"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Arī a/s Būvuzņēmums Restaurators apsverot iespēju vērsties tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība, kas tam esot parādā vairāk nekā 150 000 latu, turklāt ne tikai par objektu Dienvidu pakavs 1. SIA Vides Dizaina Grupa, kas iepriekš bija gatava vērsties tiesā pret Kalnozolu, uzskata, ka priekšlikums risināt domstarpības sarunu ceļā, ir tikai laika vilkšana, jo solījumi netiekot pildīti.

A/s Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā Dienvidu pakavs 1, Db.lv informēja uzņēmums. Aicinājums tiek saistīts ar Kalnozols celtniecība komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA Pilsētmāju institūts Urban Art (Urban Art).

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators neesot saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība esot paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols ir būtiski samazinājis savu ietekmi būvniecības biznesā. Intervijā laikrakstam Dienas bizness V. Kalnozols pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu censties atpirkt pārdotās daļas, kā arī pauž viedokli, ka līdzīgas finansiālās problēmas, kādas radušās viņam, varētu būt visiem lielajiem Latvijas būvniekiem.

Kāpēc īsti tik nolemts pārdot 75 % Kalnozols celtniecība?

Jau vairākus gadus mēs meklējām nopietnu partneri, un, manuprāt, lietuviešu kompānija MG Baltic Investment ir ļoti pieņemama - tā ir pietiekami pieredzējusi Lietuvas tirgū. Man arī savā ziņā ļoti pieņemami ir lietuvieši kā mūsu brāļu tauta. Tāpat pēdējā laikā mums arvien vairāk un vairāk naudas vajadzēja atstāt gan pie pasūtītāja gan bankā, kas ir saistīts ar izpildes garantijām, un līdz ar to mums ir iesaldēti līdzekļi 3,6 miljonu latu apmērā, trūkst apgrozāmo līdzekļu, kas arī bija viens no iemesliem, kāpēc piesaistījām šo investoru. Viens no iemesliem, kāpēc nāk investors, ir 2,6 miljonu latu ieguldījums statūtkapitālā, kas uzlabo naudas plūsmu un mēs varam savlaicīgi norēķināties ar visiem kreditoriem, kas mums ir.

No celtniecības tirgus pazudušajam uzņēmumam SIA MTK Construction (bij. SIA Kalnozols celtniecība) viss jāsāk no jauna, tomēr atdzīvināt to esot iespējams, šodien vēsta Dienas bizness.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols, kurš bijis gan būvnieka lomā, gan amatā Rīgas domē intervijā laikrakstam stāsta par to, kas noticis ar viņa pārstāvēto uzņēmumu, par būvniecības tirgu kopumā, kā arī par kukuļu shēmām valsts institūcijās. "To taču visi zina, tikai par to nav pieņemts runāt," skaidro V. Kalnozols.

Kas noticis ar bijušo Kalnozols celtniecība? Kādēļ uzņēmums ir pazudis no tirgus?

Mums bija asa vārdu apmaiņa ar MTK vadību, kas bija bezjēdzīga. Pēc tam tika iesniegta prasība tiesā pret mani, sākās karš. Bet karš uzņēmuma iekšienē noved pie uzņēmuma kraha, uz kura robežas esam.

Bruģēšanas kompānija SIA Vides Dizaina Grupa (VDG) vērsusies Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā ar pieteikumu par parādu piedziņu pret SIA Kalnozols Celtniecība. Patlaban Kalnozols Celtniecība komentāru par SIA Vides Dizaina Grupa izplatīto informāciju nesniegšot, jo tam esot nepieciešams iepazīties ar lietas materiāliem, tā Db.lv informēja uzņēmumā.

Pieteikums saistīts ar uzņēmuma Kalnozols Celtniecība parādiem, kas radušies, strādājot pie projekta Dienvidu pakavs.

Atbilstoši SIA Vides Dizaina Grupa sniegtajai informācijai, "lai arī Kalnozols Celtniecība jau agrāk regulāri kavējis maksājumus, šoreiz uztraukumam ir reāls pamats, jo bruģētāji nav vienīgie, kuriem minētais uzņēmums ir parādā ievērojamas summas". Turklāt, Vides Dizaina Grupai esot radušās aizdomas par Kalnozols Celtniecība godprātību attiecībā pret apakšuzņēmējiem.

