Piedāvājam lasīt rakstu no Izdevniecības Dienas bizness jaunā žurnāla Numurs, kuru varat iegādāties preses irdzniecības vietās kopā ar laikrakstu Dienas Bizness ierobežotā daudzumā.

No mācītāja amata atstādinātais Valters Korālis grēksūdzes vietā turpmāk izvēlēsies psihoterapeitu. Baznīcā finansiāla interešu konflikta dēļ grēkus sūdzēt neesot droši.

Jā, viņam esot dažas personības problēmas, bet tās taču nevajagot jaukt ar uzņēmējdarbību! To pagājušajā nedēļā atstādinātais luterāņu mācītājs Valters Korālis atzīst uzreiz, piebilzdams, ka uz intervijām tagad dosies tikai kopā ar sievu. Šāda apņēmība gan ir saprotama, jo starp atstādināšanas iemesliem tiek minēts piektā baušļa – tā, par svešas sievas iekārošanu – regulārs pārkāpums. Bet, kā nosaka pats mācītājs: «Es jau neesmu vienīgais, kam ir, piedošanu, intīmā dzīve.» Tomēr viņš kategoriski noliedz, ka būtu atstādināts grēkošanas dēļ. Ne nu viņš vienīgais luterāņu garīdznieks, kam gadījies paslīdēt. «Domājat, ka pie manis nenāk sievietes stāstīt par citiem mācītājiem?» šķelmīgi smaidot, bilst Valters Korālis, kura simpātiskie sejas vaibsti un mācītājam neierastie garie, kuplie mati sprediķa laikā noteikti spētu novirzīt kādas ticībā mazāk stingras draudzes dāmas uzmanību uz ne gluži teoloģiska satura pārdomām. Tā tas arī reizēm gadoties, jo Valters Korālis ir atvērtā tipa mācītājs, kurš apskauj savus draudzes locekļus un iesvētes mācību laikā baznīcēniem vienmēr uzsmaida – ne tikai meitenēm, bet arī zēniem. «Tas, ka es smaidot skatos uz jauniešiem – arī uz puišiem, tas taču nenozīmē, ka es viņus iekāroju. Bet tas, kas nu kuram liekas, tas jau ir pavisam cits jautājums,» atklāti atzīst garīdznieks, kurš iesvētes mācībās vienmēr uzsverot – ir jārēķinās, ka baznīcai piemīt ne tikai svētā, bet arī gluži cilvēciskā seja.

Katoļu baznīca pievienojusies protestiem pret satiksmes ierobežojumiem Vecrīgā.

Autotransporta kustības ierobežojumi Vecrīgā neatbilst Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā Katoļu Baznīcai garantētām tiesībām brīvi īstenot savu sūtību, paziņojumā presei norādījis Romas Katoliskās Baznīcas Latvijā Rīgas Metropolijas oficiālā laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs.

«Rīgas domes Satiksmes departaments, nosakot Vecrīgā gājēju un velosipēdu ielas, autotransporta kustības ierobežojumiem šobrīd pakļauj arī ielas, kurās atrodas vairāki Katoļu Baznīcai piederošie nekustamā īpašuma objekti, tajā skaitā arhibīskapa rezidence, garīdznieku mītnes un arhibīskapa katedrāle. Liegt arhibīskapam un garīdzniekiem izmantot autotransportu piebraukšanai pie arhibīskapa rezidences, garīdznieku mītnēm un katoļu reliģiskā kulta celtnēm neatļāvās pat padomju okupācijas vara. Rīgas domes Satiksmes departamenta noteikto autotransporta kustības ierobežojumu dēļ pie arhibīskapa rezidences liegts piebraukt arī personām, kurām tur paredzētas tikšanās ar arhibīskapu, savukārt, pie Svētā Jēkaba katedrāles - personām ar īpašām vajadzībām un katedrālē paredzēto kristību, laulību vai bēru reliģisko ceremoniju dalībniekiem,» norāda Katoļu baznīcas pārstāvis. «Latvijas Republika līguma ar Svēto Krēslu 4.pantā cita starpā apņēmās garantēt Katoļu Baznīcai kopā ar tās kopienām un institūcijām tiesības brīvi īstenot savu sūtību. Katoļu Baznīca uzskata, ka minētā starptautiskā līgumā tai garantētās tiesības ietver arī arhibīskapa, garīdznieku un citu Katoļu Baznīcas kalpotāju netraucētu amata pienākumu pildīšanu un viņu sniegtās pastorālās aprūpes pieejamību ticīgajai tautai.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa nosūtījusi vēstuli Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskapam – metropolītam Jānim Pujatam un Liepājas diecēzes bīskapam Vilhelmam Lapelim, paužot satraukumu par Romas katoļu Baznīcas pārvaldībā esošā nekustamā īpašuma – Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas (Kuldīgā, Raiņa ielā 6 a) – mākslas pieminekļu slikto stāvokli.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicina Romas katoļu Baznīcu steidzami ķerties pie dievnama interjera glābšanas, lai bezdarbības rezultātā netiktu zaudētas nozīmīgas Latvijas sakrālās mākslas vērtības. Šī ārēji atturīgā celtne Kuldīgas vecpilsētas centrā var lepoties ar visgreznāko interjeru starp Kurzemes katoļu dievnamiem, diemžēl dievnama esošie kokā darinātie mākslas pieminekļi atrodas avārijas stāvoklī, jo visas koka daļas ir ķirmju saēstas. Kuldīgas pilsētas Dome saņēmusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas interjera kokā darinātie mākslas pieminekļu bojājumi ir ļoti lieli: daudzviet palikusi gandrīz tikai priekšmeta čaula, ko veido krāsojuma slānis, tādēļ ir nepieciešams steidzīgi veikt pieminekļa glābšanas darbus.

Svētki Aglonā pulcē arī uzņēmējus, kas gan baro pasākuma viesus, gan cer uz to, ka apmeklētājiem kārosies iepirkties.

Aglonas bazilikas draudze, lai gan par tirdzniecības atļaujām svētku laikā iekasē maksu, cer, ka pēc svētkiem pienākušos rēķinus nomaksāt palīdzēs valsts.

Maksā par tirgošanos

Likums Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā nosaka, ka nav pieļaujama ar svētvietas apmeklēšanu saistītu nodevu noteikšana, kas nozīmē, ka Aglonas bazilikas draudzei liegts noteikt ieejas maksu. Tomēr norādīts, ka jebkura uzņēmējdarbība Aglonas svētvietā un tās aizsardzības jomā veicama tikai ar Aglonas bazilikas draudzes rakstveida atļauju. Šīs atļaujas tiek izsniegtas par samaksu, un, kā Db pastāstīja uzņēmēji, summa svārstoties ap 100, 150 latiem, pie kā vēl esot jāpiemaksā 10 lati dienā pašvaldības nodeva.

Vatikānā otrdien sākas kardinālu konklāvs, kuram jāievēl jauns katoļu baznīcas vadītājs, pēc tam, kad februārī atkāpās līdzšinējais Romas pāvests Benedikta XVI.

Konklāvā piedalīsies 115 kardināli, kas pēc īpaša dievkalpojuma dosies uz Siksta kapelu, kur tiks ieslēgti līdz brīdim, kamēr izraudzīs jauno katoļu baznīcas galvu, vēsta BBC. Par jauna pāvesta ievēlēšanu signalizēs balti dūmi, kas pacelies virs Siksta kapelas, savukārt, ja kardināliem neizdosies vienoties par nākamo katoļu baznīcas vadītāju, par to liecinās melni dūmi. Pāvesta ievēlēšanai nepieciešamas divu trešdaļu – 77 kardinālu balsis.

Paredzams, ka jaunā pāvesta ievēlēšana ieilgs, jo ir vairāki kandidāti uz katoļu baznīcas vadītāja amatu. Kā iespējamie katoļu baznīcas vadītāji iepriekš tikuši minēti Milānas kardināls Andželo Skola (Angelo Scola), Brazīlijas kardināls Odilo Sčerers (Odilo Scherer), ASV kardināls Timotejs Dolans (Timothy Dolan) un Pīters Kodvo Apija Tērksons no Ganas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kratīšanas Latvijas katoļu baznīcas draudzēs varētu būt saistītas ar garīdznieku iespējamu iesaisti Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās, piektdien vēstīja LNT Ziņas.

Jau iepriekš izskanējis, ka VID kratīšanu veicis aizdomās par nepamatotu ziedojumu izmantošanu, kādu katoļu baznīcas priesteri turot aizdomās par vismaz 20 000 eiro baznīcai ziedotās naudas izlietošanu automašīnas iegādei. Tomēr, kā šodien skaidroja VID, aizdomas par nelikumībām katoļu draudzes baznīcā radušās, šķetinot citu kriminālprocesu, kas saistīts ar PVN izkrāpšanu. Proti, automašīnu priesteris, iespējams, iegādājies caur PVN shēmu, turklāt kratīšanas procesā VID esot atklājis dokumentu viltošanu un grāmatvedības un statistikas informācijas slēpšanu.

«Tika veiktas papildu darbības, lai viltotu attiecīgus dokumentus un tikai vienīgi tāpēc mēs bijām spiesti arī iet uz šādām darbībām, veikt kratīšanas, lai izņemtu tieši šos konkrētos priekšmetus, ar ko tika viltoti grāmatvedības dokumenti,» norādīja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš. Viņš arī atklāja, ka kratīšanu laikā katoļu dievnamu saimnieciskajās un dzīvojamās ēkās izņemti vairāki desmiti tūkstoši eiro skaidras naudas, kuras izcelsme neesot zināma.

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

«Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām,» uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Katlakalna evaņģēliski luteriskās baznīcas restaurācijas ietvaros zvanu tornī uzstādīti divi jauni baznīcas zvani, kas turpmāk ar zvanu skaņām aicinās ne tikai uz dievkalpojumiem, bet arī vēstīs par pulksteņa laiku, informē Ķekavas novada pašvaldībā.

Kopumā abu baznīcas zvanu izliešana un uzstādīšana izmaksāja gandrīz 10 000 eiro. Viena lielā zvana izmaksas, proti, 3675 apmērā segs Ķekavas novada pašvaldība, tādējādi atbalstot unikālā kultūrvēsturiskā pieminekļa - Katlakalna baznīcas restaurāciju.

Pēc draudzes priekšnieka Pētera Eriņa stāstītā, Katlakalna baznīcas ēkas restaurācijas ietvaros eksperti apsekoja baznīcas zvanu un secināja, ka «laika zobs» ir darījis savus, radot plaisas, un tādēļ vislabāk būtu izliet jaunu zvanu un vēl labāk būtu liet divus zvanus.

Jaunos baznīcas zvanus ciešā sadarbībā ar draudzi un restauratoriem veidoja zvanu meistars Tomass Maeveli no Igaunijas, kurš ir pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Baltijā un Vācijā. Savukārt pašus zvanus lēja Vācijā, Gešeres pilsētā zvanu liešanas rūpnīcā Petit & Gebr. Edelbrock, kas ar to nodarbojas jau kopš 1690. gada.

Pakļaujoties Eiropas spiedienam, Itālija nolēmusi, ka no nākamā gada Romas Katoļu baznīcai būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par visām ēkām kurās notiek komercdarbība.

Patlaban baznīca maksā nekustamā īpašuma nodokli tikai tām par ēkām, kuras pilnībā tiek izmantotas komercdarbībai. Turpretī nodokli baznīca nemaksā par ēkām, kurās notiek arī nekomerciālas dabas darbības – piemēram, par viesnīcu vai veikalu kurā ierīkota lūgšanu kapela, vēsta AFP. Likumdošanas grozījumi gan neattieksies uz ēkām, kuras reliģiskajai praksei veltītas pilnībā.

Pieņemot likumdošanas izmaiņas, Itālijas premjers Mario Monti norādīja, ka tās sāksies spēkā no 2013. gada 1. janvāra un pilnībā atbildīs Eiropas Savienības normatīviem. Par plānu atcelt senās baznīcas privilēģijas Itālija pavēstīja jau šā gada februārī, kad valstī sāka pastiprināties uzskats, ka parādu krīzes novēršanā jāpiedalās arī Vatikānam.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Tikmēr reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) Garīgo lietu padomē aicinās Valsts ieņēmumu dienestam (VID) skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību, informēja ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Bordāns šodien iepazīšanās vizītē tikās ar Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču, lai apspriestu valsts un baznīcas sadarbības jautājumus.

Īpaša uzmanība tikšanās laikā veltīta neseniem notikumiem, kas pēc VID iniciatīvas norisinājās vairākās katoļu draudzēs. Ņemot vērā sarunā paustās atziņas, Bordāns aicinās Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sasaukt viņa vadīto Garīgo lietu padomi, lai VID varētu skaidrot reliģisko organizāciju vadītājiem grāmatvedības dokumentu kārtošanas pareizības jautājumus.

Tuvojoties gada beigām, arī Cēsu Svētā Jāņa baznīcas restaurācijas darbi iegājuši noslēguma fāzē.

Pabeigts lielākais darbu apjoms pie fasādes apdares - atlikusi vien baznīcas fasādes daļa ziemeļu pusē. Kontrforsi, kas atrodas šajā pusē, iepriekš nostiprināti un pavasarī tiks veikta to restaurācija. Pēc darbu pabeigšanas arī baznīcai blakus esošais skvērs tiks labiekārtots un apzaļumots.

Savukārt labiekārtošanas darbi dienvidu jeb Skolas ielas pusē jau ir pabeigti. Pie baznīcas galvenās ieejas abās pusēs uzstādīti atjaunoti un funkcionējoši dekoratīvie elementi - laternas.

Savā vietā uzstādīts arī restaurētais saules pulkstenis. Laternu un citu metāla kalumu, ieskaitot iepriekš plašu iedzīvotāju interesi raisījušās laika kapsulas, izgatavošana ir uzticēta metālkalējam Jānim Martinsonam.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Rīgas dome plāno mēnesi ātrāk, nekā bija paredzēts iepriekš, no darba atlaist 22 Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes darbiniekus, kuriem darbavieta baznīcā jāpamet jau šodien, 15.jūnijā.

Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments ir pieprasījis piešķirt papildus 86 300 eiro, lai apmaksātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, samaksātu darbiniekiem kompensāciju par neizmantotiem atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstus līdz 15.jūlijam, atlaišanas pabalstus un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Kā norāda departaments, saskaņā ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma pārejas noteikumiem, darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar Rīgas Svētā Pētera baznīcas darbiniekiem bija paredzēta 15.jūlijā.Taču 31.maijā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde informēja pašvaldības iestādes, ka uzstāj uz Svētā Pētera baznīcas ēkas nodošanu jau 15.jūnijā.

Ministru kabinets šodien apstiprināja pasākumu plānu, saskaņā ar kuru nākamgad tiks organizēti svētki starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā. Vienlaikus Ministru kabinets noteica Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas norisināsies starptautiskas nozīmes svētvietā Aglonā, par valsts nozīmes pasākumu. Svētki nākamgad notiks no 12. līdz 15.augustam.

Saskaņā ar valdības lēmumu, tieslietu ministram jāvienojas ar pasākuma tiešo organizētāju - reliģisko organizāciju "Aglonas bazilikas draudze" par termiņiem, kādos iesniedzami pārskati par pasākumu.

Kā norādīts Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pasākuma plānu svētku organizēšanai izstrādājusi Ministru kabineta apstiprināta Aglonas svētku rīcības komiteja.

Plāns nosaka, kādas darbības jāveic valsts institūcijām un Aglonas bazilikas draudzei, lai

Sagatavotu svētku pasākumus, ir noteikti termiņi dažādu uzdevumu veikšanai un uzdevuma izpildi kontrolējošās institūcijas.

Kopumā plānā iekļauti vairāki desmiti dažādu uzdevumu, kas jāizpilda svētku nodrošināšanai. Tā, piemēram, sabiedriskās drošības, kārtības un ceļu satiksmes organizācijas nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt konkrētu plānu. Šis uzdevums jāveic Valsts policijai, bet uzdevuma izpildi kontrolēs Iekšlietu ministrija. ��is darbs jāpaveic līdz 2008. gada 5. augustam. Katastrofu medicīnas centram līdz nākamā gada augusta sākumam jāaktualizē medicīniskās palīdzības nodrošinājuma plāns un jāveic citi ar sabiedrības veselības nodrošināšanu saistīti pienākumi. Savukārt Aglonas bazilikas draudzei, piemēram, jāizstrādā ugunsdrošības nodrošināšanas plāns telpām, kuras tiek izmantotas pasākumam nodrošināšanai, kā arī bazilikas teritorijai, jāaktualizē un jāsaskaņo ar atbildīgajām institūcijām evakuācijas plāni, jānorīko atbildīgie par ugunsdrošību telpās un teritorijā, jānodrošina atkritumu konteineru un bioloģisko tualešu uzstādīšana pasākuma laikā u.c.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

Sakarā ar filmēšanu tiks ierobežota satiksme Rīgā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pamatojoties uz filmu studijas Ego Media iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

- 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

- 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

- 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

- 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

Pamatojoties uz filmu studijas "Ego Media" iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

" 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

" 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

" 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

" 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

" 14.septembrī plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Krāslavas ielas līdz Daugavpils ielai;

Kultūras ministrija atbalstījusi Valmieras Svētā Sīmaņa evaņģēliski luteriskās draudzes projekta pieteikumu, piešķirot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 49 286 eiro apmērā Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukcijai, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka tuvākajā laikā plānots izsludināt atkārtotu cenu aptauju, jo iepriekš izsludinātajā piedāvātās cenas bijušas pārāk augstas. Tādējādi pašlaik nav zināms cik torņa rekonstrukcijas projekts kopumā varētu izmaksāt.

