Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka vispirms ir jāmaina Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadība, jāveic izmaiņas akcionāru līgumā un tikai tad ir jādomā par tālākajiem airBaltic situācijas risinājumiem.

Kampars ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem teica, ka airBaltic esošā vadība nav pierādījusi, ka ir spējīga kompāniju vadīt, tādēļ ir vajadzīga pilnīgi jauna vadība.

Viņš norādīja – ir pilnīgi skaidrs, ka airBaltic ir jāiegulda līdzekļi, taču to nevar darīt situācijā, kad kompāniju vada cilvēki, kas valsts iepriekš ieguldītos 15 miljonus latu «ir iztērējusi nezināmā virzienā».

Pēc ekonomikas ministra sacītā, jāmaina arī akcionāru sadarbības līgums. «Šāda veida attiecības starp akcionāriem ir neiespējamas ilgtermiņā,» atzina Kampars.

Viņš paskaidroja, ka tad, kad būs izpildīti abi priekšnosacījumi – nomainīta airBaltic vadība un veiktas valstij izdevīgas izmaiņas akcionāru sadarbības līgumā – būs iespējams tālāk runāt par airBaltic nākotnes stratēģiju, nepieciešamajām investīcijām un, iespējams, nopietna investora piesaisti.

«Nevar investēt ar tādu akcionāru līgumu, kurā Latvijas valstij ir tik pazemojoši noteikumi,– tas ir  absolūti skaidrs,» uzsvēra Kampars.

Ministrs arī klāstīja, ka valdībai nav bijušas diskusijas par valstij piederošo airBaltic akciju pārdošanu. Viņš vēlreiz piebilda, ka vispirms jāizpilda minētie divi priekšnoteikumi, lai vispār sāktu sarunu par to, kā tālāk rīkoties airBaltic situācijas risināšanai.

Kampars gan pauda pārliecību, ka airBaltic turpinās strādāt. «Nav ne mazāko šaubu, ka kompānija attīstīsies, tomēr tā nevar strādāt pēc tā modeļa, kā līdz šim,» norādīja ministrs.

Jau vēstīts, ka airBaltic mazākuma akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) valdībai piedāvā trīs variantus situācijas risināšanai airBaltic. Pirmais paredz BAS iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā. Saskaņā ar otro variantu BAS pārdod savus ieguldījumus airBaltic kapitālā, vienlaikus saņemot atpakaļ visus privātā akcionāra izsniegtos aizdevumus, kā arī pārdodot atpakaļ airBaltic preču zīmes. Savukārt trešais priekšlikums paredz, ka tiek lemts par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu.

Ziņots arī, ka airBaltic padome informējusi Satiksmes ministriju, ka kompānijas valde rosina airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tostarp 30 miljoni no tiem būtu jau Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

airBaltic neauditētie zaudējumi pērn sasnieguši 34,2 miljonus latu pretēji peļņai 2009.gadā.

Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% - Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra