A/s Kālija parks medijiem izplatītais paziņojums:
"Neskatoties uz visāda veida šķēršļiem, 2006.gada otrajā pusē a/s Kālija parks izdevās ne tikai stabilizēt, bet arī palielināt kālija sāls piegādes no Baltkrievijas uz Ventspili. Tā 2006. gada 1. pusgadā a/s Kālija parks pārkrāva 1,373 milj. t kālija sāls, bet 2. pusgada 5 mēnešos – 1,843 milj.t, no kurām piegādes tieši no Baltkrievijas ir minimums 80%.
Tādējādi iespējamā līguma starp VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) un valsts kompāniju Belarusjkalij interpretēšana kā kompāniju a/s Kālija parks un a/s Ventspils Tidzniecības osta izslēgšana no tranzīta biznesa ir pilnīgi absurda. Jebkurš ekspeditors, tostarp arī Latvijas dzelzceļš meitas struktūra, sniedz tikai un vienīgi kravu pavadīšanas pakalpojumus, pārkraušanai izmantojot ostas terminālus. Šajā gadījumā līgumā var būt paredzēta tikai Baltkrievijas kālija sāls piegāde pa dzelzceļu Ventspils ostas virzienā uz a/s Kālija parks terminālu tās turpmākai iekraušanai kuģos.
No kravu tranzīta biznesa Ventspils ostas virzienā ir izslēgts tikai ekspeditors – kompānija LSF TRANS. Plānotā līguma parakstīšana starp jauno ekspeditoru un kravas īpašnieku lieku reizi apstiprina faktu, ka par LSF Trans tā saucamo biznesu kļūst tikai sabiedrisko attiecību joma.
Jāatzīmē, ka jaunā līguma noslēgšana starp ekspeditorkompāniju Latvijas dzelzceļš un Baltkrievijas kālija sāls ražotājiem nebūtu iespējama bez vairāk nekā desmit gadu ilgās abu pušu sadarbības. Turklāt jau no pagājušā gada augusta a/s Kālija parks vadība ar saviem klientiem no Baltkrievijas sadarbojas tieši - bez starpniekiem. Latvijas uzņēmēju darbībai šajā jomā pastāvīgu spiedienu rada ne tikai notikumi Latvijas tirgū, bet arī konkurences cīņas par kravas plūsmām saasināšanās Baltijas valstu ostu starpā. Nav noslēpums, ka Lietuva valdību līmenī notiekošo sarunu laikā ar Baltkrievijas partneriem pēdējo gadu laikā cenšas panākt kālija sāls eksporta virziena maiņu no Ventspils ostas uz Klaipēdas ostu. Savukārt Krievijas transporta nozares pārstāvji pastāvīgi lobē kālija sāls pārkraušanas iespēju caur Kaļiņingradas ostu.
Šādos apstākļos kravu ekspedēšanas pakalpojumu piedāvāšana a/s Kālija parks klientiem ir tikai daļa no a/s Kālija parks stratēģijas kravu plūsmas saglabāšanai laikā, kad starptautiskajā tranzīta pakalpojumu tirgū saasinās konkurences cīņa.
Taču tā saucamo "tranzīta biznesa speciālistu" neprofesionālas darbības rezultātā a/s Kālija parks pastāvīgi cieta finansiālus zaudējumus: ar apskaužamu regularitāti nācās maksāt soda naudas VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) par vagonu dīkstāvi un ārvalstu kuģa īpašniekiem par kuģu iekraušanas kavēšanu. Līdz ar to, ja jaunais ekspeditors – valsts uzņēmuma-monopolista struktūra – uzņemsies problēmas risināšanu par kravu piegādi ritmiski un termiņā, a/s Kālija parks neko nezaudēs. Turklāt, ja jaunās struktūras darbība veicinās klientu loka paplašināšanu, jaunu kravu apjomu piesaistīšanu ostas termināliem un dzelzceļa tarifu pazemināšanu, tad šādu jaunā valsts ekspeditora darbību var tikai atbalstīt.
Tomēr, nevar nepievērst uzmanību tam, ka pirmais jaunā valsts struktūras solis bija nevis ar līgumu slēgšanu ar jauniem partneriem, bet gan Latvijas uzņēmēju ilggadīgā darbībā iegūto kontaktu un līgumu pārņemšana. Šādas prakses turpināšana var radīt zaudējumus vai pat bankrotu daudzām, it īpaši nelielām Latvijas kompānijām, kuras specializējas dažāda veida pakalpojumu sniegšanā tranzīta biznesa jomā."