Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Vācijas farmācijas kompānija Merck KGaA Grieķijas slimnīcām parādu dēļ apturējusi pretvēža medikamentu Erbitux piegādi, vēsta Reuters.

Vācijas kompānijas finanšu direktors Matias Zaherts (Matthias Zachert) norādīja, ka eirozonas parādu krīzes skartajos Eiropas dienvidos valsts slimnīcas saskaras ar finansiālām grūtībām un bieži iekavē maksājumus.

Jūnijā Grieķijas valsts slimnīcām zāles pārtrauca piegādāt cita Vācijas farmācijas kompānija Biotest. Arī šī kompānija norādīja, ka uz tādu rīcību to pamudinājuši Grieķijas slimnīcu iekrātie parādi.

Merck finanšu direktors uzsvēra, ka medikamentu piegāžu apturēšana patlaban skar tikai Grieķiju un tikai vienu kompānijas ražoto produktu. Tāpat Grieķi joprojām varēs nepieciešamās zāles iegādāties aptiekās.

Pēc Grieķijas politiķu trešā mēģinājuma izveidot koalīciju un runām par izstāšanos no kopējās valūtas zonas eiro pagājušo nedēļu noslēdz ar kritumu uzrādot 1.2955 kursu pret dolāru.

Eiropas kopējās valūtas kursa īslaicīgu kāpumu noteica pozitīvie Vācijas eksporta izaugsmes dati, paceļot kopējo valsts izaugsmi par 0.5% un paglābjot Eiropas ekonomiku no lejupslīdes šī gada pirmajā ceturksnī. Tiesa, tiklīdz Grieķijas valstsvīri kārtējo reizi pulcējās, lai rastu risinājumu problēmām, bet galu galā tikai nolēma noraidīt Vācijas izvirzītās prasības, eiro kurss attiecībā pret dolāru nokritās līdz 1.2789. Kā atzina Grieķijas kreisi noskaņotais politiķis Manolis Glezos: «Achtung Frau Merkel., Grieķijas iedzīvotāji grib dzīvot brīvībā, nevis jaunā Vācijas okupācijā.» Tomēr objektīvi jāatzīst, ka, lai arī daudzi izturas ļoti izvairīgi pret tā dēvēto jauno Vācijas diktatūru, Vācija ir tas glābšanas riņķis, kas notur Eiropu virs ūdens.

Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.

Saskaņā ar grafiku, par kuru vienojušies eirozonas valstu vadītāji, trešdien Grieķija iesniegs oficiālu lūgumu par aizdevumu uz diviem gadiem, ko jau trešdienas rītā paredzētajā telefonkonferencē apspriedīs eirogrupas finanšu ministri.

Savukārt līdz ceturtdienai Atēnām jāiesniedz jau precīzs un detalizēts reformu plāns, kas ļautu tām saņemt jaunu palīdzības finansējumu un nepieļautu banku sektora sabrukumu, pēc otrdien notikušā eirozonas ārkārtas samita pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja Grieķijas iesniegto reformu plānu apstiprinās Eiropas Komisija (EK), Starptautiskai Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB), sestdien atkal pulcēsies eirogrupas finanšu ministri, lai lemtu, vai rekomendēt sarunu uzsākšanu par jaunu ierobežotu palīdzības programmu.

Lēmums par to, kādā veidā atrisināt gaidāmās problēmas ar Grieķijai nepieciešamo finansējumu, tiks pieņemts īsi pirms gada beigām, atzinusi anonīma Eiropas Savienības (ES) amatpersona.

Savukārt jautājumu par Grieķijas parādu nastas samazināšanu eirozonas finanšu ministri varētu izskatīti tikai tad, ja Eiropas statistikas birojs Eurostat apstiprinās, ka Grieķija 2013. gadā spējusi sasniegt budžeta pārpalikumu. Šāds novērtējums būs iespējams tikai pēc 2014. gada aprīļa.

Nākamajā nedēļā iecerēta arī Grieķijas paveikto ekonomisko reformu progresa izvērtējuma ziņojuma izskatīšana. Grieķijas aizdevēji sniegs informāciju par reformu progresu, no kā būs atkarīga turpmāko aizdevuma kārtu piešķiršana.

Paredzams, ka diskusijas par Grieķijas nākotni un tai nepieciešamo iespējamo papildus finansējumu varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā.

Pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām, prognozē finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst), vēsta CNBC.

«Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norāda N. Devirsts.

Viņš uzskata, ka Grieķijas sabiedrība ir būvēta uz krāpšanās un shēmošanas pamatiem, taču tagad pārējās eirozonas iedzīvotāji prasa Grieķiju atskaitīties.

«Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā Devirsts.

Eiropas Centrālā banka (ECB) trešdienas vakarā paziņoja, ka vairs neļaus Grieķijas bankām izmantot valsts parādu kā kredītu ķīlu.

ECB ar šādu lēmumu liedz Grieķijas bankām svarīgu avotu naudas līdzekļu iegūšanai, pastiprinot spiedienu uz Grieķijas jauno valdību, lai tā panāktu vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Grieķijas Finanšu ministrija ātri reaģēja uz ECB lēmumu, uzstājot, ka valsts banku sistēma «vēl arvien ir adekvāti kapitalizēta un pilnīgi aizsargāta», jo vēl ir pieejami citi likviditātes kanāli.

ECB nāca klajā ar šo paziņojumu dažas stundas pēc jaunā Grieķijas finanšu ministra Jaņa Varufaka pirmajām sarunām ar ECB vadītāju Mario Dragi, kurās Varufakis mēģināja panākt Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Grieķijai piešķirtā starptautiskā aizdevuma 240 miljardu eiro apmērā nosacījumu maiņu.

Neskatoties uz apjomīgiem protestiem, Grieķijas parlaments apstiprinājis 2013. gada budžetu, kurā iekļauta apjomīga valsts tēriņu samazināšanas pakete, tādējādi cerot drīzumā saņemt starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Paredzēts, ka nākamajā gadā Grieķijas ekonomika samazināsies par 4,5%, bet valsts parāds pieaugs līdz 189% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Grieķijas budžeta deficīts nākamgad plānots 5,2% apmērā, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 6,6% šogad.

Demonstrācijās pie Grieķijas parlamenta piedalījās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, kas iebilda pret jauno taupības budžetu. Grieķijas kreiso radikāļu partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs pavēstījis, ka budžetā iekļautie valsts tēriņu samazināšanas pasākumi šoziem daudziem grieķiem liegs iegādāties izdzīvošanai nepieciešamās preces.

Grieķijas parlamenta pieņemtais nākamā gada budžets paver ceļu starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Iepriekš valsts premjers Antonis Samars pavēstīja, ka Grieķijas valsts kase tukša būs jau piektdien, 16. novembrī. Grieķijas parlamentārās koalīcijas partijas Pasok vadītājs Evangels Venizels tikmēr brīdinājis Eiropas partnerus, ka kavēšanās ar aizdevuma piešķiršanu nodara pāri ne tikai Grieķijai, bet arī visai eirozonai.

Vērtējot Grieķijas nedienu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, nevar aprobežoties tikai ar savstarpējās tirdzniecības excel tabulām, jo pastarpināti vēsmas Eiropā varētu just valūtas, investīciju jomā un var rasties robi arī citu ES valstu budžetos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nokavējot maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), Grieķija pievienojusies tādam prestižam valstu klubiņam, kurā ir arī Zimbabve, Sudāna un Somālija. Pašlaik Grieķijas defolta jautājums gan vēl tiek stiepts garumā, kur punkts uz «i» var būt šo svētdien notiekošais referendums par piekrišanu vai nepiekrišanu taupības pasākumu īstenošanai. Sākotnējās sabiedrības aptaujas liecina, ka šķobīgs vairākums grieķu tomēr taupībai piekritīs, lai gan nebūt nav izslēgts arī otrs scenārijs. Katrā ziņā arī pēc tam nekas nebeigsies – Grieķiju jau kādu laiku faktiski var uzskatīt par maksātnespējīgu un var saprast tos, kas vairs nevēlas šajā melnajā caurumā gāzt naudu. Tādējādi pat grieķu «jā taupībai» spekulācijas par šīs valsts defoltu nekliedēs – valstī drīz vien var krist, piemēram, valdība. Būtībā galvenais jautājums, Grieķijas parādiem izskatoties neatdodamiem, pat varētu būt: kā notiks defolts, vai šis process tiks smalki kontrolēts vai gaidāms totāls haoss? Ja Grieķija defoltēs, gaidāma kārtējā parādu norakstīšana, kur zaudējumus nāksies ciest gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Šobrīd ap 80% no Grieķijas parāda pieder tā saucamajai troikai – Eiropas Savienības institūcijām, Eiropas Centrālajai bankai un SVF. Grieķu valdībai naudas savu izdevumu segšanai nav, un to tiem, atgriežoties pie drahmas, nāksies piedrukāt. Iespējams ir arī, ka Grieķijai atkal tiek norakstīta daļa parāda, bet valsts eirozonā tomēr paliek. Arī paši grieķi samērā skaidri pateikuši, ka labprātīgi no eirozonas neizstāsies.

