 1,7 miljoni latu. Jānorāda, ka referenduma kopējais rezultāts bija zināms jau iepriekš, un krievu valodas statusa izmaiņas nebija gaidāmas. Tagad jādomā par to, kā izvairīties no šādām situācijām turpmāk - lai valsts pamatvērtības netiktu apšaubītas un nenāktos tērēt budžeta līdzekļus provokācijām. Ne mazāk svarīga ir sabiedrības integrācija.

Latvija valsts, piemērojot drošības līdzekli un atstādinot Latvijas Bankas (LB) prezidentu Ilmāru Rimšēviču no amata, nav izpildījusi savus pienākumus, kas tai izriet no Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtiem, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesai nav sniegti pierādījumi par faktiem, kuri Rimšēvičam tiek pārmesti, šodien ES Tiesā pauda ģenerāladvokāte Juliana Kokote.

Nereti ģenerāladvokāta secinājumi ES Tiesai sakrīt ar tiesas vēlāk taisīto spriedumu. Tā paziņošanas laiks pagaidām nav zināms.

Ģenerāladvokātu uzdevums ir juridiski nesaistošu «atzinumu» sniegšana tiesai priekšlikumu formā tiesas lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz pilnīgi neatkarīgu un objektīvu lietā izskatāmo jautājumu izvērtējumu. Atzinumi ir neatņemama mutiskās tiesvedības sastāvdaļa un tiesas pārskatos tiek publicēti kopā ar spriedumu. Ģenerāladvokāti spriedumu var ietekmēt, sniedzot atzinumos pārliecinošus argumentus, taču viņi netiek iesaistīti lēmuma pieņemšanā vai balsošanā par pieņemamo spriedumu.

Prasības tiesā cēlis gan Rimšēvičs, gan ECB par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, ar kuru viņš tika atstādināts amata, jo tiek turēts aizdomās par tirgošanos ar ietekmi un kukuļņemšanu.

Ja neizdosies savākt 34 deputātu parakstus par referenduma procedūras rosināšanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu, tad Saeimas deputāte IvetaGrigule (ZZS) sola vākt 30 000 parakstu referendumam saistībā ar eiro ieviešanu.

Grigule vairs nezina, vai viņai izdosies savākt 34 deputātu parakstus, ņemot vērā apvienības Saskaņas centrs (SC) līderu izteikto viedokli. Ar SC vadības pārstāvju šā rīta izteikumiem deputāte gan vēl nebija iepazinusies.

Kā ziņots, SC frakcijas deputāti neparakstīsies par referenduma procedūras rosināšanu saistībā ar Eiro ieviešanas likumu, šodien aģentūrai LETA sacīja SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins.

Grigule aģentūrai LETA uzsvēra, ka ja sāk iet, tad jāiet līdz galam. Ja būs vajadzīgs sākt 30 000 parakstu vākšanas procedūru, tad vispirms būs nepieciešams konsultēties ar juristiem; šāda scenārija īstenošanas gadījumā Centrālajā vēlēšanu komisijā deputāte varētu vērsties mēneša laikā.

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likuma iecerētie grozījumi ir pretrunā banku uzraudzības principiem, paredz tūlītēju pašreizējās padomes nomaiņu un neizslēdz banku likvidācijas scenārijus

FKTK likuma grozījumus pirmajā lasījumā Saeimā paredzēts pieņemt 2. maija Saeimas plenārsēdē. Bez klajām amatpersonu un politķu norādēm, ka likumprojekts paver ceļu apšaubāmai kārtībai, Dienas Bizness no neoficiāliem avotiem saņēmis informāciju par to, ka likuma izmaiņas iepriekš plānotas ar mērķi gūt peļņu no likvidējamām bankām, tostarp paredzot iespēju pārskatīt ABLV Bank pašlikvidāciju. Pēc sniegtās informācijas, aiz vairākām saistītām darbībām, kurās ietilpst ne tikai likumu maiņa, stāv vairāku politiķu un amatpersonu grupējums.

Izmaiņas ar steigu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 25. aprīlī konceptuāli atbalstīja iecerētās izmaiņas FKTK likumā, kas galvenokārt paredz jaunu FKTK padomes locekļu iecelšanas kārtību. Konkrēti tie paredz mainīt FKTK padomes priekšsēdētāja, vietnieka un padomes locekļu nominēšanas un iecelšanas kārtību.

Ivars Godmanis šodien, 13. jūnijā nāca klajā ar oficiālu informāciju, kurā pauž striktu nostāju, par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Alekseja Loskutova un Aizsardzības ministra Vineta Veldres saķeršanos.

Vēstulē nosūtīta arī ģenerālprokuroram Jānim Maizītim.

Vēstulē tiek norādīts sekojošais: „Aizsardzības ministrs V. Veldre 12. jūnijā informējis Ministru prezidentu, kā arī 13. jūnijā sniedzis oficiālu informāciju presē par to, ka viņam "kā komisijas loceklim ir saistošs Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 818 14. punkts, kurā stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.""

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ministru kabineta ārkārtas sēdē nolemts, ka nav pamata mainīt sākotnējo lēmumu un aizstāt aizsardzības ministru V. Veldri ar citu ministru minētajā komisijā, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr.818 14.punktu komisija (arī komisijas loceklis aizsardzības ministrs V. Veldre) pieņems lēmumu par to, vai ir pamats Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata, tikai izvērtējot visu iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata.

Piektdien, 11. jūlijā nra.lv nācis klajā ar skandalozu interviju, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāju Jāni Birku piedalās Rīgas domes vicemērs Andris Ārgalis, opozīcijas runasvīrs no Jaunā laika Olafs Pulks un politologs Filips Rajevskis.

Kā nra.lv skaidro A. Ārgalis, viņaprāt J. Birks „pats sevi gatavoja gāšanai”. Rīgas domes vicemērs uzsver sekojošo:” Es tikai gribu sabiedrībai teikt, ka mans mērķis nav gāzt Birku un iesēsties viņa vietā (kā J. Birks to darīja, kad viņš gāza Aivaru Aksenoku). Tagad es saprotu, ka viņi atkal ir lieli draugi, jo ir noslēgts pat savstarpējs sadarbības līgums. Dvēseliski jau būtu ļoti pareizi, ja es šobrīd nožēlotu grēkus, jo tiešām atbalstīju J. Birku, kad A. Aksenoku gāza. Es personīgi sabiedrībai atvainotos un mēģinātu šajā situācijā A. Aksenoku atjaunot darbā. Jo faktiski jau J. Birks gribēja sev atbrīvot to krēslu un noorganizēja gāšanas procesu. Tagad pēc J. Birka izteicieniem es saprotu, ka A. Aksenoks ir ļoti pieredzējis, labs pašvaldību darbinieks – nu tad kādā sakarībā mēs viņu gāzām? Laikam gan man neizdosies to savu grēksūdzi pret tautu izpildīt, jo A. Aksenoks netiks atjaunots darbā.”

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Politiskā apvienība Saskaņas centrs pirmdien sāks konsultācijas ar apvienību PCTVL par parakstu vākšanu, lai izteiktu neuzticību Rīgas mēram Jānim Birkam.

Jau ziņots, ka Saskaņas centrs izteica ultimātu J.Birkam sakarā ar TB/LNNK izplatīto videoklipu, kurā uzdots jautājums, uz ko tēmē Saskaņas centrs (SC). Apvienība to uzskatīja par apvainojumu ne vien SC, bet daudziem rīdziniekiem, tāpēc izvirzīja J.Birkam trīs iespējas - TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata. Taču J.Birks paziņoja, ka nemainīs savu dienas kārtību un uz ultimātu nereaģēs.

SC Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mihails Kameņeckis norādīja, ka ir runājis ar vairāku koalīcijas partiju pārstāvjiem, kas visi esot nosodījuši TB/LNNK videoklipu, taču atzinuši, ka domes vadības maiņa tik īsu brīdi pirms vēlēšanām nav reāla. „Mēs to ļoti labi saprotam, taču līdz pēdējam mēģināsim savākt parakstus par J.Birka atbrīvošanu no amata,” uzsvēra M.Kameņeckis. „Katra diena, kad Birka kungs ir mēra krēslā, ir kauns rīdziniekiem,” uzskata SC pārstāvis. Tālākus paziņojumus viņš sniegšot pēc konsultācijām ar PCTVL.

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Savus parakstus uz Jaunā laika sagatavotā dokumenta, kas paredzēts, lai rosinātu no amata atbrīvot mēru Jāni Birku, uzlikuši arī vairāki valdošās koalīcijas deputāti gan no Tautas partijas, gan LSDSP, Db.lv noskaidroja sazvanoties ar vicemēru Jāni Dineviču.

Lai iesniegtu pieprasījumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu, nepieciešams savākt 20 deputātu parakstus. Jānis Dinevičs apstiprināja, ka parakstījušies ir 19 deputāti, bet norādīja, ka līdz rītdienai, visticamāk, tiks savākti visi 20 paraksti.

