«Pusotra gada laikā bija absolūti skaidrs, ka tie cilvēki, kuriem slēpti piederēja airBaltic, bija izdomājuši, kā no valsts pārņemt visas lidsabiedrības akcijas un pēc tam tās pārdot,»

DB stāstīja bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars, piebilstot, ka airBaltic bija redzamas visas tās shēmas, kas valstī, privatizējot dažādus uzņēmumus, bija realizētas pirms tam: «Modelis atstrādāts, nāk ofšora kompānija, notiek pārformēšana, bet parāds tiek kapitalizēts un valsts paliek mazākumā». Tikmēr airBaltic radītā negatīvā slava, kas krietni pārsniegusi Latvijas robežas, liks kompānijai no tās ciest vēl vismaz pāris gadus, to intervijā Vācijas- Baltijas tirdzniecības kamerai atzinis airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

DB jau rakstīja, ka bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara pērnā gada vasaras sākumā izteiktie publiskie paziņojumi par airBaltic iespējami tuvo maksātnespēju radīja lielu ažiotāžu, kas, pateicoties airBaltic akcionāru strīdam, turpinājās vēl vairākus mēnešus.

A. Kampars uzskata, ka, redzot to konfidenciālo informāciju par airBaltic, kas valdības rīcībā visu laiku bija, runāt par to publiski bijis viņa pienākums. Jautāts, vai šī konfidenciālā informācija uzrādīja arī to, ka no airBaltic ņemta ārā nauda, A. Kampars norāda, ka tiešu pierādījumu viņam nav, bet visa ap airBaltic uzbūvētā mazo kompāniju struktūra liecinājusi, kas tas darīts šo kompāniju peļņas nolūkā. «Visu cieņu Flika vīzijai un vērienam, bet viņš aiz sevis vienkārši neskaitīja naudu. Taču, manuprāt, Fliku noteikti nevar vainot tajā, ka viņš airBaltic nemēģināja godprātīgi vadīt, es domāju, ka visu noteica kopējā situācija, kas radās gan krīzes, gan airBaltic finansējuma modeļu ietekmē,» tā A. Kampars.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra