Latvijā par nelegālu failu apmaiņu ierosināti astoņi kriminālprocesi
Reizi nedēļā parasti novelku kādu filmu vai dziesmu, LD saka Matīss (vārds mainīts). Viņam nav ne jausmas un ne mazākās intereses, kā tas vērtējams no likumdošanas puses.Failu apmaiņas servisu DC++ viņš izmanto jau piecus gadus. Tomēr tas nav likumīgi, un līdz šim policija par šādām darbībām jau ierosinājusi astoņus kriminālprocesus. «Interneta vietne tiek pārlūkota nepārtraukti,» LD brīdina Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko. Plašāku informāciju, kā notiek pārbaudes, policija nesniedz. Maksimālais sods, ko šādos gadījumos var piemērot, ir visai bargs - 200 minimālo mēnešalgu vai septiņi gadi cietumā.
Latvijā jauna prakse
Lai nonāktu policijas redzeslokā, Matīsam nav jānovelk kaudze filmu un dziesmu, jo vispirms tiek pētīts, vai, apmainoties ar failiem, netiek gūta peļņa. Proti, lai policijas darbinieki varētu ierasties pie Matīsa, jābūt savāktiem nopietniem pierādījumiem un policijas orderim. Ja tā nav, policijas darbinieki mājās ierasties nevar - varbūtība, ka cilvēku pieķers, ir maza. Latvijā šādus pārkāpumus kontrolē samērā nesen, un līdz šim policijas darbinieki nav apmeklējuši cilvēku, ja viņš, piemēram, reizi nedēļā DC++ novilcis kādu filmu.
Tiesa gan, ja policijas darbinieks tomēr ir ieradies pie Matīsa, izvairīties viņš nevar. Ja Matīss atsakās ielaist policijas darbiniekus, var tik izsaukti speciāli dienesti, kas var durvis atvērt piespiedu kārtā. «Policija savu izdarīs - tikai personai, pret kuru vērsta pārbaude, būs papildu nepatikšanas par pretošanos,» LD piebilst Datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvijas organizācijas valdes locekle Sanita Meijere.
Savukārt, ja Matīss uztraucas, ka pārbaudes laikā policijas darbinieki var apskatīt viņa personīgi uzņemto attēlus, piemēram, kailfoto vai mīļoto meiteni, satraukumam nav pamata, jo policijas darbinieki tos neaiztiks.
Naudas sods Ls 100-120
Daudz aktīvāk, lai gan ne tik vērienīgi kā ārzemēs, Latvijā policijas darbinieki sodījuši iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri nespēj uzrādīt iegādes licenci par programmatūras lietošanu vai apliecināt īpašumtiesības uz mūzikas vai citiem failiem. Šādi sodi piemēroti vairākas reizes, un naudas summa, no kuras nākas šķirties, ir 100-120 latu. Arī šajos gadījumos policijas darbinieks bez pierādījumiem dzīvoklī ierasties nevar, tāpēc ir maza varbūtība, ka policijas darbinieki masveidā apstaigās dzīvokļus, pārbaudot programmatūras legalitāti.
Lielāka varbūtība sagaidīt policijas darbiniekus ir tiem iedzīvotājiem, kuri mājās sniedz grāmatvedības vai projektēšanas pakalpojumus, ja, piemēram, par tiem policija saņēmusi rakstisku iesniegumu. Cilvēka dators var tik pārbaudīts, ja klēpjdators atrodas darba vietā dienā, kad uzņēmumā notiek programmatūras legalitātes pārbaude.
Biežāk privātā sektorā
Darba devējam nepatikšanas var sagādāt ne tikai uz darbu atnestais dators, bet arī darbinieku darba datoros salādētie mūzikas vai citi faili, par kuru izcelsmi nav pārliecības. Uzņēmumos policijas darbinieki parasti pārbauda programmatūras legalitāti, bet pie reizes var tikt pārbaudīti datorā salādētie faili. Pērn šādas pārbaudes veiktas aptuveni 150 uzņēmumos. Tajās policijas darbinieki secinājuši, ka visvairāk pārkāpumu ir tieši mazajos uzņēmumos, jo tajos bieži vien nav speciālistu, kas pievērš uzmanību šiem jautājumiem, bet citi uzņēmumi par to vispār neaizdomājas.
Tādējādi patlaban policijas darbinieki pārbaudes veic ne tikai par programmatūras un failu ieguves legalitāti, bet arī par datņu apmaiņas programmu lietošanu.
Matīss ir izbrīnīts, ka par šādām darbībām var saņemt sodu, bet viņš pat nezina, kur par maksu varētu lejupielādēt jaunāko filmu, ja nevēlas to skatīties kinoteātrī vai gaidīt DVD formātā. «Jaunu filmu redzēt gribas, un kāpēc to nedarīt, ja ir iespēja to bez maksas pāris minūtēs nokačāt?» jautā Matīss.
#1/2
