Katru gadu ūdenssaimniecības komersantiem ir pienākums Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegt atskaites par iepriekšējā gada darbības rādītājiem.

Apkopojot darbības rādītājus, SPRK eksperti secinājuši, ka, lai arī 2015. gadā ir nedaudz samazinājies komersantu sniegto pakalpojumu apjoms, kopējais apgrozījums ūdenssaimniecības nozarē pieaug, informē SPRK.

Apgrozījuma pieaugums ir skaidrojams ar dažādiem faktoriem - pašvaldības arī 2015.gadā turpināja nodot regulējamo komersantu pārziņā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ciemos un pagastos, kur līdz šim pakalpojumus nodrošināja pašvaldības iestādes vai mazāki komersanti, tādejādi palielinot regulēto komersantu apkalpojamo teritoriju. Tāpat apgrozījumu ietekmēja tas, ka 2015. gadā apstiprināti vairāki jauni tarifi, kas ir balstīti uz faktiskām un ekonomiski pamatotām izmaksām. Vienlaikus vērojama tendence lēnām pieaugt pieslēgumu skaitam pie jaunizveidotajiem inženiertīkliem, kas arī atstāja pozitīvu ietekmi uz apgrozījuma pieaugumu.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Ir noslēdzies konkurss, un tā uzvarētājs - SIA "Aqua-Brambis" sāk izstrādāt Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta otrās kārtas tehniski ekonomisko pamatojumu.

Ūdenssaimniecības attīstības projekta otrajā kārtā līdz 2013. gadam paredzēta gan ūdensvada, gan kanalizācijas tīklu paplašināšana, aptverot lielus pilsētas kvartālus, kuros līdz šim nav centralizētā ūdensvada un kanalizācijas. Tiks modernizētas vairākas sūkņu stacijas, uzbūvēs ūdenstorni Mellužos un atdzelžošanas staciju Ķemeros, kā arī modernizēs pārējās atdzelžošanas stacijas.

"Ūdenssaimniecības sakārtošana ir viens no steidzamākajiem uzdevumiem, jo nav normāli, ka iedzīvotājiem 59 procentos pilsētas teritorijas jāiztiek ar lokāliem risinājumiem ūdensapgādē un netīrā ūdens novadīšanā," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) no piektdienas, 27. februāra, vairs neregulēs nelielos ūdenssaimniecības nozares komersantus, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus mazam lietotāju skaitam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas vadītāja Inese Krūmiņa.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem MK noteikumos par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem, kas stājas spēkā piektdien, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu komersanti, kura sniegto pakalpojumu apjoms gadā ir mazāks par 100 tūkst. kubikmetriem, turpmāk vairs nav regulējami, līdzīgi, kā tas jau noteikts siltumapgādē. I. Krūmiņa skaidro, ka šiem komersantiem vairs nav jāreģistrējas SPRK veidotajā ūdenssaimniecības komersantu reģistrā, tiem nav pienākums sniegt atskaites regulatoram un maksāt valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, kā arī pakalpojumu tarifi nav jāapstiprina regulatorā.

Līdz šim ūdenssaimniecības komersantu reģistrā bija reģistrēti 144 ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji, no kuriem 53% ir komersanti, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus mazam lietotāju skaitam. Šie komersanti no kopējā lietotājiem piegādātā ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma piegādā tikai 5%. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā teritorijā organizē pašvaldība, noslēdzot deleģēšanas līgumus.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām sūdzībām ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu jomās.

2016. gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 16 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. Salīdzinot ar 2015. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka samazinās problēmsituāciju skaits vai arī pakalpojumu lietotāji un komersanti tās atrisina patstāvīgi, neiesaistot Regulatoru.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2016.gadā ir saņemts 1 elektroniskais sūtījums, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – 10 rakstveida sūdzības un 6 elektroniskie sūtījumi.

SPRK tieši adresētas 14 sūdzības, savukārt 2 sūdzības pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kopumā SPRK 2016. gadā ir iesniegtas par 26 sūdzībām mazāk, nekā gadu iepriekš.

2015. gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 42 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu.