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien atkārtoti paaugstinājusi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjomu, vēsta informācijas avots.

Tādējādi Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms kopš pagājušās trešdienas palielināts jau trešo reizi un tas noticis laikā, kad grieķi turpina no valsts bankām izņemt savus noguldījumus lielā apjomā.

Informācijas avots gan nenorāda, par cik ārkārtas finansējuma apjoms ticis palielināts, taču vēsta, ka ECB pārvaldes padome varētu jebkurā brīdi tikties, tostarp šodien vai rīt, lai pārskatītu pašreizējo situāciju.

Trešdien Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoms tika palielināts par 1,1 miljardu eiro - līdz 84,1 miljardam eiro, bet piektdien tas atkārtoti tika paaugstināts vēl par 1,8 miljardiem eiro.

Šodien atsevišķas Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas paziņojušas, ka atbalstītu Grieķijas starptautiskās palīdzības atmaksas termiņu pagarināšanu.

Ar šādiem paziņojumiem šodien klajā nāca ECB valdes locekļi Evalds Novotnijs (Ewald Nowotny) un Lorenco Bini Šmagi (Lorenzo Bini Smaghi), kuri abi norādījuši, ka visa Grieķijas parāda restrukturizācija būtu nevēlama Grieķijas un visai eirozonas ekonomikai.

Jānorāda, ka šogad vienu reizi jau tika palielināts gan Grieķijas starptautiskā aizdevuma (kas ir 110 miljardi eiro) atmaksas termiņš no trīs līdz 7,5 gadiem, tāpat vidējā ikgadējā aizdevumu procentlikme tika samazināta līdz 4,8%.

«Eirozonas parādu sāgā izskatās, ka pagaidām Grieķijas parāda restrukturizācija netiek aplūkota kā risinājums un ir nolikta sāņus. Uzvaru ir guvusi ECB paustā nostāja par to, ka restrukturizācija Grieķijā radītu turpmākus sarežģījumus Īrijai un Portugālei, tādejādi apdraudot šo valstu veiksmīgu atkopšanos un atgriešanos uz savām finansiālajām kājām saprātīgā nākotnē. Tas savukārt nozīmē Grieķijas atbalstīšanu nākamgad, kad tai pēc pašreizējās starptautiskās aizdevumu programmas ir paredzēts atgriezties finanšu tirgos. Tā kā naudu pašlaik investori Grieķijai par ilgtermiņā atmaksājamiem un uzturamiem procentiem aizdot nevēlas, tad eirozonas vadītājiem rodas jautājumi par to, ko un kā darīt tālāk,» skaidro Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens svētdien draudējis Eiropai ar masveida imigrantu un potenciālo teroristu pieplūdumu, ja tā pieļaus Grieķijas ekonomikas sabrukšanu.

«Ja viņi dos tādu triecienu Grieķijai, tad viņiem būtu jāzina, ka imigranti saņems ceļošanas dokumentus un dosies uz Berlīni,» savas labējā spārna partijas Neatkarīgie grieķi sanāksmē paziņoja Kammens.

Neatkarīgie grieķi veido koalīcijas valdību kopā ar kreiso ekstrēmistu partiju SYRIZA.

Kammens piebilda, ka gadījumā, ja imigrantu vidū izrādīsies arī teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki, Eiropa pati par to būs atbildīga, ņemot vērā tās nostāju Grieķijas reformu un parādsaistību jautājumā.

Pirms nedēļas ar līdzīgiem izteikumiem nāca klajā arī Grieķijas iekšlietu ministra vietnieks, pamudinot Vācijas policijas arodbiedrību ierosināt izslēgt Grieķiju no Šengena zonas.

Grieķijas Nacionālā banka (National Bank of Greece) otrdien brīdināja, ka vidējie Grieķijas pilsoņa ienākumi, gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu, varētu samazināties par 55% un būt mazāki nekā Horvātijas, Polijas vai Latvijas iedzīvotāju ienākumi, vēsta euobserver.com.

Banka norādīja, ka, izstājoties no eirozonas, inflācija Grieķijā sasniegtu 32%, kas novestu pie sociāliem nemieriem un panikas, raksta Grieķijas laikraksts Ekathimerini.

Jau vēstīts, ka pēdējā laikā, sevišķi tuvojoties 17. jūnija vēlēšanām, pieaugušas runas par iespējamajiem scenārijiem, kādi attīstītos, ņemot vērā, vai Grieķija paliks vai izstāsies no vienotās valūtas reģiona. Tā, piemēram, finanšu pārvaldības kompānijas Integral Asset Management vadītājs Niks Devirsts (Nick Dewhirst) norādīja, ka, pārējai eirozonai nostājoties pret «viltniekiem» monetārajā savienībā, Grieķija eirozonu pametīs 18. jūnijā, uzreiz pēc 17. jūnijā notiekošajām vēlēšanām. «Eirozona ir klubs, bet tajā ir arī viltnieki, kas tiek sveikā cauri līdz brīdim, kad visi par to uzzina, un tajā brīdī no viltniekiem ir jāatbrīvojas, jo pretējā gadījumā krāpsies visi. Grieķijai būs labāk, ja tā izstāsies,» norādīja N. Devirsts. «Vienkāršs jautājums, kāpēc vācietim ir jāpalielina pensionēšanās vecums no 65 līdz 67 gadiem, lai grieķis varētu doties pensijā 50 gados?! 17. jūnijs ir perfekta izdevība pateikt - «mēs uzvedīsimies labi» vai «mēs turpināsim krāpties»,» tā N. Devirsts.

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi astoņu Grieķijas banku reitingus par divām pakāpēm. Tikmēr arī Eiropas Centrālā banka (ECB) ir sākusi runāt par iespējamu Grieķijas bankrotu.

Moody’s samazinājusi Grieķijas Nacionālās bankas, EFG Eurobank Ergasias, Alpha Bank, Piraeus Bank, Agricultural Bank of Greece un Attica Bank reitingus no B3 līdz CAA2. Tāpat aģentūra samazinājusi Emporiki Bank of Greece un General Bank of Greece reitingus no B1 līdz B3.

Savu lēmumu aģentūra skaidro ar banku ievainojamību Grieķijas bankrota gadījumā, vēsta AP.

Savukārt ECB Ģenerālpadomes biedrs Klāss Knots piektdien pavēstījis, ka «situāciju, kurā Grieķija nespēj atmaksāt savu parādu, vairs nedrīkst izslēgt,» vēsta Reuters.

Tādējādi Klāss Knots ir kļuvis par pirmo eirozonas centrālo baņķieri, kas ir brīdinājis par Grieķijas maksātnespēju, piezīmē aģentūra. Tāpat K. Knots atzina, ka ECB izskata iespējamos Grieķijas bankrota scenārijus.

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels neatbalsta referenduma rīkošanu par Eiropas līderu panākto valsts glābšanas plānu.

«Referendums ir tieši tas, kas valstij nav vajadzīgs,» ministra teikto aģentūrai Reuters pavēstījuši anonīmi avoti. Ministrs uzskatot, ka Grieķijai jāizdara viss nepieciešamais, lai saņemtu starptautisko palīdzību, bet valsts dalība eirozonā nedrīkst būt atkarīga no refernduma. Grieķijas valdībai vēl jāpārdzīvo uzticības balsojums piektdien.

Referendums par valsts glābšanas plānu varētu notikt 4. vai 5. decembrī, pavēstījis Grieķijas ministru prezidents Georgs Papandreu.