"Visi parakstās aumaļām un tie, kas parakstījušies ir no Tautas partijas un LSDSP. Nepieciešamos 20 parakstus savākt nebūs problēma," Db noskaidroja, sazvanoties ar JL frakcijas priekšsēdētāju Olafu Pulku.

Viņš arī norādīja, ka nav noteikts finiša datums parakstu vākšanai, bet, visticamāk, līdz nākamajai Domes sēdei šis jautājums tiks atrisināts. O. Pulks Db apstiprināja, ka ar abām minētajām partijām notiek sarunas par jaunas koalīcijas veidošanu.

„Atbildot uz masu saziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par to, ka A. Loskutovs pieteicis noraidījumu man kā valdības komisijas loceklim, vēlos informēt - es kā politiķis, ministrs un arī kā šīs valsts pilsonis esmu pilnīgi pārliecināts: zagt nedrīkst un iestādes vadītājs vienmēr ir atbildīgs par iestādē notiekošo. Šādu pārliecību arī vienmēr aizstāvēšu,„ uzsver Aizsardzības ministrs Vinets Veldre.

V. Veldre norāda, ka piedalījies vairākās valdības sēdēs, kurās skatīts jautājums par situāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, un ir iepazinies ar lielu skaitu dokumentu, ģenerālprokurora ziņojumiem un arī paša A. Loskutova sniegtajiem paskaidrojumiem. Iegūtā informācija bijusi pietiekama, lai veidotu V. Veldres attieksmi pret notiekošo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

„Vēlos atzīmēt, ka man kā komisijas loceklim ir saistošs MK Noteikumu Kārtība, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu iemeslus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata 14. punkts, kuros stingri noteikts, ka komisija izvērtē iesniegto informāciju un dokumentus, kas pamato Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā paredzētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Katram komisijas loceklim var būt dažādi uzskati par nodarīto, bet ir pilnīgi skaidrs: gadījumā, ja tiks konstatēts, ka vairāk kā 130 000 Ls nozagšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notikusi nepietiekami labas iestādes vadīšanas rezultātā, tas var kalpot par pamatu, lai lemtu par iestādes vadītāja neatbilstību ieņemamam amatam,” savu nostāju pauž V. Veldre.

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācija (LARPA) aicina Rēzeknes domi noteikt kaut vai pagaidu risinājumu konfliktā starp pasažieru pārvadātājiem un privāto autoostas apsaimniekotāju.

Asociācija aicina Rēzeknes domi sakārtot šo jautājumu, atrodot visām pusēm – reģionālo vietējo un starppilsētu pasažieru pārvadātājiem, novada iedzīvotājiem, pašvaldībai un valstij kopumā - pieņemamu risinājumu. Iespējams, tas var būt pagaidu risinājums, nosakot citu pieturu pilsētā kā maršruta galapunktu, piemēram, Rēzeknes dzelzceļa staciju, kas jau līdz šim ar domes atļauju neformāli pilda autoostas funkcijas atsevišķos maršrutos, norāda asociācija. Nav pieņemami, ka pilsētā ir autoosta, bet nav licencēta autoostas operatora, kas nozīmē, ka jau vairākus mēnešus Rēzeknē nav autoostas un netiek atbilstoši organizēta reģionālo pasažieru pārvadājumu satiksme, teikts LARPA izplatītajā paziņojumā.

Vilces pagasta iedzīvotāji sākuši vākt atbalstītāju parakstus atklātai vēstulei ar prasību veikt kapitālo remontu autoceļa Dobele 2–Bauska (P 103) posmā starp Eleju un Mūrmuižu, vēsta reģionālais laikraksts «Zemgales Ziņas».

Vēstules ievadā minēts, ka jau 2013. gadā iedzīvotāji vērsās Satiksmes ministrijā ar lūgumu par kapitālo remontu šajā 10,85 kilometru garajā posmā. «Saņēmām atbildi, ka autoceļa remonts ir iekļauts Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. –2020. gadam. Atsaucoties uz šo dokumentu, ticējām, ka 2017. gadā notiks projektēšanas darbi un attiecīgi 2018 –2019. gadā noritēs ceļa remonts. Taču 2016. gadā tapa jauna programma 2016.–2020. gadam. No tās mūsu ceļa posms Mūrmuiža–Eleja ir pazudis,» raksta vilcenieki.

Apvienība Saskaņas centrs izvirzījusi ultimātu Rīgas mēram Jānim Birkam, solot „darīt visu”, lai panāktu viņa atbrīvošanu no amata.

