Ministru kabinets šodien uzklausīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nepārņemtajām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) direktīvām, kā arī par pārkāpuma procedūrām, kas ierosinātas pret Latviju kā ES dalībvalsti.

Kā informē TM Eiropas un starptautisko tiesību departaments, salīdzinot ar šā gada maiju, kad iepriekšējo reizi valdībai tika sniegta šāda informācija, nepārņemto direktīvu, tas ir - direktīvas, kuras nav pārņemtas un kuru pārņemšanas termiņš ir iestājies, skaits ir samazinājies par piecām direktīvām, un pašlaik Latvija nav pārņēmusi 23 ES direktīvas.

Kopumā TM uzskaitījusi 63 direktīvas, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās sagaidāma nākotnē - tuvāko četru gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi lēmumu uzsākt pārkāpumu tiesvedību pret trim dalībvalstīm, tostarp Latviju, kuras Komisijai nav paziņojušas par divu būtiskāko otrās dzelzceļa direktīvu paketes direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Minēto direktīvu mērķis ir atvērt starptautiskā un valsts mēroga dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu, kā arī visā Eiropas teritorijā nodrošināt augstu dzelzceļa sistēmas drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni. Komisija apņēmusies dzelzceļa transporta nozari visā vienotā tirgus teritorijā nodrošināt ar līdzvērtīgiem spēles noteikumiem.

Komisija ir pieņēmusi lēmumu Portugāli un Slovēniju iesūdzēt Tiesā par to, ka tās nav paziņojušas par pieņemtajiem valsts pasākumiem, lai ieviestu Direktīvu 2004/51/EK par dzelzceļa tirgus atvēršanu. Ar Direktīvu 2004/51/EK paredzēts 2006. gada 1. janvārī atvērt starptautisko dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgu, bet 2007. gada 1. janvārī — valstu tirgus. Nepieciešamos sertifikātus ieguvušie Eiropas dzelzceļa uzņēmumi kopš minētā datuma vietējos un starptautiskos dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumus drīkst sniegt visā Eiropas Savienības teritorijā.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Teju piecus gadus pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, mūsu ministrijas nav spējušas pārņemt 17 ES direktīvas.

Salīdzinot ar situāciju 2008. gada septembrī, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits samazinājies par piecām direktīvām un Latvija nav pārņēmusi 17 ES direktīvas. Vēl 55 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvāko trīs gadu laikā. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no jaunu pārkāpumu procedūru uzsākšanas pret Latviju.

Kopumā sešas nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, trim no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par deviņu direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, divām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš piecas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Ceļotāji no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem turpmāk varēs piedzīt atlīdzību par morālo kaitējumu.

Šāds ir viens no tūrisma biznesam, iespējams, netīkamākajiem piedāvājumiem ES direktīvas par tūrisma pakalpojumiem modernizēšanai, kuram par labu izteikusies arī Eiropas Komisija (EK). Komisijas piedāvātajā variantā ieteikts noteikt griestus šādām prasībām. Griesti regulētu to, ka pieprasītā summa ir adekvāta ceļojuma izmaksām un nodarītajam kaitējumam, piekrīt viesnīcas Europa Royale Riga ģenerāldirektors Jānis Jenzis. Viņš arī uzskata, ka direktīvas modernizācija ir nepieciešama. Kompānijas Impro direktors Vilnis Klinovičs: «Mēs bieži izmantojam tādu aviokompāniju pakalpojumus, kuras nemaz nestrādā Latvijā, līdz ar to problēmu gadījumā, kuras radušās ne mūsu vainas dēļ, vēršoties pret tām, jārēķinās ar tiesu darbiem ārpus Latvijas. Es uzskatu, ka atbildība tūrisma pakalpojumu sniedzējam būtu jāuzņemas tik tālu, cik tālu ir tā iespējas kaut ko mainīt.»

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8. martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī - 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas.

Latvija ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Latvijai līdz šā gada 8. martam bija jāpārņem 2828 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2809 jeb 99,33% no kopējā skaita, Db.lv informēja TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2821 direktīvu jeb 99,61% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2832. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Slovākija, kas pārņēmusi 99,26% jeb 2804 no 2824 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus atkal ir uzlabojusi, jo 2006. gada novembrī Latvija bija 3. vietā pēc Lietuvas un Dānijas, savukārt 2007. gada janvārī - 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas.

Latvija šobrīd ieņem ceturto vietu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne.

