Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas dati. Savukārt katrs desmitais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs, kurš remontu jau veicis vai to īsteno patlaban, mājokļa atjaunošanai un uzpošanai izmantojis bankas aizdevumu.

Izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Vairāk nekā pusē (51%) Latvijas mājsaimniecību katrs ģimenes loceklis izvēlas savas televīzijas pārraides un skatās tās atsevišķi no pārējiem ģimenes locekļiem, noskaidrots mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktajā aptaujā. Tāpat 43% atzīst, ka katrs ģimenes loceklis televīzijas pārraides skatās savā ierīcē – televizorā, datorā, planšetē vai telefonā, tādējādi izvēloties sev ērtāko formātu.

"Mūsdienās ir pieejams ļoti dažāds video saturs un katrs var izvēlēties sev interesantāko, turklāt ar iespēju to skatīties visdažādākajās ierīcēs. Līdz ar to "cīņa par pulti" notiek tikai aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, vienlaikus arī mainoties ģimeņu paradumiem – kā apliecina aptauja, ģimenes Latvijā televīzijas pārraides kopā skatās arvien mazāk. Ir sākusies ko, kur un kad gribu, to skatos ēra," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Bloga "Viens + Viens" autore Laura Grēviņa atzīst, ka līdzība ar pētījuma datiem novērojama arī viņas ģimenes mājās: "Katram no mums ir savas iecienītākās TV pārraides, ko skatāmies katrs sev ērtā laikā. Kopīga vienas pārraides skatīšanās notiek salīdzinoši reti. Vienīgi brīvdienu rītos bērni mēdz paskatīties kādu kopīgu bērniem piemērotu pārraidi. Ja skatāmies kaut ko kopā, tas jau ir īpašs notikums, un tādā gadījumā saturs, protams, ir atbilstošs bērnu vecumam un interesēm – kāda ģimenes filma vai animācijas filma, filmas par dabu u.tml."

36% Latvijas studentu ik mēnesi var atlikt naudu uzkrājumiem, liecina GE Money Bank un Naudas plānošanas centra veiktā Latvijas studentu aptauja.

Savukārt 64 % studentu nekrāj vispār, to visbiežāk pamatojot ar to, ka neatliekot līdzekļu vai ka šādi uzkrājumi nemaz nav vajadzīgi.

Katrs piektais Latvijas students ik mēnesi gribētu iekrāt vismaz 50 latu. Tajā pašā laikā no tiem studentiem, kuri krāj, 42 % ik mēnesi uzkrājumiem novirza līdz 20 latiem, 31 % - no 21 līdz 50 latiem, bet 11 % ¬–51 – 100 latus.

Aptaujāto studentu vidū 36 % jau ir pastāvīga darba vieta, 21 % strādā gadījuma darbus un papildus saņem stipendiju vai kabatas naudu no vecākiem, vēl katrs piektais saņem tikai stipendiju vai kabatas naudu.

Teju pusei jeb 58 % studentu ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas veido līdz 180 latiem, 24 % pelna – 181 – 360 latus, bet 18 % - vairāk nekā 360 latus. Neskatoties uz to, ka lielai daļai ienākumi sasniedz vai ir pat mazāki nekā minimālā alga, tomēr 46 % no tiem, kuri veido uzkrājumus, atrodas tieši šajā ienākumu grupā. Jāņem vērā, ka vidēji katrs piektais students, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz 180 latu, studiju laikā dzīvo pie vecākiem, līdz ar to tiek minimizēti izdevumi par mājokli, bet 45 % dzīvo kopmītnē.

Neatkarīgi no finansiālās rocības vecāki vēlas bērniem sniegt atbalstu, līdz ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu palīdzot nostāties uz savām kājām. Kā liecina DNB bankas īstenotā aptauja, aptuveni trešā daļa vecāku veido bērnam paredzētu naudas uzkrājumu, bet citi kā investīciju bērna nākotnē redz arī ģimenes nekustamo īpašumu un citus risinājumus.

Lai nodrošinātu saviem bērniem finansiālu labklājību nākotnē, trešā daļa aptaujāto (33,8%) atklāja, ka izveidojuši īpašu krājkontu, kura uzkrājums bērnam būs pieejams pēc pilngadības sasniegšanas. Katrs ceturtais (25,4%) uzkrājumu veido savā vai dzīvesbiedra krājkontā, bet teju tikpat liela daļa aptaujāto (25,2%) pastāstīja, ka iegādāts nekustamais īpašums, kas nākotnē varētu kalpot par finansiālu atbalstu bērnam.

Tikmēr aptuveni katrs sestais (15,6%) respondents izmanto uzkrājošu dzīvības apdrošināšanu, bet aptuveni katrs desmitais (11,8%) veido skaidras naudas uzkrājumu. Savukārt 14,9% respondentu atzina, ka naudas līdzekļus bērnu finansiālajai labklājībai nākotnē patlaban neatvēl.

Neskatoties uz valsts ekonomikas attīstību un pieejamo banku finansējumu, uzņēmēju noskaņojumā nav vērojami uzlabojumi, liecina jaunākais bankas Citadele sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uzņēmēju noskaņojums sasniedzis 50,65 punktu robežu, kas ir tikai nedaudz virs optimisma un pesimisma robežšķirtnes.

Lai arī uzņēmēju optimisms turpina kristies jau ceturto ceturksni, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, tomēr tas vēl aizvien saglabājas piesardzīga optimisma līmenī. 2014. gada pirmajā ceturksnī Citadele Index vērtība samazinājās par 0,61 punktu. Indeksa vērtība, kas pārsniedz 50 punktus, liecina par uzņēmēju optimismu, savukārt par uzņēmēju pesimismu var runāt, ja indekss nesasniedz 50 punktu robežu.

Lai arī šī gada pirmajā ceturksnī tagadnes indeksa vērtība ir piedzīvojusi vidēji lielu vērtības samazinājumu, noslīdot zem 50 punktu robežas, un šobrīd sasniedz 48,82 punktus, nākamā pusgada prognozes liecina par uzņēmēju piesardzīgu optimismu. Nākotnes indeksa vērtība ir pieaugusi par 0,84 punktiem un šobrīd ir 52,48 punkti.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam ikmēneša rēķinu summas nomaksa prasa būtisku daļu no ikmēneša ienākumiem. Lai rēķinu nomaksai atvēlētos līdzekļus nejauši neiztērētu un visu mēnesi nebūtu jādomā par rēķiniem, pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotajā aptaujā atklāts, ka lielākā daļa jeb 62,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju rēķinus apmaksā uzreiz pēc algas saņemšanas mēneša pirmajā pusē.

Aptuveni katrs piektais (26,4%) respondents rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā, bet 7% aptaujāto rēķinu apmaksu novilcina līdz mēneša beigām. Visapzinīgākie rēķinu apmaksā ir 18 līdz 24 gadus veci jaunieši – 75,5% šīs grupas aptaujāto norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic līdz ar algas saņemšanu. Savukārt 46 līdz 55 gadus veci respondenti biežāk nekā citas vecuma grupas norādījuši, ka rēķinu apmaksu veic pakāpeniski visa mēneša garumā (katrs trešais) vai novilcina to līdz mēneša beigām (9,4%). Arī sievietes (65,9%) steidz rēķinus nomaksāt ātrāk nekā vīrieši (59,2%).

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas jeb GDPR ieviešanai 25. maijā ir palicis pavisam maz laika, tikai katrs desmitais Latvijas uzņēmums ir pilnībā gatavs izpildīt regulas prasības, atklāj pēc zvērinātu advokātu biroja «Sorainen» un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma «Squalio» pasūtījuma veiktā pētījumu kompānijas «Norstat Latvija» aptauja.

«Norstat Latvija» aptauja tika veikta no 2018.gada 19.marta līdz 9.aprīlim. Aptaujā piedalījās 820 Latvijas uzņēmumu, un iegūtie dati ir reprezentatīvi.

Aptauja liecina, ka liela daļa uzņēmumu darbu pie sagatavošanās nav sākusi. Ne velti katrs piektais uzņēmums atzīst, ka pilnībā nav gatavs izpildīt GDPR prasības, kā arī nezina, kādas darbības veicamas, lai sagatavotos brīdim, kad regula stāsies spēkā.

Vismazāk regulas prasībām ir gatavi uzņēmēji Pierīgā, Zemgalē un Latgalē, uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 19 cilvēkiem, kā arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar būvniecību un dažādu komunālo pakalpojumu sniegšanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, transportlīdzekļu remontu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

Balkons, lodžija vai terase – tos kā neatņemamu sastāvdaļu savam sapņu mājoklim ir norādījusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču tālāk DNB bankas veiktajā aptaujā iezīmējas nianses – Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem pie sapņu mājokļa būtisks ir dārzs, bet Latgalē un Kurzemē augstu tiek vērtēts mājoklis ar garāžu.

Kā vēlama sapņu mājokļa komponente tiek minēts arī ūdenstilpnes un meža vai parka tuvums.

Jautājot, kāda tipa mājoklī gribētu dzīvot, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē pirmās divas izvēles ir privātmāja un dzīvoklis. Savukārt Vidzemē – privātmāja un viensēta.

Neatkarīgi no mājas tipa visos reģionos vairums cilvēku gribētu dzīvot divstāvu mājoklī. Visdedzīgākie divstāvu mājokļa piekritēji mīt Kurzemē, bet vienstāvu mājoklim visvairāk – katrs ceturtais – priekšroku dotu Zemgalē.

Visos reģionos aptaujātie Latvijas iedzīvotāji savam sapņu mājoklim visbiežāk vēlētos telpas 101 līdz 150 m2 platībā. Katrs piektais Latgales iedzīvotājs vēlētos vēl plašāku mājokli – 151 līdz 200 m2. Citos reģionos mājoklī ar šādu platību gribētu dzīvot aptuveni katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs.

Analizējot februāra DnB NORD Latvijas barometra datus , jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir turpinājis uzlaboties – respondentu kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir pieaudzis par diviem punktiem un sasniedzis -47 punktu atzīmi. Turklāt līdzīgi kā janvārī ir pieaudzis gan pašreizējās situācijas vērtējuma indekss (par diviem punktiem un sasniedzis -59 punktu līmeni), gan nākotnes vērtējuma indekss (par trim punktiem un sasniedzis -8 punktu līmeni). Tas nozīmē, ka pesimisms un depresija Latvijas sabiedrībā pakāpeniski turpina samazināties.

Nākotnes vērtējuma indeksa izmaiņas DnB NORD Latvijas barometrā ir īpaši pieminamas, jo tās pieaug jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Lai gan indeksa pašreizējais līmenis (-8 punkti) liecina par «vieglu» pesimismu, tomēr vienlaikus tas ir labākais rādītājs kopš 2008.gada aprīļa, kad tika uzsākti ikmēneša DnB NORD Latvijas barometra mērījumi. Tas nozīmē, ka patlaban Latvijas iedzīvotāji nākotnē raugās cerīgāk nekā jebkad pēdējo 22 mēnešu laikā.

Taču kopumā nebūt nav tā, ka sabiedriskā doma uzlabojas visos rādītājos. Ir tādi, kas pēdējos mēnešos pieauguši ļoti strauji, un tādi, kas vēl arvien «stagnē». Piemēram, jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrā ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem šķiet, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās. Lai gan februārī šādu vērtējumu sniedza 50% Latvijas iedzīvotāju, pirms diviem mēnešiem šāds viedoklis bija 69% respondentu. Lielākā daļā no tiem jeb 19%, kuri mainījuši viedokli, savu vērtējumu no «negatīvs» ir mainījuši uz «stabils», tas ir – aizvien lielākajā daļā sabiedrības nostiprinās viedoklis, ka vismaz makroekonomiskajā ziņā «bedres dibens» ir sasniegts un, lai gan patlaban nekāda pozitīva attīstība nav vērojama, sliktāk arī nekļūst.

Prognozējot izmaiņas mājokļu tirgus cenās tuvāko divu trīs gadu laikā, lielākā daļa jeb 66 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenas mājokļiem, visticamāk, paaugstināsies, - tā noskaidrots šī gada aprīlī veiktajā DNB bankas aptaujā.

Katrs desmitais respondents paredz mājokļu cenu samazināšanos, bet 18 % aptaujāto ir pārliecināti, ka cenas paliks esošajā līmenī. Vislielākais cenu kāpuma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā (70%), bet viszemākais — Latgalē (58%). Cenu kritums visbiežāk tiek prognozēts Latgalē (16 %). Vismazāk cenu samazināšanās scenārijam tic Kurzemē (5 %), taču šajā reģionā ir visizplatītākā pārliecība par mājokļu cenu saglabāšanos pašreizējā līmenī, – tā uzskata katrs ceturtais kurzemnieks.

«Šādām atšķirībām ir pamats, jo Latvijas mājokļu tirgu ietekmē pretēji vērsti faktori — cenas palielinoši un cenas samazinoši, kas turklāt ļoti atšķirīgi izpaužas dažādās pilsētās un reģionos,» skaidro Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle un viceprezidente.

BMW Motorrad modeļu saime GS 2010. gadā svin 30. jubileju. Ideja par komfortablu un drošu lielas kubatūras enduro motociklu BMW ir izrādījusies tik veiksmīga, ka šādas mašīnas pārdotas vairāk nekā pusmiljonu tirāžā.

2010. gadā, atskatoties uz trim panākumu piesātinātām desmitgadēm, daudzas no uzvarām šķiet pašsaprotamas. Taču patiesībā vairākums no tām tika izkaltas idejiski drosmīgā inženieru darbā un Dakaras karstuma un smilšu peklē.

Uz priekšu caur sporta tradīcijām

Lai gan BMW markas motociklu tēls līdz nesenai pagātnei tikai retu reizi saistījies ar sportu, tieši tas lielā mērā veidojis pamatu markas tehnikas attīstībai. Jau piecdesmitajos un sešdesmitajos gados BMW ieguva daudzus titulus dažādos enduro (cross country) pasākumos. Herberts Šeks (Herbert Scheck), startējot ar modificētu BMW R GS 75/5, laika posmā no 1970. līdz 1972. gadam trīsreiz kļuva par valsts čempionu, bet 1978. gadā BMW trofeju pulku papildināja testa nodaļas darbinieks Lāslo Peress (Laszlo Peres), ar pašbūvētu vien 142 kg smagu 800 cm3 mašīnu Vācijas čempionātā iegūstot 2. vietu. Vēl vairāk – ar oficiālu rūpnīcas atbalstu pirmās vietas tika izcīnītas 1979. un 1980. gada Vācijas čempionātos. Neviens pretinieks nespēja izrādīt pretestību arī tā gada Eiropas čempionātā.

Lai gan pēdējā laika pasaules finanšu tirgos vērojamas svārstības, tostarp arī būtiski kritumi, lielākā daļa Latvijas ieguldītāju (58%) plāno turpināt investēt finanšu tirgos tādā pašā apmērā, kā līdz šim.

Savukārt 34% ieguldījumu apjomu plāno pat palielināt, liecina Swedbank veiktā Latvijas ieguldītāju aptauja. Kopumā investori Latvijā uz ieguldījumiem raugās ilgtermiņā un visbiežāk sagaida, ka ieguldījumu finanšu tirgos nesīs peļņu 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Starp populārākajiem investīciju veidiem ir ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (71%), kam seko ieguldījumu fondi (40%) un privātais portfelis (36%). Salīdzinoši mazāk tiek ieguldīts biržā tirgotajos fondos jeb ETF (24%), un pavisam neliela daļa ir veikusi ieguldījumus obligācijās (8%).

“Mūsu veiktās ieguldītāju aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši pragmatiski uztver pēdējo laiku notikumus finanšu tirgos, apzinoties, ka ieguldījumu atdeve ir jāskata ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Attiecīgi katrs ceturtais investors norādījis, ka pēdējā gada laikā ir turpinājis regulāri ieguldīt noteiktu naudas summu konkrētos finanšu instrumentos, savukārt katrs piektais jeb 23% atzīst, ka sākuši ieguldīt vairāk brīvo līdzekļu,” saka Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs.

Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami audzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas ir apmierināti ar savu mājokli – 2007. gadā ar savu dzīvesvietu ļoti apmierināts bija katrs divdesmitais iedzīvotājs, bet šogad – katrs piektais Latvijas iedzīvotājs.

Par to liecina šā gada maijā Swedbank veiktais pētījums, aptaujājot aptuveni tūkstoti respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos. Iepriekš līdzīga aptauja veikta 2007. gada novembrī.

Gandrīz puse (48%) respondentu norādījuši, ka kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo mājokli, taču vienlaikus aī atzinuši, ka sadzīves apstākļus labprāt uzlabotu. 2007. gadā šādu atbildi sniedza 53% aptaujāto. Vienlaikus būtiski (no 25% līdz 14%) sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas ar savu mājokli nav izteikti apmierināti vai neapmierināti. Pašreizējais mājoklis pilnībā neapmierina 16% iedzīvotāju, un šī proporcija kopš 2007. gada nav mainījusies.

61 % uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā uzskata par sliktu, tostarp katrs devītais (13 %) – par ļoti sliktu, bet katrs otrais (48 %) – par drīzāk sliktu, arī nomaksājamo nodokļu apjomu 90 % valsts uzņēmēju uzskata par pārlieku augstu, tostarp vairāk nekā puse (54 %) norāda, ka tas ir «krietni par augstu», liecina Turības Biznesa indekss.

Saskaņā ar aptaujas datiem vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē mazie uzņēmumi, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 38 %, tikmēr starp lielo uzņēmumu pārstāvjiem katrs piektais (20 %) to uzskata par ļoti sliktu.

Skatot datus par uzņēmējdarbības vides novērtējumu pēc uzņēmumu pārstāvētajām nozarēm, secināms, ka vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē tirdzniecības nozares uzņēmēji, kuru vidū par drīzāk labu to uzskata 41 %, bet par ļoti labu – 2%. Tikmēr visnegatīvāk uz situāciju raugās ražošanas nozares uzņēmēji, kuru vidū uzņēmējdarbības vidi valstī kā ļoti sliktu vērtē 15%.

Savukārt, skatot šos datus pēc uzņēmumu atrašanās vietas, vispozitīvāk uzņēmējdarbības vidi vērtē Kurzemes uzņēmēji, kuru vidū to par drīzāk labu uzskata 44 %, bet visnegatīvāk – Latgales uzņēmēji, kur katrs piektais (19 %) uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā ļoti sliktu.

Viens iedzīvotājs, sākot no 15 gadu vecuma, pasaulē gadā vidēji patērē 6,2 litrus alkohola, liecina Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati par 2010. gadu.

2012.gadā alkohols izraisīja 3,3 miljonu cilvēku nāves.

Dažās valstīs alkohola patēriņš bija lielāks nekā vidēji, un 10 valstīs tas pārsniedza 13 litrus uz vienu iedzīvotāju gadā. Latvija šajā sarakstā neietilpst, tomēr nav tālu no tā, jo 2010. gadā viens iedzīvotājs patērēja 12,3 litrus alkohola, ierindojot mūsu valsti 14. vietā starp PVO izpētītajām valstīm.

Savukārt valstī ar lielāko alkohola patēriņu, viens iedzīvotājs gadā vidēji patērē 17,5 litrus.

Valstu sarakstu, kur viens iedzīvotājs vidēji patērē visvairāk alkohola gadā, iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Cilvēku pirktspēja var būt ļoti zema, bet ir pāris preces/lietas bez kurām izskatās ASV iedzīvotājs nevar iztikt.

Žurnāls Forbes ir apkopojis sarakstu ar desmit lietām, kuras ASV iedzīvotāji kopš 2008. gada decembra ir pirkuši visvairāk.

Lietas, par kurām ASV iedzīvotāji kopš 2008. gada decembra tērējuši visvairāk naudas:

1. Klēpjdatori;

2. Kinoteātra apmeklējums;

3. Restorānu apmeklējums;

4. Apģērbs un apavi;

5. Automašīnas remonti un to uzturēšana kārtībā;

6. Lego tipa rotaļlietas;

7. Higiēnas preces;

8. sporta klubs abonements;

9. Video spēles un spēļu konsoles;

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Gandrīz puse aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ik gadu vismaz reizi dodas ceļojumā ārpus valsts, kamēr salīdzinoši līdzīgs skaits – 51,5% nav ieplānojuši tuvākajos gados doties nevienā ceļojumā.

Tas noskaidrots DNB bankas aptaujā par Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem.

Kā liecina DNB bankas īstenotā pētījuma dati, aptuveni puse jeb 51,5% Latvijas iedzīvotāju tuvāk gadu laikā neplāno doties ceļojumā ārpus valsts. Tikmēr gandrīz puse (44,3%) atbildēja, ka pieļauj tādu iespēju un ļoti labprāt to darītu. Pavisam neliela daļa aptaujāto atzina, ka ceļojumā noteikti dosies un jau noskatījuši savu galamērķi (2,1%), bet tikpat liels skaits aptaujāto patlaban vēl plāno savu nākamo galamērķi.

Vidēji puse no respondentiem ceļojumos dodas ik gadu – vairāk nekā katrs ceturtais aptaujātais ceļo aptuveni reizi gadā (26,7%), aptuveni katrs sestais (15,2%) to dara vidēji divas reizes gadā, bet četros un vairāk ceļojumos gadā dodas vien neliela daļa jeb 4% aptaujāto. Tajā pašā laikā apmēram katrs trešais respondents (34,9%) atklāja, ka ceļojumos ārpus Latvijas dodas ik pēc dažiem gadiem, bet teju katrs piektais (19,2%) atzina, ka ārpus Latvijas neceļo nekad. Aptaujas dati atklāja arī to, ka visaktīvākie ceļotāji (ceļo vairākas reizes gadā) ir vecāko vecuma grupu respondenti (46-55 un 56-65 gadi), bet atbildi, ka ārvalstu ceļojumos nedodas nekad, visbiežāk sniedza aptaujātie vecumā no 18 līdz 45 gadiem (aptuveni 21,5%).

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.