"Vakar apvienība TB/LNNK izplatīja politisku video klipu, kas nomelno SC un lielu daļu rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi TB/LNNK ir pārkāpusi sarkano līniju, aiz kuras beidzas politiskā cīņa un sākas šovinisma propaganda un naida kurināšana," paziņojumā presei norādīja SC Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis. Ņemot vērā to, ka Birks ir arī viens no apvienības TB/LNNK vadītājiem un bez viņa ziņas un piekrišanas šāda veida materiāli nevarētu tikt izplatīti, SC frakcija Rīgas domē izvirzījusi Rīgas mēram trīs nosacījumus, piedāvājot izvēlēties vienu. Pirmā iespēja ir TB/LNNK vārdā atsaukt video rullīti un atvainoties sabiedrības priekšā, otrā - nekavējoties izstāties no apvienības TB/LNNK, vai arī uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata.

Rīgas mērs Jānis Birks savus divus gadus amatā salīdzina ar uzkāpšanu uz ledlauža, kas bijis iesalis ledū, bet tagad atbrīvots no ledus gūsta.

Preses konferencē, kas veltīta J.Birka nozīmīgākajiem sasniegumiem Rīgas mēra amatā, viņš pauda uzskatu, ka nozīmīgākie panākumi bijuši darbība pretkorupcijas jomā un sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām. Viņš apgalvoja, ka izdevies būtiski mainīt Rīgas domes darba stilu. Jau ziņots, ka tieši J.Birka vadības laikā par koruptīviem darījumiem tika apcietinātas vairākas Rīgas domes amatpersonas, tai skaitā Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis, bijušais direktors Vilnis Štrams un administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Savukārt nevalstisko organizāciju aktīvās pretdarbības dēļ Satversmes tiesa apturēja Rīgas attīstības plāna darbību Rīgas Brīvostas teritorijā. Vairākas nevalstiskās organizācijas aktīvi kritizē arī jaunos attīstības plāna grozījumus, kas ir labvēlīgi Brīvostas attīstībai.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) tuvāko 2 – 3 mēnešu laikā plāno savākt 30 tūkstošus iedzīvotāju parakstu referendumam par eiro ieviešanu. Paraksti tikšot vākti kopā ar dažādām sabiedriskajām organizācijām, kuras atbalsta latu.

Sarunā ar Latvijas Radio I. Grigule norādīja, ka finansējumu parakstu vākšanai varētu sniegt uzņēmēji, kuri neatbalsta eiro ieviešanu. Savukārt tuvākajā laikā notikšot konsultācijas ar juristiem, lai formulētu jautājumu iespējamajam referendumam. Jautājums, visticamāk, būšot par laiku, kad Latvijai jāiestājas eirozonā.

I. Grigule, atsaucoties uz pētījuma centra SKDS veiktu aptauju, informēja, ka eiro ieviešanu no 2014. gada atbalsta tikai 9% Latvijas iedzīvotāju, bet 60% cilvēku ir noskaņota pret nākamgad paredzēto pievienošanos eirozonai.

Saeimas deputāte norādīja, ka saņemot daudz iedzīvotāju zvanu un vēstuļu, kuros tie norāda uz saviem apsvērumiem pret eiro ieviešanu. Iemesli ir saistīti ar ekonomiku – Latvijas iedzīvotāji ar saviem mazajiem ienākumiem nav gatavi iesaistīties eirozonā un glābt Grieķijas, Spānijas un Portugāles pilsoņus, kuriem dzīves līmenis ir augstāks.

Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA paziņoja politiķe.

Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.

Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.

Pastāv bažas par nepilnībām Rīgas domes lēmumu noformēšanā, kas var novest pie tiesvedībām. Tā intervijā Db pauž jaunieceltā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Sarmīte Pīka.

Kādus redzat sava darba galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Kaut ko izdomāt no jauna būs ļoti grūti. Faktiski man būs jāīsteno Tautas partijas programma — tāda, kāda tā bija, uzsakot darbuu šim domes sasaukumam. Iepriekšējais komitejas vadītājs Krastiņa kungs, manuprāt, ļoti veiksmīgi šo darbu ir uzsācis, un mans uzdevums ir atrast kaut kādas nepilnības, bet turpināt iesākto. Attīstības departamenta darbam nevajadzētu būt saistītam ar vēlēšanām un tamlīdzīgām lietām. Komitejai ir kontroles funkcija, bet departamenta darbs ir nepārtraukts.