Nikaragva ir apstiprinājusi kāda iepriekš nezināma, Honkongā bāzēta uzņēmuma plānus būvēt kanālu, kas šķērsotu visu valsti un savienotu Kluso okeānu ar Karību jūru. Kanāla izmaksas tiek lēstas 40 miljardu ASV dolāru apmērā, un tādējādi kanāls Nikaragvā būs viens no visu laiku vērienīgākajiem infrasruktūras projektiem, kādi jebkad radīti, vēsta Associated Press (AP).

Ūdensceļš būs trīs reizes garāks nekā 81,6 kilometrus garais Panamas kanāls, kas savieno Panamas līci Klusajā okeāna ar Atlantijas okeānu.

Honkongas uzņēmums HK Nicaragua Canal Developement Investment Co (HKND Group) neatklāj detaļas par kanāla būvi un nesniedz komentārus par projekta investīcijām un to, kas būs projekta finansētāji.

Zināms, ka jaunais kanāls noteikti šķērsos Nikaragvas ezeru un tādējādi pastāv iespējamība, ka kanāla ūdeņi varētu noārdīt ūdenstilpni.

«Mēs pašlaik stāvam krustcelēs – ir jāizlemj, vai vēlamies izmantot ezeru burāšanai un kuģošanai vai arī, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Tomēr mēs nevaram iegūt abas lietas vienlaicīgi,» norādīja Humbolta centra vides organizācijas direktora asistents Viktors Kamposs (Victor Campos).

Tapat pastāv bažas, ka zemākais pieprasījums pēc lielizmēra konteineru pārvadājumiem, kā arī pieaugošā konkurence starp dažādiem kuģu ceļu maršrutiem varētu padarīt vērienīgo projektu ekonomiski neiespējamu, AP norādīja starptautiski inženiernozares un pārvadajumu nozares eksperti.

«Patlaban nav nepieciešamības pēc šāda kanāla, un es neesmu pārliecināts, ka tāda parādīsies nākotnē,» norādīja Rosalina Vilsone (Rosalyn Wilson), Toronto bāzētās transporta nozares konsultāciju kompānijas Delcan Corporation analītiķe.

Tikmēr Nikaragvas politiķis Hakinito Suaress (Hacinito Suarez) pauda, ka «globālā tirgus pieprasījums liecina, ka kanālu ir jāuzbūvē, jo tas ir nepieciešams». «Dati liecina, ka jūras transportam ir tendence pieaug un tas rāda, ka šis projekts ir iespējams,» norādīja politiķis.

Tikmēr kanāla būvnieki HKND Group pauž, ka pasaules ekonomikas izaugsme un Ķīnas kā ražošanas centra attīstība nodrošinās starptautisko konteineru kravu plūsmu vairāku gadu desmitu ilgā nākotnē.

R. Vilsone gan pauž pretējo, sakot, ka mazāks pieprasījums pēc lieliem konteineru pārvadājumiem un klimata izmaiņas nozīmē, ka par kuģošanas alternatīvu kļūs Ziemeļu ledus okeāns.

Panamas kanāla būve izmaksāja 375 miljonus ASV dolāru, un tika izbūvēts 1914. gadā. Tā būvi nodrošināja ASV. 2011. gadā pa kanālu tika pārvadāti 6,6 miljonu konteineru un kravu.

Panamas uzņēmumu vadītāju asociācijas prezidents Roberto Tronkoso (Roberto Troncoso) uzskata, ka Nikaragvas kanāla būvē «nauda ir mazāk svarīga», un tā ir saistīta ar Ķīnas vēlmi kļūt par dominējošo ekonomisko spēku. «Tas, kurš dominē tirgū, dominē visā pasaulē,» norādīja R. Tronkoso.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra