Latvijas valstij pašlaik pieder kapitāldaļas 134 kapitālsabiedrībās, bet pašvaldībām – 552 kapitālsabiedrībās, kopumā tajās strādā 1247 valdes un 614 padomes locekļi.

Izmaksā miljonusValsts uzņēmumu vadībai algās iztērē miljonus

Saskaņā ar premjera iesniegto informāciju, pērn ministriju pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību valdes locekļiem algās izmaksāti 6.490 milj. Ls, bet sociālajām garantijām – 0.812 milj. Ls. Lētāk izmaksājuši 168 valsts kapitālsabiedrību padomēs strādājošie – viņu algām 2007. gadā iztērēts nedaudz vairāk par 0.997 milj. Ls, bet sociālajām garantijām – 11 068 Ls.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Par labu sporta spēļu cildenajam garam nenāk Krievijas dižmanība, cenšoties pārspēt visu līdz šim redzēto. Daudzi pasaules politiskie līderi Soču ziemas olimpiādei arī sagādājuši negatīvu publicitāti, atsakoties tajā ierasties Krievijas cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.

Nesamērīgas būvniecības tāmes, korupcija, zagšana un terora draudi slāpē sajūsmu par Soču olimpisko projektu vērienu, bet lielas ceļošanas izdevumus spēles redzēt kārotājiem liek apsvērt divreiz.

Spekulantu vilšanās

Olimpiādes biļešu globālais noiets neilgi pirms spēļu atklāšanas ir diezgan pieticīgs, un tam par iemeslu tiek minētas gan Soču apmeklējuma augstās kopējās izmaksas, gan bažas par drošību. Bloomberg Businessweek (BB) aplēsis, ka vienam spēļu viesim no ASV Soču apmeklējums bez sevišķām ekstrām – vien pasākumu biļetes, ceļojuma izdevumi, viesnīca un šādi tādi tūristu nieki – izmaksās desmit tūkstošus dolāru.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Pērn virtuālais zemnieku tirgus Svaigi.lv apgrozījis 172 tūkstošus eiro un šogad plānots 250 tūksotšu eiro apgrozījums

«Gada pirmajos divos ceturkšņos esam sasnieguši 25% pieaugumu, salīdzinājumā ar to pašu periodu aizvadītajā gadā. Līdz gada beigām plānojam aptuveni 250 tūkstošus eiro apgrozījumu,» saka Elīna Novada, Svaigi.lv līdzdibinātāja. Viņas biznesa partnere un otra uzņēmuma īpašniece Diāna Dzindule norāda, ka izaugsmes iemesls saistīts ar būtiskiem soļiem dažādos virzienos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmums ir ieviesis vēl vienu Tirgus dienu. Tāpat ir paplašināts piegādes reģions, kurā tiek nodrošinātas piegādes pircējiem. Uzklausot pircēju vajadzības, ievērojami papildināts sortiments ar citzemju augļiem, dārzeņiem, zaļumiem, kā arī ar produktiem, kas netiek audzēti vai ražoti Latvijā. «Turpinām darbu, lai piedāvātu pircējiem arvien plašākā sortimentā produktus, kas tiem nepieciešami ikdienai un svētkiem,» saka D. Dzindule. Šobrīd uzņēmumā strādā 18 darbinieki.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Aptuveni katra piektā sieviete Latvijā, iegādājoties jaunu apģērbu vai apavus, vai citas lietas personīgai lietošanai, savam dzīvesbiedram norāda zemāku pirkuma cenu nekā tā bijusi patiesībā.

Līdzīgi rīkojas arī 22% sieviešu Polijā, 28% Rumānijā un 29% Krievijā. Tajā pašā laikā savu pirkumu patieso izmaksu atklāšana problēmas nesagādā 90% Čehijas, 80% Latvijas un 76% Ungārijas vīriešu, konstatēts Naudas plānošanas centra (NPC) un AS GE MoneyBank pētījumā, kas veikts sešās Centrālās un Austrumeiropas valstīs – Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, Latvijā un Krievijā.