Tikmēr Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere nosaukuši gaidāmo Grieķijas referendumu par «jautājumu vai Grieķija vēlas palikt eiro, vai nevēlas».

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

Kad Coca-Cola Hellenic Bottling Company, kas ir pasaulē otrs lielākais pudeļu uzpildītājs, no Atēnas biržas nākamgad pāries uz Londonas biržu, Grieķijas akciju tirgus būs mazāks par Vjetnamas akciju tirgu, ziņo Bloomberg.

Bloomberg apkopotie dati liecina, ka visu akciju kopējā vērtība līdz ar Coca Cola aiziešanu saruks no 39,2 miljardiem USD līdz 31 miljardam USD. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus jau tā ir mazākais no 24 attīstīto valstu tirgiem, kuru datus apkopo Bloomberg.

Coca-Cola HBC līdz šim bija lielākā Grieķijas kompānija, kas, šķiet, nojautusi, ka valsts nedienas vēl ne tuvu nav galā. Jāpiebilst, ka Grieķijas akciju tirgus raksturojošā indeksa vērtība kopš 2007. gada virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 85%. Grieķijas ekonomika jau piecus gadus ir recesijā, un ekonomikas lejupslīde, visticamāk, šajā valstī būs vērojama arī nākamos divus gadus, liecina Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozes.

Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāts sākotnēji lika pieaugt gan eiro cenai (līdz mēneša augstākajai atzīmei), gan izejvielu, gan akciju cenām. Tiesa gan, jau pirmdienas izskaņā, piemēram, eiro lielu daļu no guvumiem jau bija paspēlējis un mīnusos devās arī akciju tirgi.Valda viedoklis, ka Grieķijas vēlēšanu rezultāts finanšu tirgiem, visticamāk, būs īsa atelpa.

Līdz ar to, ka Grieķijas atkārtotajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi partija, kas aizstāv valstij piešķirtā starptautiskā aizdevuma nosacījumus, rimušās bažas, ka šī valsts tūlītēji varētu pamest eirozonu. Radikāli kreisā partija Syriza, kas solīja pārskatīt Grieķijas un starptautisko aizdevēju vienošanos, vēlēšanās ieņēmusi otro vietu un būs opozīcijā. Līdz ar šādu notikumu attīstību ir vērojama pamatīga eiforija pasaules lielākajos finanšu tirgos, kas zināmā mērā jau rēķinājās ar haosu, ko varētu radīt monetārās savienības daļēja sairšana, Grieķijas atgriešanās pie drahmas un strauja tās devalvācija. Šķiet, grieķi tomēr nobijušies no straujā ekonomikas brīvā kritiena, kas valsti, visticamāk, gaidītu pēc eirozonas pamešanas. Tiesa gan, starptautiskā aizdevuma aizstāvju uzvara vēlēšanās bija par sprīža tiesu un sagaidāms, ka Grieķijā noskaņojums paliks ļoti svārstīgs.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Ja vien pašreizējie finanšu satricinājumi pasaulē neizvērtīsies jaunā krīzē, ir pamats cerībām, ka kritums Grieķijas tautsaimniecībā sevi ir izsmēlis

Neraugoties uz to, ka vēl pirms pusgada bija pamats bažām, ka Grieķijas finanšu likstas būs par pamatu jaunām problēmām visas Eiropas monetārās savienības ietvaros, patlaban pavīd neliela cerība uz uzlabojumiem. Par to zināmā mērā varētu liecināt aģentūras Standard & Poor’s veiktais valsts kredītreitinga paaugstinājums par vienu pakāpi.

Tiesa tas nenozīmē, ka Egejas jūras rietumu piekrastes valstij naudu var aizdot bez jebkādas saspringšanas. Paaugstinājums nozīmē vien to, ka Grieķijas finanšu stāvoklis vairs nav tāds, lai šīs valsts emitētajiem vērtspapīriem tiktu piešķirts tā dēvētais «atkritumu» jeb «junk» statuss. Kredītreitinga izmaiņas, iespējams, var uzskatīt par subjektīvu skatījumu, taču to pašu nevar teikt par datiem, kuri tiek aprēķināti pēc kādas konkrētas metodoloģijas, un arī šajā ziņā Grieķijas sakarā var runāt par uzlabojumiem.