Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nodibināta un Uzņēmumu Reģistrā piereģistrēta s/o Zemgales Tūrisma Asociācija (ZTA). Asociācija aptver Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonu tūrisma profesionāļus, uzņēmējus, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas ar mērķi attīstīt tūrismu Zemgalē. ZTA dibinātāji – s/o Dobeles novada tūrisma asociācija, s/o Bauskas rajona Tūrisma Asociācija, s/o Fonds Koknesei, Jēkabpils pilsētas dome. Asociācijas birojs atrodas Bauskā, Rātslaukumā 1, tālr.3923797. Asociācijas darbības mērķis ir veicināt tūrisma attīstībai labvēlīgu vidi un sekmēt mūsdienīgas vidi saudzējošas tūrisma nozares attīstību Zemgalē. Asociācijas darbības virsuzdevumi: Zemgales tūrisma produktu identificēšana, izveide un attīstība. Tūrisma infrastruktūras attīstības veicināšana. Tūrisma izglītības, papildizglītības, speciālistu un tūrisma uzņēmēju kvalifikācijas celšanas veicināšana, pētniecības darba attīstība Zemgalē. Tūrisma uzņēmējdarbības veicināšana. Zemgales tūrisma produktu mārketings Latvijā un ārvalstīs. ZTA biedru interešu pārstāvēšana pašvaldību, valsts, ārvalstu institūcijās un nevalstiskajās organizācijās. Zemgales reģiona iesaistīšanās Latvijas, ES kopprojektos, pārrobežu sadarbības veicināšana. Darbības uzdevumi: Izveidot un regulāri aktualizēt Zemgales tūrisma attīstības plānus: koncepciju, stratēģiju, mārketinga plānus, projektus, u.c. Veicināt ar tūrismu saistītās uzņēmējdarbības aktivizēšanos Zemgalē. Sekmēt ar tūrismu saistīto uzņēmumu sadarbību. Sekmēt jaunu darba vietu rašanos. Panākt investīciju piesaistīšanu tūrisma industrijas attīstībai Zemgalē, izstrādāt un īstenot projektus līdzekļu piesaistei. Izglītot ar tūrismu saistīto uzņēmumu un organizāciju vadītājus un darbiniekus. Sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, tūrisma firmām u.c. organizācijām. Aizstāvēt savu biedru intereses, pārstāvot tās valstiskās un nevalstiskās institūcijās. Pārstāvēt biedrus starptautiskajās organizācijās. Piedalīties standartu, klasifikācijas un sertifikācijas ieviešanas un izstrādāšanas procesos. Veikt tūrisma tirgus izpēti. Sekmēt informācijas apmaiņu, apkopošanu un izplatīšanu. Tuvākajā laikā ZTA valde apstiprinās rīcības un mārketinga plānu 2004.-2005.gadam.

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Jūrmala šogad plāno piedalīties četros tūrisma gadatirgos Vācijā - CMT 2008 Štutgartē, REISEN 2008 Hamburgā, TRAVEL FAIR CBR MUNICH Minhenē un Tourism & Caravaning Leipcigā. Trīs gadatirgi notiek 2008.gada sākumā, kad cilvēki sāk plānot savus atvaļinājumus, braucienus un jaunu galamērķu atklāšanu, informēja pilsētas dome.

No 2008.gada 12. līdz 20.janvārim Jūrmalas kūrortpilsēta piedalījās starptautiskajā tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs - Messe Stuttgart 2008 Vācijas pilsētā Štutgartē. CMT izstādes – Caravan, Motor, Turistik apvieno ne tikai ceļojumu galamērķu un tūrisma kompāniju pārstāvjus, bet arī dažādus jaunumus individuālajā tūristu transportā, jaunākos aprīkojumus u.c., plaši prezentējot tūrismu un tā iespējas. Tūrisma izstādes Štutgartē ir atzītas par labākajām Vācijā, un ik gadu tās apmeklē ap 180 000 apmeklētāju.

Tūrisma gadatirgū CMT Urlaubs -Messe Stuttgart 2008 Štutgartē Jūrmalu pārstāvēja ne tikai domes, bet arī kempinga Nemo pārstāvji. Jūrmalas pilsētas domes tūrisma informācijas centrs piedāvāja Jūrmalas brošūru vācu un angļu valodā, kā arī brošūru vācu valodā par veselības tūrismu un kūrortārstniecību Jūrmalā, kā arī Jūrmalas tūristu mītņu bukletus.

Dienvidāfrikas Republika (DĀR), viena no pasaules lielākajām vīna ražotājām, attīstīs vīna tūrismu, iekļaujot to afrikāņu kultūras mantojumā. Vietējais rīta laikraksts Star ziņo, ka kopējais vīna industrijas apgrozījums 2003. gadā pieauga līdz 10,6 miljardiem rendu (aptuveni 1,6 miljardi ASV dolāru), no kuriem 4,2 miljardus Dienvidāfrikas rendu (aptuveni 640 miljoni dolāru) veidoja vīna tūrisma industrija. DĀR Vīna industrijas informācijas un sistēmas veiktajā pētījumā tika atklāts, ka, neņemot vērā tūrismu, vīna industrija sastādīja 16,3 miljardus rendu (2,47 miljardi dolāru) jeb 1,5% no valsts IKP 2003. gadā. Apmēram 11,4 miljardi rendu (1,73 miljardi dolāru) no šīs summas palika Keiptaunā un Rietumkeipas provincē. Keiptauna un Rietumkeipa jau ir Lielo Vīna galvaspilsētu locekles, starp kurām ir arī Melburna, Bordo, Porto, Bilbao un Florence. Pilsētu tīkls tika izveidots, lai veicinātu starptautisko vīna darītavu tūrismu, kā arī ekonomiskās, akadēmiskās un kulturālās apmaiņas starp slavenajām vīna galvaspilsētām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas izpilddirektori Laimu Lupiķi. Uzzini, kam pieder Latvijas vēsturiskās celtnes, ar kādam summām jārēķinās tiem, kuri vēlas iegūt īpašumā šādu ēku, kā arī vai spoki Latvijas pilīs un muižās patiešām dzīvo.

- Īsumā, ar ko nodarbojas Latvijas Piļu un muižu asociācija? Cik pilis un muižas tā apvieno?

Asociācijā patlaban ir 95 biedri, no tiem 89 pārstāv pilis un muižas. Asociācijas darbības mērķis ir kultūras mantojuma saglabāšana. Vairāk mūs pazīst pēc tūrisma aktivitātēm, ar kuru palīdzību cenšamies pievērst plašākas sabiedrības uzmanību. Šīs aktivitātes veicam ar lielu prieku un interesi, jo tās palīdz piļu un muižu saimniekiem klūt pieejamākiem, pazīstamākiem, nodot informāciju un arī kādu naudiņu nopelnīt.

10. februārī, Rīgā, sāksies starptautiskais tūrisma gadatirgus «Balttour 2006», kurā Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) piedalīsies ar savu stendu. Izstādes laikā varēs iepazīties ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras izdotajiem jauniem tūrisma informatīvajiem materiāliem, kā arī iepazīties ar saturā un dizainā jauno www.latviatourism.lv vortālu uz diviem speciāli izvietotiem datoriem. Tūrisma attīstības valsts aģentūras viena no prioritātēm ir veicināt tūrisma produktu attīstību. Pagājušajā gadā katru mēnesi TAVA rīkoja jaunas tūrisma produktu prezentācijas, kam kā turpinājums šogad ir izdotas brošūras un ievietota informācija internetā. Pēc rūpīgas informācijas apkopošanas no visiem Latvijas reģioniem, ir tapušas 10 jaunas tūrisma produktu brošūras, kas tiks prezentētas izstādē «Balttour 2006». Tā būs jauna informācija ar Latvijas kartē atzīmētām vietām par velomaršutiem, atpūtu ģimenēm ar bērniem, tūrisma šoviem un izrādēm, SPA un veselības tūrismu, latviešu ēdieniem un dzērieniem, ūdens tūrismu, pilīm un muižām, Latvijas baznīcām, dabas tūrismu, medībām un makšķerēšanu. Šāda veida brošūras tiks izdotas angļu valodā, kā arī daļa no tām krieviski un vāciski, atbilstoši katras valsts tūrisma tirgus pieprasījumam. Brošūrās pieejama īsa pamatinformācija par tūrisma piedāvājumu, ko papildinās interneta vortālā www.latviatourism.lv pieejamie dati. Visas brošūras būs pieejamas starptautiskajos tūrisma gadatirgos, Latvijas tūrisma informācijas centros un citās tūristu apmeklētās vietās.

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Jaunā sistēma paredz iekasēt maksu no tūristiem, kuri vēlas iebraukt vēsturiskajā Itālijas pilsētā uz vienu dienu, un šī sistēma ir pirmā pasaulē, kas paredzēta, lai mazinātu masveida tūrisma spiedienu.

Apmeklētājiem, kas iebrauc UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā pilsētā uz dienu, būs jāpērk piecu eiro biļete, un inspektori veiks pārbaudes uz vietas galvenajos iebraukšanas punktos.

Venēcija, kas tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām pasaulē, ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem, taču lielais apmeklētāju skaits rada pamatīgu slogu pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Izmēģinājuma periodā vienas dienas biļetes būs nepieciešamas tikai 29 noslogotākajās dienās 2024.gadā, galvenokārt nedēļas nogalēs no maija līdz jūlijam. Mērķis ir pārliecināt vienas dienas ceļotājus apmeklēt Venēciju klusākos periodos.

Šī gada 2.-5. oktobrī Royal Cliff pludmales kūrortā un konferenču centrā Patajā, Taizemē notiks III. Vispasaules Samits "Miers caur tūrismu". Samitā paredzēts paredzēt stratēģiskas tūrisma industrijas atbildes uz starptautisko terorismu. Viens no Samita rezultātiem būs “21. gadsimta darba kārtība miera veicināšanai caur tūrismu”. Samitu organizē starptautiskais institūts miera veicināšanai caur tūrismu - International Institute for Peace through Tourism (IIPT), un atbalsta Taizemes Konvenciju un izstāžu birojs (TCEB) un Pasaules Tūrisma organizācija (WTO). Vairāk nekā 40 prestižas starptautiskās organizācijas ir apstiprinājušas dalību Samitā. Piedalīsies arī 36 lielas starptautiskas IIPT partnerorganizācijas.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.

A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

27.jūnijā Kurzemes Tūrisma Asociāciju apmeklēs Kirgīzijas tūrisma speciālistu delegācija, lai smeltos pieredzi, kā attīstīt tūrismu lauku regionos un kā veidot sadarbību starp reģionālām tūrisma organizācijām, pašvaldībām, tūrisma informācijas centriem un valsts tūrisma organizācijām. Vizīti uz Kurzemi organizē asociācija „Lauku ceļotājs” un šāda veida vizīte ir pirmā Latvijas lauku reģionos, kad citas valsts pārstāvji dodas uz konkrētu reģionu profesionālās tūrisma pieredzes apmaiņā. Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Kirgīzijas delegācijai komentēs tūrisma politikas veidošanas pamatprincipus no galvaspilsētas attālos lauku rajonos, dalīsies pieredzē, kā veidot sadarbību ar pašvaldībām un kā efektīvi attīstīt tūrismu nelielās pašvaldībās ar nelieliem pašvaldību līdzekļiem, kas atvēlēti tūrisma attīstībai.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) domnīca «Rīga kā Baltijas darījumu tūrisma dzinējspēks» notiek šodien, 27. septembrī viesnīcā Pullman. No plkst. 9.00 līdz 12.00 to var skatīties tiešraidē vietnē www.meetriga.com.

Domnīcā pirmo reizi Latvijā vienkopus pulcējas politikas veidotāji, nozares pārstāvji un ārvalstu eksperti, lai diskutētu par iespējām vēl vairāk attīstīt Rīgu kā reģiona darījumu tūrisma centru, konkurējot ar Tallinu un Viļņu. Tas ir nozīmīgi ne tikai Rīgas, bet valsts tautsaimniecības un izaugsmes kontekstā, jo darījumu tūrisms ir spēcīgs ekonomikas attīstības dzinējspēks, uzskata domnīcas organizētāji.

Domnīcas pirmajā paneļdiskusijā piedalās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī domnīcas iniciators – RTAB valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds. Otrajā paneļdiskusijā piedalīsies nozares pārstāvji – asociācijas, operatori un tūrisma aģentūras. Kā paneļdiskusiju viesi piedalīsies atzīti un pieredzējuši ārvalstu eksperti – Sallija Grīnhila (Sally Greenhill) no Lielbritānijas un Henriks fon Arnolds (Henrik von Arnold) no Zviedrijas.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Ir iespēja iekosties 30 miljonu tonnu kumosā, ko tranzītā cer pārvadāt Kazahstāna pēc 2020.gada.

Kazahi šobrīd virza lielu loģistikas projektu, kas paredz milzīga kravu apjoma pārkraušanu Ķīnas-Eiropas koridorā abos virzienos. «Tādēļ Kazahstāna attīsta milzīgus infrastruktūras projektus,» pēc tikšanās ar Latvijas satiksmes ministru Aivi Roni sacīja Kazahstānas Republikas transporta ministrs Askars Žumagalijevs. Tā kā šo projektu nav iespējams realizēt vienpusēji, dažādās valstīs tiek meklēti sadarbības partneri. Kravu pietiks visiem, tā viņš, vaicāts par Latvijas tranzīta koridora priekšrocībām salīdzinājumā ar citām valstīm.

«Ceram piesaistīt Ķīnas preces Eiropai tranzītā pa dzelzceļu caur Kazahstānu un Krieviju caur mūsu ostām,» izmanotojot konteinervilcienu «Baltika-Tranzit», norādīja A. Ronis, piebilstot, ka runāts arī par sadarbību aviācijas jomā. Satiksmes ministrijas eksperti jau septembrī dosies uz Horgosas loģistikas centru, kas atrodas Ķīnā, Kazahstānas pierobežā, lai runātu par sadarbību ar Latvijas kompānijām. «Kopā ar kazahiem varam celt Latvijas tranzīta koridora atpazīstamību Ķīnas pārvadātāju vidū,» tā viņš, piebilsot, ka kazahu uzņēmumi un kopuzņēmumi ar ķīniešiem varētu izmantot Rīgas brīvostas teritoriju vai nu preču ražošanai vai komplektācijai un tālākai izplatīšanai Eiropas Savienībā.

Pasaules hokeja čempionāta biļešu tirdzniecība Prāgā ir sagādājusi galvassāpes ne tikai līdzjutējiem, bet arī tūrisma firmām. Daļa no Latvijas hokeja faniem devās uz Prāgu ar, kā vēlāk izrādījās, viltotām čempionāta biļetēm vai arī cerībā iegādāties kādu ieejas karti spekulatīvajā tirgū. Lai gan oficiāli hokeja biļetes uz vairākām spēlēm tika iztirgotas vairākas nedēļas pirms čempionāta sākuma, taču ik pa brīdim tirdzniecībā nonāca “brīvās biļetes”. Lielākā daļa čempionāta biļešu tika pārdotas pakešu veidā uz vairākām spēlēm un kombinācijā ar viesnīcu. Vairākas tūrisma firmas Eiropā ir sūdzējušās par Čehijas vājo darba organizāciju biļešu tirdzniecībā. Pirmie līgumi ar Čehijas hokeja federāciju tika slēgti jau pagājušā gada jūnijā. Iegādāto biļešu numuri tika manīti uz jauniem un pagājušā gada nogalē biļešu tirdzniecība tika nodota citām organizācijām. Ar interneta starpniecību iesaistījās šajā tirdzniecībā arī Čehijas loto sabiedrība Sazka, kura izpelnījās tūrisma firmu vislielāko kritiku par darba stilu un organizāciju. Biļešu pārdošanas haoss radīja labvēlīgu augsni negodīgai tirdzniecībai. Piemēram, vācu līdzjutēji apsūdz organizatorus par spēli Kazahija-Vācija, kur 17 000 vietu lielā Sazka arēna tika aizpildīta mazliet vairāk par pusi, bet vācu tūrisma firmām šo biļešu tirdzniecība tika atteikta vairākas nedēļas iepriekš. Kaut gan pirms čempionāta tika solīts, ka biļešu spekulantus bargi sodīs, taču 20 eiro vērtās biļetes varēja samērā brīvi iegādāties “melnajā” tirgū no 70 līdz 150 eiro. Čehijas hokeja federācija ir jau atvainojusies par biļešu problēmām. Avots: Latvijas Tūrisma Aģentu Asociācija ALTA Tūrisma biznesa vortāls Eiropa.lv

Visa International paziņo, ka šobrīd tās dalības bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Ungārijā, Kazahijā, Polijā, Krievijā un Slovākijā kopā ir izdevušas vairāk kā 1 miljonu Visa un Visa Electron viedkaršu. Kopš 2002. gada decembra, kad Baltijā tika izsniegta pirmā viedkarte, to skaits šajās valstīs strauji audzis un pašlaik sasniedz 180 500. Līdz ar to 8 % no visām Baltijas valstīs izsniegtajām Visa kartēm ir viedkartes. Pārejā uz Visa viedkartēm visā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionā vienīgi Čehija (konvertētas 10.9 % Visa kartes) ir apsteigusi Baltijas valstis, kurām uzreiz seko Krievija (7.8 % konvertētas Visa kartes). Globālā vērtējumā Visa paredz, ka tās dalībvalstis līdz gada beigām izsniegs 115 miljonus viedkaršu, tādejādi vēl vairāk patērētājiem pasaulē sniedzot drošību, ātrumu un ērtību, ko piedāvā čipu tehnoloģija. Šo karšu izgatavošanas tehnoloģija atbildīs EMV globālajiem standartiem, kas nodrošinās sadarbspēju visā pasaulē. «Vēlos apsveikt Baltijas bankas ar ātrumu, kādā tās spējušas adaptēt sarežģīto tehnoloģiju. Pārejot uz viedkartēm, fiziskie un juridiskie klienti, kā arī finanšu institūcijas baudīs arvien augošas ērtības, norēķinu drošību un pieejamību. Pašlaik čipkartes izsniedz astoņas Baltijas bankas, un Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas starp līderiem Centrālās un Austrumeiropas banku vidū pārejā uz viedkartēm,» komentē Pjotrs Ščepanjaks, VISA International pārstāvis Baltijas reģionā.

Uz laiku no šā gada 24.jūnija līdz šā gada 15.septembrim akciju sabiedrība Brīvais vilnis ekonomisku apsvērumu dēļ pieņēmis lēmumu pārtraukt ražošanu, liecina biržai sniegtā informācija. Jūnijā pakāpeniski no darba tiks atbrīvoti 400 cilvēki.

AS Brīvais Vilnis vienmēr vasarās ir bijusi prakse uz mēnesi vai pusotru pārtraukt ražošanu sakarā ar tehnoloģisko iekārtu un ražošanas telpu profilaktisko remontu.

Taču šogad pārtraukums solās būt ilgāks un, iespējams, uzņēmums vispār pārkārtosies uz sezonālu ražošanu. Tāda iespēja esot apsvērta arī jau agrāk.

No 24.06.07 pakāpeniski no darba tiks atbrīvoti 400 cilvēki, kuri saņems visas pienākošās sociālās garantijas pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā. Septembrī cilvēki atgriezīsies darbā AS Brīvais Vilnis.

"Uzņēmumā tiek darīts viss, lai uzlabotu finanšu rādītājus. Tirgū pieprasītāki ir dārgā segmenta produkti, ko iespējams ražot no svaigām zivīm. Tādēļ vasaras mēnešos neatmaksājas strādāt ar saldēto izejvielu, lai konkurētu zemākas cenas produktu tirgū," norāda uzņēmums.