Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 1,445 miljoni tonnu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2015. gada pirmajos trīs mēnešos, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāvji.

No kopējā kravu daudzuma beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 23 %, bet lejamkravas 7%. 2016. gada pirmajos trīs mēnešos apkalpoti 344 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7609 pasažieri. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš norāda, ka kravu plūsma ir stabila ar pozitīvu tendenci, tomēr kopīgi ar uzņēmējiem jādomā par jaunu kravu piesaisti.

2016. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas jau tradicionāli veido 70% no visām kravām. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti – 1,013 miljoni tonnu jeb 75 % no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 114,8 tūkstoši tonnu jeb 11,3%. Stabils ir koksnes šķeldas un koksa smalkumu kravu apgrozījums. Tomēr martā nedaudz samazinājies lauksaimniecības kravu apjoms, kas ir likumsakarīgi.

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Arī krīzes apstākļos saskata attīstības iespējas

Lai arī kravu pārvadātāji ļoti asi izjūt Rietumu pasaules un Krievijas savstarpējo ekonomisko sankciju negatīvo ietekmi, viena no lielākajām Latvijas loģistikas kompānijām «TVA Group» 2014.gadu plāno noslēgt ar 15% apgrozījuma pieaugumu.

Neraugoties uz vasaras nogalē Krievijas un Rietumu pasaules aizsāktā ekonomiskā kara radītajiem tirgus satricinājumiem un starptautisko autopārvadājumu frakts cenas sarukšanu līdz 40%, «TVA Group» izaugsmi prognozē arī nākamajā gadā. Lai īstenotu savus plānus, uzņēmumā jau laicīgi sākts strādāt pie darba optimizācijas, īpašu uzmanību pievēršot tieši autopārvadājumu segmentam.

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Šā gada augustā Liepājas ostā pārkrauti 345,9 tūkstoši tonnu kravu, kas ir par 14,7% vairāk nekā šā gada jūlijā, bet par 1,6% mazāk nekā 2013. gada augustā.

Joprojām lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3%, kam seko ģenerālkravas – 31,2% un lejamkravas 8,5%. 2014. gada augustā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 6757 pasažieri.

LSEZ Investīciju un mārketinga daļas vadītājs Ivo Koliņš norāda, ka kravu plūsma Liepājas ostā ir stabila, tomēr nenoliedzami to ietekmē līdz šim lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS Liepājas osta LM ierobežotā darbība, kas saistīts ar uzņēmuma mātes kompānijas AS Liepājas metalurgs maksātnespējas radītajām problēmām. Savukārt jāuzteic LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal, kas, salīdzinot ar 2013. augustu, ir spējusi trīskāršot savu kravu apgrozījumu, tādejādi kompensējot citu ostas uzņēmumu kravu apgrozījuma samazināšanos.

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Rīgas ostai 2022. gads noslēdzies ar stabilu pieaugumu kravu apjoma rādītājos - kopā pārkrauti 23,5 miljoni tonnu kravu, kas pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu par 9,4%.

“Gads ostā vērtējams kā veiksmīgs, jo, neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, pārkrauto kravu apjoms ir audzis. Bet Rīgas ostas stāsts jau kādu brīdi vairs nav tikai par kravām un tonnām. Neskatoties uz izaicinājumiem bagāto 2022. gadu, ostā strādājošie uzņēmumi turpināja investēt savā un ostas attīstībā. Mēs kopā esam turpinājuši veidot ostas digitālās kvalitātes un likt spēcīgus pamatus mūsu nākotnes Rīgas ostas ilgtspējai, t.sk., piedaloties inovāciju aktivitātēs un atbalstot alternatīvu energoresursu izstrādes iniciatīvas. Gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem - veidojas alternatīvas kravu piegāžu un loģistikas ķēdes caur Rīga ostu, kas vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr ļauj stabili un ar pārliecību raudzīties nākotnē”, aizgājušo gadu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Šā gada novembrī Liepājas ostā kravu apgrozījums pārsniedzis pusmiljonu tonnu (513,4 tūkst.t), kas ir par 36,1 % vairāk nekā pagājušā gada novembrī un lielākais apjoms vienā mēnesī Liepājā apkalpoto kravu.

Lielākais pieaugums novērojams beramkravu grupā, ko pārsvarā veido labība un labības produkti. Kopumā šā gada 11 mēnešos Liepājas ostā kravu apjomi palielinājušies par 12,9 %.

Novembrī kravu apgrozījums Liepājas ostā sasniedzis šogad vislielāko apjomu un skaidri iezīmē, ka 2011. gadā plānotais kravu apjoms 4,5 milj. tonnu būs sasniegts un pārsniegts, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Pieaugums saistīts ar graudaugu sezonu un veiksmīgu Liepājas ostas beramkravu terminālu darbību. Novembrī pārkrautas 308,6 tūkst. tonnas beramkravu, kas ir 60% no kopējā apjoma, bet labība un labības produkti veido 46,5% no visām kravām.

Riga Container Terminal (RIGACT) audzē pārkraušanas apjomus un medī Ķīnas kravas

Uzņēmums deviņu mēnešu laikā audzējis apkalpoto konteineru skaitu līdz 34,7 tūkst. TEU (20 pēdu konteinera ekvivalents), kas ir par 45,4% vairāk nekā pērn šajā laika posmā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RIGACT valdes priekšsēdētājs Valdis Andersons. Pēc viņa teiktā, konkurence šajā kravu segmentā trīs Rīgā strādājošo termināļu jomā ir ļoti sīva un kravu apjomu kāpumam pamatā ir termināļa darbības ātrums un precizitāte.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pamatā aizvien tiek apkalpotas tranzīta kravas, kas no visas pasaules tiek sūtītas Krievijas virzienā, bet ir arī kravu plūsma pretējā virzienā. RIGACT gadījumā patlaban mainās arī kravu struktūra. Proti, iepriekš visi konteineri termināļa noliktavās tika taroti (piepildīti ar kravu), bet šobrīd pieaug jau piekrauto importa un eksporta konteineru skaits. Uzņēmums apkalpo gan vietējos, gan ārvalstu klientus, kas sūta kravas tranzītā, taro ne tikai vietējās, bet arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes kravas. Vaicāts par citām NVS valstīm, īpaši Vidusāziju, viņš norāda, ka jau šobrīd RIGACT tiek apkalpotas diezgan regulāras kravu plūsmas, tostarp virzienā no/uz Kazahstānu, Turkmenistānu, Uzbekistānu. Tai pašā laikā šim virzienam ir savas īpatnības, jo konteinerizēto kravu segmentā ir monopols lielajiem Krievijas konteinerpārvadātājiem, kuri nodrošina divpusējo satiksmi, reizē nodrošinot zemu cenu.

Liepājas ostā šā gada sešos mēnešos pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 29,1% mazāk nekā pērn.

Kravu apgrozījuma tendence uzlabojusies jūnijā, kad Liepājas ostā pārkrauti 416,2 tūkstoši tonnu kravu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos šā gada mēnešos. Joprojām Liepājas ostā lielākais kravu apjoms ir beramkravu segmentā – 60,3 %, kam seko ģenerālkravas – 29,5 % un lejamkravas 10,2 %. Jūnijā par aptuveni 10 procentpunktiem palielinājies beramkravu apjoms, bet samazinājies ģenerālkravu un lejamkravu īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. 2013. gada jūnijā apkalpoti 102 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4116 pasažieri.

Šā gada jūnijā Liepājas ostā beramkravu grupā lielāko daļu veidoja labība un labības produkti 187,2 tūkst. tonnu, kam sekoja celtniecības materiāli (cements) – 46,7 tūkst. tonnu. Ģenerālkravu grupā stabila ir RO-RO kravu plūsma (64,2 tūkst. tonnu), ko nodrošina prāmju līnija Liepāja –Traveminde (Vācija). Lejamkravu grupā galvenie kravu veidi ir jēlnafta un naftas produkti.

Kravu mazāk, nekā plānots; nākotne miglā tīta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī Latvijas lielās ostas vēl tikai gaida no komersantiem septembrī apkalpoto kravu apjomu rādītājus, jau šobrīd ir skaidrs, ka nebūs par ko priecāties, liecina nozares pārstāvju teiktais. Tā kā problēmu cēlonis ir Krievijas izcelsmes enerģētisko kravu samazinājums, tad situācija ir sarežģītāka Rīgas un jo īpaši Ventspils brīvostās, nevis Liepājā. Nozares spēlētāji šobrīd ir vēl mazrunīgāki nekā iepriekš, kad pēc nu jau bijušā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) vadītāja Uģa Magoņa aresta komersantu vidū raisījās bažas par Krievijas kravu plūsmas nākotni Latvijas virzienā. No vienas puses, visi – arī par nozari atbildīgās Satiksmes ministrijas un LDz pārstāvji – labi zina reālo situāciju. No otras puses, nevienam īsti nav vēlmes par to publiski runāt, jo nav redzams problēmas risinājums.

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Martā Liepājas ostā pārkrauti 676,5 tūkstoši tonnu, kas ir lielākais kravu apgrozījums atjaunotās ostas vēsturē viena mēneša laikā.

Salīdzinot ar martu 2011. gadā, pieaugums ir 156,13%, bet salīdzinot ar šā gada februāri - 118,62%. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš kravu pieaugumu skaidro ar labu graudaugu ražu 2011. gadā un veiksmīgu pārvaldes sadarbību ar ostas uzņēmumiem, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru lieltonnāžas kuģu apkalpošanai un kravu apstrādei.

2011. gada graudaugu raža jau vairākus mēnešus nodrošina intensīvu kravu apgrozījumu Liepājas ostā labībai un labības produktiem. Martā tās bija 249,2 tūkst. t. Beramkravu termināli strādājuši ar pilnu jaudu, ievērojami palielinot apstrādāto kravu apjomu. Pēc rekonstrukcijas Liepāja bulk terminal martā pārkrāva 167,5 tūkst. t – pieaugums salīdzinot ar 2011. gada martu 332,58 %.

Galvenais uzsvars nebūs uz tranzīta vai infrastruktūras jautājumiem, bet uz to, kas skar cilvēkus ikdienā kā pasažierus, autobraucējus, lai uzlabotu valsts, tās uzņēmumu sniegto pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Fragments no intervijas

Kam jums to vajag? Jums bija pietiekami labi apmaksāti amati (Starptautiskās lidostas «Rīga» padomes loceklis un VASAB sekretariāta vadītājs), jūs bijāt cienīts transporta eksperts. Kāpēc iet politikā, turklāt nepalikt Saeimā, bet par ministru jomā, kur ir viens vienīgs problēmu purvs?

(Smejas.) Trešdien gāju mājās no Satiksmes ministrijas un domāju, vai man to vajadzēja. Taču atbilde ir, ka tie bija konsultatīvi amati. Padomus jau var dot, bet vajag arī kādu, kas tos uzklausa un īsteno. Kad redzi, ka rīcībpolitika iet nepareizā virzienā, kad daudzas lietas netiek darītas, tad nav citas izejas kā iet un mēģināt pašam to izdarīt. Ilūziju man nav, jo esmu bijis gan ministra, gan premjera padomnieks, un, ilgus gadus strādājot valsts pārvaldē, esmu to visu redzējis no otras puses. Deklarācijā esam ierakstījuši pietiekami reālus uzdevumus, ko, atbildīgi un nopietni strādājot, četru gadu laikā var īstenot.

Maijā Liepājas ostā pārkrauti 660 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,1 % vairāk nekā gadu iepriekš maija mēnesī. Šā gada piecos mēnešos kravu apgrozījuma pieaugums bijis par 50,3 % vairāk nekā 2011. gada atbilstošā periodā.

Maijā lielākais ostas stividors LSEZ a/s Liepājas osta LM uzstādījis jaunu rekordu, mēneša laikā pārkraujot vairāk nekā 300 tūkst. tonnu, kas ir nebijis gadījums ostas vēsturē. A/s Liepājas osta LM ir seši termināli un tā apsaimnieko sešas ostas piestātnes.

Kravu apgrozījuma pieaugumu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš skaidro ar situāciju graudaugu tirgū, ostas un kompāniju mērķtiecīgu attīstību, kravu dažādību un jaunu kravu piesaisti.

Maijā Liepājas ostā joprojām dominēja beramkravas – 333,8 tūkst. tonnu, ko veidoja labība un labības produkti, celtniecības materiāli, ogles un koksnes šķelda. Beramkravas ir 50,6 % no kopējā kravu apgrozījuma Liepājas ostā.

Neskatoties uz to, ka Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls Lrt.lt ziņoja, ka NATO sauszemes kravas caur Latviju vairs netiks transportētas, Satiksmes ministrija uzsver, ka kravu pārvadājumi ar Afganistānu caur Latviju turpinās - gan uz, gan no Afganistānas, un praktisko izpausmi katru dienu iespējams vērot Rīgas lidostā.

Arī Latvijas Dzelzceļš (LDz) norāda, ka nekas neliecina, ka pārvadāto kravu apjoms varētu mainīties. Arī patlaban daļa NATO kravu tiekot transportētas caur Klaipēdas ostu, un patlaban izskatoties, ka šī brīža situācija varētu saglabāties.

Satiksmes ministrijā atzīmē, ka neviena no valstīm, kas veic pārvadājumus caur Latviju, nav informējusi par savu nodomu maiņu attiecībā uz pārvadājumiem. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka nevar izslēgt šo kravu apjoma samazināšanos ne tikai saistībā ar Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) misijas transformāciju, bet arī saistībā ar kravu nosūtītāju valstu uzņēmēju izveidotajām loģistikas ķēdēm.

Vairākos Ventspils brīvostas termināļos vērojams apjomu kritums, taču atsevišķas kravu grupas apkalpojošie komersanti saglabā līdzšinējo apgrozījumu vai pat to kāpina, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš darbības sākšanas 2000. gadā termināļa darbība ir nostabilizējusies, sarunā ar DB norāda Noord Natie Ventspils terminals (NNVT) komercdaļas vadītājs Artis Šenkevics. Sākotnēji bijusi neziņa par nākotni, kravu trūkums, mazāki kravu apjomi nekā plānots, taču pēc krīzes situācija nostabilizējusies un lielie, pastāvīgie klienti saglabājušies. Tāpat nav mainījušies trīs pamatdarbības virzieni. Proti, prāmju kravas, konteineri, ģenerālās kravas. Līdz ar apaļkoksnes un šķeldas kravu pārcelšanos (uz Ventplac sauskravu termināli Ventas otrā krastā) atbrīvojusies sešus hektārus liela teritorija, kuru iespējams piedāvāt jauniem klientiem ar projektu kravām ar pagarinātu to bezmaksas glabāšanu. Pirmajā pusgadā terminālī vērojams 15% kravu apgrozījuma kāpums, tā liecina Ventspils brīvostas pārvaldes dati.

Latvijas transporta sektors būs iesaistīts Eiropas un Āzijas savienošanā

To intervijā DB norāda Krievija transporta ministrs Maksims Sokolovs, kurš piedalījās 3. ASEM (Āzijas un Eiropas) transporta ministru sanāksmē «Multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» Rīgā.

Kādi ir galvenie punkti, problēmas un to risinājumi loģistikas ķēdē starp Eiropu un Āziju, par ko jūs vēlaties runāt transporta ministru sanāksmē?

Vispirms jāsaka, ka loģistikas ķēžu vai transporta koridoru jomā starp Eiropu un Āziju vērojams liels uzlabojums. Pēdējo gadu statistika rāda, ka gan pasažieru, gan kravu plūsma šajos koridoros būtiski palielinās gadu no gada. Protams, katra valsts spēlē īpašu lomu šajā telpā, taču Krievijai, kas ģeogrāfiski ir gan Eiropas, gan Āzijas daļa, ir īpaša, varētu teikt atslēgas loma. Uz šo forumu atbraucām ne tikai tāpēc, lai izceltu savas transporta sistēmas nozīmīgumu vai ekskluzivitāti, bet arī lai pastāstītu par tiem projektiem, kas padarīs šos koridorus plašākus, drošākus un komfortablākus pasažieru un kravu pārvadāšanai. Vispirms jau tas, protams, ir tradicionālais dzelzceļa koridors, proti, Transsibīrijas un Baikāla–Amūras maģistrāle, par kuras (caurlaidības) palielināšanu teju pusotru reizi lēmums pieņemts pērn, un šis projekts jau tiek realizēts. Runa ir arī par autoceļu koridora Rietumķīna–Eiropa attīstību. Un, protams, jāpiemin arī viens no jaunajiem un perspektīvajiem ceļiem ziemeļos caur Arktikas plašumiem, proti, Ziemeļu jūras ceļš. Kopumā šāds dialogs ASEM transporta ministru līmenī palīdzēs ne tikai uzlabot savstarpējo sapratni ministriju, valstu un to transporta sistēmu starpā, bet galvenokārt paātrinās preču kustību, paaugstinās pasažieru komfortu un būs noderīgs arī mūsu valstu ekonomikām.

Krievija veiks Latvijas virzienā esošo sliežu remontu un divu mēnešu periodā būs ļoti ierobežota vilcienu plūsma, par to Krievijas dzelzceļa pārstāvji esot informējuši AS Latvijas Dzelzceļš (LDz).

Kā šodien preses konferencē atzina LDz vadība, līdz ar to būtiski var tikt ietekmēts kravu tranzīts no un uz Krieviju, kā arī citām valstīm.

Krievijas partneri pagaidām neesot informējuši, kuri sliežu posmi tiks remontēti. Taču patlaban netiekot padoti vilcieni un iekrautas kravas.

Gan LDz, gan Satiksmes ministrijas (SM) vadības pārstāvji došoties uz Maskavu skaidrot situāciju, jo patlaban neesot arī skaidrs, no kura laika jāsāk skaitīt divu mēnešu periods un cik nopietni tiks ietekmētas kravu plūsmas. Zemāka ranga vadošie darbinieki Krievijas dzelzceļā esot informējuši, ka plūsma varētu tiks apturēta gandrīz 100%. Līdz ar to šajā gadījumā nebūtu runa tikai par ogļu kravām.

Kopš šā gada 13. marta, kad Latvijā tika izsludināta ārkārtas situācija, Rīgas osta turpina strādāt un nodrošināt visus kravu pārkraušanai nepieciešamos pakalpojumus. Pēdējās trīs dienās ostā ienākuši un apkalpoti 30 kuģi, kopā pārkraujot 230 000 tonnu dažāda veida kravu, tai skaitā konteinerus, kokmateriālus, labības produktus un akmeņogles, liecina ostas sniegtā informācija.

Arī šorīt ostā kravu pārkraušanas operācijas veic 13 kravas kuģi, un vēl 10 pieteikuši savu nākamo ienācienu Rīgas ostā.

Tāpat tiek nodrošināta arī to kravu plūsma, kas tiek piegādātas vai nosūtītas pa autoceļiem un dzelzceļu – pēdējās trīs dienās sauszemes kravu pārvadājumos apkalpotas ap 2300 kravu automašīnu vienību un ap 1100 dzelzceļa vagonu vienību.

"Neskatoties uz ārkārtas apstākļiem, osta strādā un nodrošinās kravu plūsmas nepārtrauktību, kas šobrīd ir īpaši būtiski Latvijas ekonomikai.

Esam ieviesuši stingrus drošības noteikumus attiecībā uz ienākošo kravas kuģu apkalpēm, kā arī autokravu pārvadātājiem – visu ienākošo kravas kuģu aģentiem, pirms ienākšanas ostā, kapteiņdienestam jāsniedz precīzas ziņas par kuģa apkalpes sastāvu un visu apkalpes locekļu veselības stāvokli. Tāpat ostā ienākušo ārvalstu karoga kuģu komandām ir aizliegts nokāpt krastā, izņemot īpaši saskaņojamus gadījumus.

Loģistikas kompānijām svarīgas sniegto pakalpojumu izmaksas, ātrums un drošība, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai loģistikas kompānijas būtu ieinteresētas izmantot topošo Eiropas platuma sliežu (1435 mm) infrastruktūru, tām ir būtiski trīs faktori, pirms starptautiskās konferences «Top Rail Baltica dzelzceļš» Dienas Biznesam norādīja konsultāciju kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis. Līdz gada beigām ar AECOM saistītajai SIA Savant par 564,7 tūkst. eiro jāizstrādā Rail Baltica (RB) dzelzceļa līnijas intermodālā kravu loģistikas centra Latvijā darbības plāns un tehniskie risinājumi. A. Kākulis norāda, ka līdz šim ir padziļināti izpētīta potenciālā kravu plūsma praktiski visos virzienos un secināts, ka tā ir pat lielāka nekā 2010.–2011. gadā veiktajā izpētē. Pēc viņa teiktā, runa cita starpā ir par konteinerizēto un paletizēto kravu apjomu pieaugumu Krievijas–Rietumvalstu virzienā. «Šīs kravas var visai viegli pārvietot uz RB trases, nosūtot tālāk uz dienvidiem vai ziemeļiem bez kuģu starpniecības,» sacīja AECOM pārstāvis. Esošās izpētes ietvaros internetā aptaujāti 633 uzņēmumi, bet 50 uzņēmumu pārstāvji intervēti.

2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostas kravu apgrozījums bija 17 miljoni tonnu, no kurām beramkravas veidoja 70%, ģenerālkravas – 21 %, bet lejamkravas - 8%. 2014. gada pirmajos trīs mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 356 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 7 246 pasažieri.

2014. gada pirmajā ceturksnī Liepājas ostā dominē beramkravas, kas sasniegušas 70% no visām kravām, kas ir vēl nebijis rādītājs, norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārstāvji. Šajā segmentā joprojām lielāko daļu veido labība un labības produkti - 807,2 tūkst. tonnu jeb 81% no kopējā beramkravu apgrozījuma, kam seko celtniecības materiāli (cements) – 91,3 tūkst. tonnu jeb 9,2 %.

Liepājas SEZ pārstāvji informē, ka Ģenerālkravu grupā stabila joprojām ir RO-RO kravu plūsma, ko nodrošina regulārā prāmja līnija Liepāja –Traveminde (Vācija). Šā gada pirmajā ceturksnī RO-RO kravu plūsma veidoja 169,9 tūkst. tonnu, kas ir 12% no Liepājas ostas kopējā un 58% no ostas ģenerālkravu apgrozījuma.