Transports un loģistika

Klaipēdas ostā labākais rezultāts ostas vēsturē

Vēsma Lēvalde, 07.04.2011

Jaunākais izdevums

Šā gada martā Klaipēdas ostā pārkrauti trīs miljoni tonnu kravu, kas ir labākais rezultāts ostas vēsturē. Kravu apgrozījumu veicinājuši konteineri no ASV, ziņo Baltic Course.

Pērnā gada marta apgrozījums pārsniegts par 13,3%. Savukārt konteinerkravu apjoms audzis par 60,3%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Kopējais konteineru skaits - 38 611. Klaipēdas ostas pirmā ceturkšņa finanšu apgrozījums par 6 miljoniem litu pārsniedzis pērnā gada I ceturkšņa rezultātu un sasniedzis 36,2 miljonus litu (ap 7,3 miljoniem latu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konteineri nereti ir TOI TOI Latvija klientu izvēlēta alternatīva. Tie ir pieprasīti tieši augtās funkcionalitātes un plašo izmantošanas iespēju dēļ. Kas ir šīs pārvietojamās konteineru mājas un konteineri-noliktavas, ko piedāvā TOI TOI Latvija? Un kādās situācijās tās ieteicams izvēlēties? Par to plašāk uzziniet šajā rakstā!

Kas ir dzīvojamie konteineri?

Dzīvojamie konteineri ir kā pārvietojamie, dzīvojamie vagoniņi, kuri aprīkoti ar elektrību, ventilāciju, durvīm, logiem un apkuri (pēc nepieciešamības). Četri galvenie faktori, kas raksturo šādas konteineru mājas pie TOI TOI Latvija, ir:

  • plašas izvēles iespējas. Ņemot vērā nepieciešamību, iespējams izvēlēties sev tīkamāko un, galvenokārt, piemērotāko risinājumu, kas atbildīs vēlmēm un situācijai. Pieejami ir gan biroja konteineri, gan noliktavas konteiners, konteiners kā sanitārais mezgls un daudz kas cits;
  • drošība. Konteineri izgatavoti no pārbaudītiem, drošiem materiāliem, garantējot par to izturību ilgākā laika periodā;
  • pielāgojamība. Ja nepieciešams, iespējams arī iznomāt Jums pielāgota izmēra konteineru, kas izveidots, savienojot vairākus konteinerus kopā;
  • aprīkojums. Ņemot vērā konteinera specifiku, tas var būt aprīkots ar sanitāro mezglu, elektrību un gaismu, siltumu un pat ventilācijas sistēmu – tajā būs viss nepieciešamais, lai uzturētos ik dienu vai periodiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

BMGS valdes priekšsēdētāja: «Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

Līva Melbārzde, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kamēr Latvija vilcinās, Klaipēda jau plāno LNG termināļa paplašināšanu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas attīstību plāno valsts ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un nozaru asociācijām.

Klaipēdas ostas akvatorija, piestātnes un zeme lielākajā ostas daļā ir valsts īpašums, līdzīgi kā Latvijā. Ostas pārvalde ir valsts uzņēmums, kas apsaimnieko infrastruktūru un rūpējas par kuģu kustības drošību. Visas uzņēmējdarbības aktivitātes Klaipēdas ostā veic komersanti. «Infrastruktūra pieder valstij, taču, ja ostu sāks vadīt, neņemot vērā biznesa intereses, neuzklausot uzņēmējus, to sagaida krahs,» uzskata Klaipēdas ostas pārvaldes mārketinga direktors Arturs Drungils (Arturas Drungilas).

Klaipēdā eksistē vairākas struktūras, kas nosaka ostas darbības principus un attīstības programmu. Klaipēdas ostas padomē ietilpst Klaipēdas ostas pārvaldes, Klaipēdas Universitātes, pašvaldības un lielāko ostas uzņēmumu pārstāvji. Tāpat šajā padomē tiek pārstāvētas asociācijas – stividoru, kuģu īpašnieku, kuģu aģentu un mākleru. Augstāka līmeņa struktūra, kura lemj par detalizētiem ostas attīstības jautājumiem, izstrādā attīstības programmu un konsultē transporta ministru, ir Klaipēdas ostas attīstības padome. Šajā padomē iekļauti dažādu ministriju pārstāvji – viceministri vai valsts sekretāri. Arī attīstības padomē darbojas uzņēmēji – piemēram, Lietuvas trešā lielākā uzņēmuma (pēc apgrozījuma) Achema Group valdes priekšsēdētājs, tāpat tur ir trīs pašvaldības pārstāvji. Savukārt ostas pārvalde ir Transporta ministrijas pakļautībā, tās struktūru veido valsts ierēdņi. Pārvaldes uzdevums ir galvenokārt infrastruktūras attīstības projektu realizēšana – ostas padziļināšana, piestātņu rekonstrukcija un izbūve, pievadceļu izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas osta plāno divkāršot jaudas trīs gadu laikā