Vīrieši arī ir tie, kuri savām dzīvesbiedrēm stāsta visu par saviem veiktajiem pirkumiem. Visās iepriekš minētajās valstīs vairāk nekā 70% aptaujāto vīriešu uzskata, ka viņi šajā ziņā ir atklāti pret savām dzīvesbiedrēm.

«Ārzemju studentus sākām pie sevis aicināt jau 90. gadu sākumā, un pirmās bija gruzīnu grupas, kas studēja krieviski – toreiz tas bija atļauts. Vēlāk, kad ārzemniekiem sākās apmācības tikai angļu valodā, parādījās pirmie arābu studenti, arī no Šrilankas. Šodien pārsvarā orientējamies uz Eiropas tirgiem, un šobrīd 95% ir studenti no ES,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Jānis Gardovskis.

«Tas ir pietiekami prestiži, ka studenti no ES izvēlas mūsu augstskolu, bet, no otras puses, mēs uzskatām, ka mums ir jāsaglabā arī Austrumu tirgus. Mēs strādājam ar dažādām valstīm, braucam uz izstādēm, mums ir nodaļa, kas profesionāli darbojas šajā virzienā. Valstīs, kurās piedalāmies izstādēs, esam jau labi pazīstami. Kāds mans kolēģis, medicīnas profesors no Vācijas pilsētas Esenes, teic, ka Rīga vāciešiem ir labi pazīstama: daudzu turienes mediķu bērni brauc mācīties uz mūsu augstskolu, uz Rīgu,» stāstījis rektors.

«Pats galvenais – ārzemju studenti ir apmierināti ar studiju kvalitāti. Faktiski mēs sevi varam dēvēt kā diezgan lielus investorus: ārzemju studenti katru gadu uz Latviju atved ap 15 miljoniem latu,» viņš atklājis.

Visbiežāk Rīgu apmeklē 36 gadus vecs vīrietis ar vidējiem ieņēmumiem, kas ieradies ar lidmašīnu, divas līdz trīs dienas uzturas četru zvaigžņu viesnīcā un personiskajiem tēriņiem iztērē vidēji 74,86 eiro dienā, secināts jaunākajā Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) veiktajā pētījumā.

No tiem ceļotājiem, kuri kā savu galamērķi izvēlējušies Rīgu, lielākais īpatsvars ir vecuma grupā no 36 - 45 gadiem. Analizējot uzturēšanās ilgumu Rīgā, secināts, ka visbiežāk respondenti pilsētā izvēlas pavadīt 1–3 dienas, ko norādīja 52,1% aptaujāto, 4-6 dienas izvēlas pavadīt 25,8%, savukārt 13,4% Rīgā pavada 1 - 2 nedēļas. Vidēji 2,3% aptaujāto Rīgā uzturas ilgāk par mēnesi, kas visbiežāk saistīts ar izglītošanās un apmācības programmām.

Izpētot iecienītākās tūristu nakts mītnes, redzams, ka lielākais vairums viesu dzīvo viesnīcās, priekšroku dodot četru zvaigžņu viesnīcām - to norādīja 56% aptaujāto, 33% izvēlas apmesties trīs zvaigžņu viesnīcās, savukārt 10% aptaujāto izvēlas piecu zvaigžņu viesnīcas.

Lielo sezonas izpārdošanu laikā vairāk nekā puse jeb 67% pircēju visbiežāk veic impulsīvus pirkumus, turklāt 54% pircēju neplānotiem pirkumiem vienā iepirkšanās reizē iztērē līdz pat 50 latiem.

Tas secināts tirdzniecības centra Domina Shopping veiktajā pircēju aptaujā, kurā atklāts, ka tikai trešā daļa jeb 32% pircēju iepērkas pārdomāti, rūpīgi iepazīstoties ar veikalu piedāvājumu, sastādot iepirkumu sarakstu un lielākos pirkumus veicot tieši izpārdošanu laikā.

