Plānots, ka 2008. gada pavasarī trīs kilometrus no Limbažiem tiks sākta koka konstrukciju ciemata Vītoli II celtniecība, kurā būs dzīvojamās mājas, bērnu dārzs un viesnīca, kā arī viena no ēkām būs aktīvās atpūtas centrs, tostarp Latvijā pirmais ūdens atrakciju parks no koka konstrukcijām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Aktīvās atpūtas centra nodošana ekspluatācijā paredzēta 2009. gada nogalē.

“Pasaules praksē ir ne mazums piemēru, kur dzīvojamo ēku un atpūtas centru būvniecībā koks tiek izmantots gan kā ēkas konstrukcijas pamatelements, gan kā dekoratīvais elements. Pretstatā sabiedrībā valdošiem mītiem, mitrā, agresīvā vidē, pareizi apstrādātas koka konstrukcijas iztur daudz ilgāk un labāk par metāla sijām. Ar savu salīdzinoši mazo svaru tas spēj nodrošināt tādu pat un vēl lielāku stiprību nesošajās konstrukcijās nekā metāls un dzelzsbetons. Tātad – pierādījis sevi kā uzticams un drošs būvmateriāls. Ļoti simpātisks liekas priekšlikums par kompleksa ciemata risinājumu, kas sevī ietver arī sociālos objektus. Pirmo reizi Latvijā tiks piedāvāts arī bērnudārzs, kas būvēts no koka konstrukcijām,” stāstīja Harijs Jordāns, biedrības Zaļās mājas valdes priekšsēdētājs.

Atpūtnieki pirmām kārtām lūko pēc piknika vietām, kuras var izmantot bez maksas. Par komerciālu piedāvājumu piknika vietas var kļūt ar papildu «āķīšiem»

Nav īsti skaidrs, kā radies vārds «pikniks», bet jēga ir saprotama – doties dabā, zaļumos, līdzi ņemot kaut ko ēdamu. Vikipēdijas šķirklī var lasīt norādi, ka pikniks ir maltīte dabā, tomēr atšķirībā no dienišķās maizes, ko bauda zemnieki, uz brīdi piesēžot, lai notiesātu azaidu, piknika obligātā sastāvdaļa ir atpūta. Tātad – daba, maltīte un vaļas brīdis. Ja pievēršas vietai, kur pikniks var notikt, pirmajā mirklī varētu domāt – kas gan cilvēkam daudz vajadzīgs? Zaļa zālīte? Vēlams, lai tā būtu īsi nopļauta. Ceļš, kas uz to aizved? Vēlams – līdzens. Galds, soli, lai būtu ērtāk, vēlmes pēc ērtībām aug arī piknikotājiem.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Jūrmalas domes vides speciālisti izstrādājuši peldvietu zonējuma kartes, lai sabalansētu katras peldvietas izmantošanas veidus un iespējas. Deputāti nolēma tās nodot jūrmalnieku sabiedriskajai apspriešanai.

Dome ir noteikusi, ka atbilstoši noteikumiem ir iekārtotas 11 peldvietas Rīgas jūras līča piekrastē: Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Melluži, Asari, Pumpuri, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Tagad jūrmalnieki varēs izteikt savu viedokli par to, kā tad viņi katrā no peldvietām vēlas atpūsties. Jūrmalas domnieki savā domes sēdē šo jautājumu skata atkārtoti, jo domes iepriekš pieņemto lēmumu mērs neparakstīja. „Lēmums par peldvietu zonējumu netika parakstīts, jo Jūrmalas pilsētas dome lēmumu pieņēma bez sabiedriskās apspriešanas un diskusijām ar sabiedrību,” tā par atkārtotu šā lēmuma izskatīšanu Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

Pirmdien, 23. aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāts pieņēma lēmumu par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā, Db.lv informēja RTU Informācijas centra vadītāja Jolanta Jurēvica.

Vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidei Ķīpsalā būs nepieciešami aptuveni 207 miljoni latu. Projekta realizēšanai plānots piesaistīt valsts, Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu finansējuma avotu līdzekļus.

Plānots, ka šogad tiks sākta konceptuāla projekta izstrāde par visu RTU fakultāšu un administrācijas ēku pārvietošanu uz Ķīpsalu, kur šobrīd jau atrodas četras RTU fakultātes. Ķīpsalā paredzēta gan jaunu ēku celtniecība, gan esošo ēku rekonstrukcija.

