Laikā, kad pasaules lielās biržas spējušas uzrādīt aizvien jaunus rekordus, turklāt tas noticis uz samērā nepārliecinoša ekonomiskā fona, viena no versijām, kā diversificēt potenciālos nākotnes riskus, ir pievērsties reģioniem, kas investīciju kartē līdz šim nav sevišķi izcelti, bet tomēr ir ar augstu ekonomiskas izaugsmes potenciālu.
To, ka šāda risku sadalīšana ir nepieciešama, apliecina novērojumi, kas ASV un citos lielajos tirgos izpaudās pēc ziņām par to, ka centrālās bankas var pārskatīt savu līdzšinējo dāsnumu pret finanšu tirgiem – tā rezultātā akcijas tika pārdotas, bet, tā kā attīstīto valstu obligāciju ienesīgums ir ļoti mazs, strauji auga interese, piemēram, par Āfrikas attīstītāko valstu obligāciju iegādi. Potenciāli daudzsološs reģions, ja vien nesākas kāda jauna karadarbība, ir ap Kaspijas jūru, un, lai gan Kaukāza un Vidusāzijas valstis ir politiski ļoti jūtīgas, tam pretī nostādāmi lielie dabas resursi un pašreizējais zemais ekonomikas bāzes līmenis.
Komentējot pēdējā laika virzītājspēkus Kaspijas reģiona biržās, Citadele Asset Management vecākais akciju analītiķis Igors Lahtadirs teic, ka bažas par pasaules ekonomikas sabremzēšanu nelabvēlīgi ietekmēja uz metālu un naftas cenas, kā rezultātā finanšu rādītāji reģiona kompānijām būtiski pasliktinājās. Izmainījusies arī investoru attieksme pret risku kā tādu. Analītiķis norāda uz ASV piemēru, kur akciju tirgus parādīja pārliecinošus rezultātus monetāras politikas atslābināšanās dēļ, taču attīstības valsts akciju tirgi ar mazāku likviditāti nespēja pievilināt pietiekošu investoru uzmanību. Turklāt ir vērts pieminēt, ka vēsturiski Kaspijas reģions nav izcēlies ar spēcīgiem korporatīvās vadīšanas standartiem, kas, protams, būtiski palielina investīcijas riskus, norāda eksperts.
Eksperts stāsta, ka akciju tirgi Kaspijas reģionā ir salīdzinoši mazi, un likviditāte vietējās biržās ir galvenokārt ierobežota. Viņš piebilst, ka starp vietējiem tirgiem vislielākā ir Kazahstānas fondu birža, kur turklāt ir sagaidāma tirdzniecības apjomu palielināšana nākamajos gados saistībā ar valsts kompāniju privatizācijas programmu, ko ir paredzēts paveikt ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu palīdzību.