Latvijā slimnīcās, ostās, ministrijās un citos svarīgos kritiskās infrastruktūras objektos tiks veidotas Zemessardzes apakšvienības.

Ministru kabinets otrdien slēgtā sēdē atbalstīja Zemessardzes apakšvienību izveidi kritiskās infrastruktūras objektos, lai nodrošinātu to drošību un aizsardzību, kā arī būtisku valsts funkciju īstenošanu krīzes situācijās, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Tas ir viens no visaptverošās valsts aizsardzības īstenošanas pasākumiem, lai palielinātu valsts noturību pret dažādām krīzes situācijām, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Zemessardzes apakšvienību izveide nebūs obligāta prasību kritiskās infrastruktūras objektiem, bet gan tiek paredzēta kā iespēja, ko var īstenot saskaņā ar objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja lēmumu un kas balstās zemessargu brīvprātīgā vēlmē iesaistīties šādu apakšvienību izveidē.

No 10. septembra līdz 10. decembrim 7 zemessargi no Zemessardzes 17.Pretgaisa aizsardzības bataljona, Zemessardzes 22.kājnieku bataljona, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona un divi profesionālā dienesta karavīri no 3.Zemessardzes novada štāba un Zemessardzes 22.kājnieku bataljona piedalīsies pirmsmisijas apmācības kursā. Apmācības notiks Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā – mācību atbalsta bāzē. Apmācību laikā zemessargus un karavīrus sagatavos NATO vadītai Starptautiskajai miera nodrošināšanas operācijai (ISAF) Afganistānā.

Mācību laikā zemessargi apgūs taktiku, šaušanu, topogrāfiju, sakaru pamatus, medicīnu un miera nodrošināšanas misiju specifisko apmācību – personu un kravu eskortēšanu, aizturēšanas un pārmeklēšanas kartību kontrolpunktos u.c.

Veiksmīgai kursa norisei un nepieciešamo iemaņu apguvei atbalstu sniedz Zemessardzes specializētie bataljoni. Zemessardzes 31.Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem bataljona instruktori apmācīs aizsardzības pasākumos, darbībai ķīmiski, bioloģiski un radioaktīvi piesārņotā vidē. Zemessardzes 54.Inženiertehniskais bataljons apmācīs zemessargus pamatiemaņās kaujas munīcijas un sprādzienbīstamo priekšmetu atpazīšanā. Papildus Zemessardzes vienībām atbalstu sniedz arī Speciālo uzdevumu vienība, Militārā policija, NBS Sakaru skola, NBS Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas skola, NBS Kājnieku skola, Katastrofu medicīnas centrs.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

No 14. līdz 16. septembrim Zemessardzes 51.kājnieku bataljona atbildības teritorijā (Dobeles rajonā) norisināsies 15.starptautiskās sacensības "Zemessardzes izlūkpatruļa 2007". Trīs dienu sacensībās piedalīsies 33 komandas no Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām, kā arī viesu komandas no Lietuvas un Dānijas.

Šo sacensību mērķis ir noteikt zemessargu un karavīru taktisko un fizisko sagatavotību, kā arī veicināt starptautisko sadarbību militārajā sporta jomā.

Izlūkpatruļas uzdevumu specifika ir pietuvināta miera nodrošināšanas misijas uzdevumiem, mīnu lauka pārvarēšana, kara likumu zināšana, kara tehnikas identificēšana u.c., kur izturība un fiziskā slodze nav galvenais pozitīva rezultāta rādītājs. Vienlīdz svarīgas ir arī teorētiskās zināšanas.

Sacensību noteikumi nosaka, ka komandai, četru dalībnieku sastāvā, atrodoties nosacītā pretinieka teritorijā, jāveic uzdevumi ar dažādām grūtības pakāpēm 22 - 24 kilometru distancē, kur izvietoti kontrolpunkti: teritorijas un objekta izlūkošana, atmīnēšanas uzdevumi, šaušana ar triecienšauteni nakts apstākļos, šķēršļu joslas pārvarēšana, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana, ūdens šķēršļa pārvarēšana u.c.

Šā gada 15.decembrī Rīgas Tehniskajā universitātē notiks svinīgs Zemessardzes Studentu bataljona 16. gadadienai veltīts pasākums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 200 zemessargi un karavīri.

Paredzēta apbalvošanas ceremonija, dienesta pakāpju piešķiršana, zemessargu kandidātu zvērests, kā arī svētku koncerts.

Latvijas Tautas Frontes Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas koordinācijas padome 1991.gadā pieņēma lēmumu par Zemessardzes Studentu vienības dibināšanu, kas būtu 1918.gada 20.decembrī dibinātās Atsevišķās studentu rotas tradīciju un ideju mantiniece. 1991.gada 17.decembrī izveidota Studentu rota Zemessardzes 11.Rīgas Centra rajona bataljona sastāvā. 1992.gadā šī rota tiek atdalīta no bataljona, piešķirot rotas numuru “65”. Rota 1997.gadā pārtop par Zemessardzes 65. Atsevišķo Studentu bataljonu. Tagadējais nosaukums - Studentu bataljons - vienībai ir no 2001.gada. 2004.gadā tam tiek pievienots Zemessardzes 13.kājnieku bataljons, 2006.gadā - Zemessardzes 15.kājnieku bataljons. Šobrīd bataljons viens no 3.Zemessardzes novada bataljoniem. Tā komandieris ir kapteinis Druvvaldis Līcis. Bataljona atbildības teritorija ir Rīga.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

No 24. līdz 26.augustam Jēkabpils rajonā, Krustpils pagasta bijušā Krustpils lidlauka teritorijā norisināsies Zemessardzes lauka taktiskais vingrinājums "Zobens 07", kuru organizē 2.Zemessardzes novads.

Tās ir lielākās šā gada militārās mācības Zemessardzē, kurās plānota 750 zemessargu un karavīru dalība no Zemessardzes bataljoniem.

Vingrinājuma mērķis ir trenēt un pārbaudīt Zemessardzes karavīru un zemessargu spēju kājnieku bataljona kaujas grupas sastāvā veikt lidlauka apsardzi un aizsardzību 24 stundu režīmā, tādējādi garantējot sabiedroto ātrās reaģēšanas spēku ierašanos krīzes rajonā, kā arī nosacītā pretinieka lomā trenēt ZS izlūku vadus noteikta objekta izlūkošanā. Kaujas atbalstu sniegs Zemessardzes specializētie bataljoni.

Viesu dienas pasākumi ir paredzēti 25.augustā no plkst.14.00 līdz 16.30, kuros tiks rādīti šādi paraugdemonstrējumi un informatīvie ziņojumi:

23.augustā, atzīmējot Zemessardzes 16.gadadienu, plkst.10.00 aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, Zemessardzes komandiera vietas izpildītājs majors Ilgvars Baumanis, kā arī Zemessardzes novadu komandieri un Zemessardzes štāba pārvalžu priekšnieki noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapos pie Mūžīgās uguns un Mātes Latvijas tēla.

Zemessardze dibināta 1991.gada 23.augustā, kad tika pieņemts viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem "Par Latvijas Republikas Zemessardzi". Tas nosaka, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums ar mērķi - iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.

Patlaban Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Zemessardzē dien aptuveni 560 karavīri un aptuveni 10500 zemessargi, kas savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.

Zemessardzes galvenie uzdevumi ir - aizsargāt valsts sauszemes teritoriju; iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā; pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas; sagatavot personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās, kā arī citu Zemessardzes uzdevumu izpildei; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalīties vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; veikt Nacionālo bruņoto spēku rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām un iesaukšanu aktīvajā dienestā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā; iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus; nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktu nacionālajai drošībai svarīgu valsts objektu aizsardzību (apsardzību).

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Šā gada 7.septembrī, Līvbērzes kultūras namā (Jelgavas rajonā) notiks Zemessardzes 52.kājnieku bataljona (ZS 52.KB) 16.gadadienai veltīts svinīgais pasākums, kurā pasniegs 1.Zemessardzes novada (1.ZSN) un ZS 52.KB komandiera apbalvojumus.

Kopumā tiks pasniegti vairāk kā 40 apbalvojumi bataljona labākajiem zemessargiem un karavīriem.

Bataljona formēšanu uzsāka 1991.gada septembrī ar toreizējā ZS priekšnieka Anatolija Gorbunova pavēli, nodēvējot to par 52.Jelgavas Zemessardzes bataljonu. Par pirmo bataljona komandieri iecēla Ildefonu Jasenu.

No 2004. gada 10. janvāra bataljonu komandē kapteinis Otto Rancāns. ZS 52.KB ir viens no pieciem 1.ZSN bataljoniem, tas ir izvietots Jelgavā, Dambja ielā 22 un tā atbildības teritorijā ietilpst Jelgavas pilsēta un rajons.

Kopumā ZS 52.KB ir vairāk kā 480 zemessargu un 13 karavīru, kuri veic zemessargu apmācību un administratīvo darbu.

Likumu "Par Latvijas Zemessardzi" pieņēma 1991.gada 23.augustā un tas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militārs sabiedrības pašaizsardzības formējums. Šobrīd Zemessardze ir izveidojusies par valsts sauszemes teritorijas aizsardzības pamatu un lielāko Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Zemessardzē dien 595 karavīri un 10406 zemessargi, kuri savus dienesta pienākumus pilda no pamatdarba brīvajā laikā.

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Šā gada 17. un 18.augustā Kuldīgas pilsētas stadionā norisināsies Zemessardzes atklātās sacensības minifutbolā. Tajās piedalīsies komandas no Zemessardzes (ZS) un citām Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībām. Sacensībās startēs 13 komandas, katrā 11 dalībnieki.

Sacensību mērķis ir veicināt sporta popularitāti zemessargu un karavīru vidū, kā arī noskaidrot labākās minifutbola komandas Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Šā gada 17.augustā plkst.9.10 notiks sacensību svinīga atklāšanas parāde. Noslēguma parāde ar uzvarētāju apbalvošanu notiks 18.augustā plkst.15.00.

Sacensības organizē Zemessardzes Sporta klubs sadarbībā ar 1.Zemessardzes novadu, Zemessardzes 45.kājnieku bataljonu un Latvijas futbola federāciju.

Informāciju sagatavojusi:

Guna Freimane

Zemessardzes štāba

Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste

Tālrunis: 67335951

E-pasts: [email protected]

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Vairākiem politiķiem un uzņēmējiem, iespējams, visai izdevīgie grozījumi, kas maina būvniecības nosacījumus kāpu aizsargjoslā, sākuši ceļu Saeimas komisijās.

Priekšlikumi par likumprojektu Grozījumi Aizsargjoslu likumā paredz mainīt zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā, krasta kāpu aizsargjoslas platumu un aizsargjoslas noteikšanas metodi. Zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumu maiņa būtu izdevīga uzņēmējiem, kuri iznomājuši vai pat jau privatizējuši zemi, ēku pamatus vai pat sausās tualetes kāpu zonā, tostarp satiksmes ministram Aināram Šleseram un Jūrmalas bijušajam domniekam Aleksandram Bašarinam. Turklāt iespējama situācija, ka Mellužu iedzīvotājiem faktiski tiktu liegta brīva pieeja jūrai un kāpām.

Kopumā iesniegts 51 priekšlikums, kuru autors galvenokārt ir Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Vides konsultatīvā padome (VKP) izplatījusi paziņojumu, kurā kategoriski iebilst pret Saeimā iesniegtajiem priekšlikumiem. VKP uzskata, ka atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem, paplašinot būvniecības iespējas krasta kāpu aizsargjoslā un samazinot pašlaik spēkā esošo krasta kāpu aizsargjoslas platumu, būtiski palielināsies antropogēnā slodze uz piekrasti, palielināsies apbūves blīvums un samazināsies dabas vērtību saglabāšanai un rekreācijai pieejamās teritorijas. VKP aicina saglabāt spēkā esošos nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā.