Izanalizējot RTU attīstības iespējas, RTU Senāta Stratēģijas komisija ir secinājusi, ka galvenais šķērslis RTU tālākajā attīstībā ir saistīts ar tās struktūrvienību izvietojumu dažādos Rīgas pilsētas rajonos. Vienota RTU teritoriālā kompleksa izveide dotu iespēju nodrošināt nākotnes kvalitātes prasībām atbilstošas studijas un zinātnisko pētniecību, fakultāšu un institūtu starpnozaru efektīvu sadarbību, akadēmiskā personāla un pētniecības iekārtu pilnvērtīgu izmantošanu, studiju un pētniecības telpu racionālu apsaimniekošanu.

Rīga, 2007. gada 25. aprīlis - pirmdien, 23. aprīlī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Senāts pieņēma lēmumu par vienota RTU teritoriālā kompleksa izveidi Ķīpsalā. Plānots, ka šogad tiks sākta konceptuāla projekta izstrāde par visu RTU fakultāšu un administrācijas ēku pārvietošanu uz Ķīpsalu, kur šobrīd jau atrodas četras RTU fakultātes. Ķīpsalā paredzēta gan jaunu ēku celtniecība, gan esošo ēku rekonstrukcija.

Izanalizējot RTU attīstības iespējas, RTU Senāta Stratēģijas komisija ir secinājusi, ka galvenais šķērslis RTU tālākajā attīstībā ir saistīts ar tās struktūrvienību izvietojumu dažādos Rīgas pilsētas rajonos. Vienota RTU teritoriālā kompleksa izveide dotu iespēju nodrošināt nākotnes kvalitātes prasībām atbilstošas studijas un zinātnisko pētniecību, fakultāšu un institūtu starpnozaru efektīvu sadarbību, akadēmiskā personāla un pētniecības iekārtu pilnvērtīgu izmantošanu, studiju un pētniecības telpu racionālu apsaimniekošanu.

Pasaules prakse ir pierādījusi, ka vislabākos rezultātus sasniedz tās universitātes, kurām ir vienots akadēmiskais un zinātniskais komplekss, kurā atrodas gan studiju un pētniecības, gan sporta un atpūtas telpas, gan dienesta viesnīcas studentiem. Daļēji šāds komplekss Ķīpsalā jau ir izveidots arī RTU: Ķīpsalā atrodas Būvniecības fakultāte, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte. Veiktie pētījumi pierāda, ka no finansiālā un no studiju kvalitātes viedokļa lietderīga būtu arī visu pārējo RTU fakultāšu izvietošana Ķīpsalā.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ izstāžu rīkotājsabiedrība "BT 1" šogad prognozē apgrozījuma kritumu par 55%, atzina "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"Pēc 12.martā izsludinātās ārkārtējās situācijas valstī esam apturējuši mūsu saimniecisko darbību, bet tieši marts un aprīlis ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā, kas atstāj vislielāko ietekmi gan uz "BT 1", gan saistītajiem uzņēmumiem, gan mūsu klientiem un viņu ieguldījumiem," sacīja Tīle.

Viņš piebilda, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 30 uzņēmuma darbinieku, bet aprīlī - 42. Gandrīz visiem darbiniekiem bija maksimālā pabalsta summa. Patlaban "BT 1" nodarbina 59 darbiniekus, neviens nav atlaists.

Tāpat Tīle minēja, ka ik gadu "BT 1" rīkotās izstādes ģenerē ekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību vairāk nekā 120 miljonu eiro apmērā. "Pārceļot tikai trīs izstādes, "BT 1" zaudējumi veidoja 1,6 miljonus eiro, nemaz nerunājot par atceltajām izstādēm," viņš pauda.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks izsludinātajā konkursā par tiesībām Mežaparkā veidot rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu, uzvarējusi SIA Fixman un Lapset Group Oy apvienība, liecina sniegtā informācija medijiem.

2007.gada 27.novembrī izsludinātajā konkursā piedalījās 5 pretendenti: SIA Eismas, SIA Jūrmalas mežaparki, SIA JLD, SIA Ksil Baltic un SIA Fixman un Lappset Group Oy apvienība.

Saskaņā ar Mežaparka attīstības stratēģiju parka teritorijā paredzēts izveidot rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņu 1,5 hektāru platībā, kurā būtu izvietotas atpūtas un rotaļu atrakcijas dažādu vecumu bērniem, un pirmo reizi Latvijā, tiktu ierīkotas fizisko aktivitāšu iekārtas arī viņu vecākiem un vecvecākiem. Tādejādi šī rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņa būs ne tikai pirmais šāda veida objekts Latvijā, bet arī viens no lielākajiem aktīvās atpūtas centriem mūsu valstī, kurā bērni aktīvi varēs atpūsties kopā ar saviem vecākiem. Par vispiemērotāko vietu gan sava novietojuma, gan bērnu drošības ziņā tika atzīta vieta, netālu no Zaļā teātra.

Šodien Rīgas domē tika prezentēts Mežaparka jaunās rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņas projekts, kas paredz 1,5 hektāru platībā izvietot 40 dažādus rotaļu un aktīvās atpūtas elementus.

Pilsētiņa nosacīti būs sadalīta 7 zonās – Moderno iekārtu zona; Lielā kāpšanas piramīda; Mazo bērnu zona; Vingrošanas un sporta zona; Zona ar pieeju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; Rotaļu kuģis un karuseļi; Lielie rotaļu džungļi, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rotaļu un atpūtas atrakcijas paredzētas dažādu vecumu bērniem, taču fizisko aktivitāšu iekārtas tiek aicināti izmantot arī viņu vecāki un vecvecāki.

2007. gada 19. septembrī Mežaparkā starp Rīgas domi, nodibinājumu Rietumu Bankas labdarības fonds un Rīgas pašvaldības aģentūru Mežaparks tika parakstīts trīspusējs nodomu protokols par aktīvās atpūtas un rotaļu pilsētiņas izveidi. Nodomu protokols paredz, ka nodibinājums Rietumu Bankas labdarības fonds apņemas nodrošināt konkrētā projekta īstenošanai līdzfinansējumu 100 000 latu apmērā, bet Rīgas dome apņemas rotaļu un aktīvās atpūtas pilsētiņas izveidei nodrošināt nepieciešamo apbūves platību (zemi) un līdzfinansējumu 200 000 latu apmērā. Savukārt Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks apņemas pēc šī projekta īstenošanas veikt spēļu laukuma uzraudzības un uzturēšanas darbus.

