EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols izplata melus un uzņēmums Aerodium cīnīsies par savu taisnību, nepieļaujot, ka birokrāts ar šantāžas palīdzību mēģina iznīcināt uzņēmumu, biznesa portālam Nozare.lv sacīja Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Aerodium liek noprast, ka tieši Ozols vēlējies «padalīties ar naudu».

Šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes Ozols paziņoja, ka Aerodium ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas World Expo 2010 paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Beitāns apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē World Expo 2010.

«Ozols mums izteica nepastarpinātu piedāvājumu padalīties ar naudām un tad «viss iešot gludi». Kad šāds piedāvājums tika noraidīts, Ozols sāka izplatīt melus un apsūdzības,» sacīja Beitāns.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(266).jpg

Ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc sēdes norādījis, ka ieguvumi pēc Latvijas dalības izstādē Šanhajā « Tas ir pierādījums un vislielākais pamatojums, ka Latvijai arī turpmāk šajā prestižajā pasaules izstādē ir jāpiedalās ».

Ministru kabineta sēdē otrdien, 5.jūlijā, tika pieņemts lēmums par Latvijas dalību World Expo 2015.gadā, kā arī par to, ka jau jūlijā tiek izveidota darba grupa, kurai līdz 2012.gada 1.martam jāiesniedz valdībā priekšlikumi par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, tam nepieciešamo finansējumu, finansēšanas avotiem un laika grafiku organizatorisko pasākumu veikšanai.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Pamatojot to ar neefektīvu projekta virzību, ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) otrdien izdevis rīkojumu, liekot Ekonomikas ministrijai (EM) no Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas.

LIAA vadītājs Andris Ozols DB sacīja, ka šāds lēmums pieņemts pēc viņa paša iniciatīvas. Ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce norādīja, ka rīkojumu izdevis A.Kampars, jo viņš nebija pārliecināts, ka Latvijas dalības vadība norit pietiekami augstā līmenī.

A.Kampars lēmumu nodot EXPO lietu vadību EM pārziņā pamatoja ar to, ka LIAA ne vienmēr pietiekami efektīvi virza projektu uz priekšu. Tāpat aģentūra pašlaik EXPO jautājumus risina ļoti birokrātiski. Tas attiecas arī uz kavējuma naudām, kas aprēķinātas Aerodium par novēlotu Latvijas paviljona celtniecības pabeigšanu.

Ministrs norāda, ka arī LIAA nesteidzās ar līguma slēgšanu par paviljona izveides uzticēšanu Aerodium, tādēļ, iespējams, kavēšanās notikusi objektīvu iemeslu dēļ. Viņš norāda, ka EM pagaidām nav pieejami LIAA rīcībā esošie dokumenti, tomēr viņš neizslēdza, ka privātajam uzņēmumam aprēķinātā soda nauda varētu tikt samazināta, ja tā sniegtā argumentācija ir pamatota.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars, iepazīstoties ar Latvijas paviljona World Expo izstādē Šanhajā, Ķīnā, pirmo dienu rezultātiem, atzīst, ka tas izraisījis neparedzēti lielu interesi apmeklētāju vidū.

Ministrs ir gandarīts par rezultātu un uzskata, ka Latvijas paviljons godam nes valsts vārdu pasaulē.

«Aerodium uzbūvētais Latvijas paviljons World Expo ir viena no labākajām līdz šim radītajām reklāmām par Latviju. Esmu pārliecināts, ka pateicoties tam, par Latviju kā tūrisma galamērķi pieaugs tūristu interese ne tikai no Ķīnas, bet arī no daudzām citām valstīm, kas uzzina par Latvijas radīto unikālo vēja tuneli no masu medijiem,» ar gandarījumu pauž A.Kampars.

Jau pirmajās dienās cilvēki stāv pat divas stundas, garās rindās, lai noskatītos priekšnesumu. Latvijas paviljons World Expo izstādē ir kļuvis par vienu no apmeklētākajiem un godam nes valsts vārdu pasaulē!

Ar savu gaisa tuneli Expo esat pamanīti un mērķis ir sasniegts, uzskata Pekinas Universitātes Guanghua vadības skolas profesors un asociētais dekāns Čangs Vū.

Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers to nodēvējis par veiksmes stāstu. «Es varu visiem Latvijā pateikt – Ķīnā cilvēki, ar kuriem es tikos gan Šenjanas pilsētā, gan šeit, Šanhajā, visi zina, kas ir Latvijas paviljons, un visi zina, ka Latvijas paviljonā lido. Tā kā tas noteikti ir veiksmes stāsts. Mums ir izdevies pievērst uzmanību, un Latvijas vārdu Ķīnā zina daudz, daudz vairāk,» viesodamies Ķīnā, uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Db.lv sazinājās ar Pekinas Universitātes profesoru Čangu Vū, lai noskaidrotu viņa vērtējumu par Latvijas sniegumu. «Es apmeklēju Expo izstādi, un biju tiešām pārsteigts, ka Latvijas paviljons tik ļoti izcēlās. Kaut arī Expo piedalījās daudz valstu, Latvijas lidojošais paviljons bija pamanāms un es to ierindotu starp TOP 30 paviljoniem,» uzsvēra profesors.

Lietuvas paviljonā starptautiskajā izstādē Expo 2010 viesojušies trīs miljoni apmeklētāju, kas ir tikpat daudz, cik iedzīvotāju ir Lietuvā, atsaucoties uz Delfi.lt, ziņo Diena.lv.

Īpašu apliecību par to un dāvanā arī T-kreklu un basketbola bumbu saņēmis 36 gadus vecais ķīnietis Čžans Čuigo. Lietuvieši cer, ka pusgada laikā valsts paviljonu starptautiskajā izstādē apmeklēs 5-6 miljoni cilvēku.

Trīs miljoni cilvēku Ķīnā notiekošajā pasaules izstādē Expo 2010 vēl ir pabijuši Krievijas, ASV, Spānijas, Turcijas, Austrālijas un Francijas paviljonos.

Igaunijas uzņēmēju organizācijas paziņojušas, ka uzņēmēji nevēlas segt pusi no izdevumiem par valsts dalību pēc diviem gadiem Dubaijā paredzētajā starptautiskajā izstādē «Expo», tāpēc Igaunija šajā izstādē nepiedalīsies, otrdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Igaunijas valdība bija izvirzījusi nosacījumu, ka uzņēmējiem ir jāsedz puse no izdevumiem par dalību «Expo», un tādā gadījumā otru pusi šo izdevumu segtu valsts.

Atbildē valdībai Igaunijas uzņēmēju asociācijas norādījušas, ka uzņēmēji uzskata par lietderīgāku ieguldīt līdzekļus Igaunijas pārstāvniecības atvēršanā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), jo ar vienreizēju dalību pasākumā nav pietiekami, lai attīstītu lietišķos kontaktus ar Persijas līča valstīm.

Igaunija šā gada otrajā pusē plāno atklāt AAE Investīciju un tirdzniecības aģentūras (EAS) pārstāvniecību. Tiek plānota arī vēstniecības atvēršana.

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija augustā ieteica valdībai neatbalstīt Igaunijas dalību Dubaijas «Expo», tomēr valdība nolēma, ka Igaunija varētu piedalīties, ja pusi finansējuma piešķirtu uzņēmēji.

Expo izstādē Latvijas paviljonu pirmajā dienā apmeklējuši vidēji 600 cilvēku stundā, informēja Expo mārketinga un komunikācijas direktors Ansis Egle.

Atklātais Latvijas paviljons izpelnījies apmeklētāju ievērību un atsaucību ar vēja tuneli, un dienā tajā varēs izmēģināt lidošanu aptuveni 200 cilvēku.

Db.lv jau ziņoja, ka 26.maijā gandrīz pēc četru nedēļu ilgas kavēšanās, Šanhajā beidzot atklāts Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē World Expo 2010.

Latvijas paviljons Pasaules Expo izstādē piedāvās visiem izstādes apmeklētājiem un visiem interesentiem izmēģināt Latvijā radītu jauna vertikālā vēja tuneļa veidu, kas inovāciju rezultātā tapis Latvijas uzņēmumā Aerodium.

Izstādes laikā Latvijas paviljona - Laimes Tehnoloģijas - apmeklētājiem būs iespēja piedalīties interaktīvā spēlē, kuras rezultātā varēs izmēģināt lidošanu Latvijas paviljona vertikālā vēja tunelī

Ozols vai četri gadalaiki - vienu no šīm idejām iemiesos Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, kuras pamattēma ir Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei.

Abi kandidāti kopumā no desmit projektiem izvēlēti Ekonomikas ministrijas (EM) rīkotajā metu konkursā. Žūrijas komisijas loceklis - režisors Uģis Brikmanis - priecājas par samērā lielo pieteikumu skaitu, saistot to ar Latvijas paviljona tēmai paša izvēlētā moto - Dzīvības drava - rosinošo dabu, vēsta laikraksts Diena. To slavējot arī EM pārstāvji, uzskatīdami, ka šāda koncepcija Latvijai ļaus sevi prezentēt kā zaļā tūrisma galamērķi un nepiesārņotā vidē audzētu produktu izcelsmes valsti.

Pēc Expo izstādes beigām 31. oktobrī Latvijas paviljona vēja tuneli izsolīs atbilstoši Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumam, DB pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.

Šobrīd LIAA strādā pie izsoles nolikuma, ko juristi sagatavos līdz vasaras beigām. Ar potenciālo pircēju apzināšanu nodarbojas Roberts Stafeckis Šanhajā, kur ir iespēja demonstrēt vēja tuneli darbībā. Jautāta par iespējamo vēja tuneļa izsoles sākumcenu, LIAA pārstāve skaidroja, ka tā taps zināma līdz ko tiks pabeigts izsoles nolikums. Jāatgādina, ka vēja tunelis, kas atrodas Latvijas paviljonā Šanhajā notiekošajā izstādē Expo 2010, patiesībā sākotnēji tika būvēts Kazahstānas uzņēmuma Korona 2005 vajadzībām. Uzņēmums par šo tuneli Aerodium samaksājis 1,2 milj. eiro, savukārt no Latvijas valsts par to prasīti 1,5 milj. latu.

Latvija neizmantoja "World Expo" sniegtās iespējas, uzskata atrakciju un atpūtas parku pakalpojumu sniedzēja SIA "Aerodium".

"Aerodium" valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns un komunikācijas vadītājs Ansis Egle uzsver, ka valsts, 14 mēnešus kavējot līguma parakstīšanu ar "Aerodium" par dalību starptautiskajā izstādē "World Expo 2010" Šanhajā, no dalības izstādē nav daudz ieguvusi, jo neizmantoja tās sniegtās iespējas.

Beitāns līguma parakstīšanas kavēšanā vaino Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), apgalvojot, ka LIAA neizdarības rezultātā līguma parakstīšana tika "novilkta" 14 mēnešus - no 2008.gada septembra, kad valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību izstādē, līdz 2009.gada novembrim, kad LIAA noslēdza līgumu ar "Aerodium" 2,55 miljonu latu vērtībā par vertikālā vēja tuneļa būvi un Latvijas paviljona izveidi.

Ekonomikas ministrija (EM) nākamajā Ministru kabineta sēdē aicinās par Latvijas oficiālo pārstāvi starptautiskajā izstādē EXPO apstiprināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku Robertu Stafecki.

Pašlaik oficiāli šos pienākumus pilda LIAA direktors Andris Ozols. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) šo lēmumu pamato ar faktu, ka R.Stafeckis uzturas Ķīnā, kur norisinās EXPO. «Latvijas oficiālā pārstāvja maiņa ir loģisks solis, kas nodrošinās efektīvāku gatavošanos izstādes noslēguma posmam - paviljona demontāžai un vēja tuneļa izsoles rīkošanai,» norāda ministrs.

DB jau ziņoja, ka A.Kampars otrdien izdevis rīkojumu, liekot EM no LIAA pārņemt ar Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World EXPO 2010 saistītās lietas. Viņš to pamato ar nepietiekami efektīvu projekta virzību un pārlieku birokrātisku LIAA pieeju.

Itālijas policija koncentrē spēkus, lai stātos pretī iespējamiem starpgadījumiem pasaules izstādes Expo 2015 atklāšanā piektdien.

Trešdien tā veikusi preventīvus reidus pret radikāliem grupējumiem, kuri tiek turēti aizdomās par plāniem traucēt pasākuma atklāšanu.

Pasaules izstāde Milānā ir nākamā pēc Expo 2010, kas norisinājās Šanhajā. Tā tiks atklāta piektdien, un plānots, ka to nākamajos sešos mēnešos apmeklēs 20 miljoni cilvēku un tā Itālijas ekonomikai ienesīs desmit miljardus eiro.

Vienlaikus tā izraisījusi No Expo (Nē Expo) kustību, kas plāno lielu studentu demonstrāciju ceturtdien un 1.maija maršu piektdien, kuram plānots piesaistīt 30 000 cilvēku. Pasākumi ieplānoti arī nedēļas nogalē.

Protestu organizētāji apgalvo, ka tie būs miermīlīgi, bet itāļu medijus piepildījušas reportāžas par antikapitālistu kolektīva Blokupy un citu grupējumu plānoto iesaistīšanos vardarbīgās aktivitātēs.

Šodien, gandrīz pēc četru nedēļu ilgas kavēšanās, Šanhajā beidzot atklāts Latvijas paviljons starptautiskajā izstādē World Expo 2010.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš personiski izmēģināja centrālo paviljona ekspozīciju – vertikālo vēja tuneli, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Latvijas paviljons Pasaules EXPO izstādē piedāvās visiem izstādes apmeklētājiem un visiem interesentiem izmēģināt Latvijā radītu jauna vertikālā vēja tuneļa veidu, kas inovāciju rezultātā tapis Latvijas uzņēmumā Aerodium.

Izstādes laikā Latvijas paviljona - Laimes Tehnoloģijas - apmeklētājiem būs iespēja piedalīties interaktīvā spēlē, kuras rezultātā varēs izmēģināt lidošanu Latvijas paviljona vertikālā vēja tunelī. Tiek plānots, ka dienā tunelī lidos 200 cilvēki.

Rinda pie Latvijas paviljona ir iespaidīga, jo EXPO viesi vēlas klātiene redzēt Latvijā radīto Laimes Tehnoloģiju.

Kopš EXPO atklāšanas interese par Latvijas paviljonu ir pieaugusi. Pēc daudzajām mediju pārstāvju vizītēm, kuras veicinājušas Latvijas paviljona publicitāti Ķīna un pasaulē ķīnieši un citi izstādes viesi izrāda pastiprinātu interesi par Latvijas paviljonu un ir gatavi stundām stāvēt rindā, lai apskatītu Laimes Tehnoloģiju darbībā, kā arī veiksmes gadījumā paši to izmēģinātu.

Latvijas paviljonu EXPO izstādē ir apmeklējuši aptuveni 330 000 cilvēku.

Db jau rakstīja, ka LIAA un Aerodium vadītāji A. Ozols un I. Beitāns publiski viens otru vainoja kukuļdošanā un kukuļa pieprasīšanā, krāpšanā, par ko ekonomikas ministrs Artis Kampars ierosinājis dienesta pārbaudi. A.Kampars ir arī uzdevis Latvijas paviljona Šanhajā projekta vadīšanu pārņemt LIAA direktora vietniekam Mārim Ēlertam.

Lai nebūtu «gribējām, kā labāk, bet sanāca - kā vienmēr», nākamajai vispasaules izstādei Expo 2015 Milānā jāsāk gatavoties jau tagad, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lai gan panākta konceptuāla vienošanās par Latvijas dalību nākamajā izstādē 2015. gadā Milānā, pagaidām nav zināms, vai tās rīkošanu uzticēt LIAA, kuras vadītājs Andris Ozols iepriekšējās izstādes sagatavošanas laikā tika ierauts pamatīgā skandālā.

KNAB turpina izmeklēšanu kriminālprocesā saistībā ar to, ka viņš, iespējams, mēģinājis no vēja tuneļu ražotāja Aerodium izspiest kukuli. Tāpat nav skaidrs, cik varētu izmaksāt Latvijas dalība un no kurienes tiks gūts nepieciešamais finansējums.

Drīzumā būs gatava darba grupa, kam līdz nākamā gada martam ir jāizstrādā koncepcija, tad valdība varētu lemt par finansējumu, par saistībām, saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Vadības grupā kā koordinators būs Ekonomikas ministrija, bet, ņemot vērā Expo 2015 vadmotīvu - Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei -, aktīva sadarbība plānota ar pārtikas ražotājiem, Zemkopības ministriju. Finansējuma apjoms būs atkarīgs no izvēlētās koncepcijas. «Lielākoties valstu līdzdalība 2010. gada izstādē izmaksājusi ap 10 milj. USD, Latvijai tas izdevās aptuveni par 5 milj. USD,» saka valsts sekretārs. Viņš izteica cerību, ka Expo 2015 izmaksas varētu būt līdzīgas.

Vēja tunelim Jelgavā, par kuru saistībā ar Latvijas paviljona nedienām izstādē Expo, šobrīd LIAA vēršas KNAB, aģentūra savulaik piešķīrusi lielāko naudas summu no ES atbalstu saņēmušajiem projektiem.

Jau vēstīts, ka par Latvijas dalību starptautiskajā izstādē World Expo 2010 atbildīgā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vērsusies tiesībsargājošajās institūcijās par Latvijas paviljona veidotāja Aerodium rīcību - LIAA uzskata, ka uzņēmums kādā projektā Jelgavā centies izkrāpt naudu un šī projekta dēļ uz aģentūru izdarīts spiediens saistībā ar Expo.

Par to pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja LIAA vadītājs Andris Ozols.

2004. – 2006 gada plānošanas periodā iespējamo lielāko finansējumu – pusotru miljonu latu, saņēma tolaik pirms gada dibināts uzņēmums - SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs.

Lielbritānijas EXPO paviljonā briti ir lepni par savu vēsturisko ieguldījumu zinātnes attīstībā. Sevišķa uzmanība ir veltīta 21. gadsimta brīnum materiālam – grafēnam.

Grafēnu 2004. gadā pirmoreiz ieguva Andrejs Geims un Konstantīns Novosjolovs no Mančestras Universitātes. Sešus gadus jaunais materiāls tika pakļauts rūpīgai izpētei un 2010. gadā par šiem pētījumiem viņi ieguva Nobela prēmiju fizikā.

Lielbritānijas EXPO paviljonā par grafēnu ir pieejama visai izsmeļoša informācija un tā praktiskie pielietojumi ir teju neierobežoti. Grafēnu dēvē par izturīgāko materiālu pasaulē – tas ir 200 reizes izturīgāks par tēraudu, plānāks par cilvēka matu, kā arī neticami lokans un viegls. Tam piemīt arī teicama siltumvadītspēja un pusvadītāju fizikālās īpašības.

Taču labo īpašību klāsts ar to vien nebeidzas, jo grafēns absorbē arī kaitīgos oglekļa un slāpekļa oksīdus. Šobrīd notiek zinātniskie pētījumi, lai izveidotu grafēna pārklājumu, kas būs universāli pielietojams uz teju jebkuras virsmas.