Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Aptuveni puse vīriešu vecumā no 15 gadiem Latvijā 2013.gadā bija smēķētāji, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums Health at a glance 2015.

Kopējais smēķētāju īpatsvars Latvijā 2013.gadā bija 34%. Sieviešu vidū smēķētāju īpatsvars bija 18%. Pētījums parāda, ka smēķētāju daudzums Latvijā kopš 2000.gada ir mazliet palielinājies. 2000.gadā smēķētāju īpatsvars Latvijā bija 33%.

Pētījumā, kurā apkopoti dati par 34 OECD dalībvalstīm, kā arī partnervalstīm, tajā skaitā Brazīliju, Kostariku, Ķīnu, Kolumbiju, Indiju, Indonēziju, Latviju, Lietuvu, Krieviju un Dienvidāfriku, Latvija smēķētāju īpatsvarā ieņem trešo vietu. Virs tās ir Indonēzija, kurā smēķē 38% iedzīvotāju. Indonēzijā smēķē vairāk nekā 70% vīriešu, bet sieviešu smēķētāju skaits nesasniedz pat 5%. Savukārt Grieķijā, kura pētījumā ieņem pirmo vietu ar 39% smēķētāju, sieviešu un vīriešu īpatsvars ir ļoti līdzīgs. Grieķijā smēķē vairāk nekā 40% vīriešu un 35% sieviešu.

Atbilstoši Eiropas Savienībā apkopotiem datiem smēķēšana Eiropā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu.

Zviedrijai kopš 1980. gada, kad smēķētāju skaits sasniedza 35%, to ir izdevies samazināt līdz 5,6%. Nevienai citai valstij, izņemot Norvēģiju, kas izvēlējusies līdzīgu politiku, pagaidām nav izdevies sasniegt tik labus smēķētāju skaita ierobežošanas radītājus. Nākamās tuvākās Eiropas valsts smēķēšanas līmenis ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā, savukārt ES vidējais rādītājs ir aptuveni 23%, kas ir četras reizes augstāks nekā Zviedrijā. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistīto mirstības līmeni un onkoloģisko slimību saslimstības rādītājus, un visātrāk pietuvojusies Eiropas vēža apkarošanas plānā izvirzītajam mērķim līdz 2040. gadam samazināt smēķētāju skaitu līdz 5%.

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Par spīti tirgotāju iebildumiem Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja ieceri aizliegt izvietot tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, to uzpildes tvertnes un preču zīmes pircējiem redzamā veidā.

Pirmie iebildumi par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā nāca no biedrības «Latvijas veipotāju klubs» un Bezdūmu nozares asociācijas saistībā ar elektronisko smēķēšanas iekārtu ierobežojumiem.

«Latvijas veipotāju kluba» pārstāvis Viktors Silavs sūkstījās, ka tilpuma ierobežošana nikotīnu nesaturošiem elektronisko cigarešu šķidrumiem būtiski samazinās Latvijas legālo pārdevēju konkurētspēju.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa norādīja, ka likuma mērķis ir rūpēties par to, lai bērniem nerastos vēlme smēķēt. Pētījumi rādot, ka kopumā Latvijā pusaudžu vidū smēķētāju skaits mazinās, tomēr jaunieši arvien biežāk tā vietā izvēlas tieši elektroniskās smēķēšanas ierīces, kas arī ir kaitīgas.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Covid-19 pandēmija pēdējo sešu mēnešu laikā ienesusi vāciešu dzīvē milzu pārmaiņas, taču palūkojoties atpakaļ veselus desmit gadus, šķiet, ka toreiz salīdzinājumā ar šodienu pastāvējusi pavisam cita Vācija.

Skaitļi liecina, ka tādi vāciešu ikdienas paradumi, kā piemēram, dzeršana, ēšana vai mediju patēriņš, piedzīvojuši straujas pārmaiņas.

Šobrīd 76% jeb 53 miljoni vāciešu, kas sasnieguši vismaz 16 gadu vecumu, lieto mobilos tālruņus ar interneta pieslēgumu, liecina IT nozares apvienības "Bitkom" statistika.

2015.gadā šis skaitlis attiecīgi bija 65%, bet 2012.gadā - tikai 36%. Tomēr jānorāda, ka patiess viedtālruņu triumfs sākās tikai 2007.gadā, kad tirgū parādījās "Apple" ražotais "iPhone".

Pirms desmit gadiem saskaņā ar Vācijas Brūveru apvienības datiem katrs vācietis patērēja aptuveni 107 litrus alus, taču 2019.gadā vidējā vācieša alus patēriņš sarucis līdz 102 litriem.

Cigarešu smēķēšana ir vecmodīga un kaitīga veselībai. Šādu apgalvojumu pirms 30 gadiem būtu neiedomājami dzirdēt no tabakas ražotājiem. Tomēr viena no pasaulē senākajām globālajām industrijām ir piedzīvojusi iespaidīgas pārmaiņas, un šobrīd lielākie tabakas ražotāji prāto, kā pēc iespējas ātrāk atradināt smēķētājus no cigaretēm un aizvietot tās ar mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Tabakas industrijas mežonīgā kapitālisma noriets

Atskatoties vēl ne tik senā pagātnē, tabakas ražotāju zīmolu logo bija redzami teju uz katras sporta automašīnas, sporta sacensībās, elitāros sabiedriskos pasākumos, operās, televīzijā un pat uz modes apģērbiem. Tabakas ražotāji caur saviem zīmoliem veidoja grandiozas desmitiem miljonu vērtas globālās kampaņas. Līdz pat 20. gadsimta pēdējai dekādei Holivudas grāvējos nereti varēja raudzīties uz filmas galveno varoni, izteiksmīgi izvelkam cigareti un tuvplānā to aizsmēķējam. Smēķēšana kabinetos un bērnu klātbūtnē bija ikdienišķa norma.

Lai gan par cigarešu kaitīgo ietekmi pētniekiem un ārstiem aizdomas radās jau pagājušā gadsimta 60. gados, tieši 80. un 90. gadi viesa pārmaiņas tabakas industrijas ikdienā. Sabiedrībā mainījās uztvere attiecībā pret savu veselību un attieksmē pret vieglprātīgu un bezrūpīgu dzīvesveidu. Šī tendence atvēra ne tikai daudzu fitnesa klubu durvis, bet arī laboratorijās esošo mikroskopu optiku aizmetņus - sākās cīņa pret smēķēšanu.

Rosinātās izmaiņas likumā «Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu» radīs lielus zaudējumus degvielas uzpildes stacijām lauku reģionos, nolemjot tās pakāpeniskai iznīcībai, norāda uzņēmuma Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Likuma izmaiņas viennozīmīgi vēl vairāk palielinās cigarešu kontrabandas apjomu, nemazinot smēķētāju skaitu Latvijā,» uzskata uzņēmuma vadītājs.

Lauku reģionu degvielas uzpildes stacijās tabakas izstrādājumu tirdzniecība veidojot līdz pat 40% no kopējā apgrozījuma, savukārt priekšlikumi likuma grozījumiem nosaka aizliegt tabakas izstrādājumu tirdzniecību ne tikai kioskos, bet arī degvielas uzpildes stacijās, kur zāles platība ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. «Tātad tabakas tirdzniecība būs jāaizliedz visās tirdzniecības vietās, kurās tabakas izstrādājumi nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā. Lai uzņēmums spētu nodrošināt šīs prasības, nepieciešamas papildu investīcijas degvielas uzpildes staciju pārbūvē, kas būtu vēl papildu solis pretim lauku DUS iznīcībai,» uzskata kompānijas vadītājs.

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

Eiropas Savienības Parlaments 16. februārī nobalsoja par rezolūciju, kurā uzsvērts, ka sarunas par Horvātijas dalību ES varētu noslēgties 2011. gada pirmajā pusē ar noteikumu, ka valsts veiks nepieciešamās reformas, liecina Eiropas Parlamenta informācijas biroja paziņojums. Tādējādi Horvātija jau šogad varētu kļūs par bloka 28. dalībvalsti.

Rezolūcija tika pieņemta ar 48 balsīm par, 43 balsīm pret un 52 deputātiem atturoties. Parlamenta pārstāvji norādīja, ka Horvātija ir sasniegusi lielu progresu ES reformu ieviešanā, lai gan atsevišķās jomās tas joprojām nav bijis pietiekošs.

Korupcijas sekmīga apkarošana, atbalsts karadarbības bēgļu integrācijai sabiedrībā un kuģu būvētavu rekonstrukcija - tās ir jomas, kurām valstij joprojām vajag pievērst uzmanību. Savukārt īpaši liels progress ir panākts tiesu sistēmas izmaiņās un sadarbībā ar Starptautisko Dienvidslāvijas kara noziegumu izmeklēšanas tribunālu. Tomēr Horvātija tribunālam nav iesniegusi vairākus svarīgus militārus dokumentus, tāpēc rezolūcija piezīmē, ka Horvātijai, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, steidzīgi jānodrošina pilnīga sadarbība ar tribunālu.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

antiCafe paredzēta cilvēkiem, kam patīk ilgi sēdēt un strādāt kafejnīcās, kā arī tiem, kuri nevēlas iet uz dārgiem restorāniem

Tajā apvienoti minimāli kafejnīcas (kafija, tēja, ūdens, cepumiņi u.tml.) un biroja pakalpojumi (internets, kancelejas piederumi, printeris).

Tās apmeklētāji nemaksā par AntiCafe izdzerto kafiju, bet par laiku, ko tajā pavada. Stundā tie ir trīs eiro (katra nākamā – divi). «Cenšamies pārdot arī abonementus. 20 darba dienu abonements maksā piecus eiro dienā, dienas abonements – deviņus eiro,» stāsta Pjotrs Zaicevs, AntiCafe īpašnieks. Taču uz AntiCafe var atnākt, pasēdēt un izdzert, piemēram, vienu kafiju, maksājot par to, nevis AntiCafe pavadīto laiku.

Prasīts, vai tā ir kaut kas līdzīgs kopā strādāšanas vietām, Pjotrs atbild noliedzoši. «Šī ir antikafejnīca. Kopā sanākšanas vietās cilvēki strādā, tās ir kā birojs, bet šī drīzāk ir kā kafejnīca. Kad dzirdēju par TechHub, sapratu, ka ar viņiem nevaru konkurēt. Tāpēc izvēlējos citu akcentu – antikafejnīca, nevis kopā strādāšana. Šeit nav stingras kopā strādāšanas atmosfēras,» saka Pjotrs.

Trešo sezonu uzsākusi «Prāta vētras» bundzinieka Kaspara Rogas un mūziķa Dona kafejnīca «Engure cafe» Engurē.

Kafejnīcas koncepts ņemts, iedvesmojoties no franču Rivjēras, Spānijas, Vidusjūras atmosfēras - vietējās zivis un vīns. «Cik iespējams orientējamies uz vietējo. Piemēram, zivis ne vienmēr var izmakšķerēt tik daudz, cik gribētos. Ja būtu vēl viena vieta kā mēs, tad, iespējams, ka šajā piekrastē zivju nepietiktu,» biznesa portālam db.lv stāsta kafejnīcas vadītājs Ģirts Upītis.

Ideja par kafejnīcas biznesa veidošanu radusies K. Rogam, kurš jau desmit gadus dzīvo Engurē. «Šeit jau no paša sākuma ir bijis samērā plašs sabiedriskās ēdināšanas piedāvājums. Vietā, kur šobrīd mīt 1625 iedzīvotāji, savulaik vasaras sezonā darbojās divas, trīs kafejnīcas, orientējoties uz tūristu un caurbraucēju plūsmu. Un šis piedāvājums bija un ir ļoti apmierinošs, šad tad labprāt ieturos pie kolēģiem vēl joprojām, taču man kā radošam cilvēkam vienmēr prasās pēc kādiem jauniem izaicinājumiem. Un tā radās vīzija par skaistu vietu, kur varētu baudīt Baltijas jūras un Engures ezera zivju klāstu, vietu ar plašām terasēm un gaišām telpām pēc iespējas ar skatu uz jūru. Šo vīziju kādā no saviesīgiem vakariem, sēžot kolēģu kafejnīcā, izstāstīju dziedātājam Donam. Viņš tad arī bija vajadzīgais impulss,lai mēs sāktu šo ideju realizēt,» saka K. Roga.

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Siguldas centrālās daļas attīstībā vietējie uzņēmēji cer reiz sagaidīt vēl mīlīgākus vaibstus – vairāk kafejnīcu, nelielu veikaliņu, suvenīru un amatnieku bodīšu

Pirms diviem gadiem Siguldā, Ausekļa ielā, divas māsas atvērušas kafejnīcu Mr. Biskvīts. Vieta esot iesildīta, un drīz pēc tam šeit biznesu esot uzsākuši vēl citi ēdināšanas uzņēmumi. «Siguldā veiksmīgam biznesam piemērotas vietas atrašana ir svarīgākais nosacījums. Pilsēta ir plaša. Šīs divas ielas – Ausekļa un Pils iela – ir pats, pats centrs. Tā attīstībā sava loma ir arī pirms diviem gadiem atjaunotajai dzelzceļa stacijai. Vide ir sakārtota un tūristiem patīkama,» teic kafejnīcas–konditorejas Mr. Biskvīts līdzīpašniece Kristīne Gorodecka. Par konkurenci uzņēmēja neuztraucoties, sakot, lai baidoties citi. Uzņēmums divos gados esot uzņēmis apgriezienus un atvēris vēl divas kafejnīcas – vienu Turaidā, kur lielākā daļa apmeklētāju esot ārvalstu tūristi, kā arī pie Tarzāna šķēršļu parka. «Visas trīs kafejnīcas atrodas vietās, kur ir visvairāk tūristu. Ir ko rauties. Pašas darām visu – esam īpašnieces, sagādnieces un strādājam arī aiz letes. Lielākā problēma ir personāls. Labus darbiniekus Siguldā atrast ir grūti, tie ir zelta vērti,» atzīst K. Gorodecka.

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Kopš šā gada 1. jūlija, kad Eiropas Savienībai (ES) pievienojās Horvātija, mainījusies arī savienības robeža. Horvātija aptuveni 1400 kilometru garumā robežojas ar ES neietilpstošām valstīm – Bosniju, Serbiju un Melnkalni un ietilpst arī bēdīgi slavenajā Balkānu «kontrabandas ceļā», kas tiek izmantots nelegālo imigrantu un narkotiku ievešanai no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas valstīm Eiropā, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotogrāfijās Horvātijas robežsardzes un policistu darbu. Robežsardzes aprīkojums Horvātijā nu ir modernizēts.

Jau rakstīts, ka 1. jūlijā notikusi ES paplašināšanās, savienībā uzņemot Horvātiju. Pusnaktī no 30. jūnija uz 1. jūliju uz Horvātijas un Slovēnijas robežas tika noņemts uzraksts Muita, bet uz robežas ar Serbiju uzlikts uzraksts – Eiropas Savienība. Svinības pievienošanās ES Horvātijā gan aizēnojušas bažas par recesiju - valstī bezdarba līmenis pietuvojies 20%. Horvātijas valdība cer, ka pievienošanās ES palīdzēs piesaistīt ārvalstu investīcijas un veicināt ekonomisko izaugsmi.

Trīs mēnešus kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla izveides jau 964 cilvēki ir sazinājušies ar kādu no koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas.

Plašāka saziņa notikusi ar 439 personām, kuras ir izrādījušas interesi par konkrētiem ar atgriešanos saistītiem jautājumiem. Vislielākā interese ir par atgriešanos Latgalē.

No visiem, kas izmantojuši koordinatoru konsultācijas, Latvijā atgriezušās 20 ģimenes (45 personas), savukārt 31 ģimene (88 personas) pēc konsultācijas ar koordinatoriem paudusi viedokli, ka pie labvēlīgiem apstākļiem plānotu atgriezties Latvijā.

«Visas ģimenes, kas ir atgriezušās, savu nākotni saista ar Latviju. Atgriešanās iemesli ir dažādi, bet visiem remigrantiem kopīgs ir viens – spēcīga vēlme dzīvot savā dzimtajā zemē un ieguldīt savu darbu, pieredzi un zināšanas Latvijā,» saka Latgales reģionālā remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska.

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.