Noslēdzot 2004./2005.gada izstāžu sezonu, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle pauž prieku gan par kompānijas izaugsmi, gan par izstāžu biznesa attīstību kopumā Latvijā un Baltijā. 2005.gadā BT 1 pavisam realizēs 29 izstāžu projektus, kas aptver visplašāko tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru spektru, kā arī virkni izklaides un dzīvesstila pasākumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vairākas izstādes ir līderes Baltijas valstīs un BT 1 stratēģiskais mērķis ir tuvākajā nākotnē nozīmīgu daļu no projektiem izveidot par dominējošajiem Baltijas valstu telpā. Gada pirmajā pusē BT 1 piedāvāja virkni labi pazīstamus projektus – “Balttour”, “Skola”, “Māja I” un citus. Ķīpsalā notika arī starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas uzskatāma par Baltijas reģiona nozīmīgāko gada notikumu autonozarē. Šoruden, tāpat kā pērn, izstāde “Mēbeles” notiks vienlaikus ar izstādi un mēbeļu ražošanas nodrošinājuma profesionālo kontaktu forumu “Kokapstrāde. Iekārtas. Tehnoloģijas. Instrumenti 2005”. Savukārt rudens sezonā vienlaikus tiks organizētas pat trīs izstādes – “Māja. Dzīvoklis 2005”, “Vide un Enerģija 2005” un “Drošam darbam 2005”. Šogad pirmoreiz tiks organizēti divi jauni projekti – novembra sākumā notiks Pirmais Baltijas apvienotais skaistumkopšanas projekts “Baltic Beauty World 2005”, savukārt novembra beigās – Starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde “Tech Industry 2005”. Neapšaubāmi pārmaiņas pasaules politiskajā un ekonomiskajā kartē ienesušas izmaiņas arī izstāžu biznesā. Gandrīz visās izstādēs strauji pieaug ārvalstu dalībnieku skaits, šogad kopumā par aptuveni piektdaļu palielinājies gan dalībnieku, gan izstādes ekspozīciju platību apjoms. Tas liecina, ka mūsu rīkotās starptautiskās izstādes ārvalstu uzņēmējiem ir lielisks starta punkts mūsu reģiona tirgus iepazīšanai un iekarošanai. Piemēram, izstādē “Riga Food 2004” vairāk nekā puse bija ārvalstu dalībnieku, “Balttour 2005” – aptuveni 45 %, “Intertextil Balticum 2005” – aptuveni 50 %. Ar katru gadu nacionālo uzņēmumu dalība izstādē kļūst arvien profesionālāka – lielākoties dalībnieki zina, kāpēc viņi piedalās izstādēs un ko no šīs dalības viņi iegūst. Lielākajai daļai dalībnieku ir skaidri saplānots katra par dalību izstādē ieguldītā lata ceļš. Kā stāsta Viesturs Tīle, “šobrīd informācijas apjoms milzīgos tempos pieaug ik dienu, tā ir viegli pieejama, tās pat ir par daudz, un apjoma dēļ ir jāiegulda liels darbs, lai atsijātu “graudus no pelavām”. Vecā tipa izstādes, kas pēc būtības bija informācijas platforma, zaudē savu vietu un lomu. Tāpēc tiek veidotas jauna tipa izstādes, kuru pamatvērtība ir kontaktu platforma”. Izmantojot šo kontaktu platformu, tiek atjaunoti iepriekšējie kontakti, stiprināti esošie un dibināti jauni. Šī kontaktu platforma sniedz plašas iespējas prezentēt jaunus produktus, palielināt noietu, atrast sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Un pats galvenais – izstādē iedibinātie kontakti ir tas efektīvais filtrs, kas katram uzņēmumam vai galapatērētājam ļauj drošāk orientēties ikdienas milzīgajā un brīžiem pat uzbāzīgajā bezpersoniskās informācijas apjomā. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 jau desmit gadus organizē augsta līmeņa starptautiskas, nacionālas un reģionālas izstādes. Desmit gadu laikā BT 1 organizētās izstādes ir apmeklējuši 2 998 024 apmeklētāju, liecina BT 1 apkopotā statistika. Šogad nozīmīgi palielinājies apmeklētāju skaits no Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kas vēlreiz apliecina Rīgas kā nozīmīgas darījumu vietas statusu. “Esam gandarīti, ka arvien vairāk gan Latvijas, gan Baltijas un ārvalstu apmeklētāju izmanto mūsu izstāžu sniegtās iespējas. Prognozes liecina, ka savu trīsmiljono apmeklētāju sagaidīsim izstādes “Riga Food 2005” laikā, kas notiks no 7. līdz 10.septembrim, un pasniegsim viņam īpašu dāvanu,” norāda Viesturs Tīle.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

SUP Adventures mērķis nav aprobežoties ar Latvijas vasaras rāmi, uzņēmums iecerējis biznesu attīstīt iekštelpās un ārpus valsts robežām, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Svarīgi ir radīt piedzīvojumu, nevis gaidīt, kad cilvēki mūs sameklēs, lai iznomātu SUP (stand-up-paddling) dēli. Ja mēs tikai gaidītu, tad būtu izbadējušies un nevarētu tā attīstīties kā patlaban. Notikumi, kurus radām, ir dažādi – sākot ar saullēktu un saulrietu sagaidīšanu Cenas Tīreļa purvā līdz izbraucieniem pa dažādām upēm, Baltijas jūru, Rīgas kanāliem. Sākot ar septembri, rīkosim tālākus izbraucienus uz Slovēniju, Horvātiju, Zviedriju un Peru, lai paildzinātu vasaru un paplašinātu mērķauditoriju,» stāsta SIA SUP Adventures īpašnieks Kristaps Salens. Tāpat rudens un ziemas sezonā uzņēmums ir iecerējis turpināt iepriekšējā gadā iesākto, piedāvājot apmācības braukšanai ar SUP dēli Ķīpsalas peldbaseinā, kā arī organizējot tur sacensības un nodrošinot SUP polo spēles iespējas, kas patlaban notiek Āgenskalna līcī.

Valsts policija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes uzņēmumam Kājiņas B Lauku atbalsta dienesta (LAD) piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte sacīja, ka resoriskās pārbaudes gaitā netika iegūti nekādi objektīvi pierādījumi tam, ka uzņēmums Kājiņas B LAD piešķirtos līdzekļus izmantojis neparedzētiem mērķiem.

Policija konstatēja, ka konkrētajā gadījumā nav noticis noziedzīgs nodarījums, kas būtu paredzēts Krimināllikuma pantos par krāpšanu un pilnvaru ļaunprātīga izmantošanu un pārsniegšanu. Tādēļ pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

Jau vēstīts, ka portāls pietiek.com vērsās prokuratūrā, norādot, ka Bērziņa ģimenes uzņēmums, iespējams, izkrāpis Eiropas fondu līdzekļus. Prokuratūra iesniegumu pārsūtīja pārbaudes veikšanai Valsts policijai.

Mēs vēlamies paplašināt Hercogs zīmolu un tuvākā gada laikā atvērt trīs restorānus Rīgā – viens nupat atklāts Ķīpsalā, otru atvērsim Mežaparkā, bet trešo – Ādažos, kur jau notiek būvniecība, portālam DB pastāstīja Hercogs īpašnieks Andris Rūmītis.

Viņš atzīmēja, ka ideja atvērt restorānu Ķīpsalā radusies pati no sevis. Mums radās iespēja pārņemt šo vietu, kur bija restorāns Fabrika, un mēs to izmantojām, viņš stāsta. Tāpat viņš atzina, ka paralēli iecerēto restorānu atvēršanai viņš skatās arī uz citām vietām, kur trūkst restorānu.

Viņš skaidro, ka restorānā Hercogs Mārupē akcents likts uz ģimenes restorānu, bet Ķīpsalā – uz pieaugušajiem, taču arī šeit piedāvās bērnu stūrīti. Rūmītis atzina, ka, kaut arī restorāna Fabrikas Hercogs virtuve būs līdzīga Mārupes restorāna piedāvājumam, Ķīpsalā līmenis būs nedaudz ekskluzīvāks, ko prasa atrašanās vieta un iepriekšējā restorāna Fabrika apmeklētāju ieradumi. Restorānu Hercogs šefpavārs ir Nauris Nummurs. Vidējais čeks restorānā uz cilvēku ir 25 eiro.

30.aprīlī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Motociklu sezonas atklāšana – nozīmīgs Baltijas motoentuziastu pasākums tiem, kas ik dienu atrodas ceļā, tiem, kas savā braucamrīkā sajūt dvēseli un kam braukšanas prieks ir vairāk nekā tikai iespēja pārvietoties. Dienu un nakti Rīgā rūcinās motocikli. Kā norāda viens no projekta veidotājiem Kaspars Cimermanis, “katru gadu arvien palielinās to cilvēku skaits, kas savu ikdienu vai aktīvo atpūtu saista ne tikai ar tehnisku motobraukšanu, bet ar īpašu dzīvesveidu, veltot tam daudz laika, enerģijas un arī finanses. Tieši tāpēc pasākums ir tik daudzu motofanu un šī dzīvesveida piekritēju gaidīts.” Aprīļa pēdējās nedēļas nogalē motociklisti neatkarīgi no motobraukšanas pieredzes un braucamā tipa atklās sezonu ar vērienīgu kopā sanākšanu. Jau otro gadu pēc kārtas motociklu sezona tiek atklāta tieši Ķīpsalā. „Vēja brāļu ordeņa” prezidents Aivars Freimanis uzsver, ka „ikgadējā moto sezonas atklāšana ir pasākums, kuru motociklisti organizē kā svētkus visiem Latvijas iedzīvotājiem, ne tikai motociklu īpašniekiem”, piebilstot, ka devīze ir „Brauc vai nāc kājām!” Sezonas atklāšanas starts – vairāk nekā 3 000 motociklu parāde – masveida brauciens cauri Rīgai būs plkst. 15.00. Pulcēšanās parādei sāksies jau no plkst.11.00 Ķīpsalā. Parādes noslēgums Ķīpsalā atklās vērienīgu pasākumu, kurā varēs vienuviet sastapt ne tikai visu Latvijas motoklubu pārstāvniecības, iepazīties ar sezonas plānu un piebiedrošanās iespējām, bet arī no sirds izbaudīt pavasara gaisā virmojošo brīvības, ātruma un izaicinājuma sajūtu. 30.aprīļa vakarā varēsiet redzēt un dzirdēt projektus “Ozzy Osbourn” un „Metallica”, spēlēs grupas “Karakums”, “Katedra” (Lietuva), “Fotomorgana” (Lietuva). Pēc tam visus izklaidēs dīdžeji. Hokeja fanu ievērībai! 30. aprīlī plkst. 16.00 Ķīpsalā uz diviem lielajiem ekrāniem daudzu hokeja fanu uzmanība tiks pievērsta Pasaules čempionāta hokejā spēlei starp Latvijas un Kanādas izlasi. Motociklu sezonas atklāšanu organizē Latvijas Motoklubu asociācija, “Vēja brāļu ordenis”, “Hermejs”, “Brīvie vanagi” un citi klubi sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1. Vienlaikus ar Motociklu sezonas atklāšanas pasākumu Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks arī Baltijas autotūninga šovs 2005, kur būs iespējams apskatīt labāko tūninga jomā Latvijā. Šobrīd jau ir pieteikušies spēcīgākie pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas, tiks prezentēti vēl neredzēti Latvijas autotūninga projekti. 30. aprīlī plkst. 15.00 notiks šova kulminācija, kurā tiks pasniegti šova kausi 14 nominācijās.