Egons Mudulis, 12.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kapacitāte tuvāko trīs gadu laikā dubultosies, Baltijas Transporta forumā Kaļiņingradā paziņojis Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Aloizs Kuzmarskis. Viņš izteicies, ka šajā salīdzinoši īsajā laikā Klaipēdas ostas jaudas sasniegs 60 līdz 70 milj. tonnu, ziņo portnews.ru.

Šos plānus apstiprina arī Klaipēdas ostā, jo tiekot būvēti jauni pasažieru un kravu termināļi, kurus paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā. Savukārt gan šogad, gan nākamgad Klaipēda plāno apmēram 36 milj. tonnu kravu apgrozījumu.

Palielināt kravu apgrozījumu tikpat straujos tempos Latvijas ostu konkurentam gan nebūs reāli, atzīst DB aptaujātie tranzīta jomas eksperti. Ir taisnība, ka Klaipēdas ostas kapacitātes vai caurlaides spēja varētu pieaugt, atzīst Liepājas speciālā ekonomiskās zonas investīciju un mārketinga nodaļas vadītājs Ivo Koliņš. Tai pašā laikā tas labi sasaucoties ar Putina paziņotajiem Ustjlugas ostas attīstības plāniem palielināt pārkrauto kravu apjomus līdz 180 milj. tonnu 2018. gadā. Tas noteikti ietekmēs Baltijas valstu ostu kravu apgrozījumu, saka I. Koliņš. Ņemot vērā minētos faktorus, kļūst skaidrs, ka straujš kravu pieaugums Klaipēdā diezin vai ir iespējams. «Papildus 30 līdz 40 milj. tonnu kravu kā tādu reģionā, kas varētu tikt transportētas papildu caur kādu no ostām, nav. Netiek plānota fundamentāli lielāka ogļu ieguve vai metāla produkcijas ražošana,» norāda I. Koliņš. Maz ticams, ka kravu apjoms Klaipēdā varētu pieaugt tikpat strauji kā tās kapacitāte, norāda arī Ventspils Brīvostas pārvaldē. Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups apšauba iespēju, ka Klaipēdas osta varētu dubultot kravu apgrozījumu dažu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā tiks izvēlēts būvnieks līdz 100 miljonu latu vērtajai Krievu salas ostas izbūvei, uz kuru plāno pārcelt Rīgas ostu. Vienam no pretendentiem pārmet konkursa izgāšanu Klaipēdas ostā.

Db.lv jau vēstīja, ka konkursā, kur trīs būvfirmu piedāvājumu cenas svārstās no 78 miljoniem latu līdz 90 miljonu latu, piedalās Vācijas kompānija Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft. Lietuvas mediji šogad ziņoja, ka Klaipēdas valsts ostas pārvalde vaino vācu uzņēmumu Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft konkursa izgāšanā, ko Vācu uzņēmums noraidījis.

Lietuvas laikraksts Lietuvos rytas rakstīja, ka vācu uzņēmums piedāvājis zemāko cenu konkursā, kas tika izsludināts pagājušā gada decembrī par Klaipēdas ostas kanāla ietekas uzlabošanas un Malku līča padziļināšanas darbu veikšanu. Uzņēmums piedāvāja izrakt 460 000 kubikmetrus grunts un veikt citus darbus par 8 miljoniem litu (ap 1,63 milj. Ls) apmērā. Tomēr šā gada marta sākumā, kad līdz piedāvājuma nodrošinājuma derīguma termiņa beigām bija palikusi tikai viena nedēļa, Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft, kas bija ieguvis pirmo vietu konkursā, mainīja savu lēmumu un atteicās parakstīt līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallinas osta atkal priekšā Rīgai un Klaipēdai

Gunta Kursiša, 26.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas osta šī gada pirmajos četros mēnešos, ņemot vērā pārkrauto kravu apjomu, apsteigusi Rīgas brīvostu un Klaipēdas ostu, atsaucoties uz kravu apstrādes apgrozījuma datiem Austrumu krasta Baltijas ostās šī gada janvārī-aprīlī, vēsta BBN.

Divas lielākās reģiona ostas pēc kravu apgrozījuma ir Primorskas osta, kurā gada pirmajos četros mēnešos pārkrauti 24,8 miljoni kravu un Pēterburgas osta, kurā pārkrauti 17 miljoni tonnu kravu.

Trešajā vietā ierindojās Tallinas osta – tajā pārkrauti 12,8 miljoni tonnu. Ceturtā osta Baltijas jūras Austrumu krastā pēc pārkrauto kravu apjoma ir Klaipēdas osta. Tajā pārkrauti 12 miljoni tonnu. Rīgas brīvosta ierindojas trešajā vietā no Baltijas valstu ostām un piektajā vietā no Baltijas reģiona valstīm – tajā apgrozīti 10,8 miljoni tonnu kravu.

Ventspils, Ustlugas un Liepājas ostās apgrozīti attiecīgi 9,7 miljoni, 4,5 miljoni un 1,5 miljoni tonnu kravu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien oficiāli tiek nodots ekspluatācijā pēc pusotra gada ilgiem būvdarbiem, kas izmaksāja ap 500 miljoniem litu (145 miljoniem eiro).

Likums par SGT nosaka, ka tā nodošanai ekspluatācijā jānotiek 3.decembrī.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis trešdien Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka terminālis jau piegādā gāzi Klaipēdas pilsētai.

«Tas jau pamazām pumpē gāzi. Klaipēdas pilsēta lielā mērā tiek apgādāta no SGT. Es pats dodos uz Klaipēdu, lai redzētu, ka visas detaļas ir saliktas kopā, ka visi procesi notiek un ka mēs esam izpildījuši valdības lēmuma prasības,» Masjulis teica Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lai gan galvenais cauruļvads vēl nav ielikts Kuršu joma dzelmē, Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta, kas īsteno SGT projektu, norādīja, ka infrastruktūra ir gatava lietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pētījums: Konkurence Baltijas jūras ostu starpā pieaugs; arvien būtiskāka loma reģionā būs Krievijas ostām

Nozare.lv, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna industriālā parka attīstībai Baltkrievijā izmantos Klaipēdas ostu; ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīna rēķinās ar investīcijām Klaipēdas ostas attīstībā, kas dos ķīniešu kompānijām pieeju Baltkrievijai, un Honkongā bāzētais valsts konglomerāts China Merchants Group (ChMG) risina attiecīgās sarunas, iepriekš norādīja kompānijas vadītājs Lī Džiganhongs, vēstīja Rzd-partner.ru. Savukārt jūlija sākumā notikušās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» laikā Klaipēdā China Merchants Holding (International) Company Ltd ģenerālmenedžeris Bai Jing Tao norādīja: «Esam gatavi šeit investēt un attstīt uzņēmējdarbību,» rakstīja biznesa portāls Vz.lt. Pēc viņa teiktā, Klaipēdas osta jau drīzumā varētu tikt izmantota materiālu un iekārtu piegādei topšajam ChMG industriālajam parkam Baltkrievijā tā būvniecības laikā un produkcijas eksportēšanā pēc tā darbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas ostai daļu kravu atņēmušas Latvijas ostas

Vēsma Lēvalde, 08.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostā 2012.gadā kravu apgrozījums sasniedzis 35,2 miljonus tonnu, kas ir otrs labākais rezultāts ostas vēsturē.

Par 1,35 miljoniem tonnu jeb 3,7 procentiem lielāks kravu apgrozījums Lietuvas vienīgajā lielajā ostā bija 2011.gadā, vēsta informācija Klaipēdas ostas mājaslapā.

Pieaugums bijis konteinerkravu (+2,2%) un Ro-Ro kravu segmentā (1,2%), savukārt lielāks kritums vērojams minerālmēslu grupā (-16,2%) un naftas produktu grupā (-9,6).