Impulsīvus pirkumus visbiežāk izdara sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem, no kurām teju piektā daļa vienā iepirkšanās reizē nereti iztērē vairāk nekā 100 latus. Par iecienītākajām precēm, kuras labprāt tiek iegādātas izpārdošanu laikā, aptaujas dalībnieki atzinuši apģērbu, apavus un preces bērniem.

Aptauja par iepirkšanās paradumiem atlaižu laikā tika veikta janvāra sākumā t/c Domina Shopping mājaslapā. Tajā piedalījās 659 respondenti.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas, kas tiek virzītas Latvijas nodokļu sistēmas reformācijas ietvaros, sniegšot atbalstu mazo algu saņēmēju maksātspējai, atstājot nedaudz vairāk banknošu to maciņos, un pat mazināšot ēnu ekonomiku, jo aplokšņu algu maksāšana un saņemšana daļēji mazināšot šīs netīrās kaites pastāvēšanas jēgu. Tomēr pašlaik, kad pagaidām tik vien kā politiski nospiests gaismas slēdzis reformas telpā, ne mazo algu saņēmēji, ne kāds cits nevar būt drošs par detaļām un niansēm, ko nesīs līdzi pagaidām tikai apspriestās, bet ne nobalsotās izmaiņas.

No līdz šim izskanējušajiem minējumiem par to, kas reāli varētu mainīties, var noprast vairākus IIN likuma atsvaidzinājumus. No likumu paketes tiks izmēzts biznesa vides peltais solidaritātes nodoklis, minimālā alga kāptu par 50 eiro līdz 430 eiro, tiktu noteikts neapliekamais minimums maksātajam 250 eiro apmērā (bet nosacīti lielo algu saņēmējiem – nulle), tiktu palielināts neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem par 75 eiro.

Pašvaldības sūrojas, ka šāds solis traumēs to budžetus, lai gan Latvijas vietvaras (kurās pavisam drīz četrus gadus nekustināto gaisu samaisīs vēlēšanu aizkariņu virināšanas radītās brāzmas) nevarētu sūdzēties par apdalīšanu. Kā iepriekš DB uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune (24.04.2017.), Latvijas pašvaldības ir top četriniekā Eiropas Savienībā pēc finansējuma apjoma, rēķinot pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Latvijā pašvaldībām tiek gandrīz piektdaļa no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kas, L. Caunes vērtējumā, ir Šveices līmenis un «augstāk jau vairs nav, kur tiekties». Tiesa, taču prasīt krist zemāk – arī diezgan absurdi. Lai gan, kritiski pārskatot pašvaldību tēriņus, varētu atrast daudz «aplikuma», kas nedaiļo pilsētu un novadu budžetus. Drīzāk pašvaldībās vajadzētu rosināt lielāku interesi par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un biznesa piesaistīšanu, atvēlot tām daļu no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Reģionu aspektā var apšaubīt arī valdības pieteikto aplokšņu algas sērgas slāpēšanos, jo, pieaugot minimālajai algai, neskatoties uz IIN manevriem, likmi nodzenot lejā par trim procentiem un pielīdzinot Igaunijai, kaut kādā mērā varētu pieaugt arī spiediens maksāt no kabatas kabatā. Šīs un citas bažas (plašāk DB 12.05.2017.) nomoka sabiedrību un biznesu, kamēr reformas prāmis savā ziņā cēli turpina savu gaitu. Vēja brāzmas un pa kādai bangai pret prāmja sāniem tā maršrutu neizmainīs.

Tehnikas nomas biznesā svarīgs faktors ir uzticības veidošana, tādēļ bez labas komandas uzņēmuma attīstība nav iespējama, atzīst SIA Storent līdzīpašnieki

Celtniecības, ceļu būves un industriālās tehnikas iznomātājs SIA Storent pēdējos piecos gados ievērojami palielinājis apgrozījumu – no 2,9 miljoniem eiro 2009. gadā līdz gandrīz 11 miljoniem eiro 2014. gadā. Storent iekļauts Lursoft un Dienas Biznesa veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmums jau kopš tā dibināšanas 2008. gadā izvērsis darbību arī Lietuvā un vēl pēc gada Igaunijā, atverot šajās valstīs vairākus nomas punktus. Kopējais grupas apgrozījums 2014. gadā sasniedzis 19,7 miljonus eiro. Uzņēmuma vadība norāda, ka galvenais izaugsmes dzinējspēks pēdējos piecos gados bija vērienīgās investīcijas tehnikas parka palielināšanā un IT risinājumu izveidē, bet svarīgākā veiksmes formula ir profesionālais komandas darbs, jo nomas biznesā svarīgas ir attiecības ar klientiem. Tas ir savstarpējās uzticēšanās bizness.

Jaunākais lielizmēra telefons Mate 10 Pro ļaus lietotājiem iepazīt mākslīgo intelektu, sola Huawei

Līdz ar bezmalu displeju tehnoloģiju sagādāto iespēju aizpildīt teju visu korpusa laukumu ar ekrānu, milzīgajiem telefonu un planšetdatoru krustojumiem jeb fabletiem vajadzētu sarukt izmēros. Kustība šajā virzienā jau ir manāma, tomēr vēl ne visu ražotāju izpētes centros. Huawei vēl pieturas pie vecās kārtības un rudenī «iesvieda kaujas laukā» izmēros prāvu, bet savu līdz šim pilnīgāko vied- tālruni Mate 10 Pro. Šis modelis izceļas ar reti piekoptu mārketinga stratēģiju. Huawei vienlaikus prezentēja trīs atšķirīgas versijas, kas paredzētas dažādiem tirgiem. Mūsu galā būs nopērkams Pro.

Dizains

Milzenis ar 6 collu ekrānu šodien vairs neizskatās tik uzkrītoši lielāks par citiem, kā pirms gadiem trim. Lietotāji jau ir apraduši un pieņēmuši «Plus» sērijas tālruņus kā normālas, ikdienā lietojamas ierīces. Tomēr tas joprojām ir iespaidīga izmēra. Būdams 15,4 cm garš, gandrīz 7,5 cm plats un 7,9 mm biezs, viedtālrunis labi jutīsies vien lielās delnās. Turēt to vienā plaukstā un ar tās pašas rokas īkšķi rakstīt ziņojumus ir apgrūtinoši, jo Mate 10 Pro sveras pāri pirkstiem un draud izkrist. Arī aizsniegt ekrāna tālāko malu ar īkšķi ir diezgan grūti, lai arī apmales ir salīdzinoši šauras.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Eiropas Savienībai (ES) varētu tikt piešķirtas tiesības grozīt to dalībvalstu budžetus, kuras nepilda savienības fiskālos noteikumus. Šādu iespēju samitā iecerējuši apspriest ES līderi, vēsta Financial Times, kura rīcībā nonācis ziņojuma projekts.

Tajā minēts, ka tiesības grozīt dalībvalstu budžetus varētu piešķirt Eiropas Komisijai (EK). Par komisijas izdarītajiem grozījumiem būtu jābalso visām ES dalībvalstīm.

Ziņojuma autori ir Eiropas padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs, EK prezidents Hosē Manuels Barozo, Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi un eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.

Tāpat minētie līderi arī aicinājuši izveidot ciešāku Eiropas fiskālo savienību. Papildus plašākām Briseles tiesībām ziņojuma melnrakstā iekļauts ierosinājums pēc eirozonas valdību kolektīvas vienošanās, kas ik gadu nacionālajiem budžetiem noteiks aizņemšanās griestus. Ja valsts vēlēsies aizņemties vairāk – tai vajadzēs saņemt pārējo eirozonas valstu atļaujas.

Ģeopolitiskā spriedze var būt izdevīga ieroču kompānijām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā ģeopolitiskais fons palicis arvien drūmāks, kas daudzviet jau prasījis vai attiecīgi nākotnē prasīs lielus militāros budžetus. Lieki būtu lolot cerības, ka ātri varētu uzlaboties Rietumvalstu un Krievijas attiecības; tāpat nebūtu pamata gaidīt, ka Āzijas reģionā savu ietekmi nemēģinās audzēt Ķīnā, kas nepatiks vairākām citām valstīm. Pēc tā sauktā Arābu pavasara pastāvīgs saspīlējums vērojams arī Tuvajos Austrumos, kur savas pozīcijas spējusi nostiprināt pat Islāma valsts. Ģeopolitiski karstie punkti īpaši vēsāki, visticamāk, nekļūs arī daudzviet Āfrikā.

Daudzi runā par aukstā kara atsākšanos – ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī – gribi to vai ne – tas ir jādara.

Veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) jau ilgstoši lolotā ideja par īpašu veselības nodokli, protams, nav nekas jauns. Līdzīgi nodokļi vai obligāta veselības apdrošināšana pastāv ļoti daudzās valstīs.

Principā arī Latvijā šī ideja nav nekas jauns. Ne tik senos laikos, vēl šī gadsimta sākumā valsts budžetā nonāca 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu, kuri tika pārskaitīti veselības aprūpes speciālajā budžetā. Kā zināms, neko daudz tas nelīdzēja – par knapo veselības aprūpes finansējumu žēlojāmies arī tolaik. Tieši 2003. gadā līdz ar lēmumu likvidēt speciālos budžetus Veselības ministrijā dzima ideja par veselības nodokli. Tātad – par progresu šajā jomā runāt būtu nu ļoti, ļoti grūti.

Cik noprotams, Finanšu ministrijai arī tagad ir ļoti lieli iebildumi pret ideju slēptākā vai atklātākā veidā atjaunot speciālos budžetus, tādēļ nav īstas skaidrības par to, kāds tad īsti būtu esošās veselības aprūpes sistēmas ieguvums no pakalpojumu pieejamības sasaistīšanas ar IIN vai pat atsevišķa veselības nodokļa nomaksas faktu.

Eiropas Komisija izstrādājusi plānu, kas paredz koordinēt Eiropas Savienības dalībvalstu budžetus, ziņo Reuters.

Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm vajadzēs iesniegt to budžetus izskatīšanai, pirms tie tiek nodoti valstu parlamentos.

«Plāns attiecas uz visu ES, taču šis konkrētais ierosinājums paredzēts eirozonas valstīm,» uzsvēra ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn).

Plāna galvenais mērķis ir izveidot vienotu Eiropas uzraudzības modeli, kas ierobežotu valstu pieaugošās parādsaistības, kuras apdraud reģiona finanšu stabilitāti un vienoto Eiropas valūtu.

Vairākas valstis jau ir apšaubījušas šāda plāna nepieciešamību. «Tas, ka šis plāns attieksies uz visām valstīm ir dīvaini. Nav nekāda pamata uzraudzīt valstis ar stabilu finanšu stāvokli, tādas kā Zviedrija,» norādīja Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts (Fredrik Reinfeldt).

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

Lieliem mazumtirgotājiem drukātā reklāma ir vairāk nekā divas reizes efektīvāka nekā reklāma televīzijā, atsaucoties uz Microsoft Advertising pētījumu, raksta The Times.

Katra 1 Lielbritānijas sterliņu mārciņa, kas iztērēta drukātajās reklāmās, ienes 5 sterliņu mārciņas ieņēmumos, savukārt televīzijas reklāma - 2.15 sterliņu mārciņas, bet tiešsaistes reklāma - 3.44 sterliņu mārciņas, liecina pētījums, kas ietvēris 26 vadošos Lielbritānijas mazumtirgotājus.

Microsoft Advertising pētījumā tika aptaujāti anonīmi dalībnieki, starp kuriem bija lieli apģērbu veikali, lieli pārtikas mazumtirgotāji un universālveikali. No aptaujātajiem uzņēmumiem 24 atrodas Lielbritānijas kompāniju Top 100 attiecībā uz tēriņiem medijos.

Pētījuma autori iesaka mazumtirgotājiem palielināt tiešsaistes un drukāto reklāmu budžetus par 10% un par tādu pašu apjomu samazināt televīzijas reklāmu budžetus.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.