2014. gadā 75,6% jeb 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju, kas devās vienas vai vairāku dienu ceļojumos, ir par 1% vairāk nekā 2013. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. 19,9% Latvijas iedzīvotāju bija vairākdienu atpūtas braucienos Latvijā un ārvalstīs, vismaz vienu nakti pavadot ārpus dzīvesvietas. Salīdzinājumā ar 2013. gadu šo ceļojošo iedzīvotāju īpatsvars pieauga par 16,1%.

Latvijas iedzīvotāju skaits, kas devās atpūtas braucienos gan pa Latviju, gan uz ārvalstīm salīdzinājumā ar 2013. gadu pieauga par 2,1%. Par 6,2% samazinājās to ceļotāju skaits, kas ceļoja tikai uz ārvalstīm.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji nedevās atpūtas braucienā bija nepietiekamas finanses, ko norādīja 49,9% iedzīvotāju, kas neceļoja. Savukārt 50,4% iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem nespēja ceļot veselības stāvokļa vai ierobežotas pārvietošanās iespēju dēļ.

2014. gadā Latvijas iedzīvotāji atpūtas braucienos pa Latviju devās 10,8 milj. reižu, kas ir par 5,3% mazāk nekā 2013. gadā. Vietējo vienas dienas atpūtas braucienu skaits 2014. gadā saruka par 9,1%. Savukārt par 5,2% pieauga vairākdienu atpūtas braucieni pa Latviju, kas sasniedza 3,2 milj. 2014. gadā.

Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Republikas Vides ministriju, Baltijas Vides forumu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Sustainable Energy Europe organizē 3. starptautisko enerģētikas un videi draudzīgu enerģijas sistēmu un tehnoloģiju izstādi Vide un Enerģija 2007, kas notiks no 22. līdz 24.novembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, liecina organizatoru sniegtā informācija medijiem.

"Šobrīd, kad ievērojami palielinās energoresursu cenas, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm aktuāls ir jautājums par efektīvu un racionālu energoresursu pielietojumu un vides jautājumiem. Iestāžu vadītāji meklē risinājumus, kā esošajos apstākļos saprātīgi ekonomēt un ieviest videi saudzīgas enerģijas sistēmas," skaidro organizatori.

Izstādē piedalās vairāk nekā 70 uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Itālijas, Krievijas un Kanādas. Izstādes tematika – atjaunojamie energoresursi, elektroenerģijas ražošana, koģenerācija, siltumapgāde, gāzes apgāde, ventilācijas sistēmas un iekārtas, ūdensapgāde un kanalizācija, atkritumu savākšana un reģenerācija.

2006.gada 3.ceturksnī pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, devušies 57% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tos veica 48% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 9,4 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 20% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 13,7 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 5% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 33,1 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienu vairāk izvēlējušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (42%).

Dodoties atpūtas braucienos, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 88%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji izmantoja vieglo automobili – 64%.