8.novembrī Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri Aiviekstes upē pie Vecsaikavas piedalījušies peldošā pontonu tilta demontāžā, informēja kaprāle Kristiāna Štrāle.

Seši bataljona karavīri šo palīdzību sniedza pēc Madonas rajona Praulienas pagasta padomes lūguma. Armijas tipa peldošais pontonu tilts savienoja Praulienas un Barkavas pagastu teritorijas. Šā gada pavasarī radās avārijas situācija, kuras rezultātā viens pontons daļēji nogrima. Tilts palika šķērsām upei, kas nākošā pavasara ledus iešanas laikā radītu upē ledus sastrēgumu. Tas savukārt izraisītu teritorijas aplūšanu. Pagasta padomei nebija tehnisku iespēju veikt tilta demontāžu, tādēļ bija nepieciešama armijas tehnikas iesaistīšana. Tika izmantots bataljona peldošais pašgājējs PTS –M, kas spēj pārvest pāri jebkura platuma ūdensšķērslim kravu līdz 10 tonnām vai 72 cilvēku grupu. Šis transportieris šogad tika izmantots arī naftas noplūdes seku likvidācijā Daugavā.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Pieaugoša problēma ir kāpu izbraukāšana ar kvadracikliem – laika posmā no 2006. gada decembrim līdz 2007. gada beigām par kāpu un pludmales izbraukāšanu ar kvadracikliem sastādīti tikai divi administratīvo pārkāpumu protokoli, kamēr kopējais par kāpu izbraukāšanu sastādīto administratīvo protokolu skaits sasniedz 392. Vides ministrija norāda, ka personas, kas izklaidējas, izbraukājot kāpas un pludmales ar kvadracikliem, praktiski nav iespējams aizturēt.

Lai samazinātu kāpu teritorijas aizsardzību, būtu nepieciešams palielināt gan Vides valsts dienesta inspektoru skaitu, gan uzraugošo institūciju rīcībā esošo automašīnu skaitu, gan autostāvvietu un informatīvo stendu skaitu kāpu zonā, uzskata Vides ministrija.

Pērn kāpu izbraukātājiem kopumā piemēroti administratīvie sodi 6990 Ls apmērā. Visvairāk kāpu izbraukāšanas gadījumi tiek konstatēti laikā no maija līdz augustam, taču pieaugt arī ziemas sezonā konstatēto kāpu izbraukāšanas gadījumu skaits.

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Jaunu starptautisku militāro bāzi plānots veidot Aizkraukles novadā un Jēkabpils novadā, otrdien žurnālistiem paziņoja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš sacīja, ka vieta izvēlēta tāda, lai radītu pēc iespējas mazāk neērtību Latvijas sabiedrībai un pēc iespējas lielāku labumu pašvaldībām.

Lielākā daļa īpašumu, kuros plānots veidot militāro bāzi, piederot VAS "Latvijas valsts meži".

Patlaban sabiedrotie spēki pamatā izvietoti Ādažu bāzē, kurai blakus ir arī mācību poligons. Latvijā lielākā militārā bāze ir tieši Ādažos, kur bez sabiedrotajiem izvietoti arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Tāpat NBS bāzes ir Rīgā, bet Zemessardzes bataljoniem - dažādās Latvijas vietās. NBS karavīri dislocēti arī Liepājā, Lūznavā, Alūksnē, Stāmerienā, Cēsīs un Aviācijas bāzē Ogres novadā.

Lielākais militārais poligons atrodas Ādažu novadā. Tāpat poligoni atrodas Skrundā ("Mežaine"), Augšdaugavas novada Vaboles pagastā ("Meža Mackeviči") un Alūksnes novadā ("Lāčusils"). Poligons ir arī Šķēdē, kas atrodas Pāvilostas novadā.