Ventspils tiesa šodien pēc SIA TM security pieteikuma ierosinājusi transporta nozares uzņēmuma a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, par Kālija parka administratori izvēlēta Liena Krūce, taču viņa līdz rītdienas darba diena vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Kā liecina Firmas.lv informācija, ap 61,12% Kālija parka īpašniece ir Holandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V., 30,57% pieder SIA Mineral-Trans-Serviss, bet mazāk nekā 10% īpašniece ir Multinord AG. Tāpat kā daļu īpašniece reģistrēta Ventspils pilsētas dome.

Firmas.lv datubāzei par AS akcionāriem gan ir tikai uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.

AS Kālija Parks pērn guvis 1,257 miljonu eiro peļņu, kas gan, salīdzinot ar 2012. gadu ir kritums par 17,3%, liecina Lursoft dati.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka pērn veiktas investīcijas uzņēmuma pamatlīdzekļos par vairāk nekā 676 tūkstošiem eiro, kā arī samazināts saistību apmērs par 818,151 tūkstošiem eiro, kas ir uzlabojis kopējo uzņēmuma finansiālo stāvokli.

AS Kālija Parks neto apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājās par 8,3%, nokrītoties no 8,502 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 7,794 miljoniem eiro pērn.

Uzņēmuma pamatdarbība ir kālija hlorīda un citu minerālmēslojumu pārkraušana Ventspils brīvostā. Pērn notikušas būtiskas izmaiņas kālija sāls tirdzniecības organizācijā – tika pārtraukta sadarbība tirdzniecībā starp Krievijas un Baltkrievijas kālija sāls ieguves uzņēmumiem. Uzņēmuma vadība norāda, ka gada griezumā būtiskā kravu apgrozījuma pieaugumā šīs izmaiņas nerealizējās un gada kopējais kravu apgrozījums sasniedza vien 1,572 miljonus tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Satiksmes ministra Aivja Roņa vizītes laikā Baltkrievijas uzņēmumi izrādījuši vēlmi aktīvāk izmantot Latvijas tranzīta koridora – dzelzceļa un ostu terminālu – iespējas, bet Latvijas uzņēmēji piedāvājumus vēl gaida.

Kaut arī oficiālais 31.augusta vizītes iemesls bija iepazīšanās ar jauno Baltkrievijas Republikas transporta un komunikāciju ministru Anatoliju Sivaku, tās laikā tikās arī laikā abu valstu dzelzceļa uzņēmumu vadītāji. Noprotams, ka pārrunātas iespējas palielināt kravu tranzīta apjomu palielināšanas iespējas gadījumā, ja Baltkrievija dēļ strīda ar Lietuvu par t.s. lācīšu desantu izlemtu pārvirzīt daļu kravu, kas šobrīd tiek nosūtītas caur Klaipēdu.

«Cilvēciski varu saprast Baltkrievijas iedzīvotājus,» kuri nav apmierināti ar to, ka ir pārkāpta viņu gaisa telpa, norādīja A. Ronis. «Es arī būtu neapmierināts, ja mūsu gaisa telpā ielidotu lidmašīna, no kuras tiktu izkaisītas aģitācijas lapas, kurās tiktu teikts, ka dzīvojam nepareizi,» tā viņš.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,6 miljoni tonnu kravu, kas ir labākais ostas kravu apgrozījuma rādītājs pēdējo deviņu mēnešu laikā, informē ostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem janvāra mēnesī citus gadus. Lai arī janvārī palielinājies pārkrauto naftas produktu apjoms, tomēr kopējos rādītājus visvairāk ietekmē akmeņogļu apjoma kritums. Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēgsies vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Šī gada janvārī Ventspils ostā pārkrauti 2,865 miljoni tonnu kravas, kas ir par 102 tūkstošiem tonnu jeb 3,4% mazāk nekā pērn janvārī.

Pērn Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstībā ieguldīti vairāk nekā 26 miljonu latu.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014. gada janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējā gada janvāri. Kravu pieaugums bijis a/s Kālija parks (pieaugums par 351%), SIA Ventspils Nafta termināls (+1%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+8%) un SIA Ventplac (+27%).

Savukārt kravu apgrozījums samazinājies a/s Baltic Coal Terminal – par 22%, a/s Ventbunkers (-17%), SIA Ventamonjaks serviss (-35%), SIA Ventall Termināls (-31%), a/s Ventspils tirdzniecības osta (-10%). A/s Ventspils Grain Terminal ne šī, ne pagājušā gada janvārī nav notikušas kravu pārkraušanas operācijas.

Šā gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravu, bet pirmajos divos šī gada mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 4,8 miljonus tonnu, informē brīvostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Ventspils brīvostā aprīlī pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, bet kopumā gada pirmajos četros mēnešos – 11,5 miljoni tonnu kravu.

Tādējādi Ventspils brīvostā pārkrauts par diviem miljoniem tonnu kravu vairāk nekā cerēts gada sākumā. Visu 2014. gadu cerēts noslēgts ar tādu pašu kravu apgrozījumu kā pērn.

Kravu pieaugums gada griezumā šā gada pirmajos četros mēnešos bija tādiem ostas termināļiem kā a/s Kālija parks (+115%), SIA Ventspils Nafta termināls (+7%) un SIA Ventall Termināls (+32%). Kravu apgrozījums samazinājies a/s Ventspils tirdzniecības osta (- 37%), a/s Ventbunkers (- 20%), a/s Baltic Coal Terminal (- 5%), SIA Ventamonjaks serviss (- 14%), SIA Ventplac (- 16%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (- 1%).

Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķinu izmaiņām nav vienprātības, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Eiropas Savienības (ES) direktīvas (skat. DB 2015.04.01.) ieviešanai domāto Dzelzceļa likuma grozījumu stāšanās spēkā (vajadzētu 16. jūn.) līdztekus citām valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) rosinātajām likuma izmaiņām asas diskusijas izraisīs vēl kāds ļoti būtisks jautājums, DB norāda procesā iesaistītās puses. ES direktīva (2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu) paredz lielāku brīvību tam, kāda var būt metodika maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem. Tādēļ sagaidāma asa viedokļu sadursme iesaistīto pušu dažādo interešu dēļ. Proti, metodika ir būtiska ne tikai pārvadātājiem, bet arī ostu termināļiem, jo infrastruktūras maksa veido apmēram 40–45% no pārvadājumu tarifa. Izmaiņas gan nav gaidāmas tūlīt, visticamāk, jauna metodika tikšot izstrādāta divu līdz četru gadu laikā.

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Pasaules Banka nupat nākusi klajā ar ieteikumiem, kā risināt pasaules pārtikas krīzi saistībā ar karu Ukrainā.

Organizācijas ieskatā tas, vai mums izdosies pārvaldīt pārtikas cenu svārstības un izkļūt no šīs jaunās krīzes, ir atkarīgs no valstu politikas un globālās sadarbības. Apgalvojums, kuram piekrītu, taču veiksmīgas krīzes risināšanas stratēģijas pamatā šajā gadījumā vēl kā būtisku pīlāru jāvirza valsts un privātā sektora sadarbība.

Lai arī cik satraucošas ir šīs tendences, īpaši, kad veikalos manāms atsevišķu produktu trūkums, nav pienācis laiks panikai. Atbilstoši Pasaules Bankas norādītajam, rīsu, kviešu un kukurūzas — trīs pasaules galveno pārtikas produktu — krājumi joprojām esot vēsturiski augsti. Kviešu, kara visvairāk skartās preces, krājumi joprojām esot krietni virs līmeņa, ko pieredzējām pārtikas cenu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam. Aplēses arī liecinot, ka aptuveni trīs ceturtdaļas Krievijas un Ukrainas eksportēto kviešu jau bijušas piegādātas pirms kara sākuma.

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

2015.gada martā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,7 miljoni tonnu kravu, kas ir šī gada labākais kravu apgrozījuma rādītājs vienā mēnesī. Pirmajos trīs mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldē.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

2013.gada janvārī Ventspils brīvostā kravu apjoms bija gandrīz iepriekšējā gada janvāra līmenī un sasniedza turpat trīs miljonus tonnu.

2013.gada janvārī visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 1,6 miljoni tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – 919 tūkstoši tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā pērn. Trešais lielākais kravu apjoms jau tradicionāli Ro-Ro kravām – janvārī to apjoms ir 139 tūkstoši tonnu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada.

Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem janvārī palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis a/s Ventbunkers – par 42%, SIA Ventall Termināls – par 133% , a/s Baltic Coal Terminal – par 8%, a/s Ventspils tirdzniecības osta - par 4%, SIA Ventamonjaks serviss – par 19%. Savukārt sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada janvārī bija a/s Kālija parks – mīnus 76% , SIA Ventspils nafta termināls – par 5% mazāk, SIA Noord Natie Ventspils terminals – par 6%, SIA Ventplac – par 8%. A/s Ventspils Grain Terminal janvārī kravu apgrozījuma nav bijis.

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) nosūtījusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai vēstuli ar aicinājumu uzņēmējiem skaidrot jaunās valdības nostāju un plānotos pasākumus lielo ostu pārvalžu darbības efektivitātes uzlabošanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, informē BATL.

Ņemot vērā, ka valdības deklarācijā nekas nav teikts par valsts brīvostu attīstību un darbības uzlabošanu, uzņēmējiem ir nopietnas bažas par tranzīta nozares nākotni.

Uzņēmēji uzskata, ka ilgstoša valdības (valsts) nespēja iejaukties brīvostu darbībā, iespējams, ir novedusi pie mēģinājumiem slēpti palielināt ieņēmumus Ventspils brīvostā, plānojot manipulācijas ar ostu maksām. Uzņēmēji norāda, ka jebkāda ostu maksu paaugstināšana tiks vērtēta kā atklāta un apzināta kaitniecība, kuras rezultātā cietīs viss Latvijas tranzīta Ventspils ostas virziens. Vienlaicīgi tiek atgādināts, ka Satiksmes ministrija (SM) līdz šim nav reaģējusi uz uzņēmēju izteiktajām bažām un aicinājumiem izvērtēt brīvostu izmaksu, investīciju lietderību un efektivitāti, tādējādi pakļaujot Latvijas tranzīta Ventspils virzienu sadārdzināšanās riskam.

2015.gada maijā Ventspils brīvostā pārkrauti 1,9 miljoni tonnu kravu. Pirmajos piecos mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 11,8 miljonus tonnu, informē brīvostā.

2015.gada pirmo piecu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga krimināllietā bija plānojusi klātienē pratināt par cietušo atzīto uzņēmēju Aināru Gulbi. Tomēr viņš uz tiesas sēdi nebija ieradies. Tāpēc tiesai bija jāķeras pie plāna numur divi.

Proti, iepriekš tika pieņemts lēmums, ja A.Gulbis uz tiesas sēdi neierodas, tad tiks uzklausīts zvērināts advokāts Mārtiņš Kvēps, kuram šajā lietā ir liecinieka statuss.

Viena no apsūdzētajiem Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs DB norādīja, ka arī viņam pagaidām nav zināms, kāpēc A.Gulbis nav ieradies. Viņš atzīmēja, ka uzņēmējs visu, ko ir vēlējies, iespējams, jau ir pateicis pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī advokāts pieļāva, ka beigu beigās tiesā tiks nolasītas A.Gulbja iepriekš sniegtās liecības.

Jāatgādina, ka uzņēmējs no Ventspils mēra Aivara Lemberga vēlas piedzīt arī morālo kompensāciju 7,5 mljrd. Ls apmērā, jo A.Lembergs esot izteicis draudus A.Gulbja ģimenei. Kā arī viņš vēlas piedzīt mantiskos zaudējumus 6,5 milj. Ls apmērā, jo, pēc A.Gulbja domām, laika posmā no 1994. līdz 1995.gada maijam A.Lembergs no viņa izspiedis 38 a/s Kālija parks līdzīpašnieces Šveices kompānijas Multinord AG akcijas, kuru nominālvērtība bijusi tūkstoš Šveices franku par vienu akciju.