Salīdzinot ar 2014. gadu, sūdzību skaits ir palielinājies, kas ir skaidrojams ar pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos tarifu izvērtēšanas procesā, informē SPRK.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2015.gadā ir saņemta viena sūdzība, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - 41.

«Sūdzību skaita palielināšanās ir skaidrojama ar ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju aktīvāku iesaistīšanos ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu izvērtēšanas procesā. Viens no veidiem, kā SPRK informē lietotājus par iesniegtajiem tarifu projektiem, ir uzklausīšanas sanāksmju par tarifu projektiem organizēšana. Uzklausīšanas sanāksmes par tarifu projektiem ir nozīmīga tarifu noteikšanas procesa sastāvdaļa, un tās tiek organizētas tajos novados, uz kuriem attiecas tarifu projekti. Uzklausīšanas sanāksmes līdztekus citiem saziņas veidiem (kā sarakste papīra vai elektroniskā veidā) ir papildus iespēja lietotājiem uzdot jautājumus sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, saņemt skaidrojumus un izteikt priekšlikumus. Dažos gadījumos par vienu un to pašu ūdenssaimniecības pakalpojuma tarifu projektu tika saņemtas vairākas sūdzības,» norāda SPRK Pašvaldību pakalpojumu un dzelzceļa transporta departamenta direktore Agnese Kozlovska, piebilstot, ka par to liecina arī pieaugošais dalībnieku skaits Regulatora organizētajās uzklausīšanas sanāksmēs.

No šī gada 22. oktobra līdz 12. decembrim Rīgā, Vides ministrijā tika noslēgti līgumi/vienošanās par ūdenssaimniecības projektu īstenošanu 48 Latvijas pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu lielāku par 2 000. Šie projekti tiks īstenoti ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu 145.10 miljonu latu apmērā. To kopējās izmaksas ar PVN sastāda 223.73 miljonus latu.

Līgumi/vienošanās par projektu īstenošanu tika parakstīti starp Vides ministriju, Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma saņēmējiem un iesaistītajām pašvaldībām. Projektu ietvaros līdz 2013.gadam 48 Latvijas pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 2000 paredzēts nodrošināt kvalitatīva dzeramā ūdens piegādi un dabas resursu aizsardzību, ar komunālajiem notekūdeņiem vidē novadītā piesārņojuma apjoma samazināšanu, kā arī normatīvajiem aktiem atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību.

12.decembrī tika parakstīti līgumi/vienošanās par ūdenssaimniecības projektu īstenošanu 9 pašvaldībās – Baložos, Brocēnos, Gulbenē, Kandavā, Rojā, Saldū, Skrundā, Stendē un Talsos.

Ūdenssaimniecības nozarē nepieciešamas sakārtot normatīvo aktu bāzi, pretējā gadījumā izmaksas un tarifi turpinās lēcienveidīgi palielināties.

Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis un priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš. «Daudzviet pretēji prognozēm sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomi samazinās. Ūdenssaimniecības komersantam ir jāuztur sistēma, kuras jauda ir būtiski lielāka par faktiskajiem pakalpojumu apjomiem, pieslēgumu skaits nepalielinās vai palielinās ļoti nenozīmīgi, un sistēmas uzturēšanas izdevumi ir jāsedz esošajiem pakalpojumu lietotājiem.

Tā rezultātā palielinās izmaksas un tarifi pieaug lēcienveidīgi un lielā apmērā,» stāsta I. Zariņš. Izmaksu palielinājumu radot arī tas, ka par ūdensapgādes pakalpojumiem var norēķināties, neizmantojot skaitītājus, un norēķini notiek pēc dažādās pašvaldībās atšķirīgi noteiktām patēriņa normām, kas neatbilst faktiskajam patēriņam. Tāpat normatīvās bāzes nepilnības traucē risināt arī vides piesārņojuma problēmas, kas ir ūdenssaimniecības projektu modernizēšanas sākotnējais mērķis, uzsver I. Zariņš. Regulēšanas funkcijas ūdenssaimniecības nozarē SPRK veic kopš 2009.gada 1.novembra.

Plānotais «Rīgas ūdens» ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifa pieaugums saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Rīgā, intervijā Latvijas Radio teica SIA «Rīgas ūdens» valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa.

Viņa skaidroja, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, samazinās ūdens patēriņš, līdz ar to esošās ūdens apgādes sistēmas uzturēšanas izmaksas tiek pārnestas uz mazāku patērētā ūdens daudzumu.

Pašlaik spēkā ir 2014.gada ūdensapgādes tarifs. Kopš tika noteikts spēkā esošais tarifs, ūdens patēriņš Rīgā samazinājies par aptuveni 13%. Kā skaidroja Kalniņa, tas esot saistīts ar iedzīvotāju migrāciju no galvaspilsētas uz Pierīgu.

Uzņēmuma vadītāja piebilda, ka vienas mājsaimniecības izdevumi saistībā ar ūdensapgādes tarifa pieaugumu mēnesī varētu palielināties par aptuveni 2,5 līdz 3 eiro.

Savukārt domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S), pretēji Kalniņas paustajam, iepriekš ir paziņojis: «Ir izdevies apturēt iedzīvotāju skaita kritumu un šogad pat ir novērojams neliels, bet tomēr pieaugums. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016.gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 6000, šā gada sākumā sasniedzot 704 476 cilvēkus.»

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai iedzīvotāji par ūdenssaimniecības pakalpojumiem - ūdensapgādi un kanalizāciju maksātu atbilstoši faktiski izmantotajam apjomam, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem jāveic ēkas kopējā ūdens patēriņa uzskaites mērierīču uzstādīšana, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Savukārt ēku īpašniekiem ir jānodrošina speciāla vieta vai telpa ūdenssaimniecības pakalpojumu mērierīces uzstādīšanai, piemēram, ēkas pagrabā vai tai piederošajā teritorijā. Izdevumi par šīs ierīces uzstādīšanu un nomaiņu jāsedz ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.

Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.

Septembra otrajā pusē Valdemārpilī uzsākta ūdenssaimniecības projekta 2.kārtas īstenošana. Pēc tā realizācijas Dižliepas iedzīvotājiem būs iespēja pieslēgties centrālajai kanalizācijas sistēmai, tādējādi samazinot arī vides draudus, informēja Talsu novada pašvaldības pārstāve Inita Fedko.

Kad Valdemārpilī tika realizēta ūdenssaimniecības projekta 1.kārta, vēlmi pieslēgties centrālajai kanalizācijas sistēmai izteica arī Ārlavas pagasta Dižliepas ciema iedzīvotāji. Šajā teritorijā ierīkotas izvedamās kanalizācijas akas, bet tās atrodas tuvu Valdemārpils ezeram, radot vides apdraudējumu.

«Tika uzrakstīts tehniski ekonomiskais pamatojums, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noraidīja Dižliepas ciema mazā iedzīvotāju skaita dēļ. Projekta realizācija veidotu augstus pakalpojumu tarifus,» informēja projekta vadītāja asistente Aiva Dimante. Dižliepas ciems tika pievienots Valdemārpils pilsētas teritorijai un no jauna tika iesniegts ūdenssaimniecības projekts - šoreiz kā Valdemārpils pilsētas ūdenssaimniecības projekta 2.kārta.

SIA Rīgas ūdens plāno celt ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifu, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājslapā.

Jaunais ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projekts paredz ūdensapgādes tarifu 0,86 eiro apmērā par kubikmetru. Savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarifs paredzēts 0,77 eiro apmērā par kubikmetru. Tarifu projektā nav iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Pašlaik ūdensapgādes pakalpojumu tarifs ir 63 centi bez PVN par kubikmetru, savukārt kanalizācijas pakalpojumu tarigs ir 65 centi kubikmetrā (bez PVN).

Lai uzklausītu SIA Rīgas ūdens ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju viedokli par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu, SPRK 2017.gada 1.decembrī rīkos uzklausīšanas sanāksmi, kurā SIA Rīgas ūdens pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar plānotā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Latvijas dārgākās privātmājas vērtība vairāk nekā pieckārt pārsniedz kaimiņzemes Lietuvas rekordistes aplēsto cenu, - tā liek secināt pēc profesionālu pašmāju nekustamā īpašuma vērtētāju un kompāniju veiktajām aplēsēm radītais Latvijas 25 dārgāko privātmāju un arī dzīvokļu saraksts.

Šā gada pavasarī Lietuvas žurnāls Veidas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma ekspertu datiem, ziņoja, ka dārgākā māja valstī – 6.1 miljonus latu vērts īpašums Viļņas rajona Žverīnā – piederot kosmētikas kompānijas Fragrances International lielākajam akcionāram Benam Gudelim. Viņam ar 4.9 miljonu latu vērtu māju Viļņas centrā sekojot lietuviešu izcelsmes ASV miljardieris Juozs Kazicks.

Tagad izrādās, ka Latvijā vismaz piecas privātmājas ir dārgākas par Lietuvas visdārgāko privātmāju, turklāt dārgākā no tām – Parex bankas vadītāja un līdzīpašnieka Valērija Kargina Villa Adlera Lietuvas rekordu pārspēj vairāk nekā pieckārt.

Lai noskaidrotu Latvijas vērtīgākās privātmājas, virknei profesionālu nekustamo īpašumu vērtētāju pārstāvjiem par aptuveni sešiem desmitiem objektu tika uzdots viens un tas pats jautājums: „Par kādu summu jūs pašlaik ņemtos pārdot konkrēto īpašumu?”

13.decembrī tiks atklāta Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā Kauguru dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, Db.lv informēja Jūrmalas dome.

Jau 1999.gadā, izstrādājot Jūrmalas ūdenssaimniecības attīstības projekta Tehniski ekonomisko pamatojumu, par vienu no prioritātēm tika noteikta jaunas dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros.

Līguma Dzeramā ūdens atdzelžošanas stacijas būvniecība Kauguros kopējā summa ir 1, 34 miljoni EUR, no kuras 75% tiek segti no ES Kohēzijas fonda, bet 25% - no Jūrmalas pilsētas domes līdzekļiem.

Jūrmalas pilsētas ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības programmas mērķis ir sasniegt pakalpojumu atbilstību nacionālo normatīvo aktu un ES direktīvu prasībām attiecībā uz dzeramā ūdens kvalitāti, pazemes ūdeņu aizsardzību, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī resursu efektīvu izmantošanu. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kopš 2003.gada Jūrmalā tiek īstenots vērienīgs ūdenssaimniecības attīstības investīciju projekts, ko plānots pabeigt 2007.gadā. Projekta kopējās izmaksas ir 25,671 miljoni EUR.

Jūrmalas cenu līmenis jaunajiem mājokļiem varētu saglabāties stabils, savukārt to piedāvājums palielināties, tā prognozē SIA Arco Real Estate sadarbībā ar Jūrmalas domi, jauno projektu attīstītāju SIA Capitolia Group veiktā pētījuma par nekustamo īpašumu tirgus attīstību Jūrmalā autori.

Kā stāstīja Jūrmalas domes Plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs un galvenais inženieris Ģirts Brambergs, ja pagājušā gadā Jūrmalā tika izsniegtas 357 būvatļaujas, tad šogad viena mēneša - jūnija - laikā vien izsniegtas 179 atļaujas celtniecības uzsākšanai. Tas nozīmē, ka ar vien vairāk jauno māju attīstītāji Jūrmalu uzskata par ideālu vietu dzīvošanai, īstenojot kvalitatīvu dzīvojamo māju celtniecību.

2005.gadā Jūrmalā tika fiksēti 55 603 iedzīvotāju. Nākotnē realizējoties vairākiem jauno dzīvojamo māju projektiem, pilsētas dome plāno, ka Jūrmalā dzīvojošo skaits varētu pieaugt līdz 62 000 iedzīvotāju.

Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits uzskata: "Lai arī Jūrmala vēsturiski ir bijusi ļoti iecienīta vieta ne tikai atpūtai, bet arī dzīvošanai, tuvākajā laikā šo pilsētu gaida lielas izmaiņas. Dažu gadu laikā Jūrmalā tiks realizēti vairāki vērienīgi nekustamo īpašumu projekti un pilsētai būs jāgatavojas uzņemt tūkstošiem jaunās ģimenes. Jūrmalas priekšrocība ir attīstītā infrastruktūra, ērtā satiksme ar Rīgu, kā arī jūras un Lielupes tuvums, kas vilina potenciālo pircēju."

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Konkurences padome (KP) pārrunu procedūras ceļā novērsusi SIA «Art Tehno» pārkāpumu, nosakot nepamatotu maksu par ūdens apsaimniekošanas pakalpojumiem Babītes novada Spilves ciema iedzīvotājiem. SIA «ART Tehno» par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu nav tiesiska pamata piemērot cita veida maksu kā vien to, kuru ir izvērtējusi un apstiprinājusi Babītes novada dome.

KP pārrunu procedūru uzsāka pēc Babītes novada iedzīvotāju iesnieguma par iespējamu pārkāpumu ūdens apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēja SIA «ART Tehno» darbībās. Proti, iesniedzēji vērsās ar lūgumu izvērtēt, vai papildus ūdens apsaimniekošanas pakalpojumam noteiktā maksa par ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojumu ir pamatota un nav saskatāmas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes.

Izvērtējot konkrēto gadījumu par ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojuma sniegšanu Babītes novada Spilves ciema Avotu, Gravu un Strautu ielu iedzīvotājiem, KP secināja, ka lielākā daļa ārējo inženierkomunikāciju uzturēšanas pakalpojuma izmaksu pēc būtības ir jāietver tarifā par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu un jāapstiprina Babītes novada domei, nevis pakalpojuma sniedzējam jānosaka patstāvīgi.

Latvijā ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošana ir iestūrējusi finiša taisnē, jāpārkāpj vien suņa astei – jāpilnveido komunālo notekūdeņu attīrīšanas sistēmas

Tā par padarīto atskaitās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM).

No 1995. līdz 2014. gadam Latvijas ūdenssaimniecības attīstībā, galvenokārt infrastruktūrā, ir ieguldīts vairāk par vienu miljardu eiro (1178,44 milj. eiro), savukārt nākamajā plānošanas periodā līdzekļi ir paredzēti tikai lielākām apdzīvotām vietām, turklāt projekti būs vērsti uz notekūdeņu attīrīšanu. Atbalsts mājsaimniecībām pieslēgumu izveidei pie centralizētajām sistēmām nav paredzēts. Ministrija ziņo, ka pašlaik nav zināms nākamo projektu līdzfinansējuma apjoms no ES fondiem posmā līdz 2020. gadam.

Miljonu projekti

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

6.novembrī Vides ministrijā, Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē ietvaros starp a/s Olaines ūdens un siltums (kas vienlaikus ir arī šī projekta Atbalsta saņēmējs) un Konsorciju a/s WTE Denmark un a/s K&H parakstīts būvdarbu līgums Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukcija Olainē, db.lv informēja Vides ministrija.

Līguma kopējās izmaksas ar PVN ir 6 056 643,55 EUR, savukārt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektam Ūdenssaimniecības attīstība Olainē un Jaunolainē ir 85% no attiecināmajām izmaksām. Īstenojot projektu, notiks pilnīga notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve – noslēgtā līguma ietvaros tiks izbūvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un rekonstruētas 3 kanalizācijas sūkņu stacijas, savukārt būvdarbu ietvaros tiks projektētas un rekonstruētas kanalizācijas sūkņu stacijas, kā arī projektētas un daļēji izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

Projektu Ūdenssaimniecības attīstība Olaines pilsētā un Ūdenssaimniecības attīstība Olaines pagasta Jaunolaines lielciemā ietvaros ir paredzēts sasniegt ūdens pakalpojumu kvalitāti abās pašvaldībās atbilstoši ES direktīvu prasībām attiecībā uz dzeramo ūdeni, pilsētas notekūdeņu un pazemes ūdeņu aizsardzību. Kopumā projektu ir plānots pabeigt līdz 2008.gadam.