Latvijai līdz šā gada 3.jūlijam bija jāpārņem 2861 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2851 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā bijusi Lietuva, kura ieviesusi 2861 direktīvu jeb 99,86% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita – 2865. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Lietuvas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,79% jeb 2856 no 2862 valstij saistošajām direktīvām. Latviju apsteigusi arī Slovākija, kas ierindojas trešajā vietā 2850 pārņemtām direktīvām no nepieciešamajām 2858 jeb 99,72%.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri un tie rāda, ka Latvija šajā jautājumā rādītājus iz nedaudz pazeminājusi, jo 2007. gada janvārī atradusies 4.vietā pēc Lietuvas, Dānijas un Beļģijas, savukārt nākamos mēnešus stabili atradusies otrajā vietā pēc Lietuvas.

Pēc pārņemto Eiropas Savienības direktīvu skaita Latvija ir otrā labākā 27 dalībvalstu vidū. Patlaban Latvija ir pārņēmusi 99,33 procentus ES direktīvu, Db.lv informēja Saeimas Eiropas Savienības informācijas centrs.

Latviju apsteidz vienīgi Lietuva, kas uz šo brīdi savā nacionālajā likumdošanā iestrādājusi 99,61 procentu ES direktīvu. Par to šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputātus informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inese Ņikuļceva.

Tuvākās sekotājas ES direktīvu pārņemšanas ziņā Latvijai ir Slovākija, Vācija, Dānija, Lielbritānija un Igaunija, norādīja Tieslietu ministrijas pārstāve. Savukārt vislielākās problēmas ar ES direktīvu pārņemšanu ir Rumānijai, kas ES pievienojās šā gada janvārī.

Pirms gada Latvija ieņēma 10.vietu ES direktīvu pārņemšanas ziņā. Līdz ar to šogad panākts ievērojams progress, norādīja Inese Ņikuļceva.

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Latvija atkal ierindojusies otrajā vietā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu vidū pēc direktīvu pārņemšanas rādītājiem, liecina Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) apkopotie dati par visām 27 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Latvijai līdz šā gada 2. maijam bija jāpārņem 2844 direktīvas, no kurām Latvijas nacionālajā likumdošanā ir ieviestas 2834 jeb 99,65% no kopējā skaita.

Visčaklākā ES direktīvu pārņemšanā joprojām ir Lietuva, kura ieviesusi 2843 direktīvas jeb 99,82% no kopējā šai valstij saistošo direktīvu skaita - 2848. Savukārt nākamā aktīvākā aiz Latvijas ES direktīvu pārņemšanā bijusi Beļģija, kas pārņēmusi 99,61% jeb 2834 no 2845 valstij saistošajām direktīvām.

Pēc Tieslietu ministrijas Eiropas un starptautisko tiesību departamenta ziņām, dati par ES direktīvu pārņemšanu tiek apkopoti regulāri. Pēdējā vietā šajā sarakstā maija sākumā bija Rumānija, kura pārņēmusi 2845 direktīvas no 2947 jeb 96,54%.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Nacionālā radio un televīzijas padome 2008.gada 22.janvārī pulksten 13:00 rīko publiskas debates saistībā ar konkursu VB SIA Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amatam, liecina sniegtā informācija medijiem.

Debates paredzētas par sabiedriskās televīzijas vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā, sabiedriskās televīzijas misiju un nacionālā pasūtījuma veidošanas principiem. Debatēs piedalīsies sabiedrības pārstāvji, mediju profesionāļi, mācībspēki un Padomes locekļi.

Piedalīties debatēs gaidīti potenciālie kandidāti uz ģenerāldirektora amatu. Šādas debates kandidātiem palīdzētu labāk izprast, kas no viņiem tiek sagaidīts, kandidējot uz šo amatu.

Debates norisināsies Padomes telpās Smilšu ielā 1/3 (7.stāvā).

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Otrdien uzrunājot Latvijas Republikas 9.Saeimu tās pirmajā sēdē Valsts prezidente Vairas Vīķes-Freiberga aicināja deputātus veicināt Latvijas eksportu, garantēt Latvijas ekonomisko drošību, kā arī pievērst lielāku uzmaību darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.

Piedāvājam iepazīties ar visu runas tekstu.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa

Latvijas Republikas 9.Saeimas pirmajā sēdē

Saeimas namā, 2006.gada 7.novembrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Godātais Saeimas prezidij,

Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti,

Dāmas un kungi!

Šodien man ir gods sveikt Jūs pirmajā savas darbības dienā 9.Saeimā. Pēc neilga brīža Jūs dosiet zvērestu savai valstij, tautai un valsts pamatdokumentam – Satversmei, svinīgi soloties darboties valsts labā. No sirds novēlu, lai visa Jūsu darbība nākamo četru gadu laikā būtu vērsta uz šī zvēresta pildīšanu un lai 9. Saeimas darbs ieietu vēsturē kā labākais, kas līdz šim vēl piedzīvots un arī kā tāds, kam izdosies būtiski palielināt Saeimas kā institūcijas prestižu tautas acīs.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šodien, 10.aprīlī, Rīgā sākās divu dienu astoņu Eiropas Savienības valstu prezidentu neformālās debates par Eiropas Savienības nākotni.

Uzsākot debates prezidenti apmainījās viedokļiem par jautājumiem, kas saistās ar Eiropas konstitucionālā līguma nākotni, tālāku darbu pie Eiropas Savienības konkurētspējas globālajā pasaulē, Eiropas Savienības vēstures līdzsvarotu apguvi skolās, kā arī tālāku Eiropas Savienības integrācijas procesu, informēja Prezidenta preses dienests.

Eiropas prezidentu neformālās debates par Eiropas nākotni notiek Rīgā š.g. 10. un 11. aprīlī. Šīs debates aizsāka Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju (Jorge Sampaio) 2003. gadā Portugālē. Pēc viņa iedibinātā modeļa prezidentu tikšanās turpinājās Helsinkos (Somijā) 2005. gada pavasarī un Drēzdenē (Vācijā) 2006. gada ziemā. Šīs debates mēdz dēvēt arī par Araijološas grupas debatēm, jo pirmā tikšanās 2003. gada rudenī risinājās Araijološas ciemā (Arraiolos) Portugālē.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Latvijas bankās pēc 2009. gada varētu būtiski samazināties komisijas maksas par eiro un latu pārskaitījumiem uz citas ES dalībvalsts banku.

"Tās noteikti ies uz leju un ticamākais, ka būtiski! Bankas jau pašreiz ir satraukušās, ka atsevišķās pozīcijās bankas cietīs pat zaudējumus, jo cena, par kādu drīkstēs pārdot maksājuma pakalpojumu klientam, nesegs izdevumus. Lai tā nenotiktu, bankas domā, kā procesus padarīt efektīvākus, kas ietver sevī gan sistēmu automatizāciju, gan procesu pārkārtošanu, gan sadarbības pārskatīšanu ar saviem partneriem," atzina Hansabankas operāciju daļas vadītājs Kristaps Čuntonovs.

Eiropas Parlamenta apstiprinātā direktīva par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū paredz, ka pārskaitījuma veicējs (banka) par starpvalstu pārskaitījumu nevarēs iekasēt lielāku komisijas naudu kā par iekšzemes pārskaitījumu, kā tas ir patlaban. Lielākais fokuss tiek likts uz maksājumiem eiro valūtā (t.i. ap 70% no visu maksājumu apjoma dalībvalstīs), tomēr prasības attieksies arī uz citām Eiropā izmantotajām valūtām. Pēc K. Čuntonova skaidrotā, līdz šim vēsturiski ir izveidojies, ka Eiropas valstu maksājumu sistēmas katras valsts ietvaros ir bijušas ļoti efektīvas, bet ir bijusi nepietiekama tirgus dalībnieku sadarbība, lai radītu vienotu un efektīvu Eiropas maksājumu sistēmu. Viens no iemesliem nesadarbībai ir bijis arī komisiju lielums, kas nosedza pakalpojumu sniedzju izmaksas. "Tad, kad Latvijā būs eiro, klientam nebūs starpība, vai maksā eiro Latvenergo rēķinu Latvijas uzņēmumam vai telefona rēķinu Francijas uzņēmumam un šī pārskaitījuma maksa būs ļoti zema, visticamāk, tikpat zema kā pašreizējie latu iekšzemes pārskaitījumi. Līdz tam acīmredzot būs starpība starp eiro un latu pārvedumu komisijām," lēsa K. Čuntonovs. Viņš atzina, ka banka jau pašreiz nedrīkst cenot noteiktus eiro maksājumus iekšzemes bankai/klientam un Eiropas bankai/klientam atšķirīgi. "Tā kā agrāk mums cenrādī bija pozīcija - eiro maksājums uz Latvijas komercbanku - 5 Ls, tad pēc prasību ieviešanas mēs līdzīgus eiro maksājumus arī pielīdzinājām šiem 5 Ls, nevis pacēlām vietējā maksājuma cenu," tā viņš. SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš gan domā, ka pārskaitījumu uz citu ES dalībvalstu bankām vienādošana ar maksu vietējiem pārskaitījumiem vēl nenozīmējot ārvalstu pārskaitījumu maksas samazināšanos.