Komentējot ostas rezultātus, ostas vadība norāda, ka lēnāka kļuvusi importa un eksporta aprite ar NVS, kā arī krities pieprasījums tirģū pēc minerālmēsliem, kas ir viena no nozīmīgākajām kravu grupām kaimiņvalstī. Savukārt konteinerkravu apjoma noturēšanās 2011.gada līmenī, kad bija straujš kravu apgrozījuma lēciens šajā segmentā, liecina, ka patērētāju pieprasījums pēc precēm konteineros turpina augt. Naftas produktu apjoma kritumu Klaipēdas ostas vadība saista ar lielāku remontu Orlen Lietuva piederošajā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, kas ražošanas apjomu samazinājusi uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Tilti saņem jaunu Klaipēdas ostas pasūtījumu 10,2 miljonu eiro vērtībā

LETA--BNS, 13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas infrastruktūrā šogad paredzēts ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus latu, saasinot konkurenci kravu un prāmju piesaistē.

Šo projektu rezultātā kravu apgrozījuma gada pieaugums varētu sasniegt 12-13 milj. t jeb 25% no pašreizējā apgrozījuma. Finansējuma struktūra ieguldījumiem ir sabalansēta – Klaipēdas ostas pārvaldes budžetā aptuveni 34 miljoni latu būs pašu ieņēmumi, ap 19,2 milj. Ls veido Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet 146 miljoni litu jeb aptuveni 30 miljoni latu ir bankas aizņēmums. Šā gada 12.martā Klaipēdas ostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Nordic Investment Bank par 44 miljonu eiro lielu kredītu uz 15 gadiem investīciju projektu īstenošanai. Ieguldījumi plānoti piestātņu rekonstrukcijai un izbūvei, pasažieru un kravas termināļa infrastruktūras pabeigšanai un kuģu ceļa padziļināšanai un paplašināšanai. Šogad tiks pabeigts arī projekts LUVIS, kas paredz jaunu kuģošanas vadības informācijas sistēmas izveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas osta šogad sasniegusi ieguldījumu rekordu

Vēsma Lēvalde, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas pārvalde šā gada pirmajā pusgadā ieguldījusi ostas attīstībā 233,6 miljonus litu (47,65 miljoni latu), kas ir lielākā summa pēdējo piecu gadu laikā.

Līdz šim rekordgads ieguldījumu ziņā bija 2008. gads, kad investīciju summa sasniedza 166 miljonus litu (ap 34 milj.Ls).

Līdz gada beigām šogad plānots, ka ieguldījumu summa sasniegs 328 miljonus litu (67,6 milj.Ls);

Ostas pārvalde paredzējusi ieguldīt 467 miljonus litu (bez PVN) laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Turklāt privātie uzņēmumi, kas darbojas ostā, ik gadu iegulda vairāk nekā divas reizes lielākas summas, teikts Klaipēdas ostas paziņojumā presei.

Ostas pārvaldes ienākumi no ostas maksām un ostas zemes nomas veido vairāk nekā 160 miljonus litu gadā. Nopelnītais, kā arī aizņēmumi no ES atbalsta fondiem un bankām, papildina valsts finansējumu, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pievedceļu un dzelzceļu būvi, ostas padzināšanai, ostas drošībai un citiem attīstības pasākumiem, ko īsteno Ostas pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DFDS gatavojas paplašināt darbību Lietuvā

Vēsma Lēvalde, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieliski autoceļi, attīstīta ostas infrastruktūra un konstruktīva sadarbība ar valsts struktūrām.

Tie ir iemesli, kuru dēļ prāmju uzņēmums DFDS Seaways devis priekšroku Lietuvai.

Dānijas kapitāla uzņēmums DFDS Seaways ir Lietuvā nozīmīgākais prāmju īpašnieks un operators, kas pērn Dienas Biznesa veidotajā Baltijas TOP 300 sarakstā ieņēma 184.vietu ar 74,3 miljonu eiro apgrozījumu 2010. gadā. Pērn apgrozījums bijis par deviņiem miljoniem eiro lielāks, un šogad tas turpina kāpt. Dienas Biznesam veidojot reportāžu par Klaipēdas ostu, iepriekš neplānotai intervijai laiku atlicināja arī AB DFDS Seaways rīkotājdirektors Jons Nazarovs (Jonas Nazarovas). Uzņēmumam ir trīs darbības pamatvirzieni – pirmkārt, DFDS Seaways ir īpašnieki daļai DFDS grupas kuģu. Otrkārt, kompānija strādā kā kravu aģenti, treškārt – kā pasažieru pārvadājumu nodrošinātāji DFDS prāmju līnijās. No Klaipēdas ostas tiek nodrošinātas četras prāmju līnijas – uz Ķīli un Zasņicu Vācijā, Karlshamnu Zviedrijā un Fredericiju Dānijā. Galvenokārt tās ir ro – ro kravu līnijas. Konteineru pārvadājumi ir salīdzinoši nedaudz, taču tas arī nav pamata segments, norāda J. Nazarovs. Lai gan kopumā Klaipēdas ostā dominē vietējās izcelsmes kravas, DFDS Seaways prāmji lielākoties ir multimodālo tranzīta pārvadājumu posms. Pamata maršruti ir Krievija – Eiropas kontinentālā daļa vai Krievija – Skandināvija un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvieši copē ķīniešus

Dienas Bizness, 08.10.2015

Tiek prognozēts, ka Ķīnas-Baltkrievijas industriālais parks Lielais akmens būs viens no svarīgākajiem punktiem Zīda ceļā. Vērienīgā projekta izmaksas tiek lēstas astoņu miljardu eiro vērtībā, un to īsteno kompānija China Merchants Group. Lielais akmens mājvietu gatavs dot uzņēmumiem, kas pārstāvēs jebkuru no transporta veidiem. Latvijai šis projekts ir nozīmīgs, jo, iespējams, tieši mēs šiem uzņēmumiem būsim izeja uz Eiropas Savienību.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstību iecerējusi gan osta un tās termināļi, gan brīvā ekonomiskā zona, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 2020. gadam infrastruktūras attīstībā plānojam investēt robežās no 500 līdz 700 milj. eiro, pēc starptautiskās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» un sadarbības memoranda parakstīšanas starp Klaipēdas un Šendžeņas (Ķīna) rietumu ostām sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils. Protams, cits jautājums ir, kā šīs ieceres īstenosies.

Grandiozi plāni

Kaut arī Klaipēdas ostas apgrozījums samērā maz atkarīgs no Krievijas kravām, kaimiņi saprot, ka Krievija var patraucēt arī tranzīta pārvadājumiem. Tāpēc arī Lietuvā tiek attīstītas ražošanas teritorijas (piemēram, Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona), tiek veikta kanāla padziļināšana, lai laikā, kad pārvadājumos Krievijas virzienā ir sarežģījumi, Lietuvā un jūras pārvadājumos, kas saistīti ar tālāku preču izplatīšanu, viss būtu kārtībā. Pozitīvs moments šajā ziņā ir Ķīnas interese veikt Baltkrievijā būvējamā industriālā parka apgādi, izmantojot Klaipēdas ostu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallinas un Klaipēdas ostas pirmajos deviņos mēnešos priekšā Rīgai

Gunta Kursiša, 24.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no visām lielākajām Baltijas valstu ostām lielākais kravu apgrozījums bijis Tallinas un Klaipēdas ostās, trešajā vietā ierindojās Rīgas Brīvosta, vēsta BBN.

Tallinas ostas kravu apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos pieaudzis par 0,9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniedzot 27,50 tonnas. Septembrī osta apkalpoja 2,65 miljonus tonnu kravu.

Lietuvā Klaipēdas osta deviņos mēnešos apkalpoja 27,4 miljonus tonnu, kas ir 21,8% pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Septembrī Klaipēdas ostā tika apkalpoti 2,9 miljonu kravu.

Rīgas Brīvostā šī gada pirmajos deviņos mēnešos pārkrauti 25,17 miljoni kravu, kas ir par 12,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Septembrī kravu apgrozījums sasniedza aptuveni 2,6 miljonus tonnu – par 12% vairāk nekā 2010. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta ar foto - Lietuvā svinīgi sagaidīts Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģis Independence

Db.lv/ LETA, 27.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) ceturtdien oficiāli uzsāka savu komerciālo darbību.

«Terminālis šobrīd sāk darbību kā regulārs gāzes avots Lietuvai un būs nepārtraukti gatavs nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas un izkraušanas pakalpojumus,» paziņojumā norādīja kompānijas Klaipedos nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Viņš pauda pārliecību, ka SGT darbības pirmā gada sākums pārliecinās gāzes tirgus dalībniekus, ka terminālis darbojas labi un ir gatavs palielināt darbības apjomus.

SGT pirmajā darbības gadā no Norvēģijas kompānijas Statoil tiks importēti 540 miljoni kubikmetru naftas. Tas ir apmēram 20% no Lietuvas gāzes patēriņa, un ir nepieciešams, lai uzturētu SGT darbību. Parējo gāzi Lietuva turpinās iepirkt no Krievijas gāzes kompānijas Gazprom.

Komentāri

Pievienot komentāru