Augstā kadru mainība valsts pārvaldes vadībā saistīta ar nekonkurētspējīgo atalgojumu un izdegšanu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pārrunājot jautājumu par atalgojumu valsts pārvaldē, deputāti un piesaistītie eksperti skāra arī jautājumu par augsto kadru mainību valsts pārvaldē.

Dienas Bizness salīdzina atalgojumu valsts pārvaldē un privātajā sektorā 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati atbilstoši iedzīvotāju deklarētajiem ieņēmumiem parāda,...

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta vadītāja vietniece Katri Vintiša stāstīja, ka kopumā kadru mainība valsts pārvaldē ir līdz 23%. Lielākā kadru mainība ir speciālistu grupā, bet sistēmiskas problēmas esot arī vadības līmenī, tādējādi tiek tērēti valsts resursi gan jaunu cilvēku piesaistē, gan viņu apmācīšanā.

Kā vienu no problemātiskākajiem gadījumiem Vintiša izcēla kadru mainību Konkurences padomē, kur nomainījušies 33% darbinieku. Savukārt Būvniecības valsts kontroles birojā esot amata grupas, kur kadru mainība ir pat 100%.

Citskovskis norādīja, ka kadru mainībai ir dažādi iemesli, no kuriem viens ir ar privāto sektoru nekonkurētspējīgais atalgojums. Tāpat Valsts kancelejas direktors piebilda, ka amatus augsta līmeņa vadītāji pamet izdegšanas un atbalsta trūkuma dēļ.

Savukārt viena no problēmām, kāpēc darbam valsts pārvaldē grūti piesaistīt ekspertus no privātā sektora, ir politiskās ietekmes aspekts. Pēc Valsts kancelejas direktora teiktā, eksperti, nākot strādāt valsts pārvaldē, vēlas būt droši, ka viņu amats netiks pakļauts politiskam spiedienam.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Jauna Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra meklējumus apgrūtina esošais atalgojuma līmenis, kā arī vāji organizētā ierēdniecības rotācija un kadru izaugsmes veicināšana valsts pārvaldē, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs stāstīja, ka valsts sekretāra meklējumi turpinās nemitīgi.

"Diemžēl ir jāmin divas lietas. Viena ir esošais atalgojuma līmenis augstākajai ierēdniecībai un tas attiecas ne tikai uz valsts sekretāru, bet arī uz struktūrvienību vadītājiem," teica Linkaits, piebilstot, ka tiek sludināti konkursi arī uz ministrijas komunikāciju speciālistu, juristu amatiem un pārsvarā nākas dzirdēt izsmieklu par atalgojumu, kas tiek piedāvāts.

Linkaits teica, ka tas ir īpaši izteikti, ja to salīdzina ar transporta nozari, kur ir aviācija, dzelzceļš, citi sektori ar ļoti labu algu līmeni, tostarp starptautiskā līmenī.

"Diemžēl atrast valsts sekretāru, kura atalgojums ir 2400 eiro pirms nodokļu nomaksas, ir grūti, jo cilvēki ļoti labi arī apzinās, kāds tas ir atbildības līmenis," teica ministrs.

Valsts pārvaldē ir izveidojusies katastrofāla situācija, jo kadru mainība ir pārāk bieža, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja jaunais Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lai gan ir nosprausts mērķis panākt pēc iespējas mazāku un kvalitatīvāku valsts pārvaldi, pēc Krieviņa domām pašreizējā situācija, kad kadru mainība jau sasniegusi 20%, ir pārāk katastrofāla.

«Protams, nevar visu laiku mazināt valsts pārvaldi, jo tas var pasliktināt to pakalpojumu kvalitāti, ko esam apņēmušies sniegt saviem iedzīvotājiem. Tāpēc ir jāstrādā pie valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanas, tādējādi panākot mazākas un kvalitatīvākas valsts pārvaldes izveidošanu,» sacīja Krieviņš.

Uz jautājumu, kas ir par iemesliem straujai kadru mainībai valsts pārvaldē, Krieviņš atbildēja, ka tas nav tikai jautājums par labāku atalgojumu, lai gan tas neesot mazsvarīgs. Pēc viņa domām tas ir komplekss jautājums, jo pie tā var vainot arī vadības attieksmi un lielo birokrātiju, kas valda Latvijā.

Algas jāsasaista ar kadru izaugsmi un izglītības līmeni, speciālisti jānotur, lai viņi neaiziet prom no dienesta

Tā spraigā sarunā ar DB Uzņēmēju kluba dalībniekiem norāda oktobra īpašais viesis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš pieļauj iespēju Rīgā izveidot centru, kur lietu šķetināšanas operativitātei vienotā veidā nogādāt dažādus iesniegumus, lai neveidojas pārrāvumi.

Izglītībai ir nozīme

Atzīmējot sava darba plāna nozīmīgākos pieturas punktus, S.Ģirģens vēlreiz uzsver, ka lielu sava darba kapacitātes artavu velta izglītībai un tās saturam. Tā Rīgas Stradiņa Universitātē ieviesta tiesībsargājošo iestāžu maģistra programma tiesību zinātnēs. Tā ir iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt augstāko juridisko izglītību. «Amatpersonai jābūt ar zināmu sagatavotības pakāpi,» pasvītro S.Ģirģens. AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājam Sandim Jansonam pie viena rodas jautājums, kā ministrs vērtē pašreizējo kadru situāciju policijā, kā nodrošināt atbilstošu atalgojuma līmeni un vēl panākt, lai darbinieki ir izglītotāki, mazāk - fiziska darba darītāji.

Gaidāmais rūpniecības un būvniecības aktivitātes pieaugums, visticamāk, saasinās cīņu par tirgū vēl esošajiem strādājošajiem, tādējādi var kavēt līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi

Darba tirgus statistika par pagājušo gadu nav sevišķi iepriecinoša. Salīdzinot ar 2015. gadu, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,8 procentpunktiem, taču nodarbināto skaits samazinājās par 2,8 tūkst. līdz 893,3 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Lai arī pērn nodarbināto iedzīvotāju skaits nedaudz sarucis, paredzams, ka šogad situācija varētu kardināli mainīties. Jādomā, ka fondu projektu nauda šogad aktīvāk sāks ieplūst tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc darba rokām varētu strauji pieaugt. Nepietiekamība pēc kvalificētiem kadriem jūtama jau labu laiku. Jau pērn izskanēja viedoklis, ka mašīnbūves un metālapstrādes nozare ar universitātes vai koledžas izglītību varētu nodarbināt par 10–20% strādājošo vairāk, tomēr šādu kadru trūkst. Domājams, ka celtniecības aktivitātes pieaugums varētu strauji kāpināt algas privātajā sektorā, līdz ar to cīņa par darbiniekiem varētu saasināties vēl vairāk. To, ka darba tirgus ieslīgst aizvien lielākā deficītā lielā mērā liecina arī Nodarbinātības Valsts aģentūras dati.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Nesen Londonas centrā pēc nakts maiņas pārtikas fasēšanas cehā satikās trīs «intelbeņķi». Sarokojās, sasmaidijās un pasūtīja «pabā» pa kausam alus.

Visi mēs esam no vienas nosacītās viesstrādnieku grupas, ja gribam klasificēt svešumā strādājošo un dzīvojošo tautiešu kontingentu. Tas būtu pateicīgs darbalauks psihologiem un sociologiem – apjaust, kādi cilvēku un kādu mērķu, motivācijas vadīti cilvēki ir pametuši savu valsti (Latviju). Šajā daudzveidīgajā un raibajā cilvēku kopumā skaidri izdalās vairākas viendabīgas grupas: studenti, kas piepelnās mācību pārtraukumā, jaunieši bez /ar nepabeigtu izglītību, Latvijā darbu zaudējušie pusmūža ģimenes cilvēki u.c. Varbūt, ka kādreiz kāds literāts parakņāsies šajā dzīves kamolā un uz šīs cerību, smeldzes un vilšanās kalna uzcels vēstījumu.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Stella Lapiņa, SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja. SIA Centrālā laboratorija ir dibināta 1994. gadā, 20 gadu laikā no 1 darbinieka kolektīvs ir paplašinājies līdz 160 darbiniekiem.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Es jau no mazotnes zināju, ka mans darbs būs saistīts ar medicīnu. Diemžēl bija sarežģīta situācija ģimenē, tāpēc, lai ātrāk varētu kļūt neatkarīga, sāku studijas medicīnas skolā, kurā stājoties, mani pierunāja mācīties par laboranti, un es nekad neesmu nožēlojusi savu izvēli. Man vienmēr bija vēlēšanās studēt augstskolā, un nākošais likumsakarīgais solis bija studijas bioloģijas fakultātē, kuru absolvējot, ieguvu maģistra grādu dabaszinātnēs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.