"Mēs jau agrāk esam dzirdējuši par maziem uzņēmumiem, kas bankrotē, jo nespēj norēķināties ar piegādātājiem tādēļ, ka ģenerāluzņēmējs atsakās maksāt par paveiktajiem darbiem. Tādēļ mums ir aizdomas, ka Kalnozols Celtniecība ir nolēmis arī šoreiz risināt savas finansiālās problēmas uz apakšuzņēmēju rēķina. Tieši šī iemesla dēļ arī nolēmām vērsties tiesā," stāsta Vides Dizaina Grupa valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis.

"Kā SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētājs, esmu gatavs vistuvākajā laikā, cik vien tas saskaņā ar Komerclikuma normām ir iespējams, sasaukt ārkārtas SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulci, kurā tiek lemts par pamatkapitāla palielināšanu mazākuma akcionāriem, ieguldot uzņēmumā naudas līdzekļus vai veicot mantisko ieguldījumu, tādējādi palielinot viņu ietekmi tajā," liecina SIA Kalnozols Celtniecība valdes priekšsēdētāja Valda Kalnozola izplatītais komentārs medijiem.

"SIA Kalnozols Celtniecība komentārs - mazākuma akcionāru nepamatoti izteiktajiem pārmetumiem par pamatkapitāla palielināšanu.

Nevienam nav noslēpums, ka SIA Kalnozols Celtniecība 2005.gadu bija spiests noslēgt ar zaudējumiem, kas, diemžēl, izveidojās laika periodā, kad uzņēmumu vadīja mazākuma akcionāri. Par šī apgalvojuma patiesību jebkuram ir iespējams pārliecināties iepazīstoties ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Atgriežoties pie uzņēmuma vadības, konstatēju, ka nekavējoties ir jāveic būtiskas izmaiņas, lai stabilizētu un uzlabotu uzņēmuma finansiālo stāvokli. Veicamās izmaiņas attiecās gan uz vadošo personālu, gan nepieciešamību uzņēmumam piesaistīt papildus finansējumu.

Būvkompānijas Kalnozols Celtniecība 2007.gada pirmo trīs mēnešu operatīvie finanšu rezultāti liecina, ka apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu periodu, ir pieaudzis par 19%.

Kalnozols Celtniecība pagājušo gadu noslēdza ar 641 310 latu lielu peļņu pretstatā 2005.gada lielajiem 2,73 miljonu latu zaudējumiem. Apgrozījums tika palielināts par 10%, sasniedzot gandrīz 28 miljonu latu, un tas turpina augt arī šogad. Salīdzinot, uzņēmuma 2005.gadā apgrozījums bija 25 miljoni latu, bet 2004.gadā - 16 miljoni latu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,94 miljonu latu.

Pagājušajā gadā uzņēmums Kalnozols celtniecība ekspluatācijā ir nodevis 9 būves un veicis celtniecības darbus 31 objektā.

Neraugoties uz Kalnozols Celtniecība un citu Latvijas uzņēmumu būvniecības apjoma un peļņas pieaugumu, mainīgais būvniecības tirgus un pastāvošās celtniecības garantiju sistēmas rezultātā garantijās iesaldētie miljoni rada brīvi apgrozāmo finanšu līdzekļu trūkumu, kas var piespiest uzņēmējus kavēt maksājumus saviem kreditoriem.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Pilsētmāju institūts Urban Art iesniedzis tiesā prasību par kompensācijas piedzīšanu Ls 658 141, 09 apmērā no SIA Kalnozols celtniecība. Savukārt SIA Kalnozols celtniecība uzskata, ka uzņemtās saistības nav izpildījusi SIA Pilsētmāju institūts Urban Art, proti, tā neesot veikusi SIA Kalnozols Celtniecība samaksu par paveikto darbu, kuras kopējā summa pārsniedz vienu miljonu latu.

SIA Pilsētmāju institūts Urban Art bija nolīgta projekta Dienvidu pakavs 1 celtniecībai. Kā Db.lv norādīja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art sabiedrisko attiecību konsultants Ēriks Volosovskis, SIA Kanlnozols celtniecība vairākkārt nepildīja līguma saistības, kavējot dzīvojamās mājas Dienvidu pakavs 1 nodošanas termiņus un nepildot noteiktos darbus. Urban Art strīdu ar būvuzņēmumu vairākas reizes esot mēģinājis risināt sarunu ceļā, taču rezultāts netika panākts. Līdz ar to, lai segtu SIA Kalnozols celtniecība nodarītos zaudējumus, Urban Art vērsies tiesā par Ls 658 141, 09 kompensācijas piedziņu.

Noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

Kalnozols celtniecība pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas, pilnībā noslēdzoties darījumam starp Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu, liecina uzņēmumu sniegtā informācija medijiem.

Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Lietuvas koncerns MG Baltic Investment darījuma gaitā iegūs 75% no Kalnozolsceltniecība, savukārt atlikušie 25% paliek līdzšinējās īpašnieces SIA Ranka K īpašumā.

Būvkompānijas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Valdis Kalnozols Db skaidroja, ka darījums jau ar investoru ir noslēgts, savukārt ar mazākuma akcionāriem ir panākta mutiska vienošanās, ka līgums ar viņiem tiks parakstīts pirmdien. To apliecināja arī divi no Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāriem Gundars Spalis un Nils Treijs.

"Pašlaik ir parakstīts pirkuma līgums ar Kalnozolu, bet pirkšanas process noslēgsies tikai tad, kad būsim saņēmuši Konkurences padomes atļauju noslēgt šo darījumu," sacīja koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors Raimonds Kurlianskis (Raimondas Kurlianskis). Viņš piebilda, ka parasti šīs atļaujas saņemšanas process aizņem mēnesi. "Ņemot vērā, ka bijām personīgi pazīstami ar Kalnozola vadītāju, tad tas lielā mērā nospēlēja lomu, ka pirkšanai izvēlējāmies Kalnozolu," uzsvēra viņš.

AS Būvuzņēmums Restaurators ir vērsies tiesā pret SIA Kalnozols celtniecība pieprasot piedzīt 124 851,76 LVL, kā arī apķīlāt uzņēmuma kustamo mantu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Riņķis. Pretprasība iesniegta tiesā, jo Kalnozols celtniecība neesot ilgstoši maksājis par darbiem, kā arī citādi izvairījies no savu līgumsaistību pildīšanas.

Būvuzņēmums Restaurators projektā Dienvidu pakavs 1 veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi. "Jau sākotnēji Kalnozols celtniecība maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd Būvuzņēmums Restaurators nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā Kalnozols celtniecība ir paziņojis, ka darbi nav veikti pilnībā, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma," norādīts uzņēmuma paziņojumā.

Atbildot uz šo prasību Būvuzņēmums Restaurators vispirms esot aicinājis Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem. Nesaņemot nekādu atbildi uz savu aicinājumu būvuzņēmums Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretprasību par 124 851,76 LVL. Summa jau šobrīd pārsniedzot Kalnozols celtniecība sākotnēji prasīto, kas veido 116 509,86 LVL. Rīgas apgabaltiesa pretprasību pievienojusi lietai, kaut gan noraidījusi prasības nodrošinājumu. Tiesas datums nozīmēts 2007. gada 9. martā (pulkstenis 12.30).

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ceturtdien atteikusies pieņemt izskatīšanai bruģēšanas kompānijas SIA Vides dizaina grupa (VDG) iesniegto prasības pieteikumu, kurā no SIA Kalnozols celtniecība lūgts piedzīt parādu, kas radies, strādājot ar dzīvojamo māju projektu Dienvidu pakavs, biznesa portālu Db.lv informēja SIA Vides dizaina grupa pārstāvis Jānis Riņķis.

Lai arī Vides Dizaina Grupa tiesas atteikumu vēl nav saņēmusi, kompānija uzskata, ka nevajadzētu būt pamatam atteikt prasības pieņemšanu. VDG valdes priekšsēdētājs Aigars Krīgalis pieļauj, ka pašā pieteikumā varēja būt ieviesusies kāda formāla kļūda, kas kalpojusi par pamatu atteikumam.

Tiesa šorīt esot telefoniski atteikusies sniegt paskaidrojumus SIA Vides Dizaina Grupa juristam, atsaucoties uz to, ka vēstule ar atbildi vēl vakar tikusi izsūtīta.

Savukārt SIA Kalnozols Celtniecība Mārketinga direktors Oskars Priede informēja, ka "SIA Vides Dizaina Grupa nav informējusi par virkni neizpildīto saistību starp pasūtītāju un apakšuzņēmēju. Varam minēt, ka SIA Vides Dizaina grupa kā apakšuzņēmējs no savas puses ir pieļāvusi būtiskus līguma nosacījumu pārkāpumus gan saistībā ar veikto darbu kvalitāti, gan ar darba izpildes termiņiem, kā rezultātā SIA Kalnozols Celtniecība bija spiesta pieaicināt papildus darbiniekus, lai nodrošinātu apakšuzņēmējam uzticēto darbu izpildi". Šobrīd SIA Kalnozols Celtniecība apkopojot informāciju un gatavojot dokumentus, lai iesniegtu tiesā prasību pret SIA Vides Dizaina Grupa.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien pasludināja uzņēmējam Valdim Kalnozolam daļēji piederošo uzņēmumu Kalnozols un partneri par maksātnespējīgu, informēja tiesā.

Par Kalnozols un partneri maksātnespējas administratori iecelta Santa Strode.

Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

Ar Kalnozols un partneri maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās celtniecības tehnikas iznomātājs Storent.

Storent direktors Mārtiņš Stelps iepriekš pastāstīja, ka uzņēmums prasa Kalnozols un partneri maksātnespēju saistībā ar nenokārtotām parādsaistībām, kuru apmēru gan neatklāja.

Atbilstoši datubāzes Lursoft informācijai dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecības uzņēmums Kalnozols un partneri dibināts 1995.gada septembrī, un kompānijas pamatkapitāls ir 26 tūkstoši latu (37 tūkstoši eiro). Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Kalnozols, kuram pieder 80% uzņēmuma kapitāldaļu, Krievijas pilsonei Tatjanai Ohrimenko pieder 15%, bet vēl 5% pieder Kristīnei Kirilkai.

Uzņēmēja Valda Kalnozola un SIA Kalnozols un partneri prasība par goda un cieņas aizskārumu pret Dienas biznesu un laikraksta žurnālistu Jāni Lasmani noraidīta arī otrajā instancē.

Uzņēmējs no SIA Izdevniecība Dienas bizness un žurnālista vēlējās piedzīt 25 tūkstošus latu. Pērn 4.februārī Rīgas apgabaltiesa noraidīja V. Kalnozola, kā arī SIA Kalnozols un partneri prasību pret izdevēju un žurnālistu. Spriedumu 20 dienu laikā no 19.februāra bija iespējams pārsūdzēt, taču šajā termiņā apelācijas sūdzības tiesā netika saņemtas. Vēlāk Kalnozols kopā ar lūgumu par termiņa atjaunošanu tiesā iesniedza apelācijas sūdzību, kuru 2008.gada aprīļa sākumā tiesa nolēma pieņemt un nosūtīt lietu izskatīšanai AT.

V. Kalnozols ir pārliecināts, ka vairākās laikraksta publikācijās par uzņēmumu un viņu kā valdes priekšsēdētāju ietverti fakti, kas neatbilst patiesībai, kā arī publicēti uz šiem faktiem balstīti apgalvojumi un viedokļi ar asi negatīvu raksturu.

Šā gada oktobrī SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstāja Ivo Čerbakovs, viņa vietā valdes priekšēdētāja pienākumus uzņēmumā MTK Construction pildīs Inga Stakinova.

Ingas Stakinovas CV

Profesionālā pieredze

Latvijas celtniecības kompānijas SIA Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu pēc pāris nostrādātiem mēnešiem atstājis Ivo Čerbakovs, kompānija nomainījusi arī nosaukumu uz MTK Construction, šodien, 17.oktobrī, atsaucoties uz BNS, vēsta laikraksts Dienas bizness.

"Tas man ir jauns izaicinājums – atgūt kompānijas labo reputāciju un vārdu būvniecības tirgū," stājoties amatā, norādīja I. Čerbakovs.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada augusta beigās noslēdzās darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Līdz ar investora MG Baltic Investment piesaisti tika veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma Kalnozols celtniecība valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi.

Uzņēmuma padomi vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna MG Baltic viceprezidents un MG Baltic Investment ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. Kalnozols celtniecība līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu. Turpmāk Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova, toreiz informēja uzņēmums.

Uzņēmējs Valdis Kalnozols visiem interesentiem piedāvā biznesa konsultācijas, liecina uzņēmēja publicētais sludinājums.

Kalnozols piedāvā biznesa konsultācijasŅemot vērā V. Kalnozola vērienīgo pieredzi un spēju pārdot gandrīz bankrotējušu uzņēmumu investoriem no Lietuvas, daļai cilvēku V. Kalnozola konsultācijas varētu būt pamācošas un noderīgas.

Db.lv jau vēstīja, ka Lietuvas koncerns MG Baltic Investment ir iesniedzis prasību Rīgas apgabaltiesā pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu, lai piedzītu 5.87 miljonus latu zaudējumus, kas radušies, sniedzot nepatiesas ziņas darījumā, kurā V. Kalnozols pārdevis 51.62 % kapitāldaļu uzņēmumā MTK Construction. Viņš pārdevējiem bija sniedzis atzinumu par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

Db.lv piedāvā iepazīties ar uzņēmuma Kalnozols celtniecība jaunā valdes priekšsēdētāja CV.

Biznesa portāls Db.lv jau rakstīja, ka noslēdzies darījums starp uzņēmumiem Kalnozols celtniecība un MG Baltic Investment par kapitāla daļu pārdošanu. Kā rezultātā uzņēmumam Kalnozols celtniecība mainījies valdes priekšsēdētājs.

CURRICULUM VITAE.

Ivo Čerbakovs (1976. gada 17. jūnijs)

Izglītība

2003.-2007. - maģistrantūras studijas Biznesa augstskolā Turība, programmā - uzņēmējdarbības vadība. Iegūts maģistra grāds.

1995.-2000. - mācības Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē. Iegūta jurista kvalifikācija. Piešķirts tiesību zinātņu bakalaura grāds.

Bijušajai Parex bankas prezidenta dzīvesbiedrei Tatjanai Karginai un viņas mātei par nenotikušu nekustamā īpašuma darījumu izstādīta pretenzija par gandrīz 33 tūkstošiem latu.

Strīds par kapitāldaļām

T. Karginas, viņas mātes un bijušā kompanjona Andreja Kalēja cīniņa objekts ir SIA Imperius – uzņēmums, kura nozīmīgākais un vērtīgākais īpašums ir apmēram pusotrs desmits hektāru zemes Carnikavā.

Šo nekustamo īpašumu SIA Imperius pagājušajā gadā pēc ilgstoša pārrunu procesa, kā rāda darījuma dokumenti, iegādājās par 950 tūkstošiem latu, bet gada beigās pēc sadalīšanas apbūves gabalos atrada pircēju, kas par to bija gatavs maksāt 3,01 miljonu latu.

Sarunas par zemes gabala iegādi ar tā īpašnieka pārstāvi Aldi Kunšteinu jau 2004. gada nogalē uzsācis A. Kalējs, savukārt SIA Imperius – kompānija, kuras dibinātāji vienādās daļās bija T. Karginas māte Elvīra Iņušova un uzņēmējs A. Kalējs, - šī īpašuma iegādei tika nodibināta 2005. gadā.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Līdz ar svinīgo atklāšanu, būvkompānija Kalnozols celtniecība pabeigusi jaunās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Centrālās administratīvās ēkas Vecrīgā rekonstrukciju, informē Kalnozols celtniecība valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols.

Rekonstrukcijas ietvaros tika gandrīz pilnībā pārbūvēta ēka, kuras kopējā platība ir 4 300 kv. m., saglabājot tikai ēkas nesošās konstrukcijas un kolonnas. Agrākās aktu zāles vietā tika izbūvēts papildu stāvs, iegūstot septiņu stāvu ēku iepriekšējo sešu vietā. Darbinieku ērtībām tika izbūvēts lifts, kas agrāk ēkā nemaz nav bijis. Izveidota arī terase, no kuras paveras skaists skats uz Daugavu. Pilnībā restaurēta ēkas fasāde, rekonstruēti morāli un fiziski novecojušie inženiertīkli, veikta iekštelpu pārbūve, ēkas siltināšana, pagraba padziļināšana un daudzi citi darbi. Izveidota arī moderna apsardzes drošības sistēma ar video novērošanu.

Valsts objekta būvniecību sekmējuši pērn nodokļos samaksātie 7 miljoni latu.

Aizvadītā gada nogalē SIA Kalnozols Celtniecība dalībnieku sapulcē tika pieņemts lēmums palielināt sabiedrības pamatkapitālu par 1 450 000 latu, Db.lv informēja SIA Kalnozols Celtniecība mārketinga direktors Oskars Priede.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas uzņēmuma reģistrētais pamatkapitāls šobrīd ir 1 937 550 latu. 2006. gadu uzņēmums noslēdzis ar apgrozījuma pieaugumu par 13%, sasniedzot 28,24 milj. latu veikto darbu apjomu, un gadu plāno noslēgt ar aptuveni 645 tūkst. latu tīro peļņu.

Lēmumu par SIA Kalnozols Celtniecība pamatkapitāla palielināšanu uzņēmuma dalībnieku sapulce pieņēma 2006. gada 1. novembrī, savukārt LR Uzņēmumu reģistrā tas tika apstiprināts 2006. gada 11. decembrī.

Atbilstoši sabiedrības dalībnieku sapulcē apstiprinātajiem pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem uz jaunajām sabiedrības kapitāla daļām pieteicās jau esošais dalībnieks - SIA Kalnozols un Partneri, kā arī SIA Ranka K. Sabiedrības jaunās kapitāla daļas ir apmaksātas, un valde ir sastādījusi precizēto dalībnieku reģistru, saskaņā ar kuru SIA Ranka K pieder 58.04%, SIA Kalnozols un Partneri 21.83%, Valdim Kalnozolam 9.94%, Nilam Treijam 4.78%, Gundaram Spalim 4.78%, Dzintaram Znotiņam 0.45%, un Raivim Ozoliņam 0.18% uzņēmuma daļu. Attiecīgais dalībnieku reģistrs un sabiedrības valdes apliecinājums par pamatkapitāla apmaksu tika reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā 2006.gada 29. decembrī.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi Lietuvas kompānijas MG Baltic Investment prasību pret uzņēmēju Valdi Kalnozolu un viņa uzņēmumiem Kalnozols un partneri un SIA Ranka K par 5.87 miljonu latu zaudējumu piedziņu.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā būs atceļami arī pieņemtie lēmumi par prasības nodrošināšanu, Db uzzināja tiesā.

MG Baltic Investment bija norādījis, ka tam radušies zaudējumi, jo 2007. gadā uzņēmumam pērkot 51.62 % kapitāldaļu no V. Kalnozola, SIA Ranka K, kā arī SIA Kalnozols un partneri, kapitāldaļu pārdevējiem bija jāsniedz atzinums par finanšu stāvokli uzņēmumā, debitoru parādiem, noslēgtajiem līgumiem u.c., taču pērn vasarā Deloitte Audits Latvia auditori atzinuši sniegtās ziņas par nepatiesām. Patiesībā gan situācija uzņēmumā bijusi sliktāka, kas radījis zaudējumus MG Baltic Investment.

MG Baltic Investment lūdza arī apķīlāt dažādus īpašumus - prasības nodrošināšanai, tomēr šī prasība tika apmierināta tikai daļēji, proti, apķīlāti V. Kalnozola īpašumi R. Kalnozoli, Vasiļi, Bērzmalas, Vinķeles 1 un daļas no īpašuma Liedes ielā 17, Rīgā.

Rīgas apgabaltiesa aizstājusi uzlikto apķīlājumu SIA Pilsētmāju institūts Urban Art īpašumiem Vienības gatvē 186A (projekts Dienvidu Pakavs 1), Vienības gatvē 192 (projekts Dienvidu Pakavs 2), Vienības gatvē 192A, Neretas, Bauskas un Mežkalna ielā, kas tika piemērots pēc SIA Kalnozols Celtniecība prasības tiesvedībā pret Urban Art par būvdarbu pabeigšanu daudzdzīvokļu mājā Dienvidu Pakavs 1, ar naudas līdzekļu apķīlājumu.

"Sākotnēji tiesas apgrūtinājums, nodrošinot būvuzņēmēja prasību Ls 1,115 miljonu apmērā, tika uzlikts Urban Art nekustamajiem īpašumiem, neraugoties uz to, ka Urban Art īpašumu vērtība lēmuma pieņemšanas brīdī sasniedza 14 miljonus latu. Aizstāvot klientu intereses, tiesu darbi ar būvuzņēmēju tiks turpināti," informēja SIA Pilsētmāju institūts Urban Art.

„Esmu gandarīta par tiesas lēmumu mainīt prasības nodrošinājumu. Iespējams, īpašumu apķīlāšanas mērķis bija Urban Art darbības apturēšana, nevis prasības nodrošināšana. Tikai pēc blakussūdzības noraidīšanas un tiesas lēmuma spēkā stāšanās Kalnozols Celtniecība pārstāvji sāka apmeklēt Dienvidu Pakavu 1 un interesēties par būvdarbu atsākšanu. Vislielākās neērtības no 2007. gada 6. februāra ilgušais īpašumu apķīlājums radīja tiem vienpadsmit dzīvokļu pircējiem, kas nebija paspējuši reģistrēt īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Pateicos Urban Art sadarbības partneriem par atbalstu šajā sarežģītajā laikā,” norāda SIA Pilsētmāju institūts Urban Art valdes priekšsēdētāja Dr. Laimdota Šnīdere.