Nodibina kopuzņēmumu kravu apkalpošanai; plāno būvēt konteineru termināli


«Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu – kopā ar lietuviešu kolēģiem mēs plānojam attīstīt tranzīta potenciālu,» Klaipēdā notikušajā starptautiskajā forumā «Jaunais Zīda ceļš – efektīvs sauszemes savienojums starp Eiropu un Āziju» norādīja Kazahstānas dzelzceļa (KTZ) prezidents Askars Mamins. Kazahi ir ieinteresēti paplašināt savu darbību Baltijas jūras reģionā. Tā kā Klaipēda te ir viena no svarīgākajām ostām, tajā investē, lai veicinātu eksporta, importa un tranzīta virzienus, vēsta Obzor.lt.


KTZ Express (KTZ meitas uzņēmums) un Lietuvas uzņēmuma Paulius & Associates Real Estate (VPA grupa) kopuzņēmums Saule Logistics Solutions, kas atklāja multimodālo termināli Klaipeda West Gate (KWG), ir pirmais reālais solis abu valstu sadarbībā, sacīja kaimiņvalsts transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs. «Apmaiņa ar loģistikai domātām teritorijām uz Kazahstānas–Ķīnas robežas Horgosā un atbilstoša teritorija šeit loģistikas termināļa izveidei ir ļoti nepieciešama noliktavu saimniecībai un konteineru apkalpošanai,» piebilda ministrs. Kopuzņēmuma izveidei vajadzētu arī efektivizēt konteinervilciena Saule darbību. KWG kapacitāte ir 100 tūkst. TEU (20 pēdu konteineri) gadā, savukārt nākotnē plānots uzbūvēt termināli viena miljona TEU apkalpošanai. Pēc A. Mamina teiktā, Krievija esot ieinteresēta gūt ieņēmumus no tranzīta, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem kravu plūsmai caur Lietuvu, vēsta Lietuvas biznesa portāls Vz.lt. Eksperti gan norāda, ka Krievija labāk redzētu kazahus sadarbojamies ar Latviju, nevis Lietuvu.


Raugoties no Latvijas tranzīta koridora interesēm, šī situācija gan izskatās diezgan bēdīgi, vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš. No vienas puses, runa ir gan par patēriņa preču importu, gan par kazahu jaunbūvējamajām rūpnīcām nepieciešamo rietumvalstu iekārtu nosūtīšanu, gan par šo ražotņu konteinerizētās gatavās produkcijas eksportu 2016. un 2017. gadā. No otras puses, jautājums ir arī par Eiropai domāto Ķīnas kravu apkalpošanu, ņemot vērā, ka konteinervilcieni Čuncina–Duisbugra un Čengdu–Lodza izmanto Kazahstānas ritošo sastāvu. Kazahiem nostiprinoties Klaipēdā, var izdarīt secinājumus, kura osta tiktu izmantota arī Latvijas iekārotajai Ziemeļeiropas kravu nosūtīšanai caur Kazahstānu uz Ķīnu, saka N. Krūmiņš. Tai pašā laikā, viņaprāt, Latvijai «iespringstot», vēl arvien pastāv iespēja zināmu kravu plūsmu tomēr virzīt arī caur mūsu valsti. 


Plašāk lasiet rakstā Kazahi izvēlas Klaipēdu
 otrdienas, 9. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra