Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Ceturtdien Saeimas deputāti atbalstīja virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu, tostarp līdz 21 gadam paceļot vecuma slieksni cigarešu pirkšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima nolēma papildināt likuma mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Līdztekus likumprojekts paredz virkni jaunu smēķēšanas ierobežojumu. Smēķēt būs aizliegts publiskās vietās citas personas klātbūtnē, ja viņa pret to iebilst, kā arī jebkurā vietā, kur atrodas bērni. Ja kādas mājas iedzīvotājiem būs pamatoti iebildumi, smēķēt nedrīkstēs arī uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju balkoniem un lodžijām.

Savukārt aizliegums smēķēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās papildināts ar normu, ka smēķēt nedrīkst arī tuvāk par 10 metriem no šo māju ieejām, ārējām kāpnēm vai lieveņiem.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Iekšlietu ministrija marta nogalē izdevusi iekšējai lietošanai paredzētus noteikumus, kas regulē dažādas iekšlietu sistēmas darbinieku savstarpējās saskarsmes un ārējā izskata nianses, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Noteikumi, piemēram, liedz formās ģērbtām amatpersonām košļāt košļājamo gumiju, smēķēt, zelēt tabaku un baznīcā nēsāt cepuri. Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces parakstīto noteikumu trešajā daļā sīki aprakstīts, kādam jābūt iekšlietu sistēmas amatpersonu ārējam izskatam, pildot dienesta pienākumus.

"Vīriešu kārtas amatpersonu matu griezumam jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu un mati nekristu pāri uzacīm, ausīm un apkaklei. Matu krāsai jāatbilst dabiskam matu krāsas tonim, matus pīt bizēs nedrīkst. Vaigu bārdas garums – līdz auss dobumam. Sejai ir jābūt gludi skūtai. Ja ir ūsas, tām jābūt koptām. Bārda drīkst būt tikai kopta un īsa, lai tā netraucētu lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

Horvātijas valdība mīkstinājusi noteikumus likumā par smēķēšanu publiskās vietās, proti, valstī atkal tiks atjaunota atļauja smēķēšana kafejnīcās un klubos. Šādu soli Horvātija spērusi pēc tam, kad kafejnīcu īpašnieki sūdzējušies par to, ka stingrie smēķēšanas ierobežojumi kropļo viņu biznesu, raksta Reuters.

Grozījumi likumā paredzēs, ka klubos un kafejnīcās drīkstēs ierīkot atsevišķas telpas, kurās atļauts smēķēt. Šīs telpas nedrīkst būt mazākas par 10 kvadrātmetriem, kā arī nedrīkst aizņem vairāk par 20% no kopējās iestādes platības.

Horvātijā ir vairāk nekā miljons smēķētāju, kas ir aptuveni 25% no valsts populācijas.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Jūrmalnieks Aleksis Babuškins vada vienu no Kijevas lielākajiem arhitektu birojiem un sapņo par debesskrāpjiem.

73.5 metri — tas ir maksimālais ēku augstums Kijevā, kam šobrīd ir izstrādāta normatīvā bāze. Augstākām ēkām jāgatavo individuāli noteikumi. «Šie normatīvi ir izstrādāti padomju laikos, 70. gados. Kā var mūsdienās dzīvot vecos rāmjos?» — neizprot arhitektu biroja S. Babuškin direktors Aleksis Babuškins. «Manas ambīcijas ir augstākas par 73.5 metriem,» viņš saka.

Arhitektu biroja S. Babuškin kontā jau ir vairākas augstceltnes — līdz šim augstākā ēka Kijevā, 34 stāvus augstais tirdzniecības un biroju komplekss Bura, 33 stāvu dzīvojamais komplekss Sudraba brīze u.c.. Biroja plānos ir 86 stāvus augstas ēkas Dņepras kreisajā krastā, projekta izstrādē sadarbojoties ar Šanhajas projektēšanas institūta speciālistiem.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šopēcpusdien ārkārtas sanāksmē vienojušies piemērot sankcijas pret tiem ukraiņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Ukrainā.

Pret šiem cilvēkiem tiks piemērotas divu veidu sankcijas - ceļošanas ES aizliegumi un finanšu līdzekļu iesaldēšana, pastāstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

ES ministri pieņēmuši politisku lēmumu, taču rīt no rīta sanāks speciāla komiteja, kas lēmumu noformēs juridiski un apstiprinās sarakstu, uz kurām personām šīs sankcijas attiecas. «Latvija iestāsies par nopietnu sarakstu,» sacīja ministrs.

Ja situācija Kijevā nerisināsies, tad ES varēs lemt par sankciju paplašināšanu. Konflikta risināšanai patlaban Kijevā joprojām atrodas Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri.

Lai gan pēdējo 5 gadu laikā cigarešu smēķēšana Latvijā ir nedaudz samazinājusies, tomēr bezdūmu karsējamās tabakas produktu tirgus daļa šobrīd ir tikai 14%, un no cigarešu lietošanas ir atteicies katrs desmitais pieaugušais smēķētājs Latvijā, liecina Philip Morris Latvia aplēses.

Philip Morris Latvia pārstāvji norāda, ka visā pasaulē tabakas industrija piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un pieaugušie smēķētāji pakāpeniski atsakās no tradicionālo cigarešu lietošanas, izvēloties mazāk kaitīgas alternatīvas. Atteikšanās no cigaretēm ir jāpadara pēc iespējas pieejamāka visām sabiedrības grupām, arī mazāk nodrošinātiem pieaugušajiem cigarešu smēķētājiem, kuri citādi turpinātu lietot kaitīgākos tabakas produktus – cigaretes.

Philip Morris Latvia vadītāja Lelde Kļaviņa: “Philip Morris International veicina bezdūmu nākotnes veidošanu visā pasaulē, iesaistot inovācijas un zinātni, lai mazinātu cigarešu smēķēšanas radīto kaitējumu. Tāpēc mēs aktīvi strādājam pie salīdzinoši mazāk kaitīgiem produktiem.”

Cilvēka tiesības uz tīru un labvēlīgu, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu un tiesības nepaaugstināt smēķēšanas izraisītu slimību risku ir prioritāras salīdzinājumā ar smēķētāju interesēm smēķēt, nosaka Saeimā ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā pieņemtās izmaiņas likumā, kas reglamentē tabakas izstrādājumu tirdzniecību, reklāmu un lietošanu.

Līdztekus deputāti ir atbalstījuši virkni stingrāku smēķēšanas un tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumu.

Saeima papildinājusi likuma par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu mērķi, nostiprinot tajā vispārēju principu, ka smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.

Komisijā atbalstīta arī jauna smēķēšanas definīcija, ietverot tajā elektronisko cigarešu smēķēšanu. Tādējādi smēķēšanas ierobežojumi attieksies arī uz elektroniskajām cigaretēm, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Plānotais aizliegums smēķēt automašīnā pilnīgi noteikti ir ielaušanās personīgajā telpā, un tā vērtējama kā nesamērīga no cilvēktiesību aspekta, šorīt LNT raidījumam 900 sekundes sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

«Ja mēs raugāmies uz to, kas šobrīd ir noteikts attiecīgajos normatīvajos aktos, kas ierobežo smēķēšanu, tad, šķiet, ka vienīgais, kas vēl ir palicis, tas ir tikai automobilis vai nu dzīvoklis, vai privātā māja, vai privātais dārzs,» sprieda Jansons.

Viņš norāda: ir apsveicama ministrijas ideja cīnīties ar šo atkarību, tomēr šī izskatoties pēc ierēdņu pārcenšanās.

Patlaban Veselības ministrijas (VM) ieceri aizliegt smēķēt automašīnā akceptējusi valdība. Ja to apstiprinās arī parlaments un aizliegumam būs likuma spēks, tad to varētu apstrīdēt arī Satversmes tiesā (ST).

ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš atturējās apgalvot, vai šādā gadījumā ir vai nav aizskārums. «Tas ir pašām personām jāsaprot, vai viņas to uzskata par aizskārumu. Un tad mums ir šis tiesību aizsardzības mehānisms - ja uzskata, ka tiesības ir pārkāptas, lūdzu, vēršaties Satversmes tiesā, un likumā noteiktā kārtībā mēs to pārbaudīsim,» teica Laviņš.

Igaunijā 1.jūlijā stāsies spēkā likuma grozījumi, kas nosaka, ka veikalos vairs nedrīkstēs izlikt apskatei tabakas izstrādājumus.

Vienlaikus noteikts arī aizliegums tirgot tabakas izstrādājumus, elektroniskās cigaretes un tām paredzētos šķidrumus internetā un lietot elektronisko cigarešu šķidrumos dažādus saldinātājus un aromatizētājus.

Grozījumu mērķis ir atturēt jauniešus no smēķēšanas uzsākšanas un atbalstīt cilvēkus, kuri grib smēķēšanu atmest.

«Tabakas patēriņš Igaunijā sarūk, un līdz ar to samazinās arī kaitējums cilvēku veselībai no pasīvās smēķēšanas. Desmit gadu laikā divreiz samazinājies to cilvēku skaits, kuri smēķē gan mājās, gan darbā, gan sabiedriskajā telpā,» norādījis Igaunijas sociālo lietu ministrs Tanels Kīks. «Tomēr tabakas lietošanas sekas joprojām ir smagas un izmaksā dārgi. Jaunie ierobežojumi ir nākamais solis, lai atturētu jauniešus sākt smēķēt un arī nepieļautu, ka cigaretes tiek aizstātas ar citiem veselībai kaitīgiem izstrādājumiem.»

Tiešsaistes izsoļu rīkotājs eBay nolēmis pilnībā aizliegt jebkādu ziloņkaula izstrādājumu tirdzniecību savās izsolēs. Šādu soli kompānija nolēmusi spert tāpēc, ka, veicot izmeklēšanu, tika atklāti vairāk nekā 4 000 gadījumi, kad eBay lietotāji centušies pārdot ziloņkaula izstrādājumus, ziņo aģentūra Reuters.

Starptautiskais dzīvnieku labklājības fonds (IFAW) norādījis, ka viņiem esot zinām gadījums, kad kāds pircējs eBay izsolē iegādājies divus ziloņa ilkņus par vairāk nekā 21 000 ASV dolāru.

Lai apmierinātu pieprasījumu pēc ziloņkaula izstrādājumiem, katru gadu Āfrikā un Āzijā nelegāli tiek nogalināti vairāk nekā 20 000 ziloņu.

Eiropas Parlaments galīgajā lasījumā pieņēmis Tabakas direktīvas grozījumus ar mērķi padarīt smēķēšanu mazāk pievilcīgu ES jauniešiem. Šim nolūkam tiks aizliegtas cigarešu un tabakas «garšas» un «mazās» paciņas, kurās ir mazāk nekā 20 cigarešu, savukārt ilustrētiem brīdinājumiem par smēķēšanas kaitīgumu būs jāsedz 65% no iepakojuma. Jauni noteikumi regulēs arī elektronisko cigarešu pārdošanu.

Pašreizējie tiesību akti nosaka, ka brīdinājumiem par smēķēšanas kaitīgumu jāaizņem vismaz 30% no paciņas priekšpuses un 40% no aizmugures, un obligāti jāsatur attēls — ko lielākā daļa dalībvalstu pašlaik nenodrošina. Jaunie noteikumi pieprasa brīdinājumus palielināt līdz 65% gan uz priekšējās, gan aizmugurējās virsmas. Visās dalībvalstīs aizliegs arī iepakojumus, kuros ir mazāk nekā 20 cigarešu, jo tie parasti ir lētāki un tādējādi — vieglāk pieejami bērniem.

Pēc deputātu ierosinājuma direktīva sakārto arī noteikumus par elektroniskajām cigaretēm. E-cigaretes, kuras pārdos kā smēķēšanas atmešanas līdzekli, regulēs ar tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz zālēm. Citos gadījumos tās regulēs tāpat kā tabakas produktus, un šajos gadījumos nikotīna koncentrācija nedrīkstēs pārsniegt 20 mg/ml.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards Kijevā parakstīs sadarbības programmu.

Šī gada 25. - 27.jūnijam Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes ietvaros ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards devies darba vizītē uz Ukrainu. Kijevā ekonomikas ministrs K. Gerhards parakstīs Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programmu 2008. līdz 2009. gadam, Db.lv informē Elita Rubesa – Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente.

25. jūnijā Kijevā un 27. jūnijā Ļvovā K. Gerhards piedalīsies Latvijas – Ukrainas biznesa forumu atklāšanā. Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Ukrainu ir liela, tādēļ vizītē piedalīsies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija (ap 60 uzņēmumu), kas pārstāvēs pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, enerģētikas, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, finanšu, pakalpojumu, loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju u.c. jomas.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pēc Eiropas Savienības (ES) lūguma tuvākajā laikā dosies uz Ukrainu, trešdien tviterī pavēstīja pats Sikorskis.

«Pēc ES augstākās ārlietu pārstāves lūguma es drīzumā sākšu misiju Kijevā,» teikts ministra paziņojumā.

Sikorska preses pārstāvis atteicās atklāt, kad tieši ministrs dosies uz Ukrainu, vien norādīja, ka datums tiks paziņots «pienācīgā laikā».

Polijas premjerministrs Donalds Tusks, uzrunājot parlamentu, sacīja, ka aicinās ES noteikt sankcijas Ukrainai un vainoja Ukrainas valdību vakardienas asiņainajās sadursmēs Kijevā.

Tusks pauda pārliecību, ka pienācis laiks noteikt sankcijas tiem, kas stāv aiz šīs vardarbības, norādot, ka "upuri ir to pelnījuši".

«Nav šaubu: varasiestādes Kijevā ir atbildīgas par upuriem un drāmu Kijevā, nevis opozīcija,» uzsvēris premjers.

Pēc spēcīgā sniegputeņa, kas nedēļas nogalē Ukrainas galvaspilsētu Kijevu pārklāja ar gandrīz pusmetra dziļu sniega kārtu, ieviesta ārkārtas situācija, bet pilsētas ielās devušies armijas bruņutransportieri, lai no sniega žņaugiem palīdzētu tikt ārā automašīnām un autobusiem.

Ukrainas varasiestādes norāda, ka nedēļas nogalē 24 stundu laikā Kijevā uzsnigusi 50 centimetru bieza sniega kārta, sasniedzot mēneša normu. Sniega vētra izraisījusi elektrības padeves traucējumus aptuveni 600 ciematos un pilsētās gandrīz visā valsts teritorijā, vēsta BBC.

Kijevā izvietoti vairāk nekā 500 karavīru, kas palīdz iedzīvotājiem izrakt sniega apklātās automašīnas. Tāpat Ukrainas galvaspilsētas ielās devušies 13 bruņutransportieri, kas no kupenām velk ārā automašīnas. Patlaban izdevies atsvabināt jau vairākus simtus kravas un vieglo automašīnu, kā arī desmitiem autobusu un trolejbusu.

Pilsēta arī cīnās ar pamatīgiem sabiedriskā transporta kustības traucējumiem, atcelti daudzi lidojumi Kijevas galvenajā - Borisopoles - lidostā, bet Žuliani lidosta slēgta pilnībā. Kijevas apkārtnē izveidojušies desmitiem kilometru gari sastrēgumi.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Kijevas dome drīzumā plāno pēc plkst. 22.00 aizliegt restorānos pārdot stipros alkoholiskos dzērienus. Lēmums Par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apriti pilsētas tirdzniecības tīklos var skart arī cigarešu tirdzniecības kioskus.

Dome plāno aizliegt alkoholisko dzērienu pārdošanu no plkst. 22.00 līdz 8.00 iestādēs, kas atrodas dzīvojamo ēku pirmajos stāvos vai pagrabos, kā arī gājēju tuneļos. Restorānu īpašnieki šos domes centienus neatbalsta un norāda uz tā absurdumu, jo Kijevā jau stājies spēkā likums, kas nosaka, ka pēc plkst. 22.00 restorāni, kas atrodas dzīvojamās mājās ir jāslēdz, raksta rynok.biz.

Kijevas dome nolēmusi aizliegt alkoholisko dzērienu pārdošanu kioskos un paviljonos, kuru platība ir līdz 30 kvadrātmetriem. Tāpat jauninājums attieksies arī uz tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kas atrodas atpūtas zonās.

Ja projekts tiks pieņemts, alkoholiskie dzērieni pazudīs no interneta klubiem un no masu pasākumiem. Par alus pārdošanu pagaidām mērija negrasās lemt.

Retoriskas kaislības un politiskus demaršus izraisījusī Ukrainas un ES asociācijas līguma «atcelšana» bija paredzama un nav trokšņa vērta.

Ukrainas un ES asociācijas nolīgums šodien vienlaikus tiek apspriests un pieņemts Eiropas Parlamentā Strasbūrā un Augstākajā radā Kijevā. Proti, tas ne tuvu nav «atlikts» vai «atcelts», kā lasāms šur tur gan krieviski, gan angliski publicējošajā plašsaziņā. Dokumenta politiskā daļa stājas spēkā pilnībā. Spēkā paliek arī ukraiņu eksportētājiem vienpusīgi piešķirtie atvieglojumi piekļuvei ES tirgum. Vienīgais, kas līdz 2015. gada beigām tiešām tiek piebremzēts, ir atbildes gājiens no Ukrainas puses, simetriskā apmērā atceļot uzliktās nodevas importam no ES – tas arī viss.

Attiecīgi ir grūti saprast histērisko reakciju uz šo faktiski neko, sevišķi Ukrainā un Rietumos. Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Daņilo Lubkivskis, protestējot pret sava šefa Pavela Kļimkina paziņojumu, ka nolīgums pilnībā spēkā vēl nestāsies, iesniedzis atlūgumu, jo notiekošais «dod nepareizu signālu kā agresoram (t.i., Kremlim), tā arī Ukrainas pilsoņiem». Viceministram Twitter vietnē pievienojas arī britu domnīcas Centre for European Reform ārlietu politikas šefs Ians Bonds – ka šodien Kijevā un Strasbūrā notiekošais iedrošinās Krieviju un novilcinās Ukrainai tik nepieciešamās reformas. Pirmais apgalvojums ir absurds, otrs – apšaubāms.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien ierodoties darba vizītē Ņujorkā un uzzinot par pēdējiem notikumiem Kijevā, nolēmis aicināt Eiropas Savienības (ES) augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnu Eštoni sasaukt ārkārtas ES Ārlietu ministru padomi.

Ministrs savā mikroblogošanas vietnes twitter kontā ierakstījis, ka šāda ārkārtas padomes sēde nepieciešama, lai nolemtu par sankciju ieviešanu pret Ukrainu.

Savukārt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) situāciju Ukrainā raksturoja kā satraucošu un briesmīgu. Arī viņa uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, atbildēja, ka šo jautājumu vajadzētu izrunāt ES Ārlietu ministru padomes sēdē, tādējādi izlemjot par sankcijām.

Pēc sadursmēm, kas otrdien uzliesmoja Kijevā un kurās no abām pusēm pielietoti šaujamieroči, Ukraina faktiski nonākusi uz pilsoņkara sliekšņa. Bojā gājušo skaits sasniedzis 26, un trešdienas rītā speciālā milicijas vienība Berkut atsākusi uzbrukumus protestētājiem ar jaunu sparu.

Sadursmēs ievainoto skaits sniedzas jau tūkstošos.

Naktī uz trešdienu notikušās sarunas starp opozīcijas līderiem un prezidentu Viktoru Janukoviču nav devušas nekādus rezultātus.

Tikmēr valsts rietumdaļā, piemēram, Ļvovā, opozīcijas atbalstītāji sākušu pārņemt savā kontrolē ne tikai reģionālo administrāciju ēkas, bet arī milicijas pārvaldes un armijas arsenālus.

Miliči ielenkuši Neatkarības laukumu, tādējādi palielinot Maidana teritorijas daļu, kas atrodas drošības struktūru kontrolē. Ap plkst.4 protestētāju virzienā atkal lidojušas apdullināšanas granātas, tikuši izmantoti ūdenslielgabali, vēsta laikraksts Ukrainska Pravda.

Kijeva pārkāpj pagājušajā nedēļā Ženēvā panākto vienošanos par spriedzes mazināšanu Ukrainā, ar šādu paziņojumu pirmdien nāca klajā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

«Ženēvas vienošanās ne tikai netiek pildīta, bet tiek sperti tādi soļi, ko galvenokārt dara tie, kas sagrāba varu Kijevā, kas klaji pārkāpj Ženēvā panākto vienošanos,» preses konferencē Maskavā sacīja Lavrovs.

Tikmēr Vašingtona brīdinājusi, ka laiks Ženēvas vienošanās ieviešanai izsīkst.

ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jaunas sankcijas, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās.

Taču Lavrovs noraidīja risku, ka Krievija varētu nonākt vēl lielākā starptautiskā izolācijā.

«Centieniem izolēt Krieviju nav pilnīgi nekādas nākotnes, jo Krievijas izolēšana no pārējās pasaules nav iespējama,» sacīja Lavrovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs apspriedīs krīzi Kijevā, kad piektdien tiksies olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos, trešdien paziņojis Kremlis.

«Viņš patiešām būs tur, un viņi patiešām tiksies. Viņi apspriedīs divpusējās attiecības,» ziņu aģentūrai AFP apstiprināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Janukovičs, kuram šodien plānota tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni, saskāries ar nopietnu politisko krīzi savā valstī un ir pieņēmis premjerministra Mikola Azarova demisiju.

Krīze aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.