Piedāvājot klaji neizdevīgus pirkuma līgumu noteikumus, Remarks turpinot mēģinājumus atbrīvoties no nevēlamajiem klientiem, teikts biedrības Podnieki izplatītajā informācijā medijiem. Jāatzīmē, ka Db.lv, publicējot iepriekšējo biedrības Podnieki paziņojumu medijiem, sazinājās ar attīstītāju Remarks, taču, lai arī tika solīts, ka vadība atzvanīs, lai sniegtu komentāru, tas joprojām nav noticis.
Biedrības Podnieki paziņojums medijiem:
"SIA Remarks Nekustamie Īpašumi (RNĪ) attīstītajā daudzdzīvokļu māju ciematā Podnieki, Ādažos nodota ekspluatācijā vēl viena no septiņām dzīvojamām mājām un uzsākusies pirkuma līgumu apspriešana un parakstīšana. Biedrību Podnieki pārstāvošais advokāts Jānis Krūmiņš pēc RNĪ piedāvātā pirkuma līguma pārskatīšanas secinājis, ka līgums nesniedz pircējiem nekādas garantijas, ka RNĪ izpildīs savas saistības un ka pircējs vispār varēs iegūt dzīvokli īpašumā bez trešo personu apgrūtinājumiem. Visiem Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircējiem, kuri ir biedrības Podnieki biedri, nosūtīts viena veida līgums un tā nosacījumus attīstītājs atsakās mainīt. Pirkuma līguma noteikumu apspriešana ir nonākusi strupceļā un vairāki desmiti projekta dzīvokļu pircēju nopietni apsver iespēju vērsties tiesā pret attīstītāju ar individuālām prasībām.
2008. gada 23.janvārī RNĪ izsūtīja pirkuma līgumus Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircējiem ar norādījumu, ka priekšlikumus un iebildumus līguma grozījumiem iespējams izteikt līdz 1.februārim, bet uz līguma parakstīšanu aicināja ierasties jau februāra otrajā nedēļā. Uzaicinājuma vēstulē norādīts, ka ”gadījumā, ja neieradīsieties uz pirkuma līguma apspriešanu un parakstīšanu, SIA Remarks Nekustamie Īpašumi to uzskatīs par Jūsu atteikšanos no pirkuma līguma noslēgšanas.” Šī jau ir otrā reize, kad RNĪ rakstiski mēģina deklarēt savas tiesības vienpusēji atteikties no vienošanās izpildīšanas. Pirmoreiz attīstītājs to mēģināja izdarīt 2007.gada decembrī Krastupes ielas 8 pircējiem izsūtot vēstules ar paziņojumu, ka gatavojas atmaksāt garantijas maksu un izbeigt saistības, ko arī vairākos gadījumos izdarīja. Pamatojums šādai rīcībai bija, ka „nav zināms, pirmkārt, termiņš, kad izdosies nodot jaunbūvi ekspluatācijā, un, otrkārt, vai vispār tā kādreiz tiks nodota ekspluatācijā, tas ir - vai kādreiz pirkuma priekšmets pastāvēs”. Tikai nedēļu pēc minētās vēstules izsūtīšanas ēka Krastupes ielā 8 tika pieņemta ekspluatācijā.
Tā kā saistības RNĪ vienpusēji nav izdevies izbeigt, pirkuma līgumi tomēr tiek piedāvāti un pagājušās nedēļas laikā mājas iedzīvotāji pa vienam tika aicināti ierasties uz līguma apspriešanu un parakstīšanu. Iedzīvotāju biedrības biedriem un Krastupes ielas 8 dzīvokļu potenciāliem īpašniekiem tikšanās beidzās bez rezultātiem. „Sarunas vidū RNĪ valdes loceklis Raimonds Kreišs un viens no RNĪ juristiem vienkārši aizgāja prom, sakot, ka viņiem jāiet uz nākamo tikšanos,” stāsta iedzīvotāju biedrības Podnieki valdes loceklis Inesis Pelēkais. Neapmierinātība ar vairāku dzīvokļu īpašnieku ierašanos kopā ar biedrības nolīgto juristu bijusi jaušama jau pašā sākumā, lai gan par to attīstītājs ir ticis iepriekš rakstiski informēts. Arī attīstītājs šīm sarunām bija „sagatavojies”, līguma nosacījumu apspriešanā pieaicinot tiesu izpildītāju, kura uzdevums, kā izrādījās tikšanās beigās, bijis fiksēt tikšanās rezultātus.
Biedrību pārstāvošā jurista iebildumi pret piedāvāto pirkuma līgumu bija par piedāvāto naudas pārskaitīšanas shēmu un neatrunāto īpašumtiesību nostiprināšanas kārtību. Tikšanās laikā kā viens no pirkuma procesa shēmas variantiem tika apspriesta darījuma konta līguma izmantošana, kādu izmanto vispārpieņemtā darījumu praksē ar nekustamajiem īpašumiem. Neizpratni radījusi arī attīstītāja kategoriskā nostāja jautājumā par nepieciešamajiem dokumentiem, kuri ir jāiesniedz bankai, lai nauda no darījuma konta tiktu pārskaitīta pārdevējam. RNĪ pieprasa, lai pirkuma maksa tiktu ieskaitīta pārdevēja kontā 15 dienu laikā no pirkuma līguma parakstīšanas dienas, bet ne vēlāk kā pie nostiprinājuma lūguma parakstīšanas un iesniegšanas Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļā. Tika noraidīti arī biedrības advokāta iebildumi, ka zemesgrāmatu nodaļā iesniegts nostiprinājuma lūgums nav īpašumtiesību apliecinošs dokuments, jo nav izslēgta iespēja rasties virknei apstākļu, kas liedz pārreģistrēt īpašumtiesības uz pircēja vārda un kurus nevar paredzēt ne pircējs, ne RNĪ. Tāpat neskaidri ir nosacījumi kā tiek noņemta projektu kreditējošās bankas hipotēka. Faktiski mums uz goda vārda jātic tam, ka Remarks dzīvokli ierakstīs zemesgrāmatā uz pircēja vārda tad, kad būsim samaksājuši pirkuma maksu. Piekrītot šādiem nosacījumiem nav zināms, vai un kad dzīvoklis varētu nonākt pircēja īpašumā. Biedrību pārstāvošais advokāts uzskata, ka RNĪ piedāvātais līguma projekts ir nepārprotami nelabvēlīgs pircējam un tajā paredzētais pirkuma maksas samaksas mehānisms ietver virkni risku pircējam neiegūt dzīvokļa īpašuma tiesības, savukārt attīstītājam nav noteikta jebkāda atbildība par līgumā ietverto termiņu neievērošanu u.c. līguma noteikumu neizpildi.
Biedrība Podnieki neizslēdz iespēju, ka RNĪ apzināti piedāvā nepieņemamu pirkuma līguma projektu. Arī tie Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircēji, kuri pēc „pārrunām” ar RNĪ piekrituši izbeigt vienošanos un noslēguši „vienošanās atcēlēj līgumus”, nav saņēmuši garantijas atmaksu līgumā norādītā termiņā, kā arī uz atkārtotiem lūgumiem par garantijas maksas atgūšanu no RNĪ netiek saņemti konkrēti termiņi par saistību izpildi. „Rodas iespaids, ka šādi attīstītājs varētu mēģināt ar nodomu izraisīt savu maksātnespēju, sev vēlama iznākuma gadījumā „noveļot” projekta realizāciju un savas saistības pret vairāk nekā 300 projekta Podnieki pircējiem, uz projektu kreditējošo banku SEB Unibanka,” norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Pētersone. Tādējādi cilvēki kļuvuši par ķīlniekiem, un pat piekrītot jebkurām no attīstītāja puses uzstādītajām prasībām, nevienā gadījumā nevar būt droši par RNĪ saistību izpildi.
Iedzīvotāju biedrība Podnieki jau ir publiski informējusi, ka RNĪ pagājušā gada nogalē iedzīvotājus informēja par cenas pacelšanu dzīvojamo māju projekta Podnieki dzīvokļiem par 158 latiem kvadrātmetrā vai, nepiekrītot piedāvājumam, vienpusēji izbeidz attiecības, kā arī, ka daudzdzīvokļu māju ciemata būvniecības pabeigšana aizkavējusies par vairāk nekā gadu. Uz šī pamata iedzīvotāju biedrība iesniedza prasību tiesā par vienošanās saistību nepildīšanu no attīstītāja puses. Biedrības valdes locekļa I.Pelēkā tiesā iesniegtais lūgums par prasības nodrošinājumu ir apmierināts daļēji - uzlikts aizliegums uz vienu no Krastupes ielas 8 dzīvokļiem, taču tiesas datums par prasības par vienošanās saistību izpildi izskatīšanu vēl nav noteikts.
RNĪ piedāvātais pirkuma līguma projekts ir iesniegts izvērtēšanai arī Patērētāju Tiesību Aizsardzības Centrā. Savukārt RNĪ tiesu izpildītājam nosūtīts oficiāls tikšanās akta noraksta un audioieraksta pieprasījums."