Kopumā baznīcas rekonstrukcija plānota trīs posmos – pirmais paredz Sv. Sīmaņa baznīcas torņa rekonstrukciju, otrajā posmā plānots rekonstruēt banzīcas apkārtni, tāpat arī iekšpusi, un trešais posms paredz ērģeļu rekonstrukciju. Pirmo posmu - baznīcas torņa renovācijas darbus - plānots uzsākt jau šogad, lai tos pabeigtu līdz 2015.gada jūlijam.

Dziesmu un deju svētkus Latvijā varētu reformēt, ieviešot ikgadējus pasākumus vai izstiepjot svētkus mēneša garumā, šādas idejas šodien izskanēja konferencē «Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei».

Iepriekšējo svētku režisors Uģis Brikmanis piedāvāja rīkot ikgadējus Dziesmusvētku pasākumus, kuri vestu uz lielo notikumu 2018.gadā. Brikmaņa skatījumā, tas būtu veids, kā atlasīt jaunradi, kuru iekļaut Dziesmu un deju svētku koncertos.

U. Brikmanis domā, ka vajadzētu virzīties prom no dalījuma paaudzēs, proti, nevajadzētu atdalīt skolēnu un pieaugušo Dziesmusvētkus. «Latviešu godos visi dziedāja kopā. Svarīga ir visu cilvēcisko izpausmju harmonija,» sacīja Brikmanis.

Viņam oponēja vairāki citi diskusijas dalībnieki. Svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns pauda šaubas, vai būtu iespējams un vajadzīgs mainīt gadu desmitiem ilgas tradīcijas. «Starp svētkiem ir iespēja svētku identitāti praktizēt ikdienā. Nevar visu laiku dziedāt vienu un to pašu dziesmu piecus gadus,» teica diriģents.

Kultūras ministre Helēna Demakova šodien, 17.martā, tikusies ar Dziesmu svētku biroja vadītāju Romānu Vanagu, lai pārrunātu sagatavošanos Dziesmu un deju svētkiem. Būšot iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem.

Ņemot vērā cilvēku milzīgo interesi par Dziesmu un deju svētku koncertu biļetēm, kultūras ministre uzdevusi Dziesmu svētku biroja vadītājam nodrošināt papildu biļešu pārdošanu uz svētku koncertiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

H. Demakova uzskata, ka ir jāsamazina ielūgumu skaits uz koncertiem, jāizvērtē iespējas tehniski nodrošināt papildu sēdvietas, šim nolūkam veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un tehniskajā organizācijā.

Dziesmu svētku biroja vadītājs R. Vanags informējis ministri, ka, veicot izmaiņas svētku scenogrāfijā un izvietojot papildu vietas, būs iespējams nodrošināt līdz 8000 papildu biļešu pārdošanu uz atklāšanas un noslēguma koncertiem. Pēc šā brīža aplēsēm maijā tirdzniecībā varētu laist 4000 biļešu uz svētku atklāšanas un 4000 biļešu uz svētku noslēguma koncertu. Tāpat Dziesmu svētku biroja vadītājs informējis, ka šobrīd tiek plānota papildu tribīņu izvietošana Daugavas stadionā, tādejādi iegūstot vēl 1000 skatītāju vietas katrā deju lieluzveduma koncertā.

Rīgas svētkus pagājušās nedēļas nogalē no 15.augusta līdz 17.augustam apmeklējuši vairāk nekā 120 000 cilvēku, liecina pasākumu organizatoru veiktie aprēķini, Db.lv informēja Rīgas svētku 2008 preses dienests..

Svētku kulminācijas pasākumus – Sadziedāšanos krastmalā ar Rīgas teātru aktieriem apmeklēja aptuveni 15 000 cilvēku, savukārt Rīgas svētku Uguņotāju sacensības pulcēja vismaz 20 000 cilvēku. Apmēram 15 000 cilvēku izspēlēja Rīgas svētku Lielo spēli.

Svētku organizatori ir gandarīti par rīdzinieku un pilsētas viesu aktivitāti apmeklējot un iesaistoties dažādos pasākumos un uzskata, ka svētki ir izdevušies veiksmīgi. Kā uzsvēra Rīgas mērs Jānis Birks: "Ļoti priecē tas, ka Rīgas svētku laikā cilvēki ne vien vēroja, bet arī iesaistījās pasākumos, padarot tos personiskākus. Es gribētu akcentēt Jūgendstila svētkus Alberta ielā, kas bija atraktīvi un pārdomāti, un palīdzēja Rīgai sevi vēlreiz pieteikt kā Jūgendstila galvaspilsētu. Vēlos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem, organizētājiem, atbalstītājiem un pārējiem, bez kuru palīdzības šie svētki nebūtu izdevušies tik daudzveidīgi un krāšņi."