Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai.  airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

airBaltic vadītājs Bertolds Fliks DB norādīja: «Pajautājiet, kam tādi paziņojumi ir izdevīgi un kāpēc šim kungam vajag taisīt paziņojumus par citu nozari.» airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.  Latviešiem ir sakāmvārds „nezāģē zaru, uz kura pats sēdi”. airBaltic ir uzņēmums, kurā Latvijas valsts ir vairākuma akcionārs. Kampara bezatbildīgie izteikumi airBaltic nodara milzu kaitējumu. Lai piedzītu nodarītos zaudējumus, airBaltic pret Kamparu nākamnedēļ vērsīsies tiesā un ģenerālprokuratūrā.

A Kampars tikmēr atbild, ka sabiedrībai - ikvienam nodokļu maksātājam Latvijā - ir tiesības zināt, kāda ir finansiālā situācija lidsabiedrībā AS Air Baltic Corporation (airBaltic), kuras lielākais akcionārs ir valsts.

A.Kampars uzsver, ka lidsabiedrībai tā vietā, lai prasītu demisiju un rosinātu tiesvedības, vajadzētu ziņot valdībai par situāciju uzņēmumā, par tās pērn izvirzīto biznesa mērķu sasniegšanu un vienlaikus informēt par plānotajiem pasākumiem, kas tiks veikti lidsabiedrības zaudējumu novēršanai.

Kampars neredzot pamatotus argumentus, kāpēc šie zaudējumi radušies. «Pērn bija Īslandes vulkāns, bet šogad vulkānu izvirdumu, kas traucētu aviokompānijas darbu, nav bijis,» norādīja Kampars.

Viņš asi kritizēja Flika izveidoto uzņēmuma pārvaldes modeli, kad liela daļa no airBaltic ikdienā svarīgiem procesiem - finanšu vadība, servisa nodrošināšana, degvielas piegāde ir nodota kompānijām, kas tiešā veidā ir saistītas ar Flika privātuzņēmumu. Savukārt šī privātuzņēmuma akcionāri, kā norādīja ministrs, slēpjas ārzonās.

«Tas liek domāt, ka šī ir apzināta rīcība, lai no uzņēmuma izpumpētu naudas līdzekļus,» runājot par lielajiem zaudējumiem sacīja Kampars.
Viņš atgādināja, ka savulaik bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) parakstījis «izcili neizdevīgu» akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

«Ja apstiprināsies, ka uzņēmums ir tuvu maksātnespējai, tad ir tāds jēdziens kā apzināta novešana līdz bankrotam, un tā jau ir kriminālatbildība,» uzsvēra Kampars. Viņš cer, ka valstij šajā gadījumā nebūs jārīkojas līdzīgi kā ar "Parex banku" un jāiesaistās aviokompānijas glābšanā.

Kā ziņots, airBalticpeļņa 2009. gadā sasniedza 14 milj. Ls, savukārt pārvadāto pasažieru skaits – 2,75 milj., kas bija par 6% vairāk nekā gadu iepriekš. airBaltic 2008.gadā strādāja ar 27,8 milj. Ls zaudējumiem pretēji 1,05 milj. Ls peļņai 2007.gadā. airBaltic ir dibināta 1995. gadā. Galvenie tās akcionāri Latvijas valsts 52,6% akciju, SIA Baltijas aviācijas sistēmas – 47,2% akciju.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra